Vienīgais, kas varētu glābt finanšu problēmu skartās Eiropas valstis no lejupslīdes, ir strauja izaugsme citās Eiropas valstīs, taču pagaidām to neviens neparedz, tādējādi Grieķiju, visticamāk, sagaida Baltijas valstu liktenis, norāda ASV Ekonomikas politikas izpētes centra direktors Marks Veisbrots, kurš jau iepriekš vairākkārt kritizējis Latvijas ekonomiskās norises.
Jau ziņots, ka Latvija, saglabājot piesaisti eiro, veikusi smagus budžeta samazinājumus, kas rezultējušies dziļā ekonomikas lejupslīdē, augstā bezdarba līmenī un apjomīgā emigrācijas vilnī. Pat neskatoties uz to, ka lēna ekonomiskā izaugsme Latvijā gaidāma šā gada otrajā pusē, Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paredz, ka valsts ekonomikas izaugsme nebūs 2006. gada līmenī vēl vismaz līdz 2015. gadam. Turklāt finansējuma samazināšana izglītības sektoram, valstij radīs zaudējumus ilgtermiņā, raksta Guardian.
Grieķijas ekonomika, tāpat kā Latvijas, būs lielā mērā atkarīga no ārējiem apstākļiem. Strauja, ilgtspējīga izaugsme ES, ko neviens neparedz, varētu šīs valstis «izcelt» no lejupslīdes ātrāk, palielinot šo valstu eksporta apjomus un kapitāla pieplūdumu tādā apjomā kā pirmskrīzes laikā. Jāņem arī vērā fakts, ka bankām joprojām ir sliktie kredīti simtiem miljardu eiro apmērā, kas izsniegti straujās izaugsmes laikā.
M. Veisbrots norāda, ka nav jēgas patlaban piekoptajai 19. gadsimta brutālajai procikliskajai politikai, jo tā ir acīmredzami netaisna, lielāko slogu ekonomiskās korekcijas laikā noveļot uz nabadzīgajiem un strādājošajiem cilvēkiem.
ES un SVF ir nauda un iespējas panākt ekonomisko izaugsmi, balstoties uz šo prociklisko politiku, gan Grieķijā, gan Baltijas valstīs, taču nevienai valstij nevajadzētu pieņemt politiku, kas pirms atgūšanās uz nezināmu laiku liek ciest to ekonomikām, tā M. Veisbrots.