Pasaulē

ES un ASV tirdzniecības līgums – uz plāna ledus

Līva Melbārzde, 26.01.2015

Jaunākais izdevums

Maz ticams, ka Eiropas Savienības un ASV brīvās tirdzniecības līgumu (TTIP) izdosies parakstīt šogad, turklāt ir vairāki riski, kas tā noslēgšanu var izgāzt pilnībā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas Savienības (ES) un ASV Transatlantiskā tirdzniecības un investīciju līguma potenciālā noslēgšana Eiropā ir karsti diskutēts temats jau ilgāk nekā gadu. Vairākās Rietumeiropas valstīs regulāri notiek pat demonstrācijas pret šo līgumu. Latvijā līdz šā gada sākumam par šo tematu publisku debašu tikpat kā nebija, formāli Latvijas pozīciju šajā jautājumā gatavoja Ārlietu ministrija. Formāli tāpēc, ka sarunās par šī līguma nosacījumiem atsevišķu ES dalībvalstu pārstāvji nemaz netiek pieaicināti, sarunas no ES puses veic speciāli šim līgumam izraudzīta Eiropas Komisijas delegācija. Lielā slepenība par to, kāds tieši ir diskutējamā līguma saturs, ir viens no iemesliem, kāpēc ievērojama Eiropas sabiedrības daļa pret šo līgumu izturas ļoti piesardzīgi.

Plašais tirgus

TTIP lobiji min vairākus pozitīvus ieguvumus no šī līguma – tas nodrošināšot izaugsmi un labklājību, mazināšot birokrātiju un izdevumus uzņēmējiem, likvidējot muitas nodevas un dubultās atbilstības atzīšanas radītās barjeras. Tikšot radītas arī jaunas darba vietas – vismaz 700 tūkstoši ES un ap miljonu – ASV. Tiek žonglēts ar simtiem miljonu eiro un dolāru lieliem ieguvumiem, ko radīšot vienota tirgus izveide no Bukarestes līdz Honolulu. Būtisks pašlaik aktualizējies faktors – TTIP mazināšot ģeopolitiskās situācijas negatīvo efektu. Tas atvieglos tirdzniecības iespējas, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, palielinās konkurenci starp kompānijām, tādējādi ceļot produktivitāti un nodrošinot patērētājiem lielāku izvēli. Turklāt TTIP varētu kalpot par uzmetumu līdzīgiem līgumiem, ko varētu kādreiz slēgt ar Ķīnu un Indiju. Tomēr ir vairāki aspekti, kas TTIP parakstīšanu būtiski kavē – sākotnēji bija paredzēts, ka to parakstīs šogad, bet tagad vairāki eksperti lēš, ka viedokļu atšķirību dēļ tas diez vai notiks ātrāk par 2020. gadu, ja vispār notiks.

Visu rakstu ES un ASV tirdzniecības līgums – uz plāna ledus lasiet 26. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions valde šodien, 31.oktobrī ir nolēmusi drošības apstākļu dēļ nekavējoties pārtraukt stadiona īpašumā esošās ledus halles ēkas izmantošanu, informē uzņēmumā.

Šāds lēmums tika pieņemts, jo vairāku Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) pārbaužu laikā tika konstatēts, ka halles tehniskais stāvoklis neatbilst drošības prasībām, bet ledus halles privātais nomnieks SIA Sāgas fonds līdz šim ir izvairījies nodrošināt piekļuvi hallei, lai stadiona administrācija varētu veikt nepieciešamo izpēti un pildīt BVKB norādījumus. Papildus tam 28.oktobrī tika konstatēti nopietni bojājumi ledus halles elektroapgādes tīklos.

«Diemžēl mums kā halles īpašniekam nebija citas iespējas, kā slēgt ledus halli. To, cik drošas ir, piemēram, acīmredzami sarūsējušās halles jumta konstrukciju kopnes, noteiks ekspertīze, taču nevaram neņemt vērā būvniecības uzraugu brīdinājumus par halles drošumu, kaut arī halles privātais nomnieks nereaģē uz mūsu aicinājumiem risināt šo jautājumu. Ledus halles privātajam nomniekam esam gan rakstījuši, gan zvanījuši, gan gājuši pārbaudē ar tiesu izpildītāju, taču neesam pat ielaisti hallē. Pagājušajā nedēļa lietus laikā arī sadega halles elektrības sadalne, kas ir vēl viens faktors, kas norāda uz ēkas slikto tehnisko stāvokli un riskiem apmeklētāju veselībai un dzīvībai» saka Elmārs Martinsons, Kultūras un sporta centra Daugavas stadions valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pirmo reizi vīndarītava Ledus vīni startēja starptautiskā dzērienu konkursā International Cider Challenge 2017 Lielbritānijā, kur uzņēmumā ražotais Ledus vīns ieguva sudraba medaļu.

Kā informē ģimenes vīna darītavas saimnieks Lauris Salenieks, saņemtais apbalvojums dod gandarījumu, jo saražot ledus vīnu nav vienkārši. «Ledus vīns, kas gatavots no ziemā sasalušiem āboliem, ir viens no sarežģītākajiem un visgrūtāk pagatavotajiem vīniem, un galvenie pamatnosacījumi, lai produktu varētu saukt par ledus vīnu, ir ziemas apstākļos dabīgi sasaluša ābola izmantošana, līdz ar to īstu ledus vīnu var pagatavot tajās valstīs, kurās ir atbilstoši klimatiskie apstākļi,» stāsta L. Salenieks. Saskaņā ar pasaulē pieņemtiem standartiem, ir aizliegta mākslīga cukura vai alkohola pievienošana. Ziemeļamerikā ābolu ledus vīnam ir izveidota stingra vīna apelācija, kuras nosacījumus izmanto arī daži Eiropas ābolu ledus vīna ražotāji, tajā skaitā vīndarītavā Ledus vīni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lētākais, taču nepopulārākais risinājums

www.daugavasbalss.lv, 29.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plūdi Ogres upē laiku pa laikam ogrēniešiem liek pārdomāt pašu drošību, pašvaldības spēju rūpēties par šo drošību un lieku reizi pārbauda arī operatīvo dienestu gatavību ārkārtas situācijām. Kā uz visiem laikiem pasargāt Ogres lejteces iedzīvotājus no nepatīkamām situācijām, kad pie mājas palodzes klauvē ledi? To, sarunā ar pieredzējušu hidroenerģētiķi un upju «rakstura» pazinēju Hariju Jaunzemu no Ķeguma novada, skaidroja portāls www.daugavasbalss. Izrādās, risinājums šai problēmai noformulēts jau Rīgas HES nodošanas aktā. Tas ir salīdzinoši lēts, taču nepopulārs.

— Interneta vietnēs lasāmi satrauktu iedzīvotāji viedokļi par to, ka Ogres upē aizsprostam pie hidroelektrostacijas saliktas atpakaļ slūžas un pacelts ūdenslīmenis. Vai šāda rīcība, zinot, ka pavasarī atkal gaidāmi plūdi, ir pamatota?

— Ja upē ir aizsprosts, tad labāk, lai ledus izveidojas pie augstāka ūdenslīmeņa. Biezāks ūdens slānis neizsals cauri un, ja būs nepieciešams, plūdu laikā upē varēs nodrošināt pietiekamu ūdens caurplūdi. Ledus nav nosēdies uz upes gultnes un, operatīvi rīkojoties, cilvēkus var pasargāt.

Protams, ir dzirdēti arī viedokļi, ka dambi vajadzētu nojaukt pavisam. Mēs, cerot uz labāku iznākumu, jau daudz ko esam Latvijā nojaukuši un cerētā ieguvuma vietā ir tikai papildu problēmas. Līdzīgi būtu arī ar spēkstacijas dambi. Tā tomēr ir iespēja kaut nedaudz, tomēr ietekmēt upes plūdumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīna darītavas Ledus vīni īpašnieks Lauris Salenieks kaļ plānu B, jo ziemas kļūst siltākas, un sevišķo deserta vīnu, iespējams, klimats atvēlēs gatavot arvien retāk

Upesciemā bijušajā sakņu pagrabā top pašmāju vīns, kas ir īpašs ar to, ka tas atrodams arī labākajos Latvijas restorānos – ābolu ledus vīns. Vīndaris Lauris Salenieks «atkratījies» no vietējo vīniņu zīmoga un ir pamanīts arī ārpus Latvijas. Viņš veco pagrabu iecerējis pārvērst, padarot pievilcīgu tūristiem – taps degustāciju zāle, būs jauni produkti. Rīgas tuvums ļauj cerēt, ka viesu, kas vēlētos apskatīt neparastā vīna rašanās vietu, netrūks.

Vīna darītavas vienā stūrī stāv salīdzinoši jauna masīva koka muca, kurā top pazīstamais ledus vīns. Izrādās, pirmoreiz tas nogatavinās akācijas koka mucā, jo pašmāju ozols ābolu ledus vīna darīšanai esot par intensīvu. «Akācija ir maigāka, tā nav tik agresīva kā ozols,» atklāj Lauris. Ledus vīnu dzēriens tikai piektajā gadā sasniedz savu «ideālo būtību», bet tas var nogatavināties arī 15–20 gadu. Izmantojot Eiropas finansējumu, vīndaris iegādājies preses, kas ļauj palielināt vīndarīšanas apjomus, taču pēdējos gados radusies cita problēma – ziemas kļūst siltākas, līdz ar to dabiski sasalušu ābolu ražu ievākt ir aizvien lielāks izaicinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būveksperti: Daugavas stadiona ledus halli nedrīkst izmantot konstrukciju pārslodzes dēļ

Zane Atlāce - Bistere, 03.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions ir saņēmusi neatkarīga būveksperta atzinumu par šobrīd drošības apsvērumu dēļ slēgtās stadiona ledus halles tālāku izmantošanu, kurā ir norādīts, ka ledus halles ekspluatācija nav pieļaujama bez būtiskas pārbūves, informē centra pārstāvji.

Eksperti norāda, ka ledus halles jumta konstrukcijas ir pārslogotas - lokālo kopņu stieņu pārslodze ir aptuveni 50%.

Eksperti savā atzinumā ir noteikuši, ka, lai ledus halles ekspluatāciju varētu atsākt, ir jāveic nesošo jumta konstrukciju stiprināšana, izstrādājot un attiecīgajās pašvaldības iestādēs saskaņojot būvprojektu. Tāpat eksperti ir norādījuši, ka ir jāpabeidz un jānodod ekspluatācijā ledus hallē jau esošā, bet likumdošanas prasībām neatbilstoši izveidotā skatītāju platforma. Papildus eksperti savā atzinumā ir secinājuši, ka, ņemot vērā jumta nesošo konstrukciju pārslodzi, drošības nolūkos uz jumta nav pieļaujama sniega atrašanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavā sācies Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla konkurss, kurā piedalās 33 mākslinieki no septiņām valstīm, informē Jelgavas pilsētas pašvaldība.

Pirmdien, 4. februārī, tēlnieki, katrs no viena 100 x 50 x 25 cm liela un 120 kg smaga ledus bloka, izveidoja individuālās ledus skulptūras, kuras līdz festivāla atklāšanai uzglabās saldētavā.

Savukārt otrdien, 5.februārī, mākslinieki Pasta salā uzsāks komandu skulptūru formu veidošanu un turpinās darbu pie detaļu izstrādes līdz pat piektdienai. To būvniecībai katra komanda izmantos vienu lielo (200 x 100 x 50 cm) un astoņus mazos ledus blokus (100 x 50 x 25 cm).

Paralēli konkursa darbu veidošanai Jelgavā top lielformāta ledus objekti, tādi kā «Ledus vīni» ledus bārs, vairākas foto skulptūras, ledus labirints un slidkalniņš bērniem un citas.

Tēlnieki piedalās konkursā, tāpēc organizatori visiem nodrošina vienlīdzīgus darba apstākļus un ledus daudzumu. Toties, meistardarbu radīšanai, katrs skulptors izmanto savus instrumentus, sākot ar kaltiem, skrāpjiem, frēzēm, nažiem, fēniem, gludekļiem un beidzot ar tādiem paštaisītiem instrumentiem, kā, piemēram, skrūvju dēli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojoties nedēļas nogalē gaidāmajam Ledus skulptūru festivālam Jelgavā, tēlnieki jau sākuši veidot savas individuālās ledus skulptūras, informē Jelgavas pilsētas pašvaldībā.

Skulptūru veidošanai katrs mākslinieks izmantoja vienu 100 x 50 x 25 cm lielu ledus bloku, kurš sver aptuveni 120 kg. Līdz piektdienai, 10. februārim, gatavās skulptūras uzglabās saldētavā.

Skulptori uzsākuši arī komandu skulptūru formu veidošanu un turpinās darbus pie detaļu izstrādes līdz pat piektdienai. Katrā komandā strādā divi tēlnieki, kuri ledus darbu būvniecībai izmantos vienu lielo ledus bloku (200 x 100 x 50 cm) un astoņus mazos ledus blokus (100 x 50 x 25 cm). Mākslinieki piedalās konkursā, visiem tiek nodrošināti vienlīdzīgi darba apstākļi un ledus daudzums.

Meistardarbu radīšanai skulptori izmanto visdažādākos instrumentus – sākot ar kaltiem, skrāpjiem, frēzēm, nažiem un beidzot ar fēniem, gludekļiem, kā arī paštaisītiem instrumentiem, kā, piemēram, skrūvju dēli, kurš ir nepieciešams skulptūras detaļu līmēšanas prcesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Lielākais projekts - attīstīt degradēto teritoriju Rumbulā

Linda Zalāne, 23.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Kurbads un Ko valdes priekšsēdētājs, hokeja kluba Kurbads vadītājs Andis Pikāns ar ledus halles būvniecību Rumbulas degradētajā teritorijā ir tikai sācis atvēzēties, viņa mērķis ir tur izveidot modernu infrastruktūru sportistiem, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

A. Pikāns atzīst, ka ir perfekcionists un tiekšanās uz izcilību nav pat pašmērķis, bet organiska vēlme izdarīt lietas pēc iespējas kvalitatīvāk. Ieejot hokeja hallē, par pārsteigumu degunā neiecērtas sviedru nepatīkamais aromāts, bet gan svaigas gumijas smarža. A. Pikāns teic, ka perfekcionista gēns viņu dzen uzturēt augstu latiņu it visā, arī halles gaisa un ledus kvalitātē. Viņš ar sirdi un dvēseli ielec visās sev svarīgās dzīves disciplīnās – hokejā, moto braucienos, kino veidošanā un, protams, arī loģistikas biznesā, kas ir galvenais instruments, kas ļauj īstenot sociālos un sirds projektus.

Tuvākajos gados lielākais projekts – attīstīt degradēto teritoriju Rumbulā, kura varētu kļūt par pievilcīgu vietu ne tikai hokejistiem, bet arī daiļslidotājiem, šorttrekistiem un pat tenisistiem. Lai gan šīs sporta disciplīnas šķiet gana nesaistītas, A. Pikānam ir sava saistviela – paša azarts uz sportu, kas sliecas gan hokeja, gan tenisa virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Valmieras stikla šķiedra" ASV meitasuzņēmuma "P-D Valmiera Glass USA Corp." ražotne par 17,5 miljoniem ASV dolāru pārdota uzņēmumam "Saint-Gobain Adfors America, Inc.", teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījums pabeigts otrdien, 2.jūnijā.

Jau ziņots, ka šā gada 3.martā, ASV meitasuzņēmums parakstīja aktīvu pārdošanas līgumu ar uzņēmumu "Saint-Gobain Adfors America, Inc." par būtībā visu pirmās un otrās fāzes aktīvu pārdošanu. Kopējā pirkuma summa ir 17 500 000 ASV dolāru plus papildu atlīdzība saskaņā ar aktīvu pārdošanas līgumu.

ASV meitasuzņēmums no otras līgumslēdzēja puses saņēma maksājumu pilnā apmērā 2.jūnijā, un tajā pašā dienā "P-D Valmiera Glass USA Corp." aktīvi pilnībā nodoti "Saint-Gobain Adfors America, Inc." īpašumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Daugavas stadiona pārbūvei nozāģētos kokus kompensēs ar dižstādiem

Zane Atlāce - Bistere, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavas stadiona attīstītāji aicina uz diskusiju par Daugavas stadiona kvartāla attīstību un teritorijas apbūvi, kā arī funkcionāli traucējošo un bojāto koku nozāģēšanu, aizstājot tos ar jaunu koku dižstādījumu izveidi, informē VSIA «Kultūras un sporta centrs «Daugavas stadions»» pārstāve Laura Matusēviča.

Daugavas stadiona rekonstrukcija notiek vairākās kārtās. Pirmās kārtas ietvaros tika pilnībā rekonstruēta Rietumu tribīne, kā arī no jauna uzbūvētas Dienvidu un Ziemeļu tribīnes. Nākošajās attīstības kārtās tiks uzbūvēta ledus halle, vieglatlētikas manēža ar multifunkcionalitāti, vieglatlētikas treniņu laukums, rekonstruēts centrālais sporta laukums, izbūvēts Park&Ride stāvparks, kā arī veikts kopējais teritorijas labiekārtojums un apkārtējo ielu rekonstrukcijas.

Šobrīd īstenotā otrā attīstības kārta paredz ledus halles būvniecību, kuras ietvaros tika izstrādāta kopējā Daugavas stadiona kultūras un sporta kvartāla apbūves attīstības koncepcija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ledus hallēm šobrīd galvenais uzdevums ir izdzīvot līdz pavasarim, cerībā, ka tad normalizēsies energoresursu cenas, taču bez atbalsta no malas to būs ļoti grūti izdarīt, intervijā atzina automašīnu transportēšanas un loģistikas uzņēmuma "Kurbads un Ko" valdes priekšsēdētājs Andis Pikāns, kura vadītajā uzņēmumu grupā ietilpst arī "Kurbada" ledus halles apsaimniekotājs SIA "Rumbulas sporta centrs".

Viņš sacīja, ka 70% no "Kurbada" ledus halles izdevumiem veido tieši elektroenerģija, kas darbina kompresorus, kuri ražo aukstumu, ventilācijas sistēmas un daudzas citas lietas. Ja iepriekš, lai nodrošinātu ledus laukuma uzturēšanu, maksājumi par elektroenerģiju mēnesī veidoja vidēji 6000 eiro līdz 10 000 eiro atkarībā no laika apstākļiem, tad tagad tie ir jau 30 000-40 000 eiro.

"Iepriekš mēs cīnījāmies par to, lai halle būtu pašpietiekama un strādātu bez zaudējumiem, jo hallei galvenā ir sociālā funkcija, un tas ir veids, kā mēs kā uzņēmums esam izlēmuši dalīties ar sabiedrību, atbalstot sporta skolu, 150 jauniešu visās vecuma grupās iespējas nodarboties ar sportu un būt aktīviem. Šobrīd šis svaru kauss ir par smagu. Naudas daudzums, kas mums pašlaik ir jāņem ārā no mūsu transporta uzņēmuma, lai ieliktu iekšā šajā sociālajā uzņēmumā, ir kļuvis par lielu. Ir skaidrs, ka ilgtermiņā mēs to nevarēsim atļauties," atzina Pikāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojums: Sasniegt «nekurieni» Grenlandes ledus cepurē

Iesaka: Kaspars Ulsts, Idea Havas Media stratēģiskais direktors, bloga adventures.lv autors; Rakstu sagatavojusi: Linda Zalāne, 09.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspedīcijai uz Grenlandi piekritu spontāni, kad turp plānoja doties latviešu ceļotāju grupa un paaicināja līdzi arī mani. Bijām astoņu cilvēku komanda, kas devās astoņu dienu pārgājienā uz Grenlandes ledus cepuri. Mērķis bija sasniegt vietu, kur, skatoties uz visām debespusēm, acīm paveras «nekuriene», ledus klājums.

Pirms biju nokļuvis Grenlandē, man šķita, ka šī sala būs milzīgs ledus klucis okeāna vidū, bez zaļuma, bet realitātē zemes tur ir samērā daudz. Grenlandi apskalo Atlantijas okeāns un Ziemeļu ledus okeāns un salas vidū ir milzīga, trīs km bieza ledus masa, bet tai apkārt kā vainags stiepjas klintis un kalni. Ledus masīvs ar savu svaru ir iespiedis zemi apmēram 300 m zem okeāna līmeņa, un ja tas izkustu, Grenlande pārvērstos par klinšu gredzenu ar milzu ezeru centrā. Interesanti, ka Grenlande tulkojumā no angļu valodas nozīmē zaļā zeme un blakus esošā sala Islande – ledus zeme, bet dzīvē viss ir otrādi.

Grenlandē bijām augustā, kas ir arī pēdējais brīdis, kad to apmeklēt, jo gadalaika maiņa notiek septembrī, kad salu dažas nedēļas pāršalc vētras, pēc kurām dramatiski mainās laikapstākļi, un pēc tam tur var baudīt tikai polāro ekstrēmu. Ieteicamākais laiks, lai apmeklētu Grenlandi, ir jūnijs, jūlijs un augusts, kad gaisa temperatūra ir no 5 līdz 10 grādiem virs nulles. Tad tur var redzēt arī puķes, ķērpjus un mellenājus, kas ir augstākā veģetācija, jo Grenlandē nav koku un krūmu. Ziemā Grenlandes piekrastē gaisa temperatūra ir apmēram -10 grādu, bet vidienē un ziemeļos sasniedz -30.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ziema slidotājus nelutina

Kristīne Stepiņa
, 13.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā ir izveidotas deviņas slidotavas, taču laika apstākļu dēļ slidošana šobrīd iespējama tikai divās slidotavās ar mākslīgā ledus segumu , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šoziem Rīgā, tāpat kā pērn, ir izveidotas septiņas slidotavas, kuras finansē pašvaldības – sešas no tām ir dabīgā ledus slidotavas, viena – mākslīgā ledus slidotava, kas atrodas Spīķeru kvartālā. Platības ziņā lielākā publiskā pašvaldības finansētā slidotava atrodas pie Rīgas pilsētas Pļavnieku ģimnāzijas, – 1200 m2, pārējās ir vidēji 20x40 kvadrātmetru lielas. Darbojas arī divas privātās slidotavas – atpūtas centrā Lido un Mežaparka atpūtas kompleksā Sniega Parks.

Slidotavu daudz

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā DB informē, ka 2014. gada budžetā sešu slidotavu darbības nodrošināšanai bija atvēlēti mazliet virs 34 tūkst. eiro, savukārt slidotava Spīķeros iekārtota un darbojas iepirkuma rezultātā. Konkursā uzvarēja uzņēmums SIA Ice System, kam slidotavas darbība ir jānodrošina četrus gadus, šobrīd rit otrā sezona. Rīgas dome ir noslēgusi līgumu ar SIA Ice System par 423 tūkst. eiro, SIA Ice System mākslīgā ledus slidotavu Spīķeros jānodrošina līdz 2017. gadam. Pārējās publiskās slidotavas ir ar dabīgā ledus segumu, tās ir ierīkotas pie Anniņmaižas vidusskolas, Rīgas Ziemas sporta un atpūtas parkā – Uzvaras bulvārī, reģionālajā sporta centrā Sarkandaugava, pie Daugavgrīvas vidusskolas, pie Pļavnieku ģimnāzijas un pie Ķengaraga vidusskolas. «Ja ir bijuši ledus «audzēšanai» atbilstoši apstākļi, gaisa temperatūra zemāka par 0 grādiem un ja ledus ir «uzaudzēts» pietiekoši biezs, tad tas turas arī pie plus grādiem, un slidotava ir izmantojama, taču, ja atkal ilgstoši saglabājas gaisa temperatūra virs 0 grādiem, tad, protams, ledus kūst. Dabīga ledus slidotavām ļoti kaitē arī lietus, jo tad ledus kūst straujāk,» skaidro Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Indra Vilde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Hiponia izsolē pārdota ledus halle Rīgā, Brīvības gatvē 333 par izsoles cenu 1,1 miljonu eiro, informē Hiponia.

Izsolē piedalījās divi pretendenti, kuriem konkurējot, izsoles sākumcena tika pārsniegta par 100 tūkstošiem eiro. Saskaņā ar izsoles noteikumiem esošajam halles nomniekam, kā arī zemes īpašniekam divu mēnešu laikā ir iespēja izmantot pirmpirkuma tiesības un iegādāties ledus halli par izsolē noteikto cenu.

Ledus halle tika pārdota atklātā mutiskā izsolē ar augšupejošu soli. Izsolē tika piedāvāts iegādāties aprīkotu un funkcionējošu ledus halli Rīgā, Brīvības gatvē 333, kas atrodas Latvijas Sporta akadēmijas teritorijā. Ledus halles ekspluatācija uzsākta 2006. gadā. Izsolē piedāvātā lietu kopība ietver nekustamo īpašumu – 2-stāvu ledus halli un kustamo mantu. Ledus hallē tiek veikta saimnieciskā darbība. Halles kopējā platība ir 4021,7 m2, ledus laukuma izmēri 58m x 28m. Ledus halles tribīnes aprīkotas ar 320 sēdvietām un papildus stāvvietām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Atbalsta Latvijas pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no ES Atveseļošanas fonda

LETA, 20.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Latvijas atkārtoti izstrādāto pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka, lai arī plāns līdz iesniegšanai Eiropas Komisijā vēl tiks pilnveidots, tomēr viņš pauda gandarījumu par izstrādāto plāna projektu.

Premjers uzsvēra, ka, pateicoties no ES Atveseļošanas fonda piesaistītajiem līdzekļiem, Latvija varēs īstenot "nevis Eiropas, bet mūsu pašu nodomus, kā audzēt ekonomiku nākotnē". "Šis nav politisks, bet gan visas valsts attīstības projekts," piebilda premjers.

No Atveseļošanās plāna gaida ieguvumus sešās jomās 

Šodien, 20. aprīlī, valdība skatīs informatīvo ziņojumu par Latvijas Atveseļošanas un noturības...

Lai Latvija saņemtu ES Atveseļošanas fondā iezīmētos1,82 miljardus eiro, Latvijai ir jāizstrādā ekonomikas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns un tas jāsaskaņo ar EK, savukārt plānu apstiprina ES Padome.

Vēlamais termiņš oficiālai Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna iesniegšanai EK ir šā gada 30.aprīlis. Paredzams, ka EK divu mēneša laikā izvērtēs plāna atbilstību regulas prasībām pēc plāna oficiālas iesniegšanas. Ja plāns atbildīs šīm prasībām, tad EK sagatavos padomes ieviešanas lēmumu, kas tiek iesniegts ES Padomei apstiprināšanai.

Iepriekš finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV) atzina, ka pārstrādātajā ES Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā Latvija prasīs 1,82 miljardus eiro līdz šim plānoto 1,65 miljardu eiro vietā.

Viņš skaidroja, ka pārskatītajā plānā integrēti Eiropas Komisijas (EK) un sociālo partneru priekšlikumi - paredzēts lielāks atbalsts privātajam sektoram un stiprināti sociālās noturības elementi.

Tāpat pārstrādātajā plānā lielāka vērība pievērsta Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP) paredzētajiem pasākumiem ar skaidrāku ietekmi uz klimata mērķu sasniegšanu, kā arī papildu uzsvars likts uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm.

Dālderis uzsvēra, ka pilnīgi visus sociālo partneru priekšlikumus plānā nebija iespējams iekļaut.

Vienlaikus Dālderis norādīja, ka, FM ieskatā, nav atbalstāmi EK mudinājumi celt jebkādus nodokļus.

Dālderis skaidroja, ka pārstrādātajā plānā par 40% - līdz 643,21 miljonam eiro palielināts tiešais atbalsts komersantiem, savukārt publiskais pasūtījums komersantiem samazināts līdz 1,154 miljardiem eiro.

Finanšu ministra padomnieks sacīja, ka pārstrādātā plāna tiešā ietekme uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm pieaugusi par 24% - līdz 1,164 miljardiem eiro. Netiešā ietekme pieaugusi par 1% - līdz 327,681 miljonam eiro.

Pārstrādātajā plāna projektā klimata sadaļā kopējais prasītais finansējums palielināts par 65,707 miljoniem eiro - līdz 676,207 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā par 20,652 miljoniem eiro - līdz 57,282 miljoniem eiro paredzēts palielināt prasīto finansējumu daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, bet par 40 miljoniem eiro - līdz 120,586 miljoniem eiro plānots palielināt finansējumu uzņēmējdarbības energoefektivitātei finanšu instrumenta veidā.

Vienlaikus klimata sadaļā tiks prasīts 80 miljonu eiro finansējums elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijai atjaunojamo energoresursu integrācijai un izmaksu mazināšanai, kas līdz šim plānā nebija paredzēts.

Pārstrādātajā plānā vairs nav paredzēts 40,293 miljonu eiro finansējums biometāna ražošanas un izmantošanas sistēmai, kā arī 21,978 miljonu eiro finansējums meža ekosistēmu noturības un vērtības celšanai.

Tāpat pārstrādātajā plānā klimata sadaļā par 12,674 miljoniem eiro - līdz 20,293 miljoniem eiro samazināts prasītais finansējums plūdu risku samazināšanas pasākumiem.

Pārstrādātā plāna digitālās transformācijas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 35,293 miljoniem eiro - līdz 365,293 miljoniem eiro.

Būtiskākais pieaugums - par 54 miljoniem eiro, sasniedzot 94,788 miljonus eiro, šajā sadaļā paredzēts digitālo prasmju attīstībai. Uzņēmumu digitalizācijai un inovācijām prasītais finansējums palielināts par 11,293 miljoniem eiro - līdz 125,143 miljoniem eiro.

Savukārt valsts pārvaldes digitālajai transformācijai prasītais finansējums pārstrādātajā plānā samazināts par 30 miljoniem eiro - līdz 128,862 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna nevienlīdzības mazināšanas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 40 miljoniem eiro - līdz 370 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā lielākais pieaugums - par 40 miljoniem eiro, sasniedzot 111,61 miljonu eiro, paredzēts sociālo pakalpojumu attīstībai.

Pašvaldību kapacitātes stiprināšanai nevienlīdzības mazināšanas sadaļā tiks prasīti 2,5 miljoni eiro, kas iepriekš plānā nebija paredzēti, savukārt reģionālajiem industriālajiem parkiem paredzētais finansējums samazināts par 2,5 miljoniem eiro - līdz 80 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna veselības sadaļā prasītais finansējums saglabāts nemainīgs - 181,5 miljoni eiro.

Savukārt ekonomikas transformācijas un produktivitātes sadaļā prasītas finansējums palielināts par 31 miljonu eiro - līdz 196 miljoniem eiro. Šie līdzekļi paredzēti inovāciju un privāto investīciju veicināšanai pētījumos un attīstībā, kur prasītais finansējums pieaudzis līdz 113,5 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna likuma varas stiprināšanai prasītais finansējums palielināts par četriem miljoniem eiro - līdz 37 miljoniem eiro. Papildus prasītais finansējums paredzēts jauniem pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai.

Jau vēstīts, ka no ES Atveseļošanas fonda Latvijai līdz 2026.gadam grantu veidā būs pieejams finansējums līdz diviem miljardiem eiro.

Februāra sākumā Latvija nosūtīja saskaņošanai EK pieteikumu par ES Atveseļošanas fondā pieejamo finansējuma garantēto daļu 1,65 miljardu eiro apmērā. Pēc Finanšu ministrijā sniegtās informācijas, Latvijai pastāv iespēja pieteikties ES finansējuma mainīgajai daļai, kas patlaban aplēsta aptuveni 300 miljonu eiro apmērā. Papildus tam Latvijai būs pieejami aizdevumi indikatīvi 2,5 miljardu eiro apmērā.

No EK puses par iesniegto plāna projektu izskanēja kritika, un Latvijas politiķi atzina, ka tas būs jāpārstrādā un jāpilnveido. Finanšu ministrijā iepriekš atzina, ka valdībā ar EK izdiskutētais Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns varētu nonākt aprīļa beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavas stadiona ledus hallei, kuras būvniecība izmaksās vairāk nekā 10 miljonus eiro, nosvinēti spāru svētki.

Daugavas ledus halles būvniecība tika uzsākta 2020.gada sākumā, līdz šim ir pabeigti gandrīz visi betonēšanas darbi, uzstādītas dzelzbetona metāla konstrukcijas, uzsākti jumta nesošā profila un montāžas darbi, turpinās fasādes sendvičpaneļu montāžas darbi, tiek mūrētas tehniskās telpas, uzsākti ūdens kanalizācijas un siltummezglu izbūves darbi.

Būvniecības termiņi ir saspringti, jo ledus halle ekspluatācijā jānodod līdz 2021.gada martam, lai jau maijā tajā varētu norisināties Pasaules čempionāts hokejā vīriešiem.

Ledus halle būs divos stāvos ar kopējo platību 9526 m2, paredzot tajā divus ledus laukumus hokejam un dažādu disciplīnu slidošanai. Halles 1.stāvs tiks aprīkots ar sportistu ģērbtuvēm, kafejnīcu un trenažieru zāli, 2.stāva līmenī atradīsies skatītāju tribīnes, biroja telpas un tehniskās telpas. Ledus halle būs piemērota arī kultūras pasākumiem un pulcēšanās vieta Dziesmu un deju svētku dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavas stadions noslēdzis vērienīgā attīstības projekta otro kārtu - Būvniecības valsts kontroles birojs ekspluatācijā pieņēmis ledus halli.

"Neskatoties uz saspringtajiem būvdarbu termiņiem un faktu, ka viss būvniecības process tika organizēts valstī ieviestās ārkārtas situācijas laikā, esmu patiesi gandarīts, ka kopīgiem spēkiem Latvijā ir radīta lieliska ledus halle ar diviem ledus laukumiem sportisko ambīciju piepildīšanai kā bērniem un jauniešiem, tā arī sporta profesionāļiem. Pašlaik saspringti strādājam, lai jau pavisam drīz uzņemtu Pasaules čempionāta hokejā dalībniekus," norāda Daugavas stadiona valdes loceklis Daniēls Nātriņš.

Halle ir paredzēta hokeja, daiļslidošanas, šorttreka un kērlinga treniņprocesu nodrošināšanai un sacensībām, kultūras pasākumiem, tajā skaitā Dziesmu un deju svētku dalībniekiem. Ledus hallei ir divi ledus laukumi, no kuriem viens paredzēts kā hokeja izlases treniņlaukums, otrs laukums dažādu disciplīnu slidošanai. Starp abiem laukumiem izvietotas sportistu ģērbtuves un tribīnes 2.stāva līmenī. Halles 2.stāvā ir kafejnīcas telpas un trenažieru zāle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālās sasilšanas dēļ Antarktikas ledāji tagad kūst apmēram sešas reizes straujāk nekā 1979.gadā, novedot pie aizvien augstāka ūdens līmeņa pasaules jūrās, brīdina zinātnieki pirmdien publicētā pētījumā.

Antarktikas ledus kušana no 1979. līdz 2017.gadam paaugstināja ūdens līmeni jūrās par 1,4 centimetriem, teikts pētījumā ASV žurnālā «Proceedings of the National Academy of Sciences» (PNAS).

Ir gaidāms, ka straujais ledus kušanas temps turpmākajos gados novedīs līdz katastrofālam jūras ūdens līmeņa kāpumam, uzskata pētījuma vadošais autors Ēriks Rinjo no Kalifornijas Universitātes ģeosistēmas zinātņu katedras.

«Antarktikas ledum turpinot kust, mēs paredzam jūras ūdens līmeņa celšanos par daudziem metriem nākamo gadsimtu gaitā,» sacīja Rinjo.

Jūras ūdens līmeņa kāpums par 1,8 metriem līdz 2100.gadam visļaunāko scenāriju gadījumā izraisīs daudzu piekrastes pilsētu applūšanu, kurās dzīvo miljoniem cilvēku, konstatēts iepriekš veiktos pētījumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pārgalvīgiem zemledus makšķerniekiem būs jārēķinās ar naudas sodu

Dienas Bizness, 12.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Personām, kuras atrodas uz ledus laikā, kad tas ir īpaši bīstami, varēs piemērot administratīvo sodu. Ieviest administratīvo atbildību personām, kuras pārkāps pašvaldību noteikto aizliegumu atrasties uz ūdenstilpju ledus iekšzemē vai jūras piekrastē, paredz grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Tie otrdien, 12.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīti Saeimas Juridiskajā komisijā.

Par šādu pārkāpumu paredzēts izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 70 eiro.

«Lai arī dažas pašvaldības jau patlaban savos saistošajos noteikumos paredzējušas iespēju sodīt cilvēkus, kuri uz ledus kāpj paaugstinātas ledus bīstamības periodā, jaunais regulējums ļaus problēmu risināt kompleksi valsts līmenī. Īpaši svarīgi tas ir attiecībā uz pārgalvīgiem zemledus makšķerniekiem, kuri riskē ar savu dzīvību. Turklāt viņu glābšanas operācijas prasa ievērojamus valsts dienestu resursus,» norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies būvprojekta izstrāde Daugavas stadiona ledus hallei, saņemta būvatļauja un uzsākti būvdarbi.

Pēc vairāk kā pusgadu ilga darba pie Daugavas stadiona ledus halles būvprojekta izstrādes, kopīgi strādājot projektētājiem un būvniekiem SIA "Ozola&Bula, arhitektu birojs", SIA "ARMS Group" un OÜ "RTS Infraehitus", būvprocesa vadītājiem un būvuzraudzībai SIA "CMB", projekta "Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē" komandai un Latvijas Hokeja Federācijai, būvprojekts ir izstrādāts un tam saņemts pozitīvs būvekspertīzes slēdziens.

2020.gada 9.aprīlī ir saņemta Rīgas pilsētas būvvaldes būvatļauja, kas ļauj uzsākt ilgi gaidītās ledus halles būvniecību. Būvniecības termiņi ir saspringti, ledus halle ekspluatācijā jānodod 2021.gada martā, lai jau maijā tajā varētu norisināties Pasaules čempionāts hokejā vīriešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atceļ aizliegumu atrasties uz dažu Rīgas ūdenstilpju ledus

Dienas Bizness, 05.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā uz vairākām Rīgas ūdenstilpēm izveidojusies noturīga ledus kārta, pašvaldība šajās vietās atcēlusi aizliegumu iedzīvotājiem atrasties uz ledus. Pagaidām aizliegums ir atcelts uz Bābelīša ezera, Velnezera, Gaiļezera un Dambjpurva ezera, informē Rīgas dome.

Saglabājoties aukstam laikam un nostiprinoties ledus segai, jau tuvākajās dienās, visticamāk, tiks papildināts to ūdenstilpju sarakts, uz kuru ledus varēs atrasties, tostarp, uz zemledus makšķernieku iecienātā Ķīšezera krasta zonas ledus. Par to tiks ziņots atsevišķi.

Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs atgādina, ka simtprocentīgi drošs ledus nemēdz būt, tādēļ iedzīvotājiem jābūt uzmanīgiem jebkurā gadījumā. Viņš arī aicina zemledus makšķernieku apzinīgāko daļu iesaistīties sabiedrības izglītošanā un nepalikt vienaldzīgiem, redzot citu žibulētāju vai iedzīvotāju pārgalvīgu rīcību, īpaši uzmanot bērnus, lai tie vieni paši neatrastos uz ūdenstilpju ledus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grenlandē neierasti agri sācies ledus kušanas periods – aizvadītajā nedēļā vienas dienas laikā sala zaudēja teju divas gigatonnas ledus.

Ledāju kušana jūnijā ir diezgan neparasta parādība, jo parasti straujākās kušanas posmi ir jūlijā, vēsta CNN.

Tikmēr Dānijas Meteoroloģijas institūta pētnieks Stefens Olsens, pētot ledus kušanu Grenlandē, fotogrāfijā (skatīt galerijā) iemūžinājis iespaidīgu ainu – suņu pajūgs pārvietojas nevis pa ierasto ledu, bet ūdeni.

Žurnāls Nature publicējis pētījumu, kurā atklāts, ka pasaules ledāji laikā no 1961.gada zaudējuši vairāk nekā deviņus triljonus tonnu ledus, pasaules jūras līmeni paaugstinot par 27 milimetriem.

Pētījumā secināts, ka ledāji laikā no 1961. līdz 2016.gadam zaudējuši 9625 gigatonnas ledus.

Vislielākie ledus zudumi bijuši Aļaskā, kas seko ledāji Grenlandes ledus segas malā un ledāji Andu dienvidos. Ievērojams daudzums ledus zudis arī ledājos Arktikā Kanādā un Krievijā, kā arī Svalbārā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hokeja klubs Kurbads ir uzsācis ledus halles būvniecību Rīgā, Rumbulā, Lidlauka ielā 37. Pirmās kārtas projekta kopējais investīciju apjoms ir 3,5 miljoni eiro.

Jauno ledus halli plānots nodot ekspluatācijā 2017. gada maijā. Projekta otrajā un trešajā kārtā paredzēta arī treniņu halles un viesnīcas izbūve.

Andis Pikāns, hokeja kluba Kurbads vadītājs, komentē: «Šeit taps mūsdienīga hokeja halle, mūsu hokeja kluba bāze. Līdz ar Kurbads ledus halli tiks izveidota arī sporta skola, kur profesionālu treneru vadībā gatavosim jaunos hokejistus ar mērķi - izaudzināt jauno Latvijas hokeja paaudzi.»

Kurbads ledus hallē plānots izbūvēt starptautiskajiem standartiem atbilstošu 58x28 metrus lielu ledus laukumu hokeja, šorttreka, kērlinga un daiļslidošanas vajadzībām, kā arī septiņas ģērbtuves, desmit žāvētavas, trenažieru zāli un kafejnīcu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vairākos novados ūdens līmeņa celšanās dēļ izsludināts oranžais brīdinājums

Db.lv, 03.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ūdens līmeņa paaugstināšanās dēļ Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) Carnikavas novadā, Krustpils novadā, Pļaviņu novadā un Salas novadā izsludinājis oranžo brīdinājumu.

LVĢMC informē, ka otrdien ap plkst.16 uzlūza un sāka iet ledus Gaujā pie Carnikavas. Patlaban ledus kustība ir apstājusies, bet ūdens līmenis turpina paaugstināties. Plkst.22 ūdens līmenis minētajā vietā bija 2,93 metri virs novērojumu stacijas "0" atzīmes jeb 1,97 metri Latvijas normālā augstuma sistēmā (LAS).

LVĢMC prognozē, ka naktī uz trešdienu, turpinoties ledus kustībai un blīvēšanai, Gaujā pie Carnikavas turpināsies ūdens līmeņa paaugstināšanās.

Otrdien ledus sakustējās un gāja arī Daugavā pie Jēkabpils, vēlāk ledus sakustējās un sākās ledus iešana arī pie Zeļķiem. Pie Zeļķiem ūdens līmenis paaugstinājās par aptuveni 1,2 metriem, pēdējās stundās ūdens līmenis svārstās 20-30 centimetru robežās. Plkst.22 ūdens līmenis šajā vietā bija 4,85 metri virs novērojumu stacijas "0" atzīmes jeb 74,21 metri LAS.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Iespējamo plūdu dēļ Pļaviņās sasaukta Civilās aizsardzības komisijas sēde

LETA, 10.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar iespējamajiem plūdiem Pļaviņu novada dome piektdienas vakarā plkst.21 sasaukusi Civilās aizsardzības komisijas ārkārtas sēdi.

Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde pastāstīja, ka sestdien, 11.marts, pašvaldībā plāno ierasties vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK), lai izvērtētu esošo situāciju Pļaviņās.

Novada priekšsēdētāja neizslēdza upes applūšanu, ņemot vērā, ka ledus nav stingrs, turklāt ar sniega piejaukumu tas var sākt sablīvēties. Ledus gabali ir apstājušies upes visšaurākajā vietā, un, ja ūdens plūsma no Jēkabpils puses to neizkustinās, upe var applūst, pauda Žilde.

Neskatoties uz plūdu draudiem, nekas neliecinot par iedzīvotāju satraukumu, norādīja Žilde, piebilstot, ka tas īpaši nav manāms zemledus makšķernieku vidū, kuri turpina bļitkot.

Komentāri

Pievienot komentāru