Saeima 11.februārī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par grāmatvedību", kas paredz ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu.

Licencēšanu uzsāks šī gada 1.jūlijā, un to nodrošinās Valsts ieņēmumu dienests. Tāpat ieviesīs ārpakalpojuma grāmatvežu publisku reģistru, un tajā pakalpojuma saņēmējs varēs pārliecināties par attiecīgās personas tiesībām sniegt ārpakalpojuma grāmatveža pakalpojumus, teikts grozījumu anotācijā.

Lai saņemtu licenci, personai būs jāiesniedz profesionālo kvalifikāciju un pieredzi apliecinošu dokumentu kopijas, iekšējā kontroles sistēmas kopija un licencēšanas pieteikums, kā arī civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopija. Licenci izsniegs uz pieciem gadiem, un pēc tam to varēs pārreģistrēt. Par licences saņemšanu vai tās pārreģistrāciju noteikta valsts nodeva 100 eiro apmērā.

Valdība otrdien, 2.decembrī, skatīs Ministru kabineta vēstuli Saeimas komisijai par situāciju ar neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu nodrošināšanu Rīgai, paužot, ka atbalsta šo automašīnu iegādi, neizmantojot ārpakalpojumu.

Vēstulē Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai ir uzskaitīti vairāki iemesli, kāpēc līdz šim ir izmantots ārpakalpojumus, kā arī faktori, kas liecina par labu automašīnu iegādei, vairs neizmantojot ārpakalpojumu, kā tas ir patlaban.

Veselības ministrija aprēķinājusi, ka, izmantojot ārpakalpojumu, ir plānota ekonomija 4,8 miljonu eiro apmērā turpmākajos septiņos gados. Bet, lai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) pārņemtu operatīvā medicīniskā transporta nodrošināšanu Rīgas reģionālajā centrā, ir nepieciešams papildu finansējums 2,26 miljonu eiro apmērā. Savukārt pilnvērtīga neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu nodrošināšana bez ārpakalpojuma piesaistes būtu iespējama ne ātrāk kā nākamā gada oktobrī, jo pēc jauno automašīnu iepirkšanas ir nepieciešams tās aprīkot un tas var prasīt vismaz desmit mēnešus.

Latvijā ieviesīs ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu, ko uzticēs Valsts ieņēmumu dienestam; grāmatveži piedāvāto risinājumu uzskata par «zaļu»

Sagatavotie grozījumi likumā Par grāmatvedību, kuri pēc to autoru – Finanšu ministrijas – domām varētu būt spēkā jau no 2020. gada, mainīs grāmatvedības pakalpojumu jomu. Latvijas Grāmatvežu asociācija gatavo vēstuli ar ierosinājumiem.

Piecu gadu pārejas laiks

Sagatavotais likumprojekts paredz, ka ārpakalpojumu grāmatvežiem tiks izsniegta licence ar piecu gadu derīguma termiņu. Tām personām, kurām būs atbilstoša pieredze grāmatvedības jomā, taču nebūs atbilstoša profesionālā kvalifikācija, tas ir, vismaz grāmatveža ceturtā līmeņa kvalifikācija, būs iespējams turpināt strādāt par ārpakalpojuma grāmatvedi un saņemt licenci, ja tās studēs valsts akreditētā mācību iestādē. Ņemot vērā, ka vidējais grāmatveža pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības mācību programmas termiņš ir 2–3 gadi, tad tiesības strādāt par ārpakalpojuma grāmatvedi bez atbilstošas kvalifikācijas tiks saglabātas divus gadus pēc pārejas perioda beigām, proti, līdz 2024. gada 1. janvārim. Ja ārpakalpojuma grāmatvedim līdz vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanai atlikuši seši gadi vai mazāk un viņam ir atbilstoša pieredze, līdz vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2026. gada 1. februārim, viņš var saņemt grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanas licenci arī bez augstākās izglītības iegūšanas, norādīts likumprojekta anotācijā. Lai saņemtu licenci, personai būs jāiesniedz profesionālo kvalifikāciju (diploms, apliecība) un pieredzi (uzņēmuma līgums) apliecinošu dokumentu kopijas, iekšējās kontroles sistēma un aizpildīta pieteikuma veidlapa. Licencējošā iestāde izvērtēs personas sodāmību, pārkāpumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, iekšējās kontroles sistēmu un pieteikuma veidlapu. Neatbilstību gadījumā tiks izdots administratīvs akts, kurā būs norādītas konstatētās nepilnības un termiņš to novēršanai. Licences izsniegšanas gadījumā persona saņems paziņojumu Elektroniskās deklarēšanas sistēmā un tiks ierakstīta VID ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrā. Lēmumu par licences neizsniegšanu būs iespējams apstrīdēt. Tā kā akadēmiskā izglītība nedod visas nepieciešamās iemaņas, lai persona uzņemtos atbildību patstāvīgi sniegt grāmatvedības ārpakalpojumus, kā arī to, ka grāmatvedības ārpakalpojumu nozarē pastāv salīdzinoši augsts noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas risks, grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējam būs nepieciešams iegūt atbilstošu pieredzi. Piemēram, par pieredzi apliecinošu dokumentu var tikt uzskatīts darba līgums par personas nodarbināšanu grāmatveža palīga vai grāmatveža amatā vismaz trīs gadus.

Izrādās, ka degvielas pircējam savā grāmatvedībā ir jāsaglabā ne tikai kopējais rēķins, bet arī visi čeki, kurus izsniedz ik reizi katram uzņēmuma automašīnas vadītājam, kad viņš veic degvielas uzpildi. Tādu skaidrojumu snieguši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) speciālisti uzziņā kādam nodokļu maksātājam.

SIA „A” iesniegumā VID norādījis, ka saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” 2. pantu grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvokli (saimnieciskie darījumi). Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. Šī likuma 7. pants paredz, ka „grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību [..].”

Lielākā daļa Latvijas uzņēmumu uztic grāmatvedību ārpakalpojuma sniedzējam. Lielu uzņēmumu grupās šis uzdevums uzticēts mātes vai kādai no meitas sabiedrībām, kura var sniegt šos pakalpojumus visā pasaulē. Vai šāds uzņēmums ir uzskatāms par ārpakalpojuma grāmatvedi saskaņā ar likumu un vai tam ir jāuzrauga naudas atmazgāšanas, proliferācjias un sankciju režīmu pārkāpuma riski savu klientu darbībā?

Ārpakalpojuma grāmatvežus uzrauga Valsts ieņēmumu dienests. Tas kontrolē to darbību atbilstoši «Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumam» (AML likums). Ārpakalpojumu grāmatvežu definīciju nosaka likums «Par grāmatvedību», kas par tādiem uzskata personas, kuras, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar uzņēmumu (izņemot darba līgumu), apņemas sniegt vai sniedz klientam grāmatvedības pakalpojumus un kurām ir atbilstoša kvalifikācija. Tomēr likums runā par fiziskām personām, jo grāmatveža diplomu juridiska persona iegūt nevar.

Skaidrojumu sniedz AML likums, kurš uzdod uzraudzīt naudas atmazgāšanas, terorisma finansēšanas, proliferācijas un citus riskus ne tikai ārpakalpojuma grāmatvežiem, bet arī jebkurai citai personai, kas apņemas sniegt palīdzību nodokļu jautājumos (piemēram, konsultācijas vai materiālu palīdzību). Valsts ieņēmumu dienests šo normu iztulko tā, ka juridiskās personas, kas sniedz ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumus, ir AML likuma subjekti. Proti, arī koncerna uzņēmumam, kurš sniedz grāmatvedības pakalpojumus citām koncerna vai citādi saistītām sabiedrībām jebkur pasaulē ir Latvijas AML likuma subjekts. Lai arī te Latvijas juristi mēģinātu izlīst caur adatas caurumu un strīdēties, ka koncerna grāmatvedības sistēma jau tikai ved grāmatvedību un nodokļus uzrauga kāds lokāli, Valsts ieņēmuma dienesta prakse un AML likuma gars šādas nianses tulkos par labu uzraudzības sistēmas ieviešanai.

Somijas nacionālā lidsabiedrība Finnair paziņojusi, ka ir atradusi jaunus vietējos akcionārus, kas Lielbritānijas zemo cenu aviokompānijas Flybe vietā darbosies ar zaudējumiem strādājošajā lidsabiedrībā Flybe Nordic, ceturtdien vēstīja Somijas sabiedriskā raidorganizācija Yle.

Flybe ir atteikusies no saviem 60% Flybe Nordic akciju, bet Finnair par partneriem piesaistījusi divus Somijas uzņēmumus - investīciju kompāniju G.W. Sohlberg un pagaidu darbiniekus piedāvājošo aģentūru StaffPoint.

Finnair jaunajā kompānijas struktūrā saglabās 40% akciju, StaffPoint piederēs 45% akciju, bet G.W. Sohlberg saņems 15% akciju. Darījumam ir jāiegūst Somijas konkurences padomes apstiprinājums.

Darījuma cena ir viens eiro.

Pagājušā gada beigās Flybe paziņoja, ka par vienu eiro savas akcijas Flybe Nordic pārdos Finnair, ja netiks atrasts cits pircējs.

Pasaules Ekonomikas forums (WEF) publicējis Ceļošanas&Tūrisma Konkurētspējas Ziņojumu 2015 (The Travel & Tourism Competitiveness Report 2015).

Ziņojums tiek publiskots reizi divos gados un aplūko 141 valsti, atklājot to, cik labi valstis uzrauga un tur godā savas tūrisma nozares.

Kā vēsta thelocal.se, globālais ziņojums metis šaubu ēnu pār Zviedrijas tūrisma nozari, Ziemeļvalsti ierindojot 23. vietā pasaulē. Vēl 2011. gadā tai tika piešķirta 5. vieta. Līdz ar to piecus gadus pēc tam, kad Zviedrija ierindojās pirmajā pieciniekā, tā izslīdējusi pat no Top 20. WEF iepriekšējā ziņojumā 2013. gadā Zviedrija atradās 9. vietā.

To, kurā vietā ierindota Latvija, kā arī tūrisma jomā konkurētspējīgākās valstis, skatiet raksta galerijā!

Valstis vērtētas pēc vairākiem kritērijiem: biznesa vide (Latvijai - 53. vieta, Igaunijai - 26., Lietuvai - 64.), drošība (Latvijai - 40., Igaunijai - 23., Lietuvai - 54.), veselība un higiēna (Igaunijai - 23., Latvijai - 27., Lietuvai - 3.), darbaspēks (Latvijai - 19., Lietuvai - 32., Igaunijai - 24.), gatavība uzņemt tūristus (Latvijai - 20., Igaunijai - 18., Lietuvai - 29.), tūrisma nozares nozīmība valdības izpratnē (Igaunijai - 9., Latvijai - 63., Lietuvai - 85.), atvērtība (Latvijai - 36., Lietuvai - 34., Igaunijai - 52.), cenas (Igaunijai - 72., Latvijai - 58., Lietuvai - 57.), ilgtspējīga pieeja (Latvijai - 30., Igaunijai - 20., Lietuvai - 38.), dabas resursi (Latvijai - 52., Igaunijai - 59., Lietuvai - 86.) un kultūra (Lietuvai - 33., Igaunijai - 37., Latvijai - 42.).

Neskatoties uz Austrumu slimnīcas lielo nozīmi veselības aprūpes sistēmā Latvijā, pieaugošo finanšu apgrozījumu un stabilo pacientu skaitu, slimnīcai jau kopš 2011. gada ir ievērojami zaudējumi, kuru uzkrātā summa 2015. gada nogalē sasniegusi 28 miljonus eiro, norāda Valsts kontrole.

Zaudējumus, visticamāk, nāksies segt nodokļu maksātājiem. Esošās situācijas iemeslus vērtēja Valsts kontrole revīzija.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir lielākā ārstniecības iestāde Latvijā, kuras sastāvā ietilpst pieci stacionāri – Gaiļezers, Latvijas Onkoloģijas centrs, Biķernieki, Latvijas Infektoloģijas centrs un Tuberkulozes un plaušu slimību centrs. Austrumu slimnīca nodrošina daudzpusīgu diagnostiku un ārstēšanu pacientiem, arī tādos gadījumos, kādos citas slimnīcas Latvijā to nenodrošina. Slimnīca veic zinātniski pētniecisko darbu, attīsta inovācijas, nodrošina jauno speciālistu apmācību un īsteno sabiedrības izglītošanas un veselības veicināšanas pasākumus.

Somijas nacionālā aviokompānija Finnair, kas iecerējusi paplašināt darbību un atklāt jaunus maršrutus, tuvāko gadu laikā plāno pieņemt apmēram 1000 jaunu darbinieku.

Lidsabiedrība paziņojusi, ka tai būs nepieciešami stjuarti, tehnoloģiju speciālisti un citu profilu darbinieki.

Pēdējo gadu laikā Finnair štats jau palielinājies par vairāk nekā 1000 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa ir piloti un stjuarti.

Pagājušajā mēnesī Finnair paziņoja, ka pieņems darbā vairāk nekā 100 pilotu, un aicināja pieteikties gan pilotus ar pieredzi, gan pilotus, kas nesen apguvuši šo specialitāti.

Pēdējā laikā Finnair ir paplašinājusi maršrutu tīklu un plāno to darīt arī turpmāk.

Pagājušajā gadā Finnair strādāja ar 85 miljonu eiro peļņu, bet šogad iecerēts peļņu palielināt.

Jaunās ātrās palīdzības mašīnas, kas tiks pirktas līzingā no valsts līdzekļiem, pavasarī vēl netiks piegādātas, otrdien Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijā, kurā tika runāts par transporta līdzekļu iepirkumu, sacīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško.

Viņa informēja, ka iepirkums šobrīd ir izsludināts un VM atbild uz interesentu jautājumiem, lai no 29.aprīļa sāktu nodrošināt pakalpojumu, jo beigsies līgums par mašīnu izmantošanu ārpakalpojumā. Tomēr automašīnas vēl netiks piegādātas, tādēļ līdz rudenim tiks izmantotas 14 automašīnas, kas šobrīd atrodas rezervē, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) transporta līdzekļi no reģioniem.

Dienests darīs visu, lai pakalpojuma kvalitāte neciestu, pārliecināta VM pārstāve.

NMPD Transporta nodrošinājuma departamenta vadītājs Egīls Lapiņš apstiprināja, ka dienests mobilizēs mašīnu rezerves, kā arī atjaunos transporta līdzekļus. kas šobrīd nedarbojas.

Finanšu ministrijas (FM) eksperti un profesionālo organizāciju pārstāvji Grāmatvedības forumā šodien iepazīstinās ar jaunā grāmatvedības likuma projektu, informē FM.

Jaunais likumprojekts aizstās patlaban spēkā esošo likumu "Par grāmatvedību".

Jau ziņots, ka Ministru kabinets 29.septembrī lēma virzīt izskatīšanai parlamentā Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto likumprojektu "Par grāmatvedību", ar kuru pārstrādāts novecojušais grāmatvedības likums.

FM jauno likumprojektu izstrādāja, lai tas būtu atbilstošs mūslaiku juridiskās tehnikas prasībām. Ministrijā norāda, ka patlaban spēkā esošais likums par grāmatvedību tika pieņemts 1992.gadā, tas stājās spēkā 1993.gada 1.janvārī un kopš spēkā stāšanās ir grozīts 19 reizes.

"Laika posmā, kas pagājis no likuma pieņemšanas līdz šodienai ir notikušas ievērojamas izmaiņas juridiskajā tehnikā. Tādēļ likuma nosaukums, teksta izkārtojums un iedalījums vienībās neatbilst pašreizējām juridiskās tehnikas prasībām, jo nav pantu nosaukumu un daļu numuru, kā arī nav atsevišķi norādīts likumā lietoto terminu skaidrojums, likuma mērķis un darbības joma," skaidro FM.

Darba tirgus nestāv uz vietas – paaudžu maiņa un tehnoloģiju attīstība pieprasa arī jaunas pieejas kandidātu meklējumos. Ierobežoto cilvēkresursu dēļ personāla atlase var kļūt par izaicinājumu. Jomas profesionāļiem jākļūst proaktīvākiem, lai sameklētu kvalificētus kandidātus. Kā atrast darbinieku, kurš ir ne tikai piemērots amatam, bet atbilst arī uzņēmuma vērtībām?

Personāla atlases speciālists – zīmola vēstnesis

Personāla atlases uzņēmuma „CV Market” personāla atlases vadītājs Kristaps Kolosovs norāda, ka personāla atlasei nav jābūt sāpīgam procesam. Tai ir jākalpo par zīmola vēstnesi, tās mērķis ir „aizšķilt dzirksti” potenciālajā darbiniekā, radīt viņā vēlmi strādāt tieši Jūsu uzņēmumā.

„Mēs, personāla atlases uzņēmums, esam pārdevēji. Mēs pārdodam iespēju labākai dzīvei, un uzņēmums samazina riskus, iegūstot īsto darbinieku,” viņš piebilst.

Kāds ir labs ārpakalpojumā noalgotais personāla speciālists?

Godīgs

Viņam jāprot vadīt klienta gaidas un noteikt termiņus, kā arī jābūt atklātam gadījumos, ja kaut ko nav iespējams paveikt.

Valdībai otrdien atbalstīja ātrās palīdzības automašīnu iepirkumu, lai nodrošinātu pakalpojuma sniegšanu Rīgas reģionā, par valsts līdzekļiem, nevis ārpakalpojumā no privātā uzņēmēja, kā līdz šim, aģentūra BNS uzzināja Ministru kabinetā.

Plānotais valsts budžeta ietaupījums septiņu gadu periodā varētu būt aptuveni 7,4 miljoni eiro. Šādus aprēķinus veikusi Veselības ministrija, pie nosacījuma, ja ārpakalpojuma izmaksas palieks pēdējo divu gadu apmērā.

Valdības lēmums nozīmē atļaut Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) uzņemties ilgtermiņa saistības no 2015.-2022.gadam par NMPD Rīgas reģionālajam centram nepieciešamā operatīvā medicīniskā transporta iegādi līzingā Veselības ministrijas pamatbudžeta ietvaros. Finansējuma nodrošināšanai paredzēts veikt līdzekļu pārdali neatliekamās medicīniskās palīdzības apakšprogrammas ietvaros, samazinot izdevumus precēm un pakalpojumiem, attiecīgi palielinot izdevumus atlīdzībai, tai skaitā atalgojumam, līzinga procentu izdevumiem un pamatkapitāla veidošanai.

«Mēs vienā Finnair maršrutā pārvadājam vairāk cilvēku nekā Estonian Air visos tās maršrutos kopā. Un mēs esam nelieli spēlētāji Eiropā,» viesojoties Tallinā, sacījis Finnair prezidents un vadītājs Mika Vehvilainens (Mika Vehviläinen).

Runājot par Estonian Air nākotni, Vehvilainens teicis, ka pārvadātājam ir grūti laiki, tāpat kā citām reģionālajām aviokompānijām Skandināvijā un Baltijas valstīs.

Viņš uzskata, ka Eiropas civilās aviācijas tirgus konsolidēsies, līdzīgi kā telekomunikāciju nozare pēdējās desmitgadēs. Citiem vārdiem - mazākās un vājākās aviokompānijas, piemēram, Estonian Air un airBaltic vai nu izzudīs, vai apvienosies ar lielākām aviokompānijām kā Flybe.

«Pēdējos mēnešos mēs esam redzējuši kā vairākas reģionālās aviosabiedrības «aiziet pa burbuli». Cimber Sterling Dānijā, Malmö Aviation un City Airline Zviedrijā – visas ir bankrotējušas. Es nezinu, kura būs nākamā, bet daudzas cīnās,» skaidrojis Finnair prezidents.

Jaunā veselības ministra uzdevumā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) piektdien izsludinājis atklātu konkursu 40 ātrās palīdzības automašīnu iepirkumam, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā un aģentūrai BNS to apstiprināja dienesta preses sekretāre Ilze Bukša.

Operatīvos medicīniskos transportlīdzekļus plānots iegādāties finanšu līzingā. Piedāvājumi ir iesniedzami līdz 2015.gada 2.februārim.

Auto iegādei līzingā nākamgad būtu nepieciešami papildu ap 360 tūkstošiem eiro, liecina iepriekš VM sniegtā informācija.

Valdība galīgo lēmumu par atteikšanos no ārpakalpojuma operatīvā medicīniskā transporta nodrošinājumā Rīgas reģionā vēl nav pieņēmusi. Citviet Latvijā šo pakalpojumu nodrošina valsts. Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS), atsaucoties uz Valsts kontroles un arī Iekšlietu ministrijas atzinumu, uzsvēris, ka no ārpakalpojuma ir jāatsakās, jo valsts šīs funkcijas var nodrošināt lētāk, kā arī tas ir valsts drošības jautājums.

Projektēšanas inženieru trūkums katrā uzņēmumā atsevišķi ir atrisināms, veidojot spēcīgu projektēšanas inženieru biroju, kas spēj apkalpot desmitiem dažādu pieprasījumu no ražotājiem un jaunu produktu radītājiem, vienlaikus noturot labākos profesijas pārstāvjus Latvijā. Tieši to ir paveicis vēja tuneļu projektētājs Kristians Rimkus, dibinot un izveidojot industriālo iekārtu projektēšanas biroju WEMPS

Secinājums ir viens – no visa tā inženieru pulka, kas Latvijā ir, īstu projektētāju ir pavisam neliels segments. Lielākā daļa ir ražošanas inženieri. Tādu, kuri spēj iekārtas izgudrot, katastrofāli trūkst. Šāda problēma Skandināvijā pastāvēja jau pirms 20 gadiem, un šobrīd inženieru trūkuma vilnis ir sasniedzis arī Latviju gandrīz visos tautsaimniecības segmentos.

Projektētāju biroja objektīvā nepieciešamība

“Viņu vienkārši nav! Līdzīgi kā ar programmētājiem, kad pirms desmit gadiem sākās cīņa par labajiem, kas spēj izdarīt, šobrīd trūkuma vilnis ir sasniedzis projektēšanas inženierus mašīnbūvē. Loģiski, ka visiem nepietiek, un WEMPS risinājums, veidojot projektētāju biroju, ir mēģinājums šo problēmu risināt,” stāsta K. Rimkus, piebilstot, ka viņi nav izgudrojuši divriteni, bet rīkojušies pēc skandināvu parauga, kad jauna produkta vai risinājuma radītājs nav tas pats uzņēmums, kas šo produktu piedāvā tirgū. Specializēts projektēšanas uzņēmums ar daudz lielāku inženieru skaitu un kapacitāti šo funkciju var paveikt ātrāk un kvalitatīvāk.

Veselības ministrija (VM) vēl nav iesniegusi valdībā informāciju par ātrās palīdzības automašīnu iepirkumu, pirmdien pēc koalīcijas partiju sēdes žurnālistiem apstiprināja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība).

Reizē viņa norādīja, ka ir vienošanās ar VM, ka nevar vienlaikus tikt veikti divi iepirkumi.

Premjere pauda, ka koalīcijai nav iebildumu pret izsludināto konkursu par 40 ātro palīdzības mašīnu iepirkumu, tomēr ir jāsagaida ekonomiskais pamatojums.

Jau vēstīts, ka jaunā veselības ministra uzdevumā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) piektdien izsludinājis atklātu konkursu 40 ātrās palīdzības automašīnu iepirkumam.

Operatīvos medicīniskos transportlīdzekļus plānots iegādāties finanšu līzingā. Piedāvājumi ir iesniedzami līdz 2015.gada 2.februārim. Auto iegādei līzingā nākamgad būtu nepieciešami papildu aptuveni 360 tūkstoši eiro, liecina iepriekš VM sniegtā informācija.

Attīstības finanšu institūcija «ALTUM» un energoservisa kompānija «RCG Lighthouse» noslēgušas sadarbības līgumu par «apgaismojuma kā ārpakalpojuma» energoefektivitātes projektu finansēšanu 1 miljona eiro apmērā.

Finansējums uzņēmumam «RCG Lighthouse» piešķirts valsts atbalsta programmas ietvaros, kas tiek finansēta no «ALTUM» «zaļo» obligāciju emisijā iegūtajiem finanšu resursiem 20 miljonu eiro apmērā un paredzēta energoservisa kompāniju «ESKO» īstenotiem energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem. «RCG Lighthouse» finansējumu plāno izmantot, lai straujāk izvērstu «apgaismojuma kā ārpakalpojuma» projektu ieviešanu uzņēmumos Baltijas valstīs.

«RCG Lighthouse» specializējas LED (gaismu izstarojošo diožu) apgaismojuma sistēmu ieviešanā privātajā sektorā, kā arī plāno uzsākt «apgaismojuma kā ārpakalpojuma» projektu ieviešanu arī valsts un pašvaldību segmentā. Uzņēmums līdz šim ir realizējis apgaismojuma energoefektivitātes projektus vairāk nekā 130 dažāda lieluma objektos.

Otrdien, 29. septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīts Grāmatvedības likumprojekts, kas aizvietos deviņdesmito gadu sākumā pieņemto likumu "Par grāmatvedību", nodrošinot tā atbilstību šodienas attīstībai un tautsaimniecības digitalizācijai.

Likumprojektā pilnveidots un paplašināts pastāvošais regulējums grāmatvedības attaisnojuma dokumentu sagatavošanai un grāmatvedības reģistru kārtošanai un glabāšanai elektroniski, lai to noteiktu kā prioritāru salīdzinājumā ar minēto dokumentu kārtošanu un glabāšanu papīra formā. Tāpat, ņemot vērā Eiropas Savienības Regulā par satvaru nepersonu datu brīvai apritei noteiktās prasības, paredzētas atšķirīgas glabāšanas vietas prasības elektroniskas formas un papīra formas grāmatvedības dokumentiem.

Ar jauno likumprojektu precizēts likuma subjektu loks, inventarizācijas veikšanas un finanšu pārskatu sagatavošanas prasības, kā arī uzņēmuma vadītāju pienākumi un tiesības. Ir noteikta Finanšu ministrijas kompetence grāmatvedības jomā, kā arī pilnvarojumi Ministru kabinetam izdot noteikumus. Likumprojektā iekļauti arī pašlaik virzītie grozījumi likumā "Par grāmatvedību", kas ietver regulējumu par ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanas ieviešanu, vienlaikus izveidojot ārpakalpojuma grāmatvežu publisku reģistru.

Somijas lidsabiedrība Finnair saņēmusi savu pirmo Airbus A350 XWB, tādejādi kļūstot par pirmo lidsabiedrību Eiropā un trešo pasaulē, kuras flotē ir šis lidaparāts.

Kopumā Finnair pasūtījis 19 A350XWB lidmašīnas. A350 ir 297 pasažieru vietas trīs klasēs - 46 biznesa klasē, 43 ekonomiskajā komforta klasē un 208 – ekonomiskajā klasē. Jaunais A350 pievienosies Finnair jau esošajai 45 Airbus lidaparātu flotei, kurā ir 30 A320 lidmašīnas un 15 A330/A340 saimes lidaparāti.

A350 XWB ir jaunums, kas papildina Airbus platfizelāžas lidaparātu saimi. Tas aviosabiedrībām nodrošina degvielas patēriņa samazinājumu, ir aprīkots ar ekonomisku Rolls-Royce Trent XWB dzinēju. Lidmašīnai ir karbonšķiedras fizelāža un spārni. Plašais korpuss nodrošina vairāk vietas visās klasēs, bet Airbus raksturīgais 18 collu (45,72 cm) sēdvietu platums iekļauts lidmašīnas standarta aprīkojumā (nozares standarts ir 17 collas).

Somijas nacionālās lidsabiedrības Finnair tīrā peļņa šā gada trešajā ceturksnī sasniegusi 38,9 miljonus eiro, tai vairāk nekā divkāršojoties salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn, teikts piektdien publiskotajā kompānijas paziņojumā.

Peļņas pieaugumu galvenokārt veicinājis pārdošanas apjoma un pasažieru skaita kāpums.

Finnair tirdzniecības apjoms ceturksnī palielinājies par 2,3% un sasniedzis 637,1 miljonu eiro, bet pārvadāto pasažieru skaits pieaudzis par 8,7%.

Aviokompānija šos nodēvējusi par labākajiem ceturkšņa finanšu rezultātiem uzņēmuma vēsturē.

Kā ziņots, Finnair oktobra sākumā saņēma pirmo Airbus A350 XWB, tādējādi kļūstot par pirmo lidsabiedrību Eiropā un trešo pasaulē, kuras flotē ir inovatīvais lidaparāts.

Ņemot vērā aktīvo ceļošanas sezonu un Pasaules koru olimpiādes dalībnieku došanos prom, starptautiskā lidosta Rīga šonedēļ, īpaši nedēļas nogalē aicina ceļotājus lidostā ierasties laikus – airBaltic pasažierus vismaz trīs stundas pirms plānotā reisa, bet pārējo aviokompāniju pasažierus vismaz divas stundas pirms plānotā reisa, lai savlaicīgi nokārtotu nepieciešamās formalitātes.

Aviokompānijas airBaltic pasažieriem pieejama arī vakara reģistrācija – sākot no pulksten 19 līdz pulksten 22 reģistrācija iepriekšējā vakarā notiek reģistrēšanās sektorā pie reģistrācijas galda ar norādi Vakara reģistrācija. Turpat var nodot arī bagāžu. Pēc reģistrēšanās pasažieris saņem iekāpšanas karti, ar kuru nākamajā dienā lidostā jāierodas savlaicīgi, paredzot laiku kontroles procedūru veikšanai.

Papildu klasiskajai reģistrācijai lidostā pieejamas arī šādas iespējas:

- pašreģistrēšanās automāti lidostā - tajos var reģistrēties aviokompāniju airBaltic, Lufthansa, Finnair, LOT, Transaero klienti;

Somijas nacionālā aviokompānija "Finnair" šogad otrajā ceturksnī strādājusi ar 172 miljonu eiro tīrajiem zaudējumiem, salīdzinot ar 31 miljona eiro peļņu attiecīgajā laika periodā pērn, teikts piektdien publiskotajā lidsabiedrības paziņojumā.

Zaudējumus veicinājusi koronavīrusa pandēmijas izraisītā krīze aviācijas nozarē.

Tāpat "Finnair" skaidro, ka finanšu rezultātus negatīvi ietekmējušas pasažieru prasības veikt atmaksas par pandēmijas dēļ atceltajiem lidojumiem. Laika periodā no februāra līdz jūnijam aviokompānija klientiem izmaksājusi vairāk nekā 270 miljonus eiro.

Aviosabiedrības tirdzniecības apjoms otrajā ceturksnī sarucis par 91,3% un veidojis 68,6 miljonus eiro, bet pārvadāto pasažieru skaits samazinājies par 97,5% - līdz 100 000.

"Finnair" prognozē, ka pieprasījums pakāpeniski palielināsies, taču joprojām pastāv neskaidrības attiecībā uz pandēmijas situācijas attīstību.

Pirmdien atcelti visi lidsabiedrības "Finnair" reisi starp Rīgu un Helsinkiem, liecina informācijas starptautiskās lidostas "Rīga" mājaslapā.

Pirmdien bija paredzēti trīs lidojumi no Rīgas uz Helsinkiem - plkst.9.50, 13.05 un 17.35. Savukārt lidmašīnas no Helsinkiem Rīgā plānoja nolaisties plkst.10.15, 13.35 un 18.05. Visi šie avioreisi ir atcelti.

Lidostas "Rīga" pārstāve Laura Karnīte norādīja, ka lidostai pašreiz nav informācijas par "Finnair" reisiem tuvākajās dienās, un aicināja pasažierus sekot līdzi lidsabiedrības sniegtajai informācijai.

Jau ziņots, ka streiki pasta darbinieku atbalstam pirmdien paralizējuši transporta sektoru Helsinkos un noveduši pie gandrīz 300 avioreisu atcelšanas.

Streiki sarīkoti ar mērķi izrādīt atbalstu aptuveni 10 000 pasta darbinieku, kas pieprasa algu palielināšanu. Viņi streiko jau divas nedēļas, un svētdien, 24.novembrī, sarunas par iespējamo risinājumu cieta neveiksmi.

Baltijā vismazākajai valstij Igaunijai ir vislielākie budžeta ieņēmumi, taču uzņēmumu ienākuma nodoklī ziemeļu kaimiņvalsts kopš gadsimtu mijas iekasē vismazāk

Tādu ainu rāda AS BDO Latvia pētījums par uzņēmuma ienākuma nodokļa apmēriem Baltijā un tā īpatsvaru valsts budžeta ieņēmumos.

«21. gadsimta pirmajos gados Igaunijai bija vismazākais valsts budžets, savukārt kopš 2013. gada – vislielākais Baltijā, kaut arī ne pēc iedzīvotāju skaita, ne arī teritorijas šī valsts nevar spēkoties ar tās dienvidu kaimiņvalstīm,» stāsta AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Sacīto viņš pamato ar to, ka 2000. gadā Igaunijas valsts makā bija tikai 1,64 miljardi eiro, savukārt Latvijai tur bija par vairāk nekā 200 milj. eiro vairāk – 1,85 milj. eiro, savukārt pērn ziemeļu kaimiņu valsts maks bija par miljardu lielāks nekā Latvijai. Zīmīgi, ka Lietuvas valsts maks kopš iestāšanās ES 2004. gadā ir bijis te lielāks, te atkal mazāks par Latvijas valsts maka apmēru. Lūzuma punkts ir 2008. gads, kad Latvijas un Lietuvas valsts kasē naudas apjoms ir līdzīgs – pārsniedz 6,6 miljardus eiro, savukārt Igaunijai tas ir 5,76 miljardi eiro. Krīzes rezultātā Lietuvas budžets zaudēja vairāk nekā 1,5 miljardus eiro, Latvijas budžets – 1,2 miljardus eiro, bet Igaunija – tikai 0,6 miljardus eiro.