Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās trešdien pieauga, sasniedzot jaunus rekordus, bet Japānas jenas vērtība pret ASV dolāru īslaicīgi kritās līdz 34 gadu zemākajam līmenim.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi palielinājās, un indekss "Standard & Poor's 500" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu.

Investori gaida, kad piektdien tiks publiskots ASV personīgā patēriņa izdevumu (PCE) indekss, kas ir Federālās rezervju sistēmas (FRS) iecienīts inflācijas rādītājs, lai gan ASV akciju tirgi šajā dienā būs slēgti.

Frankfurtes biržas indekss DAX pieauga līdz jaunam rekordam, lai gan vadošie Vācijas ekonomikas institūti pazemināja 2024.gada ekonomikas izaugsmes prognozi līdz 0,1%.

Arī Parīzes biržas indekss CAC 40 noslēdza tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu, un niecīgs pieaugums bija arī Londonas biržas indeksam FTSE 100.

Eiropas un ASV biržās otrdien palielinājās akciju cenas, pieauga arī eiro kurss.

ASV biržu indeksu kāpumu veicināja uzņēmumu labie peļņas rādītāji, norāda analītiķi.

Indeksi palielinājās arī Eiropā. Frankfurtes biržas indekss DAX pieauga par 2,7%, valdot cerībām, ka Krievija, kā paredzēts, ceturtdien pēc plānotās tehniskās apkopes atsāks gāzes piegādi pa cauruļvadu "Nord Stream".

Tikmēr eiro kurss kāpa, jo Eiropas Centrālā banka ceturtdien plāno palielināt bāzes procentlikmi. ASV Federālās rezervju sistēmai agresīvi palielinot bāzes procentlikmi, pēdējā laikā pieaudzis dolāra kurss, savukārt eiro pagājušajā nedēļā pirmo reizi divdesmit gadu laikā uz brīdi kļuva mazāk vērtīgs par dolāru.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 2,4% līdz 31 827,05 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 2,8% līdz 3936,69 punktiem un indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 3,1% līdz 11 713,15 punktiem.

Akciju cenas Eiropā un ASV ceturtdien palielinājās.

Analītiķi norāda, ka investoru optimismu vairo pozitīvie ekonomikas dati, nomācot bažas par koronavīrusa "delta" jeb Indijas varianta izplatību.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien pieauga par 0,4% līdz 34 633,53 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,5% līdz 4319,94 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,1% līdz 14 522,38 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 ceturtdien pieauga par 1,3% līdz 7125,16 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 palielinājās par 0,5% līdz 15 603,81 punktam, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 kāpa par 0,7% līdz 6553,82 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena ceturtdien pieauga par 2,4% līdz 75,23 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā palielinājās par 0,9% līdz 75,84 dolāriem par barelu.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga līdz jauniem rekordiem, neraugoties uz publiskotiem ekonomikas datiem, kas liecināja, ka Lielbritānijas un Japānas ekonomikas nonākušas recesijā.

ASV Tirdzniecības ministrija ceturtdien publiskoja datus, ka mazumtirdzniecības apgrozījums ASV janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājies par 0,8%, tādējādi reģistrēts straujāks kritums par prognozēto 0,1%.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi pieauga, un indekss "Standard & Poor's 500" noslēdza tirdzniecības sesiju ar 5029,73 punktiem, kas ir visu laiku augstākais līmenis.

Pieauga arī akciju cenas eirozonas biržās, lai gan Eiropas Komisija samazināja izaugsmes prognozes, vienlaikus arī samazinot inflācijas prognozes.

Parīzes biržā kāpumu nodrošināja autobūves uzņēmumi pēc tam, kad Francijas un ASV autobūves uzņēmums "Stellantis" pērn strādāja ar 18,6 miljardu eiro tīro peļņu, kas ir visu laiku augstākais līmenis tā vēsturē. "Renault" un "Stellantis" akciju cenas pieauga par vairāk nekā 5%.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, bet Eiropas biržās mainījās dažādos virzienos, kamēr akciju tirgus nomāca bažas par tālākām procentlikmju paaugstināšanām un publicēti dati norādīja uz ekonomikas vājumu ASV un Eiropā.

Investorus piektdien pārsteidza ASV nodarbinātības dati, saskaņā ar kuriem bezdarba līmenis ASV jūlijā negaidīti samazinājies līdz 3,5% salīdzinot ar 3,6% jūnijā, bet darba algas pieaugušas, uzsverot pastāvīgo inflācijas spiedienu.

Daudzi investori bija cerējuši, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) ir tuvu procentlikmju paaugstināšanu cikla apturēšanai, lai panāktu pasaules lielākās ekonomikas "mīkstu piezemēšanos".

FRS pārstāve Mišela Boumena sestdien vērsās pret šīm cerībām, sakot, ka ir vajadzīgi "pastāvīgi pierādījumi" par inflācijas palēnināšanos.

Domājams, ka investori ieņems nogaidošu nostāju pirms ceturtdien gaidāmās ASV patēriņa cenu datu publicēšanas.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pieauga, investoriem paredzot mazāk agresīvu ASV procentlikmju celšanu šogad, jo inflācija ir sākusi atkāpties no desmitiem gadu augstākajiem līmeņiem.

Akciju cenu kāpumu sekmēja ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) amatpersonu izteikumi, kuros norādīts, ka ASV centrālā banka cels procentlikmes lēnākā tempā nekā pērn.

Analītiķi norādīja uz laikraksta "Wall Street Journal" (WSJ) ziņu, ka nākamajā FRS sēdē šī mēneša beigās ir gaidāma procentlikmju pacelšana par 25 bāzes punktiem - mazāk nekā iepriekšējās to celšanas reizēs.

Investori arī gaida ASV inflācijas datu publicēšanu piektdien, cerot, ka tie dos vēl vienu iemeslu FRS palēnināt procentlikmju celšanu.

Šonedēļ ir gaidāmi arī lielo kompāniju, tostarp "Microsoft", "Intel" un "Boeing", ziņojumi par savu peļņu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,8% līdz 33 629,56 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,2% līdz 4019,81 punktam, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 2,0% līdz 11 364,41 punktam.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien kritās, pastiprinoties bažām par recesiju. Naftas cenas saruka pēc OPEC+ lēmuma arī augustā turpināt naftas ieguves palielināšanu.

OPEC+ valstis ceturtdienas sanāksmē nolēma, ka augustā naftas ieguves apmērs tiks palielināts par 648 000 barelu dienā, tomēr tas nespēs apmierināt pasaules pieprasījumu pēc jēlnaftas. Tāds pats pieaugums plānots arī jūlijā.

"Akciju tirgos jūnijā bija ievērojams kritums, tāpēc šķiet piemēroti, ka tie noslēdza mēnesi ar lieliem zaudējumiem," sacīja tirdzniecības platformas OANDA vecākais tirgus analītiķis Kreigs Erlams.

Akciju tirgi "ir briesmīgā noskaņojumā visā Eiropā", sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Moulds.

Inflācijas kāpums ir licis centrālajām bankām strauji pacelt procentlikmes, dodot smagu triecienu uzņēmumiem, kuriem pieaug aizņemšanās izmaksas.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, investoriem apsverot ekonomikas datus, kā arī Ķīnas plānus pastiprināt regulāciju ekonomikas nozarēs.

Galvenie Volstrītas indeksi sasniedza jaunus rekordus, investoriem pievēršot maz uzmanības datiem par vairumtirdzniecības cenu kāpumu.

Ražotāju cenas ASV jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, pieaugušas par 7,8%, tādējādi reģistrēts straujākais kāpums kopš šo datu apkopošanas sākšanas 2010.gada novembrī. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ražotāju cenas valstī jūlijā pieauga par 1%, līdz ar to fiksēts identisks kāpums kā jūnijā. Kāpumu jūlijā galvenokārt veicinājusi pakalpojumu cenu palielināšanās.

Šie dati pastiprināja prognozes, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) mainīs kursu un samazinās ekonomikas stimulēšanas pasākumus, sākot ar obligāciju uzpirkšanas tempa palēnināšanu.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, atjaunojoties investoru interesei par tehnoloģiju uzņēmumu akcijām. Akciju cenas Eiropas biržās saruka, sākoties nedēļai, kurā gaidāmi centrālo banku lēmumi var dot vairāk skaidrības par procentlikmju dinamiku.

Naftas cenas pieauga, Ķīnai ziņojot par spēcīgu rūpnieciskās ražošanas izaugsmi un Ukrainai turpinot dot triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.

Investori pievērsa uzmanību ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS), kuras politiku noteicošā komiteja šonedēļ tiekas un trešdien paziņos par saviem lēmumiem.

Šonedēļ gaidāmas arī Austrālijas Rezervju bankas, Anglijas Bankas, Japānas Bankas un Šveices Nacionālās bankas sanāksmes ar lēmumu pieņemšanu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,2% līdz 38 790,43 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,6% līdz 5149,42 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,8% līdz 16 103,45 punktiem.

Akciju cenas Eiropas biržās pirmdien kritās, bet ASV biržās nemainījās, jo ASV bija brīvdiena un biržas bija slēgtas. Naftas cenas pasaulē turpināja pieaugt.

"Eiropas akciju tirgiem šodien bija grūti panākt pieaugumu (..) Ķīnas ekonomikas stimulu sākotnēji pozitīvajai ietekmei uz Āzijas tirgiem sākot izplēnēt," sacīja "CMC Markets" tirgus analītiķis Maikls Hjūsons.

Naftas cenas turpināja pieaugt tuvu šī gada augstākajiem līmeņiem, pastāvot iespējamībai, ka Saūda Arābija un Krievija pagarinās jēlnaftas ieguves apjoma ierobežojumus. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā īslaicīgi sasniedza 89 ASV dolārus par barelu.

Bažas par jēlnaftas piedāvājumu veicināja nafta cenu kāpumu, palielinot iespējamību, ka Ķīnas pieprasījuma atjaunošanās otrajā pusgadā gadījumā cenas var pārsniegt 90 dolārus par barelu, tādējādi radot tālāku inflācijas risku, sacīja Hjūsons.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien mainījās dažādos virzienos pirms ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela gaidāmās liecības ASV Kongresā un pēc tam, kad Ķīna nosprauda negaidīti zemu mērķi tās ekonomikas izaugsmei 2023.gadā.

FRS vadītājs Pauels otrdien un trešdien liecinās ASV Kongresā, atbildot uz jautājumiem par ASV centrālās bankas centieniem iegrožot inflāciju.

Liela daļa datu, kas ietekmēs FRS nākamās sēdes lēmumus, tomēr tiks publicēti jau pēc Pauela liecības, tostarp piektdien tiks publicēts ASV valdības ziņojums par nodarbinātību februārī.

Ķīnas aizejošais premjers Li Kecjans svētdien paziņoja, ka Ķīnas ekonomika šogad pieaugs par "apmēram pieciem procentiem", kas ir nedaudz zem analītiķu prognozētā.

2022.gadā Ķīnas ekonomika pieauga par 3%, nesasniedzot plānotos 5,5%, stingro Covid-19 ierobežošanas pasākumu un nekustamo īpašumu krīzes dēļ. Ķīna decembrī atcēla Covid-19 ierobežojumus.

Eiropas un ASV biržās akciju cenas otrdien lielākoties pieauga, savukārt naftas cenas turpināja samazināties.

Lai gan otrdien publiskotie dati liecina, ka Vācijas investoru pārliecības līmeni atspoguļojošais ZEW indekss augustā krities līdz 14 gados zemākajam līmenim, Eiropas biržās galvenokārt bija vērojams kāpums. To veicināja eiro un sterliņu mārciņas zemais kurss.

ASV biržās dienas sākumā investoru noskaņojumu sabojāja dati, kas rāda, ka jaunu mājokļu būvniecība Savienotajās Valstīs jūlijā samazinājusies, taču vēlāk sekojošie dati par mazumtirdzniecības tīkla "Walmart" labajiem finanšu rezultātiem izraisīja optimismu.

Naftas cenas otrdien turpināja sarukt, nerimstot spekulācijām, ka izdosies atdzīvināt Irānas kodolpaktu, tāpēc pasaules tirgos atgriezīsies Irānas nafta, kas pašlaik ir pakļauta sankcijām. Turklāt cenu krituma tendenci pastiprināja naftas ieguves apmēra palielināšana Lībijā.

Pēc 2020. gada sākumā piedzīvotajām svārstībām vērtspapīru tirgus ir stabilizējies, un kopš pagājušā gada vasaras ASV un Eiropas akciju tirgos vērojama augšupejoša tendence.

Augusi arī Baltijas iedzīvotāju interese par šāda veida investīcijām, un saskaņā ar platformas Luminor Investor datiem šī gada trijos ceturkšņos pēc apjoma vērtīgākie darījumi veikti ar ASV elektroauto ražotāja Tesla akcijām, kam seko biržā Krievijas enerģētikas uzņēmums Gazprom, kā arī izklaides un videospēļu mazumtirgotājs Gamestop.

“Bankas novērojumi liecina, ka Baltijas valstu mājsaimniecības pandēmijā uzkrātos līdzekļus arvien vairāk izvēlas ieguldīt, tai skaitā akciju tirgū. Salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem trijiem ceturkšņiem, audzis ieguldītāju skaits, vidējās summas apjoms, bet darījumu skaits un apjoms pat divkāršojies. Tā kā ieguldījumu platforma Luminor Investor ir piemērota arī cilvēkiem bez priekšzināšanām, bankas klienti to aizvien aktīvāk izmanto, lai veidotu savus nākotnes uzkrājumus,” saka Luminor bankas Uzkrājumu un ieguldījumu produktu attīstības vadītājs Jānis Bebris.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pieauga, bet naftas cenas kritās, mazinoties bažām par Tuvo Austrumu krīzi.Tirgus dalībnieki gaida ASV inflācijas datu un uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanu šonedēļ.

Eiropas biržu indeksi pieauga, un visstraujākais kāpums bija Londonas biržas indeksam FTSE 100, kas pieauga par 1,6% līdz 8023,87 punktiem, kas ir jauns biržas slēgšanas brīža rekords.

Londonas biržas indeksa kāpumu veicināja arī britu mārciņas vērtības samazināšanās, jo ir gaidāms, ka Anglijas Banka drīz samazinās procentlikmes.

"Nedēļa sākas ar akciju cenu atvieglojuma kāpumu pēc mierīgas nedēļas nogales uz ģeopolitiskās skatuves," atzīmēja "Swissquote Bank" vecākā analītiķe Ipeka Ozkardeskaja.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,7% līdz 38 239,98 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,9% līdz 5010,60 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,1% līdz 15 451,31 punktam.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās, bet Eiropas biržās mainījās bez vienotas tendences, pirms ASV nodarbinātības datu publiskošanas.

Analītiķi uzskata, ka spēcīgas ASV ekonomikas pazīmes ir slikta ziņa akciju cenām, jo ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) ir vairāk iemeslu turpināt stingru monetāro politiku līdz gada beigām un arī pēc tam.

ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīgums šonedēļ sasniedza augstāko līmeni kopš 2007.gada, investoriem bažījoties, ka augstas aizņemšanās izmaksas uzņēmumiem un patērētājiem bremzēs ekonomikas izaugsmi.

Pasaules naftas cenas turpināja kristies pēc datu publicēšanas, kas parādīja ASV benzīna rezervju negaidīti strauju palielināšanos, kura norāda uz pieprasījuma samazināšanos pasaules lielākajā ekonomikā.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien kritās par mazāk nekā 0,1% līdz 33 119,57 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,1% līdz 4258,19 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,1% līdz 13 219,83 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā pieauga, investoriem gaidot jaunus datus par uzņēmumu peļņu un bažījoties, ka centrālās bankas var turpināt procentlikmju paaugstināšanu ilgāk, nekā bija gaidāms.

Volstrītas indeksi pieauga pirms gaidāmās uzņēmumu peļņas datu publicēšanas.

Eiropā Londonas biržas indekss pieauga, bet Parīzes biržas indekss kritās pēc tam, kad tirdzniecības sesijas laikā bija pieaudzis līdz rekordlīmenim - 7552 punktiem. Nedaudz saruka arī Frankfurtes biržas indekss.

ASV dolāra vērtība pieauga saistībā ar ASV procentlikmju tālākas paaugstināšanas perspektīvām, bet naftas cenas samazinājās.

Lai gan analītiķi uzskata, ka inflācijas kritums ir samazinājis spiedienu uz ASV Federālo rezervju sistēmu, Eiropas Centrālo banku un Anglijas Banku, patēriņa cenas vēl arvien ir augstas un daudzi eksperti paredz jaunas centrālo banku darbības.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga, kā arī palielinājās britu mārciņas vērtība pēc Anglijas Bankas negaidītas intervences tirgū.

Reaģējot uz vēsturisku britu mārciņas vērtības krišanos pret ASV dolāru, Anglijas Banka paziņoja, ka tā uz laiku uzpirks Lielbritānijas valdības obligācijas ar garu dzēšanas termiņu, "lai atjaunotu mierīgus tirgus apstākļus".

Šī "intervence palīdzēja nomierināt tirgus un noveda pie šorīt redzētā [obligāciju ienesīguma] kāpuma maiņas uz pretēju tendenci", sacīja "Edward Jones" analītiķis Andželo Kurkafass.

Anglijas Bankas intervence notika pēc Starptautiskā valūtas fonda (SVF) paustas kritikas par jauno Lielbritānijas budžetu, kas tas varot palielināt nevienlīdzību un saasināt inflāciju.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru, kas bija noslīdējusi līdz visu laiku zemākajam līmenim, pēc šīs intervences pieauga par apmēram 1,5%.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pieauga, investoriem pievēršot maz vērības bažām par procentlikmju celšanu augstas inflācijas apstākļos.

Volstrītā akciju cenas kāpa trešo tirdzniecības sesiju pēc kārtas. Kāpums bija arī galvenajos Eiropas akciju tirgos, kas sekoja līdzīgai tendencei Āzijas biržās.

Investori sekoja krīzei uz Krievijas un Ukrainas robežas, kā arī Covid-19 pandēmijas ietekmei pasaulē.

"50 Park Investment" analītiķis Adams Sarhans brīdināja, ka situācija akciju tirgos tuvākajās dienās būs atkarīga no tā, kā investori reaģēs uz uzņēmumu darbības rezultātiem un ASV nodarbinātības datiem.

Naftas cenas mēreni pieauga pirms trešdien gaidāmas pasaules galveno jēlnaftas ieguvējvalstu sanāksmes, kurā tiks apspriesta ieguves apjoma tālāka palielināšana.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 0,8% līdz 35 405,24 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,7% līdz 4546,54 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,8% līdz 14 346,00 punktiem.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā pieauga, bet naftas cenas kritās, tirgus dalībniekiem interpretējot OPEC+ samita atlikšanu kā iespējamu domstarpību pazīmi.

OPEC+, kas apvieno 13 OPEC dalībvalstis un 10 partnervalstis, paziņoja par plānota samita atlikšanu uz 30.novembri, nesniedzot nekādu skaidrojumu.

Naftas eksportētājvalstīm paredzēts lemt par savu naftas ieguves politiku apstākļos, kad jēlnaftas cenas krītas un tās pieprasījums ir zems, jo Ķīnas ekonomikas atkopšanās pēc Covid-19 notiek ar problēmām, savukārt Eiropa un ASV sastopas ar ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

Pašreizējā OPEC+ stratēģija, kas paredz ieguves apjomu samazināšanu, lai veicinātu cenu kāpumu, tomēr nav novedusi pie ilgstoša jēlnaftas cenu palielinājuma.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien pieauga par 0,5% līdz 35 273,03 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,4% līdz 4556,62 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,5% līdz 14 265,86 punktiem.

Savienoto Valstu un Eiropas biržās trešdien turpināja kristies akciju cenas, pieaugot investoru bažām par demokrātu un republikāņu nespēju vienoties par ASV valsts parāda griestu paaugstināšanu.

"Nevienai no pusēm nevēloties atkāpties no savām pozīcijām līdz pašam pēdējam brīdim, tiek pārbaudīti tirgus [dalībnieku] nervi, tāpēc mēs redzam investoru nevēlēšanos iegādāties riskantus aktīvus," norādīja "KCM Trade" analītiķis Tims Voterers.

Ja vienošanās netiks panākta līdz 1.jūnijam, gaidāms ASV defolts.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien saruka par 0,8% līdz 32 799,92 punktiem, indekss "Standard & Pooor's 500" kritās par 0,7% līdz 4115,24 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,6% līdz 12 484,16 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien kritās par 1,8% līdz 7627,10 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX saruka par 1,9% līdz 15 842,13 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 1,7% līdz 7253,46 punktam.

Eiro vērtība trešdien atkal pārsniedza paritāti pret ASV dolāru, dolāra vērtībai pret citām svarīgajām valūtām sarūkot bažās par ASV ekonomikas stāvokli un lēnākas procentlikmju paaugstināšanas perspektīvām.

Eiro vērtība pārsniedza dolāra vērtību pirmoreiz kopš septembra vidus, un to veicināja arī prognozes, ka Eiropas Centrālā banka ceturtdien veiks lielu procentlikmju paaugstināšanu.

Dolāra vērtība kritās pēc "vairākiem negatīvu [ASV] ekonomikas datu kopumiem, kas publicēti kopš nedēļas sākuma," atzīmēja "ActivTrades" vecākais analītiķis Rikardo Evandželista.

Negatīvos ekonomikas datus apsveica investori, jo tie paver iespēju, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) var palēnināt procentlikmju paaugstināšanu vai to izbeigt ātrāk.

Akciju cenas Volstrītā, kas iepriekšējās trīs dienas bija kāpušas cerībās uz mērenāku FRS politiku, trešdien pārsvarā kritās pēc "Boeing", "Microsoft" un "Alphabet" sliktiem peļņas rezultātiem.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pārsvarā kritās par spīti cerībām uz progresu miera sarunās starp Ukrainu un Ķīnu, bet Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

Naftas cenas saruka, ko sekmēja jaunu Covid-19 lokdaunu ieviešana Ķīnā.

Volstrītas investori bija satraukti par gaidāmu ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju celšanu, kas ir gaidāma, kad trešdien noslēgsies FRS divu dienu sanāksme.

Naftas cenām būtisks kritums 

Naftas cenām pasaules tirgū pirmdien ir būtisks kritums saistībā ar cerībām par...

"Maskava apgalvo, ka ir ievērojams progress miera sarunās, kamēr tā eskalē konfliktu (..) bet ar to pietiek tirdzniecības dalībniekiem, kas izmanto jebkuru labu ziņu," sacīja Markets.com analītiķis Nīls Vilsons.

Āzijas investori bija satraukti, ka Ķīnā noteiktie plašie Covid-19 lokdauni var apslāpēt Ķīnas lielo pieprasījumu pēc jēlnaftas.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par mazāk nekā 0,1% līdz 32 945,24 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,7% līdz 4173,11 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 2,0% līdz 12 581,22 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien pieauga par 0,6% līdz 7196,25 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 2,2% līdz 13 929,11 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 1,8% līdz 6369,24 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien kritās par 6,7% līdz 101,97 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājās par 5,8% līdz 106,11 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien pieauga no 1,0912 līdz 1,0949 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,3037 līdz 1,3003 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 117,29 līdz 118,19 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 83,70 līdz 84,18 pensiem par eiro.

Akciju cenas ASV un Eiropā ceturtdien pārsvarā pieauga, jo jauni dati liecināja par spēcīgu ASV ekonomikas atkopšanos no Covid-19 pandēmijas.

Vakcīnu ražotāju akciju cenas turpināja kristies pēc tam, kad ASV, vairākas Eiropas valstis un Krievija atbalstīja patentu atcelšanu Covid-19 vakcīnām, tomēr šis kritums bija mazāks nekā trešdien.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" sasniedza jaunu rekordu, un ievērojami pieauga arī indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite".

ASV Nodarbinātības ministrijas apkopoti dati liecināja, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā samazinājies par 92 000 līdz 498 000, kas ir jauns zemākais līmenis kopš 2020.gada marta, turklāt pieprasījumu skaits sarucis ceturto nedēļu pēc kārtas.

Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā samazināsies līdz 540 000, salīdzinot ar iepriekšējās nedēļās sākotnēji lēstajiem 553 000.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās, investoriem bažījoties par ekonomikas izaugsmes perspektīvām, toties Āzijas biržās bija kāpums un Tokijas biržas indekss sasniedza augstāko līmeni 33 gadu laikā.

Volstrītas investoru noskaņojumu pasliktināja Pasaules Bankas prognoze, ka globālās ekonomikas izaugsme šogad palēnināsies līdz 2,4% salīdzinājumā ar 2,6% pērn, ko daļēji nosaka vājāka ekonomiskā aktivitāte ASV un Ķīnā.

Eirozonas akciju tirgos bija kritums, jo ziņas par Vācijas rūpniecības produkcijas apjoma negaidītu samazināšanos radīja bažas par Eiropas lielākās ekonomikas veselīgumu.

Jēlnaftas cenas pieauga dienu pēc tam, kad tās bija kritušās pēc Saūda Arābijas naftas kompānijas "Saudi Aramco" lēmuma krasi pazemināt jēlnaftas cenas.

Āzijas biržu indeksi pieauga un Tokijas biržas indekss sasniedza augstāko līmeni kopš 1990.gada, tirgu dalībniekiem norādot uz nesenā Volstrītas cenu kāpuma pozitīvo ietekmi.

Eiropas biržās akciju cenas otrdien kritās.

Analītiķi norāda, ka tirdzniecība bija mazaktīva, jo investoru noskaņojumu ietekmēja tas, ka ekonomikā nebija būtisku jaunumu, turklāt ASV biržas bija slēgtas Neatkarības dienas brīvdienas dēļ.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien samazinājās par 0,1% līdz 7519,72 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX saruka par 0,3% līdz 16 039,17 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 kritās par 0,2% līdz 7369,93 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien palielinājās par 2,2% līdz 71,30 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 2,1% līdz 76,21 dolāram par barelu.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena otrdien pieauga par 4,4% līdz 35,41 eiro par megavatstundu.