Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditēto peļņu 33,652 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājās par 33,5%, sasniedzot 667,982 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija. Vēl "airBaltic" plāno piesaistīt papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā, teikts kompānijas auditētajā 2023.gada pārskatā.

Gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

"Aviokompānija plāno ne tikai refinansēt 200 miljonus eiro, bet arī piesaistīt papildu 100 miljonus eiro, lai tādējādi uzlabotu naudas līdzekļu atlikumu un sekmētu turpmāku kapitālieguldījumu finansēšanu, kas saistīti ar uzņēmuma kapacitātes palielināšanu," skaidrots gada pārskatā.

Tajā arī minēts, ka "airBaltic" ir nolīgusi starptautiskas investīciju bankas un finanšu konsultantus un paralēli strādā pie dažādām refinansēšanas iespējām, tostarp pie iespējām piesaistīt līdzekļus publiskā parāda tirgū un privātā parāda tirgū.

Rīgas lidostā 30.aprīlī atklāta aviokompānijas “Norwegian” bāze Rīgas lidostā. Pastāvīgas bāzes atvēršana stiprinās uzņēmuma klātbūtni Latvijā. Rīgas lidosta būs bāzes lidosta 30 aviokompānijas pilotiem un 60 lidojumu ekipāžas darbiniekiem, nodrošinot tiešos savienojumus ar sešiem galamērķiem.

“Mums ir bijusi ļoti laba pieredze sadarbībā ar Latviju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA). Esam gandarīti oficiāli atklāt savu bāzi ar pilotiem un salona apkalpi. Šajā nedēļas nogalē uzsākam lidojumus uz Tivatu un Korfu, tādējādi palielinot mūsu maršrutu tīklu uz un no Latvijas līdz sešiem maršrutiem. Mūsu mērķis ir turpināt paplašināties šajā reģionā,” tā Geirs Karlsens, “Norwegian Air Shuttle ASA” izpilddirektors.

Aviokompānija “Norwegian” nodrošinās tiešos savienojumus no Rīgas ar Oslo, Trondheimu, Kopenhāgenu, Stokholmu, Korfu un Tivatu.

“Liels paldies LIAA par ieguldīto darbu sarunās ar aviokompāniju “Norwegian” un “Norwegian” par izdarīto izvēli savai jaunajai bāzei. Es esmu pārliecināts, ka šī izvēle bija pareizā, jo mēs – Ekonomikas ministrija un valdība – šobrīd intensīvi strādājam pie tā, lai Latviju padarītu par investīcijām pievilcīgāko vietu reģionā. Man ir gandarījums, ka “Norwegian” ir novērtējusi Latvijas izaugsmes potenciālu, kas mūsu skatījumā nozīmē valsts ekonomikas apjoma dubultošanos nākamo desmit gadu laikā”, uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" akciju publisko piedāvājumu plāno izsludināt gada otrajā pusē, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja aviokompānijas izpilddirektors Martins Gauss.

Viņš norādīja, ka pirms akciju publiskā piedāvājuma aviokompānijai ir jāpārfinansē obligācijas, un šobrīd "airBaltic" ir šo obligāciju pārfinansēšanas procesā. "Sāksim ar to, ka pārfinansēsim obligācijas. Pēc tam, kad būsim to veiksmīgi izdarījuši, mēs izsludināsim šo akciju publisko piedāvājumu," sacīja Gauss.

Viņš arī atzīmēja, ka "airBaltic" akcijas plānots iekļaut akcijas biržā "Nasdaq Riga".

Tāpat Gauss pauda, ka tas būs lielākais akciju publiskais piedāvājums Baltijā.

Vienlaikus aviokompānijas vadītājs norādīja, ka "airBaltic" ar potenciālajiem investoriem runā arī par 100 miljonu eiro piesaisti.

Jau vēstīts, ka "airBaltic" plāno piesaistīt arī papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā. 2023.gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

Aviosabiedrības "airBaltic" emitēto obligāciju procentu likme ir salīdzinoši augsta, tomēr darījums uzskatāms par šī brīža situācijā izdevīgu un finansējuma piesaiste kompānijai bija kritiski nepieciešama, uzskata aptaujātie finanšu eksperti.

Investīciju baņķieris un "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis sacīja, ka "airBaltic" obligāciju likme ir salīdzinoši augsta, tomēr, ņemot vērā lidsabiedrības un ģeopolitisko situāciju, tā būtu uzskatāma par izdevīgu. Rungainis gaidījis, ka procentu likme varētu būt bijusi vēl augstāka.

"Veiktā obligāciju emisija rāda, ka investori ir gatavi investēt un neuzskata, ka kompānijai būtu maksātnespējas risks. Vienlaikus šī likme norāda, ka riski ir augsti - gan pašas kompānijas riski, gan ģeopolitiskie reģiona riski, gan tūrisma nozares situācija reģionā," teica Rungainis.

Viņaprāt, obligāciju likme varēja būt vēl augstāka, taču valsts iesaiste to iegādē palīdzējusi likmi samazināt. Rungaiņa ieskatā "airBaltic" ir nevis emitējusi piecu gadu obligācijas, bet gan nopirkusi laiku, lai varētu sagaidīt procentu likmju samazināšanos tirgū.

Latvijā bāzētā aviokompānija "SmartLynx Airlines" saņēmusi Austrālijas ārvalstu gaisa transporta operatora sertifikātu (FATAOAC), kas ļauj uzņēmumam veikt lidojumus uz un no Austrālijas, kā arī tās teritorijā.

Turpinot paplašināt “SmartLynx Airlines” starptautisko darbību jaunos tirgos, lidojumu nodrošināšana Austrālijas kontinentā ir neatņemama uzņēmuma stratēģisko plānu sastāvdaļa. Lai saņemtu Austrālijas ārvalstu gaisa transporta operatora sertifikātu (FATAOC), SmartLynx ir izpildījis visas Austrālijas Civilās aviācijas pārvaldes prasības, iesniedzis nepieciešamos lidojumderīguma sertifikātus un tehniskās apkopes grafikus Airbus A330 tipa lidaparātiem. Aviokompānija plāno pakāpeniski saņemt atļaujas lidojumiem uz šo kontinentu arī ar A320, A321 un Boeing 737 modeļa lidaparātiem.

"Mēs esam gandarīti saņemt atļauju un gatavi uzsākt darbību Austrālijas kontinentā. Šis solis ir pierādījums mūsu ambiciozajiem plāniem – kļūt par pasaulē vadošo un uzticamāko pilna servisa lidmašīnu nomas pakalpojumu sniedzēju. Aviopārvadātāja sertifikācija Austrālijā noteikti veicinās mūsu konkurētspēju globālajā tirgū, ļaujot mums piedāvāt gaisa operatora pakalpojumus aviokompānijām un tūroperatoriem, kuru galamērķis ir Austrālijas kontinents,” komentē Žigimants Surints (Žygimantas Surintas), “SmartLynx Airlines” vadītājs.

Jaunais darbs iekšējā audita jomā aviokompānijā SmartLynx Airlines Verai Karpovičai ir nesis jaunus atklājumus. Vera izlēma mainīt savu līdzšinējo karjeras ritējumu un jau pēc viena mēneša darba atbilstības sistēmas speciālista lomā ir pārliecināta: "Šis darbs ir man, jo te varu sajust dinamiku, redzēt sava darba rezultātu un profesionāli augt kopā ar kompāniju".

Vera Karpoviča skaidro: "Iepriekš strādāju auditorkompānijā, bet vēl pirms tam – bankā. Tā kā mana izglītība ir saistīta ar kvalitātes procesiem, tad mana ikdiena pagāja dažādu dokumentu un procedūru pārbaudēs, pievēršot uzmanību detaļām. Lēmums mainīt finanšu jomu uz aviācijas jomu bija nejaušs - es atsaucos paziņas ieteikumam un nosūtīju savu CV."

Iedvesmo dinamiskā ikdiena un darbs ar cilvēkiem

Darbs aviosabiedrībā nenozīmē, ka jāsēžas pie lidmašīnas pilota pults. Tā kā drošība ir pirmajā vietā, te katrs solis ir saplānots un aprakstīts dokumentos jeb regulatīvajās prasībās. Vera Karpoviča jaunajā darbā ir nokļuvusi komandā, kura veic procedūru pārbaudi, pārliecinoties, vai ieviestās darbības atbilst noteiktajām prasībām. "Viens ir tas, kas ir rakstīts, bet otrs – kā tas strādā. Mans uzdevums ir par to pārliecināties un pārbaudīt," skaidro Vera.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" iesniegusi Satiksmes ministrijai risinājumu, kā valstij atgūt vasarā uzņēmuma kapitālā ieguldītos 250 miljonus eiro, apliecināja "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss, piebilstot, ka priekšlikums, kā jau iepriekš ziņots, paredz aviokompānijas akciju pārdošanu biržā.

"Mēs esam iesnieguši informāciju, kā to piedāvājam darīt, Satiksmes ministrijai un ministrijai tā tālāk ir jāiesniedz Ministru kabinetam. Kā jau zināms, mēs piedāvājam sākt "airBaltic" akciju kotāciju biržā. Agrākais laiks varētu būt 2022.gada beigas vai 2023.gada sākums," teica Gauss.

airBaltic lūgs valdības atbalstu, ja pavasarī situācija neuzlabosies 

Covid-19 pandēmijas otrais vilnis ir izrādījies smagāks, nekā tika prognozēts iepriekš, bet...

Viņš pauda, ka akciju sākotnējam piedāvājumam (IPO) būtu jābūt tādā apmērā, lai valsts varētu atgūt vismaz 250 miljonus eiro, pārdodot jau esošās akcijas.

"Par šo plānu ir informēta arī Eiropas Komisija, jo tas bija iecerēts jau tad, kad mēs saņēmām naudu. Valdībai tas ir jāizskata un jāpasaka - jā, mēs tā darīsim," sacīja Gauss.

Viņš piebilda, ka alternatīvs risinājums ir atrast vienu pircēju, kurš būtu gatavs no valsts iegādāties "airBaltic" akcijas par 250 miljoniem eiro, taču tuvāko gadu laikā tas varētu būt visai maz ticams scenārijs. Turklāt, ja IPO būs veiksmīgs, par akcijām varēs iegūt vairāk nekā 250 miljonus eiro.

Gauss atklāja, ka aviokompānija rosinās valdību veikt IPO, kura apmērs būtu 500 miljoni eiro. "Vienlaikus konkrētus skaitļus minēt vēl būtu pāragri, jo mēs pat vēl neesam piesaistījuši bankas IPO rīkošanai. Taču mūsu mērķis noteikti ir lielākais IPO Baltijā, jo "airBaltic" stāsts no vienas puses ir globāls, no otras puses - ļoti lokāls. Un stāsts aviokompāniju IPO procesā gandrīz vienmēr ir svarīgāks nekā sausi skaitļi," viņš sacīja.

Tāpat Gauss minēja, ka "airBaltic" akcijas noteikti būtu jākotē biržā "Nasdaq Riga", lai tās vienkārši varētu iegādāties arī Latvijas iedzīvotāji, tomēr IPO ir iecerēts apjomīgs, tāpēc akcijas, visdrīzāk, tiks kotētas vēl kādā lielākā vērtspapīru tirgū.

"Es domāju, ka interese par "airBaltic" akcijām būs liela, jo mēs no šīs krīzes iziesim spēcīgi un izskatāmies labi uz daudzu citu aviokompāniju fona. [Norvēģijas zemo cenu aviokompānija] "Norwegian" jau iet uz bankrota procedūru un daudzi cīnās ar grūtībām daudz vairāk nekā "airBaltic". Tāpat mēs sagaidām, ka interese par akcijām būs ne tikai investoriem, bet arī Latvijas privātpersonām," sacīja Gauss.

Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija pēc vairāku mēnešu izvērtēšanas jūlija sākumā atbalstīja Latvijas valdības lēmumu "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīt 250 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

Vienlaikus Eiropas Komisijas lēmums paredz, ka Latvijai piecu līdz septiņu gadu laikā ieguldījums jāatgūst. Valdībai priekšlikums ieguldījuma atgūšanai Eiropas Komisijā ir jāiesniedz gada laikā, bet "airBaltic" priekšlikums par ieguldījuma atgūšanu valdībai bija jāiesniedz pusgada laikā.

"airBaltic" koncerna apgrozījums Covid-19 pandēmijas ietekmē šogad pirmajā pusgadā samazinājās par 63,6% - līdz 78,713 miljoniem eiro, savukārt koncerna zaudējumi pieauga gandrīz septiņas reizes un veidoja 184,77 miljonus eiro. Savukārt "airBaltic" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 503,281 miljons eiro, kas ir par 23,1% vairāk nekā 2018.gadā, taču kompānija cieta zaudējumus 7,729 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību "airBaltic" kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 3,86%.

Par Latvijā bāzētās aviokompānijas “SmartLynx Airlines” izpilddirektoru iecelts Edvinas Demeniuss, kurš iepriekšējos septiņus gadus aviokompānijā pildīja komercdirektora un valdes locekļa pienākumus.

“Aizvadītajos divos gados aviokompānija ir piedzīvojusi ievērojamu izaugsmi. Šī gada mērķis ir strādāt pie uzņēmuma efektivitātes palielināšanas, īpašu uzmanību veltot darbības paplašināšanai starpsezonu periodos," komentē Edvinas Demeniuss.

“Edvinas Demeniusa vadībā “SmartLynx” ir gatava uzsākt jaunu posmu aviokompānijas attīstībā, īpašu uzmanību vēršot darbības efektivitātei un izaugsmei. Būdams nozīmīgs “SmartLynx” komandas spēlētājs arī izaicinošākajos laikos aviācijā, Demeniuss ir pārliecinoši pierādījis sevi kā talantīgu līderi, tāpēc esmu pārliecināts, ka viņa vadībā uzņēmums turpinās virzīties uz izcilību, realizējot ambiciozus plānus un atbalstot grupas stratēģiskos mērķus,” saka “SmartLynx” mātes uzņēmuma “Avia Solutions Group” izpilddirektors Jons Janukens.

Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" grupa brīdinājusi, ka koronavīrusa pandēmijas negatīvās ietekmes dēļ apdraudēti 30 000 darbavietu.

Lidsabiedrības valde darbiniekiem nosūtītā vēstulē norādījusi, ka šobrīd nekad nav bijis tik grūti paredzēt aviācijas nozares attīstību, jo nav skaidrības par to, cik ilgi tiks noteikti ceļošanas ierobežojumi vai cik ātri tiks piedzīvota atlabšana no šīs krīzes.

Vēstulē teikts, ka "Lufthansa" grupa centīsies saglabāt vismaz 100 000 no 130 000 darbavietu.

Aviokompānija jau septembrī paziņoja, ka plāno likvidēt vairāk par 22 000 darbavietu, par kuru likvidēšanu tika izziņots iepriekš, taču precīzāku informāciju tajā laika nesniedza.

Vienlaikus "Lufthansa" pavēstījusi, ka ziemas periodā vēl par 125 lidmašīnām samazinās lidojumiem izmantojamo lidaparātu skaitu, piedāvājot vien ceturtdaļu no lidojumiem, kas tika nodrošināti pagājušā gada ziemas periodā.

Marta beigās lidojumus no Rīgas uz Amsterdamu uzsāks Nīderlandes zemo cenu aviokompānija “Transavia Airlines C.V.”, kļūstot par 14. lidsabiedrību, kas šogad piedāvās pasažieru lidojumus no Latvijas.

““Transavia” lidojumi no Rīgas uz Amsterdamu palīdzēs Rīgai nostiprināt tiešo savienojumu ar vienu no Eiropas pieprasītākajām tranzīta lidostām, – tas ir ieguvums pasažieru ērtībai un vienlaikus stiprina mūsu lidostas priekšrocības Baltijas un Ziemeļeiropas reģionā,” saka lidotas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Plānots, ka “Transavia” maršrutā Rīga – Amsterdama lidos trīs reizes nedēļā. Pirmais lidojums uz Nīderlandes galvaspilsētu paredzēts 31. martā, un biļešu tirdzniecība uz lidojumiem jau ir sākusies.

“Transavia Airlines C.V.” ir Nīderlandes zemo cenu aviokompānija, kas ietilpst “Air France–KLM” grupā.

2021. gadā Amsterdama bija piektais populārākais galamērķis no lidostas “Rīga” – kopā pagājušajā gadā šajā maršrutā tika pārvadāti 85 tūkstoši pasažieru jeb nepilni četri procenti no pasažieru kopskaita. Amsterdama jau vairākus gadus ir viena no vislabāk savienotajām Rietumeiropas lidostām, kas ļauj pasažieriem ērti doties arī uz citiem galamērķiem.

Pakāpeniski pieaugot ceļotāju un lidojumu skaitam, apkalpoto pasažieru skaits lidostā "Rīga" jūlijā sasniedzis 23% no pagājušā gada apjoma, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem šā gada septiņos mēnešos.

Jūlijā lidostā apkalpoti 187,4 tūkstoši pasažieru - par 132 tūkstošiem ceļotāju vairāk nekā mēnesi iepriekš. Tomēr kopumā, salīdzinot ar pērno gadu, apkalpoto pasažieru skaits lidostā "Rīga" ir ievērojami sarucis: 2020.gada pirmajos septiņos mēnešos apkalpoti vien 1,5 miljoni pasažieru, kas ir vairāk nekā 65% kritums pret pērnā gada attiecīgu periodu.

Lielāko daļu jeb 66% no jūlijā apkalpotajiem pasažieriem pārvadāja nacionālā lidsabiedrība "airBaltic", 13% - Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair", bet 11% - Ungārijas zemo cenu pārvadātājs "WizzAir".

Pakāpeniski pieaug to pasažieru skaits, kuri lidostu "Rīga" izmanto kā pārsēšanās punktu tālākam ceļojumam: tranzīta un transfēra pasažieru skaits jūlijā veidoja 24% no kopējā pasažieru skaita. Populārākie galamērķi no Rīgas jūlijā bija Oslo, Londona, Helsinki, Frankfurte un Tallina, bet vispiepildītākie gaisa kuģi bija brīvdienu maršrutos uz Grieķiju, Kipru un Francijas dienvidiem.

Ukrainas tūrisma operators “Join Up" starptautiski paplašinās, atverot "Join Up Baltic” biroju Rīgā.

Jau šobrīd iespējams veikt rezervācijas ceļojumiem uz Turciju, bet no aprīļa beigām ceļotājiem būs pieejami arī tādi galamērķi kā Melnkalne, Albānija un Grieķijas salas – Zakintos, Krēta un Korfu.

Plaša profila tūrisma operatora portfelī ir vairāk nekā 50 galamērķi – gan ceļotājiem jau labi zināmi kūrorti Turcijā, Ēģiptē un Grieķijā, gan arī galamērķi, kas Baltijas tirgū ir jaunums.

2022./2023.gada ziemas sezonā tūrisma operators plāno paplašināt lidojumu ģeogrāfiju, iekļaujot tajā arī Šrilanku un Zanzibāru.

Kompānija norāda, ka tas pozitīvi ietekmēs arī Baltijas tūrisma tirgus kopējo attīstību. Tūrisma operators darbosies arī Igaunijas un Lietuvas tirgos.

No ceturtdienas, 16.jūlija, regulāros starptautiskos lidojumus no un uz lidostu "Rīga" atsāk Polijas aviokompānija "LOT Polish Airlines".

Ar aviokompānijas gaisa kuģiem četras reizes nedēļā - otrdienās, ceturtdienās, piektdienās un svētdienās - būs iespējams doties uz Polijas galvaspilsētu Varšavu.

Kopumā no šīs nedēļas no lidostas "Rīga" ir iespējams doties uz 49 galamērķiem un regulāros starptautiskos pasažieru pārvadājumus no Rīgas atsākušas septiņas aviokompānijas - nacionālā lidsabiedrība "airBaltic", Vācijas aviokompānija "Lufthansa", Somijas gaisa pārvadātājs "Finnair", Īrijas zemo cenu pārvadātājs "Ryanair", Ungārijas zemo cenu aviokompānija "Wizz Air", Norvēģijas pārvadātājs "Norwegian" un "LOT".

airBaltic jūnijā pārvadājusi 60 000 pasažieru 

Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" 2020. gada jūnijā no visām trīs Baltijas valstu galvaspilsētām pārvadājusi...

Lidosta atgādina, ka uzturoties lidostā "Rīga", pasažieriem obligāti jānēsā sejas maska. Ieeja terminālī atļauta tikai pasažieriem ar iekāpšanas kartēm – sagaidītāji un pavadītāji terminālī uzturēties nevar. Lidosta arī aicina pasažierus ievērot distancēšanos tur, kur tas ir iespējams, kā arī regulāri mazgāt un dezinficēt rokas. Lai palīdzētu pasažieriem ievērot šīs prasības, lidostas terminālī ir izvietotas distancēšanās atzīmes, kā arī roku dezinfekcijas aparāti.

Plānojot ceļojumu, lidosta aicina pasažierus rūpīgi iepazīties gan ar lidostas, gan aviokompānijas izvirzītajām epidemioloģiskās drošības prasībām, gan uzturēšanās ierobežojumiem galamērķa valstī. Piemēram, nacionālās aviokompānijas "airBaltic" gaisa kuģos netiek ielaistas personas, kuru ķermeņa temperatūra pārsniedz 37,8 grādus. Temperatūras kontrole pasažieriem tiek veikta lidostā pirms drošības kontroles zonas.

Kopumā gada pirmajos sešos mēnešos lidostā apkalpoti 1,3 miljoni pasažieru. Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, lidostā "Rīga" apkalpoto pasažieru skaits samazinājies par 62,9%.

American Airlines" otrdien kļuva par pirmo aviokompāniju, kas ASV atsākusi lidojumus ar aviolaineri "Boeing 737 MAX", kura izmantošana tika apturēta pirms 20 mēnešiem.

Lidmašīna ar 100 pasažieriem veica reisu no Maiami uz Ņujorku.

Kā ziņots, decembra sākumā Brazīlijas aviokompānija "Gol" kļuva par pirmo lidsabiedrību pasaulē, kas atjaunoja komerciālos lidojumus ar "Boeing 737 MAX".

ASV Federālā aviācijas administrācija novembrī atļāva aviosatiksmē atkal izmantot "Boeing 737 MAX", kuru lidojumi pērn martā tika aizliegti pēc divām šī modeļa aviolaineru katastrofām, kas prasīja 346 cilvēku dzīvības.

FAA paziņoja, ka šādu lēmumu pieņēmusi saziņā ar aviācijas regulatoriem visā pasaulē.

Tomēr šī modeļa lidmašīnas drīkst atkal pacelties gaisā tikai tad, kad veikta to datoru programmatūras atjaunošana, kā arī piloti izgājuši atbilstošu apmācību lidojuma simulatoros, paredz FAA rīkojums.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" un Šveices aviokompānija "Swiss International Air Lines" ("Swiss") no šodienas uzsāks sadarbības lidojumus, informēja "airBaltic".

"airBaltic" pārstāvji norāda, ka sadarbības lidojumu vienošanās laikā "Swiss" pievienos lidojumu kodu "airBaltic" reisiem maršrutā Cīrihe-Rīga-Cīrihe, nodrošinot "airBaltic" papildu pasažieru plūsmu no tās maršrutu tīkla.

"airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss norāda, ka, pateicoties šiem sadarbības lidojumiem, klientiem būs nodrošinātas ērtākas ceļošanas iespējas starp Šveici un Rīgu.

"airBaltic" koncerna apgrozījums 2022.gadā bija 500,17 miljoni eiro, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 2021.gadā, bet kompānijas zaudējumi samazinājās 2,5 reizes - līdz 54,219 miljoniem eiro.

Savukārt 2023.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022.gadā, "airBaltic" koncerna apgrozījums palielinājās par 40,8%, sasniedzot 510,632 miljonus eiro. "airBaltic" pērn deviņos mēnešos strādāja ar 9,122 miljonu eiro peļņu pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Zaudējumi saistībā ar aviosatiksmes apturēšanu starp Latviju un Baltkrieviju būs mērāmi tūkstošos eiro, nevis miljonos, tā trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

"Pieņemot lēmumu par ierobežojumiem, lūdzām visiem iesaistītajiem iesniegt informāciju par zaudējumiem, kādi varētu rasties. Zaudējumi nav miljonos mērāmi," teica T.Linkaits.

Valdība ierobežo aviosatiksmi ar Baltkrieviju 

Valdība otrdienas vakarā noteica ierobežojumus Baltkrievijā reģistrētiem aviopārvadātājiem...

Ministrs atzina, ka pastāv kompensējošu mehānismu iespēja no Eiropas Savienības puses. "Šajā situācijā svarīga ir lidojumu, pasažieru drošība un ekonomiskais aspekts nespēlēja lomu lēmuma pieņemšanā," teica T.Linkaits.

Ministrs atzina, ka pašlaik grūti prognozēt, cik ilgi attiecīgie ierobežojumi būs spēkā - Civilās aviācijas aģentūra (CAA) vērtēs notikumu attīstību un lidojumu drošumu.

Līdz Covid-19 pandēmijai lidojumi starp Rīgu un Minsku bija viens no iecienītākajiem maršrutiem, taču pandēmijas laikā reisu šajā maršrutā nebija daudz. Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" šajā sezonā plānoja attiecīgajā maršrutā nodrošināt līdz trim reisiem nedēļā, kā arī Baltkrievijas aviokompānija "Belavia" bija plānojusi veikt līdz trim reisiem nedēļā.

Atgādinām, ka valdība 25.maija vakarā noteica ierobežojumus izsniegt lidojumu atļaujas un līdz ar to ielidot Latvijas gaisa telpā un izmantot Latvijas lidostas Baltkrievijā reģistrētiem aviopārvadātājiem, kā arī Latvijas gaisa kuģiem ierobežoja tiesības izmantot Baltkrievijas gaisa telpu un lidostas.

Finanšu ministram plānots piešķirt pilnvaras izmantot valsts budžeta līdzekļus kapitālsabiedrību, kurās valstij ir izšķiroša ietekme, fiksēta ienākuma vērtspapīru iegādei, liecina Satiksmes ministrijas (SM) saskaņošanai iesniegtie grozījumi likumā par budžetu un finanšu vadību.

Grozījumos likumā par budžetu un finanšu vadību paredzēts piešķirt pilnvarojumu finanšu ministram ar Ministru kabineta lēmumu un Saeimas atsevišķu lēmumu par piekrišanu konkrētam darījumam veikt kapitālsabiedrību, kurās valstij ir izšķiroša ietekme, fiksēto ienākuma vērtspapīru iegādi ar pozitīvu efektu uz valsts budžetu ilgtermiņā.

Patlaban valsts budžeta ieguldījuma nosacījumus nosaka likumā par budžeta un finanšu vadību paredzētie valsts fiskālās pārvaldības noteikumi, kas neatļauj Valsts kasei aizņemties, lai veiktu ilgtermiņa fiksēto ienākumu vērtspapīru iegādi. Tā vietā šie noteikumi pieļauj tikai īstermiņa darījumus, izmantojot brīvos līdzekļus.

Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" ceturtdien paziņoja, ka atceļ vairākus simtus jūlijā paredzētu reisu, ņemot vērā darbinieku trūkumu.

Lidsabiedrība norāda, ka pēc koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes pārvarēšanas novērojams pieprasījuma kāpums, kas "pēc šīs krīzes ir labas ziņas".

"Taču infrastruktūra vēl nav pilnībā atguvusies, Eiropā izraisot darbības traucējumus un darbinieku trūkumu, kas negatīvi ietekmē lidostas, gaisa satiksmes kontroli un aviokompānijas."

Tāpēc "Lufthansa" bijusi spiesta Frankfurtes un Minhenes lidostās atcelt 900 reisus, kurus bija ieplānots veikt jūlija piektdienās, sestdienās un svētdienās.

Arī "Lufthansa" grupā ietilpstošā Vācijas zemo cenu aviokompānija "Eurowings" jūlijā atcēlusi vairākus simtus lidojumu.

Parādsaistību māktā Indijas zemo cenu lidsabiedrība "Go First" tiesā iesniegusi prasību tiesiskajai aizsardzībai no kreditoriem, ņemot vērā problēmas ar lidmašīnu dzinējiem.

"Go First" martā bija Indijas piektā lielākā iekšzemes aviokompānija ar 6,9% tirgus daļu.

Lidsabiedrībai radušās nesaskaņas ar ASV uzņēmumu "Pratt & Whitney", kas piegādā dzinējus tās "Airbus A320neo" lidmašīnām. "Go First" norāda, ka defektīvu "Pratt & Whitney" dzinēju dēļ aviokompānija bijusi spiesta apturēt lidojumus ar aptuveni pusi lidmašīnu, radot ienākumu zudumu un papildu izdevumus 1,32 miljardu ASV dolāru apmērā.

"Go First" skaidro, ka "Pratt & Whitney" nav ievērojusi šķīrējtiesas lēmumu, kas paredzēja uzņēmumam piegādāt rezerves dzinējus, kas ļautu aviosabiedrībai veikt lidojumus.

Vietējie mediji vēstī, ka Deli un citu pilsētu lidostās nestrādā "Go First" pasažieru reģistrēšanās punkti.

Covid-19 pandēmijas otrais vilnis ir izrādījies smagāks, nekā tika prognozēts iepriekš, bet Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" pēc papildu palīdzības pie valdības vērsīsies tikai tad, ja situācija aviācijā neuzlabosies arī nākamā gada pavasarī, sacīja "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Ja pavasarī darbības apmēri sāks augt un vasarā darbība atgriezīsies normālās sliedēs, mēs domājam, ka otrs ieguldījums nebūs nepieciešams. Vienlaikus mēs redzam, ka virkne Eiropas aviokompāniju jau dodas pie valdībām ar lūgumu par otrās kārtas palīdzību. Ja mēs pavasarī redzēsim, ka situācija nemainās un būs jāsecina, ka Covid-19 nekur nav pazudis, tad arī mums būs jādodas pie valdības," atzina "airBaltic" vadītājs.

Viņš skaidroja, ka vasarā "airBaltic" kapitālā valsts ieguldītie 250 miljoni eiro galvenokārt izlietoti, lai segtu ar Covid-19 krīzi saistītās fiksētās izmaksas, kā arī, lai segtu kompensācijas aptuveni 700 atlaistajiem darbiniekiem.

Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" otrdien paziņoja, ka trešdien saistībā ar virszemes apkalpošanas darbinieku streiku tiks atcelti līdz pat 90% ieplānoto reisu.

Arodbiedrība "Verdi" pirmdien pavēstīja, ka streikā piedalīsies aptuveni 25 000 darbinieku, un tas ilgs apmēram 27 stundas, sākot no plkst.4 (plkst.5 pēc Latvijas laika).

Streika dēļ tiks traucēta Frankfurtes, Minhenes, Hamburgas, Berlīnes un Diseldorfas lidostu darbība.

"Mēs šobrīd pieņemam, ka streika dēļ būs iespējams nodrošināt aptuveni 10-20% no "Lufthansa" trešdien paredzētajiem reisiem," norāda aviokompānija, kas iepriekš brīdināja, ka streiks ietekmēs līdz pat 100 000 pasažieru.

"Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieki pieprasa algas 12 mēnešos paaugstināt par 12,5%, kā arī vienreizējas piemaksas, lai kompensētu inflācijas kāpuma negatīvo ietekmi uz ienākumiem.

Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair" paziņojusi, ka no 1.jūlija atjaunos 40% lidojumu, kas koronavīrusa pandēmijas dēļ teju pilnībā apturēti kopš marta otrās puses.

Aviokompānija veiks teju 1000 lidojumu dienā, atjaunojot aptuveni 90% no sava maršruta tīkla pirms Covid-19.

Lidmašīnu apkalpojošajam personālam un pasažieriem būs obligāta prasība nēsāt sejas maskas, tiks veikti temperatūras mērījumi, kā arī lidostās un lidmašīnās būs jāievēro sociālā distancēšanās.

Visas Ryanair lidmašīnas ir aprīkotas ar HEPA gaisa filtriem un visas gaisa kuģa iekšējās virsmas katru nakti tiek dezinficētas ar ķīmiskām vielām, kas darbojas vairāk nekā 24 stundas. Lidojuma laikā būs pieejami tikai bezskaidras naudas darījumi.

Sabiedrības veselības nolūkos, kamēr ES valstis izkļūst no Covid-19 ierobežojumiem, "Ryanair" prasīs visiem pasažieriem, kas lido jūlijā un augustā, aizpildīt informāciju (reģistrācijas vietā) par to, cik ilgs būs viņu plānotais apmeklējums. Tiks jautāta arī viņu adrese, apmeklējot citu ES valsti, un šī kontaktinformācija tiks sniegta ES valdībām, lai palīdzētu tām uzraudzīt visus izolācijas noteikumus.

Austrālijas nacionālā aviokompānija "Qantas Airways" pirmdien paziņoja, ka līdz 2025.gada beigām plāno sākt pasaulē garākos komerciālos tiešos lidojumus no Sidnejas uz Londonu, pasažieriem tajos pavadot 19 stundas.

Aviosabiedrība norāda, ka pēc piecu gadu plānošanas tā pasūtījusi 12 lidmašīnas "Airbus A350-1000", lai nodrošinātu tiešos lidojumus uz Londonu, kā arī Ņujorku.

Tiešos reisus no Sidnejas paredzēts sākt līdz 2025.gada beigām, un plānots, ka vēlāk šādi lidojumi tiks veikti arī no Melburnas.

"Jauna veida lidmašīnas nodrošina jaunas iespējas," sacīja "Qantas Airways" vadītājs Alans Džoiss.

Aviokompānijas šobrīd piedāvātais garākais lidojums ir no Pērtas uz Londonu, kurā pasažieriem jāpavada 17 stundas.

Savukārt šobrīd garāko tiešo lidojumu pasaulē nodrošina Singapūras nacionālā aviokompānija "Singapore Airlines" no Singapūras uz Ņujorku, un tā ilgums ir aptuveni 19 stundas.

Somijas nacionālā aviokompānija "Finnair" šogad otrajā ceturksnī strādājusi ar 172 miljonu eiro tīrajiem zaudējumiem, salīdzinot ar 31 miljona eiro peļņu attiecīgajā laika periodā pērn, teikts piektdien publiskotajā lidsabiedrības paziņojumā.

Zaudējumus veicinājusi koronavīrusa pandēmijas izraisītā krīze aviācijas nozarē.

Tāpat "Finnair" skaidro, ka finanšu rezultātus negatīvi ietekmējušas pasažieru prasības veikt atmaksas par pandēmijas dēļ atceltajiem lidojumiem. Laika periodā no februāra līdz jūnijam aviokompānija klientiem izmaksājusi vairāk nekā 270 miljonus eiro.

Aviosabiedrības tirdzniecības apjoms otrajā ceturksnī sarucis par 91,3% un veidojis 68,6 miljonus eiro, bet pārvadāto pasažieru skaits samazinājies par 97,5% - līdz 100 000.

"Finnair" prognozē, ka pieprasījums pakāpeniski palielināsies, taču joprojām pastāv neskaidrības attiecībā uz pandēmijas situācijas attīstību.