Itālijas Bankas vadītāja Mario Draghi atalgojums novembrī, kad viņš aizstās Žanu Klodu Trišē Eiropas Centrālās bankas vadītāja amatā, samazināsies par 50%, vēsta Bloomberg.

Draghi alga 2010.gadā bija 757,714 eiro - vairāk nekā divas reizes lielāka nekā Trišē, liecina Romā bāzētās bankas interneta vietnē publicētā informācija. Tā ir pirmā reize, kad publiskots vadītāja algas apmērs.

Trišē pamata atalgojums bija 367,863 eiro, liecina informācija ECB interneta lapā. Salīdzinājumam - ASV centrālās bankas priekšsēdētājs Bens S. Bernanke 2010.gadā saņēma 199,700 ASV dolārus.

Kā vēstīts, 17.maijā eirozonas finanšu ministri izvirzīja Draghi par nākamo Frankfurtē bāzētās centrālās bankas vadītāju. Trišē astoņu gadu termiņš beidzas 31.oktobrī. 63 gadus vecais Draghi, kurš vada arī Bāzelē bāzēto Finanšu stabilitātes padomi, šobrīd ir vienīgais kandidāts.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Dominika Štrausa - Kāna (Dominique Strauss-Kahn) advokātiem esot pierādījumi, ka SVF boss laikā, kad it kā uzmācies viesnīcas istabenei, patiesībā atradies restorānā un pusdienojis ar meitu, vēsta Reuters. Tikmēr Vācijas kanclere Angela Merkele pirmdien paziņojusi, ka SVF jāvada eiropietim, un uzsvērusi nevainīguma prezumpciju, vēsta thelocal.de.

«Mēs zinām, ka vidējā termiņā jaunattīstības valstīm būs labs pamats pretendēt uz SVF un Pasaules Bankas priekšsēdētāju amatiem,» preses konferencē sacījusi Merkele. «Bet pašreizējā situācijā ir labi iemesli, lai teiktu, ka Eiropai ir labi kandidāti,» viņa turpinājusi.

Merkele šādus komentārus izteikusi pēc tam, kad viņas pārstāvis Stefens Zeiberts norādījis - Berlīne vēlas, lai gadījumā, ja Štrauss - Kāns atkāpsies no amata, viņa vietā stātos eiropietis. Šāda vēlme esot saistīta ar eirozonas parādu krīzi.

Ja Štrauss - Kāns būs spiests atkāpties no amata, Berlīne savas vēlmes darīšot zināmas starptautiskajiem partneriem.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Žans Klods Trišē paziņojis, ka ir «pilnīgi normāli», ka glābšanas mehānisms – Eiropas Finanšu stabilitātes fonds (EFSF) - skata Ķīnu kā iespējamo variantu, kur gūt papildus līdzekļus eirozonas parādu krīzes apturēšanai, vēsta BBC.

Viņš noliedza, ka eirozonas valstis «lūgšoties» Ķīnai pēc palīdzības, tomēr viņš norādīja, ka pārrunas par finanšu līdzekļu piesaisti ar Ķīnu ir «pilnīgi normālas». Jau vēstīts, ka EFSF vadītājs tikās ar Ķīnas galvenajām amatpersonām, un tas uzskatāms kā solis, kas sperts 100 miljardu ASV dolāru piesaistē no Ķīnas eirozonas parādu krīzes glābšanai.

Ķīnas prezidents Hu Jintao svētdien ieradās Austrijas galvas pilsētā Vīnē, un tā šogad ir otrā Ķīnas prezidenta vizīte Eiropā.

Daži analītiķi ir norādījuši, ka ECB nav rīkojusies pietiekami pārliecināti un operatīvi, lai cīnītos ar parādu krīzi eirozonā, tomēr Ž.K. Trišē norādīja, ka gaidāms pamatīgs darbs, bet krīze ir pārvarama. «Mēs zinām, kurp mēs ejam, bet mums jāņem vērā dažādas «vētras», un šis ir visai vētrains laiks globālā līmenī,» norādīja ECB prezidents.

Itālijas centrālās bankas vadītājs Mario Dragi (Mario Draghi) šobrīd ir vienīgais ticamais Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītāja Žana Kloda Trišē pēctecis, šodien paziņojis Eirogrupas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers (Jean-Claude Juncker).

Jāpiebilst, ka tas vairāk vai mazāk jau bija zināms nākamnedēļ, kad tam, ka par ECB nākamo prezidentu būtu jākļūst Itālijas centrālās bankas vadītājam Mario Dragi, atbalstu pauda Vācija. Pirms tam Itālijas pārstāvim kā nākamajam ECB šefam atbalstu pauda arī Francijas prezidents Nikolā Sarkozī.

DB jau rakstīja, ka interesantākais ir tas, kā Eiropas galvenā baņķiera nomaiņa varētu ietekmēt reģiona monetāro politiku. Divu vienādu cilvēku nav, un nostāja attiecībā pret to, kam vajadzētu pievērst vairāk uzmanības (šajā gadījumā inflācijai vai ekonomikas izaugsmei), parasti pat centrālo banku valdes locekļu vidū bieži vien ir samērā atšķirīga. Līdz šim pašreizējais ECB prezidents samērā stingri vienmēr pieturējies pie bankas galvenā mandāta - cenu stabilitātes nodrošināšanas. Augstā amatpersona vienmēr inflācijas draudus stādījusi augstāk (kas ir būtiska atšķirība no FRS). Savu nostāju ECB prezidents apliecināja jau aprīlī, kad, neskatoties uz milzīgajām problēmām (pat recesiju) eirozonas perifērijā, tika celta eiro bāzes likme.

Neskatoties uz Eiropas vadošās ekonomikas statusu, Vācijai atkal nav piemērotu kandidātu, ko virzīt vadošiem amatiem svarīgās globālās institūcijās, ieskaitot Starptautisko Valūtas fondu (SVF), raksta Vācijas medijs thelocal.de.

Vācijas biznesa laikraksta Handelsblatt zobgalīgā titullapa saistībā ar SVF vadītāja meklējumiem izsakot visu. To rotājot virsraksts: «Vācu kandidāts.» Un Francijas finanšu ministres attēls.

«Valstis tiek vērtētas arī pēc to spējas ieņemt vadošus starptautiskus amatus. Vācijai, Eiropas lielākajai ekonomikai, šobrīd nav neviens no tiem,» norāda laikraksts.

Starp visiem vārdiem, kas parādījušies medijos kā iespējamie kandidāti uz francūža Dominika Štrausa - Kāna līdzšinējo amatu SVF, neviens nav saistīts ar Vāciju,Eiropas ekonomikas dzinējspēku.

Kanclere Angela Merkele pagājušās nedēļas piektdienā paziņojusi, ka «augstu vērtē» Francijas finanšu ministri Kristīni Lagardi. Daudziem tas šķitis kā mājiens, ka viņa galu galā atbalstīs 55 gadus vecās kolēģes kandidatūru.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Eiropas Savienības banku aktīvi kopš 2011. gada ir sarukuši par vairāk nekā 1,1 triljonu dolāru, ko veicina augošās kapitāla rezerves, raksta Bloomberg.

Tādējādi banku Tier 1 kapitāls, kas raksturo to, cik lielā mērā bankas spēj absorbēt zaudējumus, šajā laikā ir audzis no 10% līdz 11,7%.

Pēc finanšu krīzes pasaules bankas ir palielinājušas kapitālu par aptuveni 500 miljardiem dolāru.

Banku ieguldījumi Eiropas Savienības valstu parādzīmes šogad palikušas esošajos apmēros – 1,7 triljonu eiro vērtībā. Bankas 2011. gadā pārdeva 9,3% no sava valstu parādzīmju ieguldījumiem, bet pēc tam tos palielināja par 9,5%.

Db.lv jau rakstīja, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) sākot no šā gada novembra līdz nākamā gada novembrim veiks eirozonas lielāko banku par visaptverošu novērtējumu, kas tiks īstenots, gatavojoties vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros pilnībā uzņemties uzraudzības pienākumus, liecina ECB paziņojums.

Nedēļā, kad pēc vairāku būtisku datu un paziņojumu nākšanas klajā dažos pasaules vadošo valūtu pāros kursu savstarpējās attiecības bija visai dažādas, pasaules tirgos kopumā bija vērojama kāpuma tendence. Eirozonā krīze turpinās un parādās dažāda veida ziņas par Spānijas iespējamo glābšanu un to, kā noris Grieķijas glābšana, «troikas» amatpersonām uzstājot uz izdevumu vēl stingrāku ierobežošanu.

Austrālijas dolārs, kas līdz šim bija kā drošības saliņa, vairs cerēto drošību nesniedz, jo ārējās tirdzniecības saldo jaunākie dati nav patīkami – pieprasījums ir krities, un iemesls tam, bez šaubām, ir ieilgusī krīze eirozonā. Tajā pat laikā ASV ekonomika ar politisku lēmumu ielikta brīvākā «braukšanas režīmā», jo Bens Bernanke (Ben Bernanke) nesen izziņoto ķeršanos pie «kvantitatīvās atvieglināšanas» trešā posma jeb QE3 pamatoja ar to, ka galvenais rosinātājs esot nestabilais darba tirgus. Taču šonedēļ publicētie dati par atalgojumu ar lauksaimniecību nesaistītos sektoros, kā arī būtiskais bezdarba sarukums norāda, ka tuvākajā laikā sagaidāma uzlabošanās.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Lai izvairītos no eirozonas sabrukšanas, ir jāpastiprina taupības pasākumi, uzskata Eiropas Savienības komisārs ekonomikas jautājumos Oli Rēns (Olli Rehn). Arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītājs Mario Dragi (Mario Draghi) uzsver, ka pašreizējā eirozonas uzbūve nav ilgtspējīga.

«Vai ECB spēj aizpildīt valstu valdību bezdarbības vakuumu fiskālās izaugsmes veicināšanā? Atbilde ir nē. Vai ECB spēj aizpildīt valstu valdību bezdarbības vakuumu strukturālo problēmu risināšanā? Atbilde ir nē,» sacījis M. Dragi.

Viņš uzsver nepieciešamību pēc skaidras nākotnes vīzijas. «Nākamais solis ir noskaidrot, kāda ir [eirozonas] vīzija nākamajos gados. Jo drīzāk tas tiks noskaidrots, jo labāk,» tā ECB prezidents.

Viņš arī noraidīja ideju par kopīgām Eiropas valstu obligācijām, sakot, ka problēmu risināšanā patlaban ir nepieciešama ciešāka sadarbība un tālāki taupības pasākumi.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi nav spējuši panākt kopīgu vienošanos par jaunu ES mēroga līgumu, kuru mērķis bija panākt stingrākus fiskālos noteikumus eirozonas dalībvalstīm. Tā vietā lielākā daļa ES valstu izvēlējās izveidot jaunu starpvaldību līgumu, kuru gan gatavas apspriest vien 23 no 27 dalībvalstīm.

Jaunā vienošanās attieksies uz 17 eirozonas valstīm, kā arī tām ES dalībvalstīm, kuras brīvprātīgi piekritīs iesaistīties.

«Tas būs pamats labam fiskālajam līgumam un radīs vairāk disciplīnas ekonomikas politikā eirozonas valstīs,» pēc aptuveni desmit stundu ilgušām sarunām, kas noslēdzās piecos rītā pēc vietējā laika, pavēstīja Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi (Mario Draghi).

Tomēr bez panāktas vienošanās ar visām 27 ES valstīm vēl arvien neskaidrs paliek jautājums, kā tiks nodrošināts tas, ka jaunie noteikumi, kuriem samita līderi apsolījuši sekot, patiešām tiks izpildīti. ES institūcijas, ieskaitot Eiropas Komisiju (EK), juridiski nevar ieņemt formālu lomu jebkādos procesos ārpus ES līgumiem. EK prezidents Hosē Manuels Barozo (Jose Manuel Barroso) norādīja, ka ES institūcijas būs iesaistītas noteikumu ievērošanas nodrošināšanā, tomēr viņš nepaskaidroja, kā tas darbosies praksē, vēsta europeanvoice.com.

Eiropas Centrālā banka (ECB), sākot no šā gada novembra līdz nākamā gada novembrim veiks eirozonas lielāko banku par visaptverošu novērtējumu, kas tiks īstenots, gatavojoties vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros pilnībā uzņemties uzraudzības pienākumus, liecina ECB paziņojums.

Patlaban ir noteiktas 124 bankas, kuras varētu tikt pārbaudītas, tomēr galīgais saraksts tiks publiskots nākamgad.

Vērtēšana tiks īstenota sadarbībā ar to dalībvalstu, kuras piedalās vienotajā uzraudzības mehānismā, nacionālajām kompetentajām iestādēm un saņems neatkarīgu trešo personu atbalstu visos līmeņos ECB un nacionālajās kompetentajās iestādēs.

Novērtējumam ir trīs galvenie mērķi: caurredzamība - lai uzlabotu par banku stāvokli pieejamās informācijas kvalitāti, korekcijas - lai vajadzības gadījumā noteiktu un īstenotu nepieciešamos pasākumus, kā arī uzticības stiprināšana, lai sniegtu visām iesaistītajām pusēm pārliecību, ka bankas pamatā ir stabilas un uzticamas.

Pagājušajā nedēļā Rīgā norisinājās Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes izbraukuma sēde. Tas bija vēsturisks notikums, turklāt ne tikai Latvijai un Latvijas Bankai.

Pirmo reizi eiro zonas monetārās politikas nākotne tika lemta mūsmājās, un nākamā ECB Padomes izbraukuma sēde Rīgā diez vai varētu notikt ātrāk kā pēc gadiem 20. Vienlaikus šis bija arī nozīmīgs notikums visai eiro zonas ekonomikai, jo līdzšinējā atbalstošā monetārā politika lēniem soļiem ir nonākusi krustcelēs un ECB Padomei bija jālemj par politikas maiņu.

Tikai atšķirībā no krustcelēm pasakā par tēva dēliem monetārās politikas krustcelēs nav skaidru ceļa zīmju norāžu par to, kas turpmākajos gados plašajā pasaulē sagaida eiro zonas ekonomiku. Ekonomikā par ceļa zīmēm kalpo tautsaimniecības rādītāju prognozes, tirgus dalībnieku gaidas un risku novērtējums, kas ECB preses konferencē pēc Padomes sanāksmes Rīgā izpelnījās lielāko uzmanību.

Šodien apgrozībā nonākusi banknote ar uzlabotiem pretviltošanas elementiem, informē Latvijas Banka.

Vēl labāk nodrošinot eiro banknotes pret viltojumiem, tās pretviltošanas elementi ietver logu ar portretu hologrammas augšējā daļā, kas kļūst caurskatāms, aplūkojot banknoti pret gaismu. Logā no abām banknotes pusēm redzams grieķu mitoloģijas tēla Eiropas portrets. Šis portrets redzams arī ūdenszīmē blakus smaragdzaļam skaitlim, uz kura, pagrozot banknoti, saskatāms kustīgas gaismas efekts, kas pārvietojas augšup un lejup. Uz banknotes ir arī reljefs iespiedums cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Pat šajā digitālajā laikmetā skaidrā nauda joprojām ir vitāli svarīga mūsu tautsaimniecībai, teica ECB prezidents Mario Dragi (Mario Draghi).

Krīze Spānijā ir padziļinājusies, tās ekonomikai otrajā ceturksnī uzrādot 0,4% lejupslīdi, vēsta BBC.

Salīdzinājumam, šā gada pirmajos trīs mēnešos Spānijas iekšzemes kopprodukts (IKP) piedzīvoja 0,3% samazināšanos.

Neņemot vērā šos IKP izmaiņu rādītājus, Spānijas desmit gadu aizņemšanās izmaksu likme samazinājusies līdz 6,55% iepretim rekordaugstajiem 7,5% pagājušajā nedēļā. Šādu samazinājumu veicinājušas cerības par palīdzību no Eiropas Centrālās bankas (ECB).

Spānijas IKP sarukšana atspoguļo «vājāko iekšzemes patēriņu», teikts Nacionālā statistikas institūta (INE) publicētājā paziņojumā par valsts IKP izmaiņām.

INE norāda, ka gada inflācija Spānijā jūlijā augusi līdz 2,2%, salīdzinot ar 1,8% pieaugumu jūnijā.

Pagājušajā gadā Eiropas Centrālās bankas (ECB) peļņa sasniegusi 1,44 miljardus eiro, kas ir par 44% vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina ECB paziņojums.

ECB prezidents Mario Dragi (Mario Draghi) skaidro, ka 2013. gada finanšu rezultāts atspoguļo monetārās politikas nostāju, kā arī bankas apņemšanos efektīvi izmantot resursus un piesardzīgu finanšu vadību laikā, kad pieaug ECB uzticēto pienākumu un uzdevumu apjoms.

Padome nolēma ar 2013. gada 31. decembri pārvest risku uzkrājumā 0,4 miljonus eiro, tādējādi palielinot risku uzkrājumu līdz pašlaik maksimāli pieļaujamai summai – 7,53 miljardiem eiro. Risku uzkrājums paredzēts, lai segtu valūtas kursa risku, procentu likmju risku, kredītrisku un zelta cenas risku, kas tiek regulāri uzraudzīti. Šā uzkrājuma apjomu un turpmāko palielināšanas nepieciešamību katru gadu pārskata.

Eiropas Centrālā banka (ECB) līdztekus trešdien atklāja savas jaunās telpas Tirgus hallē (Grossmarkthalle) – vietā, kur agrāk atradās Frankfurtes vairumtirdzniecības tirgus, informē ECB.

Ēku komplekss ietver augstceltni, kurā atrodas lielākā daļa darbavietu, ieejas ēku, kas integrēta agrākajā tirgus hallē, kā arī dažādas palīgēkas.

«Šī ēka simbolizē labāko, ko Eiropa spēj paveikt kopīgiem spēkiem,» teica ECB prezidents Mario Dragi (Mario Draghi). «Daudzi cilvēki nenogurstoši strādājuši, lai šī ēka kļūtu par realitāti.»

«Tas ir ievērojams objekts Frankfurtes pilsētas ainavā,» M. Dragi turpināja. «Un tas nodrošina ECB iespaidīgu jaunu mājvietu, kas nepieciešama tās pilnvaru īstenošanai.»

Ēkas būvniecībā ieguldīti 1,3 miljardi eiro. Ēka ir 185 metrus augsta.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Šonedēļ zemākos līmeņos vēl joprojām turpina doties Latvijas kredītņēmēju vidū populārās starpbanku likme Euribor. Piemēram trīs mēnešu termiņa Euribor likmes vērtība šodien saruka līdz 0,934% atzīmei, kas ir zemākais līmenis pēdējo 16 mēnešu laikā.

Pamātā Euribor likmēm sarukt likusi un spriedzi naudas tirgū mazinājusi Eiropas Centrālās bankas (ECB) piekoptā monetārā politika. Vēl tikai pagājušajā nedēļā no ECB monetārā reģiona komercbankas aizņēmās 530 miljardus eiro (gada likme aizņēmumam būs tuvu vidējai refinansēšanas likmei (šobrīd 1%) kredīta laikā). «Liels apjoms papildu likviditātes eiro zonas starpbanku tirgū noteikti veicinās perifērijas valstu obligāciju piecenojumu samazināšanos pret Vācijas obligācijām, kā arī veicinās turpmāko pieaugumu risku aktīvu tirgos. Lai gan lielākā daļa no šī naudas nonāks atpakaļ ECB depozītos un tiks turēta kā drošības spilvens bankām, kāda daļa no komercbankām piešķirtajiem līdzekļiem tomēr tiks ieguldīta finanšu instrumentos, kā arī izsniegta iedzīvotājiem un uzņēmumiem kredītu veidā,» uzskata Hipo fondu vecākais finanšu analītiķis Aleksejs Marčenko.

Tuvākajos mēnešos apstrādes rūpniecības ražotāju cenu dinamika būs mērena, prognozē Ekonomikas ministrija.

Tā kā lielākā daļa saražotās produkcijas tiek realizēta eksporta tirgos, tad ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmē eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā noteiks cenu tendences pasaulē, pasaules izejvielu cenu dinamika, kā arī tirdzniecības ierobežojumi starp ES un Krieviju.

2015.gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 0,2%, cenām palielinoties gan vietējā tirgū realizētajai produkcijai par 0,1%, gan eksportētajai produkcijai – par 0,3%. Mēneša laikā ietekmīgākais cenu pieaugums bija papīra ražošanā un koksnes izstrādājumu ražošanā, bet samazinājums – pārtikas produktu un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā.

Plāns, lai risinātu eirozonas parādu krīzi un izvairītos no restrukturizācijas, izgāžas, uzskata ekonomists Vilems H. Buiters (Willem H. Buiter), vēsta CNBC.

Buiters brīdinājis, ka prognozētā ekonomikas izaugsme nav atgriezusies un politiskā pretošanās pret «jostu savilkšanu» perifērajās valstīs un«glābšanas nogurums» galvenajās valstīs arvien pieaug.

«Skaidrs, ka Grieķija un arī Īrija un Portugāle pārstrukturēs savus parādus,» konferencē Edinburgā sacījis Buiters, Anglijas Bankas Monetārās politikas komitejas bijušais loceklis.

Spānija, kas Buitera skatījumā banku sektora problēmu dēļ ir Īrijas «vieglā» versija, vēl varētu būt spiesta meklēt starptautisku palīdzību. Tam pamatā varētu būt Grieķijas parāda pārstrukturēšanas ietekme vai lielāka nekā prognozēts kapitāla nepieciešamība Spānijas bankām.

Sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS ir veicis Latvijas lielāko arodbiedrību ietekmes pētījumu, lai noskaidrotu sabiedrības vērtējumu par arodbiedrību lomu un spējām aizstāvēt savu biedru intereses, kā arī lai noteiktu ietekmīgākās Latvijas arodbiedrības un tās vadītājus.

Pētījuma rezultāti atklāj, ka Latvijā visietekmīgākā arodbiedrība, kas visveiksmīgāk aizstāv savu biedru intereses, ir Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), bet atpazīstamākā arodbiedrību vadītāja ir LIZDA līdere Inga Vanaga.

Pētījuma dati liecina: vairāk kā puse (59%) aptaujāto uzskata, ka arodbiedrības biedri kopumā ir labāk aizsargāti nekā cilvēki, kuri nav arodbiedrībā (45% — drīzāk ir labāk aizsargāti, 14% — noteikti ir labāk aizsargāti), savukārt ceturtā daļa aptaujāto (24%) norāda, ka arodbiedrības biedri kopumā nav labāk aizsargāti. 17% nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

“Pētījuma rezultāti nepārsteidz, tie drīzāk apstiprina tēzi, ka arodbiedrību loma, nozīme un ietekme Latvijā joprojām ir būtiska un visdrīzāk arodbiedrības kā savu biedru interešu aizstāvības institūcijas tuvākajā laikā nepazudīs no “sabiedrisko organizāciju kartes”. Turklāt ir vairāki spilgti arodbiedrību piemēri, kuru centienus un darbību sabiedrība pamana un novērtē un kuras, paceļot balsi, spēj sapurināt politiķus, radīt stresu ierēdņos un beigu beigās panākt saviem biedriem un visai nozarei vēlamu rezultātu,” pauž SKDS vadītājs, sociologs Arnis Kaktiņš.

Viena no pēdējos gados straujāk augošajām kompānijām Austrumeiropā ir finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group, kas darbojas 14 valstu tirgos trīs kontinentos un kuras galvenais birojs atrodas Rīgā.

Kā izdodas audzēt peļņas rādītājus par spīti pandēmijai un šā gada krīzei, Dienas Bizness jautāja Eleving Group valdes priekšsēdētājam Modestam Sudņum (Modestas Sudnius).

Jau pieejama informācija, ka esat viens no straujāk augošiem uzņēmumiem reģionā, esat gan Eiropas, gan citu kontinentu tirgos. Pastāstiet par Eleving Group, kas ir jūsu specializācija?

Eleving Group pirmsākumi meklējami Latvijā pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem, kad uzsākām lietotu automašīnu iegādes finansēšanu. Pamatideja bija palīdzēt cilvēkiem, kuriem nav iespējas saņemt kredītu bankā, kā arī veicināt tādu automašīnu iegādi, ko tradicionālās bankas nefinansē. Kā zinām, bankas labprātāk finansē jaunu automašīnu iegādi, tomēr ne visi tās var atļauties. Šo gadu laikā esam apguvuši daudzus pasaules tirgus un šobrīd pakalpojumus sniedzam ne vien Eiropā, bet arī tādās relatīvi eksotiskās valstīs kā Kenija, Uganda, Uzbekistāna u.c.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Ikreiz, kad finanšu tirgos notiek būtiska lejupslīde, aktualizējas jautājums par krituma ietekmi uz pensiju uzkrājumiem, un šis rudens nav izņēmums.

Šogad īstermiņa vērtības sarukumu redzam gan ASV, Eiropas un Āzijas akciju indeksu grafikos, gan visu Latvijas pensiju plānu rezultātos. Šo kritumu, gluži tāpat kā iepriekšējās lejupslīdes, jāvērtē racionāli un ilgtermiņā – kopš darbojas atjaunotās Latvijas pensiju sistēma, pensiju plāni pensiju 2. un 3. līmenī ilgtermiņā uzrāda pozitīvus atdeves rādītājus. Ko tad īsti nozīmē šis kritums?

Lai gan septembris akciju tirgos vēsturiski visai bieži ir negatīvs, šī rudens kritumu, protams, nevaram saukt par ierastu septembra paklupienu. 2022. gads līdz šim bijis izaicinājumiem pārpilns – sektoru rotācija, Krievijas iebrukums Ukrainā, inflācija un centrālo banku politika (likmju celšana). Šie notikumi, kas skar visu pasauli, negatīvi ietekmējuši arī finanšu tirgus. No tā izrietoši kritums finanšu tirgos ir samazinājis visu pensiju 2. līmeņa un pensiju 3. līmeņa klientu uzkrājumus īstermiņā – daļai tikai nedaudz, bet citiem būtiski.