Uzņēmums Premier Capital, kam Baltijas valstīs pieder ātrās ēdināšanas restrānu tīkls McDonalds Latvijā, Lietuvā un Igaunijā līdz 2014. gadam (ieskaitot) plāno investēt 38 miljonus eiro, atsaucoties uz kompānijas paziņojumu, vēsta BBN.

McDonalds uzsāka paplašināšanās plānus Baltijas valstīs 2010. gadā, atverot trīs jaunus ātrās ēdināšanas restorānus Igaunijā un vienu Latvijā, kā arī Rīgā atverot McCafe. Tāpat tika rekonstrutēts viens restorāns Lietuvā un divi Igaunijā. 2011.gadā jauns restorāns tika atvērts Lietuvā, savukārt divi jauni restorāni savas durvis vēra Latvijā – viens Rīgā, Imantā, un otrs Daugavpilī, kas ir uzņēmuma pirmais restorāns ārpus galvaspilsētas Rīgas.

Nākamgad Igaunijā, kur atrodas desmit McDonalds ātrās ēdināšanas restorāni, tiek plānots pabeigt viena McDonalds restorāna renovācijas darbus, kā arī atvērt vienu McCafe. Lietuvā, kur patlaban ir deviņi McDonalds restorāni, plānots rekonstruēt divus restorānus un atvērt vēl vienu ātrās ēdināšanas restorānu Viļņā. 2012. gadā Latvijā plānots atvērt trīs jaunus McDrive restorānus, bet vēl divas ātrās ēdināšanas iestādes atjaunot.

Ātrās ēdināšanas restorānu tīkls McDonalds plāno ieguldīt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā 23 miljonus Ls, ziņo Lietuvas laikraksts Verslo Žinios.

Vērienīgās McDonalds investīcijas plānotas līdz 2015. gadam, atverot jaunus restorānus, citējot McDonalds frančīzes uzņēmuma Premier Capital Ltd. Baltijas rīkotājdirektora Tomasa Navrocka (Tomasz Nawrocki) pausto, informē Viļņā bāzētais medijs.

Db.lv jau ziņoja, ka McDonalds laikā no 2010. līdz 2014. gadam Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ieguldīs 38 miljonu eiro investīcijas, paplašinot restorānu tīklu līdz 35 ēdināšanas iestādēm.

Premier Capital pārvalda vairāk nekā 30 McDonalds ātrās ēdināšanas restorānus Baltijas valstīs un Maltā.

Lai paplašinātu un attīstītu darbību Baltijā, ātrās ēdināšanas restorānu tīkls McDonalds līdz 2013.gadam investēs 20 miljonus eiro, informē McDonalds pārstāvniecības Latvijā Premier Restaurants Latvia vadītājs Viktors Tedesko.

Tādējādi McDonalds restorānu tīkls Baltijas valstīs līdz 2013.gadam tiks paplašināts līdz 35 restorāniem.

Šogad kopumā Baltijā tiks atvērti pieci jauni un rekonstruēti trīs McDonalds restorāni. Daļa no plāniem jau realizēti.

Piektdien, Rīgā tirdzniecības centrā Alfa tiek atklāts jauns McDonalds restorāns, kura izveidē uzņēmums investējis nepilnus 700 tūkst. eiro (490 tūkst. Ls).

Plašāk par McDonalds plāniem Baltijā lasiet pirmdienas Dienas biznesā.

ASV ātrās ēdināšanas restorānu tīkls McDonalds 2011. gadā varētu palielināt savu piedāvāto ēdienu cenas, tādējādi cenšoties izlīdzināt izejvielu cenu pieaugumu 10 produktiem, kuri veido 75% no kopējām izmaksām ražošanas procesā, raksta Business World.

McDonalds prognozē, ka kompānijas izmaksas šogad palielināsies par 2 līdz 2,5 % ASV tirgū un 3,5 līdz 4,5 % Eiropā.

Liellopa, cūkas un vistas gaļa, maize, piena produkti, papīrs, kola, kečups un citas mērces, kā arī augļi un dārzeņi ir produkti, kurus visbiežāk iepērk McDonalds.

McDonalds finanšu direktors Pīts Bensens (Pete Bensen) norāda, ka kompānija cels cenas tajās pozīcijās, kur tas šķitīs nepieciešams, ar mērķi izlīdzinātu daļu izejvielu cenu pieauguma.

Viņš arī skaidro, ka McDonalds apzinās, ka cenas nevar celt pārāk strauji, jo šādā gadījumā cilvēki labāk izvēlēsies ēst mājās.

Cilvēku plūsma ātrās ēdināšanas vietās arī krīzes laikā ir samērā liela, McDonalds ēstuvēs Latvijā šā gada pirmajos astoņos mēnešos paēduši 2,5 milj. cilvēku.

Arī Hesburger par klientu trūkumu nesūdzoties, raksta Diena. «Mūsu plāns ir būt, teiksim, gandrīz visās pilsētās Latvijā,» norāda Kari Salmela, viens no Somijas ātrās ēdināšanas tīkla īpašniekiem. Uzņēmums plānojot ik gadu ap 10 līdz 15 restorānu Baltijas valstīs. Jau tagad ārpus Rīgas ir 16 ēstuves.

Līdz ar to ātrās ēdināšanas restorāni izplešas arī reģionos. «Tas ir pavisam vienkārši. Cilvēki ēd burgerus visur, arī reģionos. Ja redzam, ka ir pietiekoši daudz pircēju, mēs dodamies uz visām iespējamām vietām,» saka K.Salmela. Šī stratēģija esot atmaksājusies un, lai gan pagājušais gads esot bijis finansiāli grūt, šis rādoties gluži saulains.

Ātrās ēdināšanas restorānu ķēde McDonalds nākamo trīs gadu laikā plāno Īrijā radīt 700 darbavietas, vēsta baltic-ireland.ie.

Investējot vairāk nekā 20 miljonus eiro, tiks atvērti 12 jauni restorāni.

Uzņēmums Īrijā darbojas jau 35 gadus un pašlaik tur nodarbina vairāk nekā 4000 cilvēku.

Darbinieku pieņemšana jaunajām darbavietām sāksies jau janvārī. Sākotnējā alga uzņēmuma ierindas darbiniekiem ir aptuveni 9 eiro stundā, savukārt restorānu vadītāji pelna ap 40000 eiro gadā, raksta baltic-ireland.ie.

Jaunākā ekonomiskā analīze liecinot, ka McDonalds ieguldījumu apjoms Īrijas ekonomikā pagājušajā gadā bijis vairāk nekā 280 miljoni eiro. Savukārt eksporta apjoms sasniedzis vairāk nekā 390 miljonus eiro. McDonalds ir viens no lielākajiem īru liellopu gaļas eksportētājiem, pagājušajā gadā gaļas eksporta apjoms bijis 110 miljoni eiro, bet Īrijas siera – 66 miljoni eiro.

Ceturtdien Rīgas apgabaltiesā atsākusies bijušās ātrās ēdināšanas kafejnīcas McDonald’s darbinieces Innas Timofejeva prasības izskatītšana pret restorāna pārstāvniecību Latvijā SIA Premier Restaurants Latvia par viena miljona latu piedziņu, Db.lv uzzināja tiesā.

I. Timofejeva ar prasību par viena miljona latu morālā kaitējuma kompensāciju Rīgas apgabaltiesā pret McDonalds vērsās aizvadītā gada vasarā. I. Timofejeva norādīja, ka pēc paslīdēšanas uz mitrās grīdas restorāna virtuvē kļuvusi par invalīdi.

Rīgas apgabaltiesa aizvadītā gada jūlijā pieņēma Innas Timofejevas prasību un ierosinājusi civillietu par 2533 latu ārstniecības tēriņu zaudējumu un viena miljona latu morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu.

Oktobrī lieta tika apturēta, jo prasītāja lūgusi lietā noteikt ekspertīzi un šis lūgums apmierināts. Tiesvedība tika apturēta līdz ekspertīzes pabeigšanai.

McDonalds iepriekš skaidroja, ka prasību par kompensāciju no I. Timofejevas neesot saņēmis, bet lai garantētu drošu darba vidi ikvienam darbiniekam, tiekot organizētas speciālas apmācības, kas ir pārbaudītas praksē.

«Jā, Gazprom ir mūsu partneris, bet nekas vairāk. Diemžēl Latvijā dabasgāze ir par 30% dārgāka nekā Vācijā, bet gāzes birža nemaz nav pieejama. Kāpēc? Tāds ir noslēgtais līgums,» saka Eiropas enerģētikas komisārs Ginters Etingers.

Ēdināšana

Baltiešus «copēs» ar burgeriem

Pasaules prakse rāda, ka ar veiksmes stāstiem var lepoties tie uzņēmumi, kuri spējuši investēt attīstībā ekonomikas lejupslīdes laikā. Tāpēc McDonalds līdz 2013.gadam investēs 20 milj. eiro. «Mēs plānojam iegūt lielāku tirgus daļu Baltijā un sagaidām, ka mūsu investīcijas atmaksāsies,» saka McDonalds pārstāvniecības Latvijā Premier Restaurants Latvia vadītājs Viktors Tedesko.

Investors

Būs ilgāka termiņa parādzīmes

Pēc divu gadu pārtraukuma pagājušajā nedēļā Valsts kase tirgus dalībniekiem piedāvāja piecu gadu valsts parādzīmes. Pieprasījums vairākas reizes pārsniedza piedāvājumu, un eksperti paredz, ka turpmāk izsolēs tiks piedāvāti vērtspapīri ar vēl garākiem dzēšanas termiņiem.

McDonald’s slavenajam klaunam ir pienākuši grūti laiki - viņa jocīgās kurpes, uzzīmētais smaids un ugunssarkanie mati mūsdienu bērnus, kuri maina savas lelles un mašīnas pret manikīru un mobilajiem telefoniem, vairs neuzrunā raksta Detroit Free Press.

McDonalds klauns vairs nespēj pārdot produkciju arī pieaugušajiem. Tagad Slavenais klauns bieži neparādās televīzijas ekrānos, norāda Ace Metrix, organizācija, kas pēta ASV TV reklāmu.

Piedevām pie visa arī kritiķi ir kļuvuši nežēlīgi pret klaunu un uzskata, ka uzņēmumam ir pienācis laiks atteikties no dzeltenā lēkātāja, uzskatot, ka klauns mudina bērnus ēst neveselīgu pārtiku, kas izraisa aptaukošanos un diabētu, norāda Corporate Accountability International (CAI).

CAI ASV presē jau ir izvērsusi plaša mēroga kampaņu pret McDonald’s produkcijas reklamēšanas veidiem. «Mēs aicinām jūsu [McDonald’s] vadību pārdomāt un pārtraukt pārtikas ar augstu sāls, tauku, cukura un kaloriju līmeni reklamēšanu bērniem – vienalga kādā formā, sākot no Ronalda beidzot ar spēļmantiņām,» uzsver organizācija.

Augstāku likmju laikā sliktāk var iet tām kompānijām, kuru parādiem ir mainīgā procentlikme , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Iespējams, nav tālu tas brīdis, kad ASV Federālo rezervju sistēma izlems par dolāra bāzes likmes palielināšanu. Nav izslēgts, ka tas notiks jau šonedēļ, lai gan tirgū vidēji lēš, ka likmju palielināšana ticamāka ir šā gada decembrī.

Dažiem uz likmju palielināšanas fona varētu klāties arī sliktāk. Šo kompāniju vidū ir tie, kuriem ir parādsaistības ar mainīgo likmi. Tiek norādīts, ka šobrīd pašas augstākās parādsaistības ar mainīgo likmi ir tādām ASV kompānijām kā Apple, eBay, MetLife, Coca-Cola, General Mills, Ford, McDonalds, General Motors, Time Warner, Chevron, Allergan, Johnson & Johnson un Monsanto.

Mazumtirgotājam SIA "Rimi Latvia" paziņojums par tirdzniecības centra "Alfa" īpašnieku maiņu nāca kā jaunums, intervijā atzina "Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Jau ziņots, ka tirdzniecības centru "Alfa" iegādājās Lietuvas holdinga "Vilniaus prekyba" kompānija "Akropolis Group". "Vilniaus prekyba" grupā ietilpst arī mazumtirdzniecības kompāniju tīkls "Maxima grupe".

Pārdots tirdzniecības centrs Alfa  

Nekustamo īpašumu kompānija "Akropolis Group", kam pieder iepirkšanās un izklaides centri "Akropolis"...

"Mēs laikam nebijām vienīgie, kuriem šī īpašnieku maiņa bija liels jaunums. Taču mums ir spēkā esoši līgumi, kuri nodrošina attiecības ar ēkas īpašniekiem vairāku gadu garumā," sacīja Turlais.

Pēc viņa teiktā, spēkā esošais līgums nosaka "Rimi" tiesības uz nomu līdz pat 2034.gadam.

Turlais atzina, ka "Rimi Latvia" pārrunas ar jaunajiem "Alfas" īpašniekiem, nav bijušas. "Pašlaik darījuma izvērtējumu veic Konkurences padome, un tikmēr pārrunas neesam ieplānojuši," sacīja Turlais.

Jau vēstīts, ka "Akropolis Group" augusta sākumā ziņoja, ka parakstījusi līgumu ar Norvēģijas uzņēmumu "AMD Holding" par 100% kapitāldaļu iegādi tā Latvijas meitasuzņēmumā "Delta Property". Uzņēmumam "Delta Property" pieder 9,7 hektāru zemes gabals un ēka Brīvības ielā 372, kurā atrodas tirdzniecības centrs "Alfa".

Puses ir vienojušās neatklāt iecerētā darījuma vērtību, kas tiks pabeigts pēc tam, kad būs saņemta KP atļauja.

Tirdzniecības centra "Alfa" kopējā platība ir aptuveni 154 000 kvadrātmetru, tostarp iznomājamā iepirkšanās telpu platība ir 71 000 kvadrātmetru, bet autostāvvietās vienlaikus var novietot 1750 automašīnu. Tirdzniecības centrā darbojas 210 veikalu. "Alfā" atrodas tādu zīmolu veikali kā "Zara", "Reserved", "H&M", "Euronics", "Sportland", "Kidzone", "Cenuklubs.lv", "Cinamon", "Lido", "McDonalds", kā arī citi veikali un pakalpojumu sniegšanas vietas. Tirdzniecības centrā atrodas arī "Rimi" lielveikals.

"Akropolis Group" Latvijā pieder arī tirdzniecības centrs "Akropole". Grupai piederošajos tirdzniecības centros ierasti atrodas "Maxima" lielveikali.

"Rimi Latvia" veikala rekonstrukcijā tirdzniecības centrā "Alfa" ieguldīja 1,9 miljonus eiro.

"Rimi Latvia" pagājušajā gadā strādāja ar 946,508 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās par 8,3% un bija 30,409 miljoni eiro.

Kompānija "Rimi Latvia" reģistrēta 1992.gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir pieci miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Zviedrijā reģistrētais uzņēmums "Rimi Baltic".

EfTEN Real Estate Fund II ir iegādājies A-klases biroju ēku Duntes Biroji, kas atrodas Duntes ielā 6, no Catella Real Estate AG. Tas ir septītais EfTEN Capital Latvia pārvaldītais investīcijas objekts Latvijā.

2007.gadā MERKS (Merko grupa) uzbūvētā biroju ēka esot uzskatāma par vienu no labākajām biroju ēkām Rīgā.

Ēkas nomnieki ir tādi uzņēmumi tādi kā Statoil, Samsung, Premier Capital (McDonalds), LHV Banka, Royal Canin, Takeda un citi.

Biroju ēkai ir divas daļas, tai ir septiņi stāvi, plašs stikla ātrijs.

EfTEN Capital Latvija vadītājs Viktors Savins komentē: «Esam gandarīti, ka otrais EfTEN Real Estate Fund II ieguldījums ir veikts tieši Latvijā. Šis bija izaicinājums apmierināt investoru cerības nākamajām investīcijām pēc Radisson Blu darījuma šā gada sākumā.»

Duntes Biroji ir EfTEN lielākā līdz šim veiktā investīcija Latvijā. Darījuma cena netiek atklāta. Objekta iegādi finansē SEB Banka.

Janvāra beigās uzņēmums, kura ieguldījumus pārvalda Green Formula Capital (GFC), iegādājās bijušās Radiotehnikas galveno ēku Rīgā ar kopējo platību 100 000 m2.

Rīdziniekiem šis īpašums ir pazīstams kā Imantas Tirgus. Darījuma summu puses neizpauž.

“Mēs uzskatām, ka nākotne ir saistīta ar veiksmīgu izklaides un pakalpojumu sektora attīstību, kur galvenā loma ir atrašanās vietai un infrastruktūrai ar ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu. Mums ir labi zināmi kaimiņi – Depo, Damme, McDonalds, pirmajā stāvā mums ir veiksmīgā Imantas Tirgus koncepcija. Plānojam piesaistīt daudz jaunu īrnieku, ar kuriem jau notiek pārrunas”, komentēja Mēelis Šokmans, GFC vadošais partneris.

FOTO: Oficiāli atklāts Imantas tirgus 

Ceturtdien, 30.maijā, tirdzniecības parkā Imanta Retail Park oficiāli atklāts Imantas tirgus....

Green Formula Capital ir uz ilgtspējību un “zaļo pavērsienu” orientēta nekustamā īpašuma ieguldījumu pārvaldības firma, kas koncentrējas uz īpaši pielāgotiem ESG (vides, sociālās atbildības un pārvaldības) principiem, tos apvienojot ar “zaļā” finansējuma piesaisti ar mērķi palielināt aktīvu vērtību un likviditāti. Green Formula Capital darbības princips ir palielināt ieguldījumu vērtību, veicinot “zaļo” un ilgtspējīgo uzņēmējdarbību.

FOTO: Rīgā top jauns tirdzniecības centrs  

Imantā, bijušajā rūpnīcas Radiotehnika ražošanas ēkā, ieguldot vairāk nekā 10 miljonus eiro,...

Darījumu atbalstīja Colliers, un juridiskās konsultācijas sniedza ZAB Vilgerts.

LETA vesta, ka bijušo "Radiotehnikas" ēku Kurzemes prospektā 3, kurā atrodas "Imantas tirgus", par 8,75 miljoniem eiro iegādājušies Igaunijas uzņēmējiem piederošā SIA "KP3", liecina Zemesgrāmatas informācija.

Kā ēkas pārdevējs norādīta SIA "Imanta Retail Park", kuras valdes loceklis Ēriks Ertmanis LETA apstiprināja, ka īpašumu iegādājusies "KP3". Ertmanis sacīja, ka ēkā esošais "Imantas tirgus" turpinās strādāt kā telpu nomnieks.

"KP3" reģistrēta 2021.gada oktobrī, uzņēmuma pamatkapitāls ir 515 200 eiro. Uzņēmuma īpašnieks ir Igaunijas uzņēmums "Mirrow Institute", bet tā patiesais labuma guvējs ir Igaunijas uzņēmējs Ivars Vendelins, kurš ir arī "KP3" valdes loceklis. "KP3" valdes loceklis ir arī Igaunijas uzņēmējs Hanness Pihls.

Vendelins ir līdzīpašnieks "Apollo Group", kurai pieder grāmatnīcas "Apollo", kinoteātri "Apollo", filmu izplatīšanas kompānija "Baltic Film Distribution", sulu bāri "Blender", saldējuma kafejnīcas "IceCafe" un restorāni "O'Learys" un "KFC".

Tāpat Vendelins ir līdzīpašnieks holdingā "MM Grupp", kuras uzņēmumu vidū ir medikamentu tirgotājs "Magnum", mediju koncerns "Postimees Grupp", elektroierīču tirgotājs "IM Arvutid", tāpat grupai ir līdzdalība ultrakondensatoru ražotājā "Skeleton Technologies Group". Informācijas aģentūra LETA ir daļa no starptautiskas mediju grupas, kuras akciju turētājs ir "MM Grupp".

"Apollo Group" pērn rudenī iegādājusies arī 51% Latvijas ēdināšanas uzņēmuma "Lido" akciju.

"Apollo Group" 55% akciju īpašnieks ir holdings "MM Grupp", kura akciju kontrolpaketes īpašnieks ir Igaunijas uzņēmējs Marguss Linnamē. Vendelins ir 45% "Apollo Group" akciju īpašnieks.

Vendelins kopā ar Baltijas nekustamo īpašumu investīciju holdinga grupu "Summus Capital", kuras valdes loceklis ir Pihls, 2020.gada decembrī kļuva par tirdzniecības centra "Riga Plaza" īpašniekiem. Savukārt 2021.gada decembrī "Summus Capital" ir iegādājusies uzņēmumu "Pārupes būmaņi", kuram piederošajā īpašumā Imantā ir atvērts jaunuzceltais tīkla "Depo" veikals, kas atrodas blakus bijušajai "Radiotehnikas" ēkai.

Db.lv au vēstījis, ka kādreizējās Radiotehnikas rūpnīcas ražošanas vajadzībām būvētās četru stāvu ēkas pirmajā stāvā 2011. gadā izvietojās viens no tirdzniecības ķēdes Prisma veikaliem, un īpašniekam bija plāns pārējā ēkā attīstīt tradicionālu iepirkšanās centru, kas tomēr dažādu iemeslu dēļ neīstenojās.

2017. gadā, Prismai pieņemot lēmumu pamest Latvijas tirgu, tika mainīta attīstības koncepcija un izlemts bijušajās veikala telpās izvietot Imantas Tirgu.

Kebabu ēstuve TurKebab paplašinājusi darbību ārpus Latvijas – aizvadītajā nedēļā atvērta jauna kebabnīca Igaunijā, Tallinā.

Jaunatvērtā TurKebab ēstuve ar 40 sēdvietām atvērta Tallinas centrā, tiešā lielveikalu Viru un Kaubamaja tuvumā. «Atverot ēstuvi Tallinā, esam spēruši soli pretī tam, lai nākotnē, iespējams, TurKebab kļūtu par starptautisku ātrās ēdināšanas ķēdi un jau tuvākajā laikā spētu piedāvāt pielvērtīgu franšīzes sistēmu, kurai pieprasījumu jūtam jau šodien,» norāda O. Uresins.

«Tallinā, līdzīgi kā citās valstīs, ir plaši pārstāvētas starptautiskās ātrās ēdināšanas ķēdes kā McDonalds vai Hesburger, bet īstu turku kebabu ēstuves atrodas nepopulārās vietās. Tallinas centrā ir vietas vēl vismaz trīs TurKebab ēstuvēm,» atzīst turku uzņēmējs un TurKebab līdzīpašnieks Osmans Uresins (Osman Uresin).

Lielajām starptautiskajām kompānijām pasaulē regulāri nākas uzņemties lielu risku un tērēt pat vairākus miljonus dolāru, lai atrastu nākamo tirgus līderi, pirms to izdara konkurenti, raksta portāls 24/7 Wall St.

Tiesa gan, ne vienmēr šādi mēģinājumi ir veiksmīgi un dažkārt tie rezultējas ar smagu izgāšanos. To iemesls dažkārt ir vienkārši neveiksmīgs brīdis produkta laišanai tirgū, vai arī muļķīgas kļūdas, ko pieļāvusi kompānija vai tās mārketinga speciālisti. Tagad šie piemēri tiek rādīti kā piemēri, lai uzņēmumi izvairītos no izgāšanās nākotnē.

Aptuveni 40% no produktu laišanas tirgū gadījumiem izgāžas, taču tikai dažiem izdodas to paveikt īpaši neveiksmīgā veidā. Lai identificētu dažus no neveiksmīgākajiem produktu tirgū laišanas gadījumiem, portāls 24/7 Wall St. apkopojis informāciju par produktiem, kurus ASV lielākās kompānijas sākušas tirgot pēc 1950.gada. Sarakstā iekļauti produkti, kuri kompānijām radījuši ievērojamus zaudējumus un pat iedragājuši zīmolu. Daudzi no sarakstā iekļautajiem produktiem kompānijām radījuši simtiem tūkstošu vai pat miljonu dolāru zaudējumus.

Mūsdienās spēles noteikumi biznesā mainās gaismas ātrumā, tāpēc uzņēmējiem nepārtraukti ir jāuzņem temps, jāspēj pielāgoties un jāturpina ģenerēt jaunas idejas, uzskata AS Twino dibinātājs Armands Broks.

Vadītājam ir jāpiemīt spējai nemitīgi pamanīt jaunas biznesa iespējas, spriež A. Broks, uzsverot, ka biznesa veiksmes pamatā ir ne tikai prāts un laba komanda, bet arī intuīcija un veiksme. Protams, katra jaunā biznesa iespēja vadītājam ir rūpīgi jāizvērtē un jāizanalizē, taču nereti liels svars ir tieši intuīcijai un riska tolerances līmenim, sevišķi brīžos, kad ir grūti pieņemt viennozīmīgus lēmumus, domā A. Broks.

Noder visas prasmes

Darba gaitas Twino dibinātājs uzsāka jau agrā jaunībā – skolas gados viņš strādāja kokzāģētavā, bet vēlāk piepelnījās ātrās ēdināšanas restorānā McDonalds. “Ar pārliecību varu teikt, ka katrā no savām darbavietām es guvu vērtīgu pieredzi, kas vēlāk noderēja, gan veidojot savu tālāko karjeru, gan attīstot privāto biznesu. Piemēram, strādājot kokzāģētavā, es sapratu, ka īstermiņā ir vērts atteikties no šķietama labuma, lai sasniegtu nākotnes ieceres un ambīcijas. Jāteic, ka kokzāģētavā es ātri kļuvu par vērtīgu darbinieku, jo nebaidījos no smaga darba, kā arī piegāju tam ar lielu rūpību. Tolaik es saņēmu ļoti labu atalgojumu, tāpēc liels bija visu pārsteigums, kad es nolēmu atstāt šo labi apmaksāto darbu, lai iestātos augstskolā, taču tas bija man vajadzīgs, jo es zināju, ka gribu sasniegt daudz vairāk,” atminas A. Broks, kurš 2001. gadā sāka bakalaura studijas Latvijas Universitātē, bet vēlāk ieguva maģistra grādu Rīgas Ekonomikas augstskolā.

Ātrajiem ēdinātājiem jācīnās gan ar sāncenšiem, gan ar sabiedrībā valdošajiem stereotipiem par fast food kā neveselīgu ēdienu

Ātrās ēdināšanas restorāni Latvijā izplešas ar joni. Lielā mērā tas saistīts ar cilvēku straujo dzīves ritmu – ātri strādāt, ātri dzīvot un arī ātri ēst, lai visu paspētu. Konkurence šajā sektorā neļauj atslābt, ēdinātājiem liekot piedāvāt ne tikai īpašāku ēdienkarti, bet arī dažādas akcijas un dāvanas, piemēram, rotaļlietas bērniem. Īpaši Rīgā ātrās ēdināšanas sektorā droši iesoļo dažādas etniskās kebabnīcas, burgernīcas, picērijas, un pat degvielas uzpildes stacijas atver atsevišķus kioskus, kuros no iespaidīga klāsta var izvēlēties gardāko hotdogu, turklāt piemeklējot tam tādu mērci, par kuru iepriekš pat nebūsi dzirdējis.

Uzņēmējdarbība ir vilinoša iespēja – kāpēc gan pašam nekļūt par sava laika, resursu un ideju saimnieku? Tiesa, tā ir arī liela atbildība un nereti – milzīgas investīcijas, lai vispār kaut ko uzsāktu, īpaši tādās jomās kā veikala vai kafejnīcas atvēršana.

Daudz vienkāršāks ceļš par privāta zīmola veidošanu ir franšīzes iegāde, kas pasaulē kļūst par aizvien populārāku veidu, kā uzsākt savu biznesu. Franšīzes var būt dažādas, tomēr visām ir kas kopīgs – tas ir bizness, kas balstīts attiecībās – ar franšīzes devēju, savu komandu, klientiem un vietējo kopienu.

Juridiski franšīze ir līgums starp zīmola īpašnieku jeb franšīzes devēju un vietējo uzņēmēju jeb franšīzes ņēmēju, kas piešķir franšīzes ņēmējam tirdzniecības tiesības noteiktā vietā, izmantojot franšīzes devēja zīmolu un koncepciju. Veidojot biznesu ar franšīzi, nevis veidojot jaunu zīmolu, gan franšīzes ņēmējam, gan franšīzes devējam ir virkne ieguvumu: franšīzes ņēmējam nav jādomā par biznesa uzsākšanu, koncepta izstrādi un klientu piesaisti, viņš saņem gatavu biznesu ar pazīstamu reputāciju, savukārt franšīzes devējs iegūst plašāku zīmola atpazīstamību, efektīvāku organizācijas struktūru un lielāku apgrozījumu. Privātais bizness ir pašam jāveido no nulles, bet franšīze ir gatavs, pārbaudīts, noslīpēts biznesa koncepcijas modelis, ko var iegādāties, ieguldot salīdzinoši nedaudz, un uzreiz sākt pelnīt.

Jaunu tirdzniecības centru atvēršana var veicināt jaunu franšīzes kompāniju ienākšanu, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nākotnē Latvijā varēsim sagaidīt jaunu, pasaulē zināmu franšīzes kompāniju ienākšanu, taču nevar teikt, ka Baltija lielajiem starptautiskajiem spēlētājiem būtu sevišķi pievilcīgs reģions.

Latvijā turpina ienākt starptautiski franšīzes zīmoli un īpaši izteikti tas vērojams sabiedriskajā ēdināšanā, novērojumos dalās franšīžu konsultāciju kompānijas Francorp Baltic direktors Artūrs Beiers. Pēdējo gadu laikā Latvijā sagaidījām vairākus pasaulē zināmus zīmolus (Southern Fried Chicken, Subway, KFC, un Pizza Hut), un viņš skaidro, ka viens no iemesliem, kādēļ kompānijas izvēlas šo tirgu, ir jau franšīžu uzņēmumu stabilā darbība, piemēram, McDonalds, – šādu uzņēmumu nav daudz, tomēr pierāda, ka franšīze Latvijā var darboties ilgi un stabili.

Latvijā pārstāvētā kafejnīcu tīkla “Costa Coffee” darbību pārņēmis starptautisks lidostu un dzelzceļa staciju mazumtirdzniecības uzņēmums “Lagardère Travel Retail”, tādējādi uzsākot savu darbību Latvijas tirgū.

Uzņēmums plāno līdz 2024. gada beigām investēt 500 000 eiro Latvijas “Costa Coffee” franšīzes attīstībā, tostarp jaunu kafejnīcu atvēršanā. Akcentējot Baltijas valstu nozīmi starptautiskajā Eiropas un pasaules tirgū, “Lagardère Travel Retail” nākamo piecu gadu laikā uzstādījis mērķi attīstīties kā Latvijā, tā kaimiņvalstīs.

Darījuma ietvaros “Lagardère Travel Retail” kopumā iegādājies 142 “Costa Coffee” kafejnīcas, kas atrodas Latvijā un Polijā.

Uzņēmums plāno paplašināt savu darbību, ne tikai attīstot esošo kafejnīcu tīklu, bet arī atverot cita veida tirdzniecības vietas.

“Šīs pārmaiņas iezīmē aizraujošu posmu mūsu uzņēmuma attīstībā. Tajā skaitā – paverot jaunus apvāršņus pozitīvām pārmaiņām un izaugsmei. Līdz 2024. gada beigām “Costa Coffee” attīstībā Latvijā plānots ieguldīt līdz pat 500 000 eiro. Pirmais solis tiks sperts jau pavisam drīz, verot jaunas kafejnīcas durvis tirdzniecības centrā “Akropole Alfa”, pauž "Costa Coffee" Latvijā uzņēmuma vadītāja un valdes locekle Aiva Strazdiņa.

Izveidojot spēcīgu filiāļu tīklu, SIA Inter Cars Latvija ieņem nozīmīgu vietu auto rezerves daļu tirdzniecības jomā

Auto rezerves daļu mazumtirgotājs SIA Inter Cars Latvija kāpinājis apgrozījumu no 1,3 milj. eiro 2011. gadā līdz 55,5 milj. eiro 2015. gadā. Šīs iespaidīgās izaugsmes dēļ uzņēmums ir iekļauts Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā straujāk augošo kompāniju jeb Gazeļu sarakstā. «Esam multi zīmolu kompānija, kas tirgo dažādu zīmolu viena veida produktu. Ar to atšķiramies no citiem uzņēmumiem, kas savā klāstā uztur vienu zīmolu no dažādām preču grupām. Aplēses liecina, ka šogad apgrozījums sasniegs 70 milj. eiro, iespējams, tas pietuvosies 80 milj. eiro slieksnim,» stāsta SIA Inter Cars Latvija vadītājs, valdes loceklis Kaspars Viļumsons.

Tuvākajos gados Liepājas pašvaldība plāno ieguldīt ap 500 tūkstošiem latu no Eiropas Savienības fondiem Liepājas parku un skvēru labiekārtošanā.

Pusmiljonu no ES Pilsētvides prioritātes programmas (neskaitot pašvaldības līdzfinansējumu) plānots ieguldīt pilsētas centra skvēra (Graudu un Lielās ielas krustojums), Čakstes laukuma, Ventspils ielas parka un Raiņa ielas parka labiekārtošanai. 7. septembrī izsludināta sabiedriskā apspriešana SIA Grupa93 izstrādātajam skiču projektam Liepājas centrālā skvēra labiekārtošanai. Šo teritoriju pirms gada privātīpašnieks gatavojās pārdot McDonalds Latvia ātrās ēdināšanas restorāna izbūvei vecpilsētas centrā. Pēc iedzīvotāju protestiem pašvaldība nolēma īpašumu atpirkt un rīkoja aptauju par to, ko liepājnieki vēlas redzēt pilsētas centrā.