Galvenā problēma, kas pastāv Baltijas valstu pasažieru aviācijā, ir tā, ka tā vietā, lai izveidotu vienu spēcīgu lidsabiedrību, kas apkalpotu septiņus miljonus Baltiijas valstu iedzīvotāju, katrai Baltijas valstij ir savs aviopārvadātājs, kas sacenšas par tirgu ar citām reģiona aviokompānijām, atsaucoties uz Igaunijas laikraksta Eesti Päevaleht redaktora slejā ierosināto, vēsta BBN.
Ja Baltijas avionozari salīdzinātu ar amerikāņu kalniņiem, tad patlaban Igaunijas «vagons» dodas augšup, Latvijas «vagons» atrodas kājām gaisā, izbraucot cilpu, savukārt Lietuvas «vagons» ir remontā.
Laikraksts norāda – lai gan patlaban notiekošie Baltijas valstu kopprojekti enerģijas un dzelzceļa nozarēs nav pārāk iedrošinoši, iespējams, ka ideja izveidot vienotu Baltijas valstu aviopārvadātāju, nav peļama. Medijs ierosina, ka galvenā lidsabiedrības mītne varētu atrasties Rīgā, kas nodrošinātu satiksmi ar Centrāleiropu un Rietumeriopu, Tallinas lidsosta varētu rūpēties par Skandināvu ceļotājiem, bet centrs Viļņā - apkalpot ceļotājus, kas dodas uz un no galamērķiem Dienvideiropā.
Medijs kā piemēru min Skandināviju, kur pasažierus pārvadā gan SAS, gan arī citas reģionālas kompānijas, kurās daļas ir dažādām valstīm.
Jau vēstīts, ka Igaunijas nacionālā lidsabiedrība Estonian Air, kuras 90% pieder Igaunijas valstij, izvirzījusi ambiciozu mērķi – līdz 2013. gadam palielināt gan lidojumu skaitu, gan savu aviofloti. Savukārt intervijā DB airBaltic bijušais komercdirektors un tagadējais Estonian Air prezidents Tero Taskila norādījis, ka Finnair, SAS un Flybe Nordic attīsta agresīvu politiku Baltijas valstīs. Viņš min arī Lietuvas piemēru, ka pēc flyLAL likvidēšanas Lietuva tā arī nav spējusi piedāvāt saviem pasažieriem pilnvērtīgu lidojumu tīklu.