Indijā aizvadītās diennakts laikā inficēšanās ar jauno koronavīrusu konstatēta 83 883 cilvēkiem, kas ir jauns antirekords, liecina ceturtdien publiskotie dati.

Kopējais ar jauno koronavīrusu inficēto cilvēku skaits Indijā pārsniedzis 3,8 miljonus.

83 883 jauni Covid-19 gadījumi ir lielākais skaits, kāds 24 stundu laikā reģistrēts kādā no valstīm kopš pandēmijas sākuma.

Indija tagad atrodas tuvu tam, lai saslimušo skaita ziņā pārsniegtu Brazīliju, kura pašreiz ierindojas otrajā vietā aiz ASV.

Indijā inficēšanās ar jauno koronavīrusu apstiprināta kopumā 3 853 406 cilvēkiem, no kuriem 67 376 miruši no šī vīrusa izraisītās slimības Covid-19, liecina Veselības ministrijas publiskotā informācija.

Amatpersonas apgalvo, ka Indijā ir viens no zemākajiem Covid-19 mirstības rādītājiem pasaulē - 1,76%. Pasaulē vidēji tas ir 3,3%.

ASV prezidents Džo Baidens pirmdien videokonferencē ar Indijas premjeministru Narendru Modi aicināja Indiju nepalielināt Krievijas naftas iepirkšanas apjomus, ziņoja radiostacija "Radio Brīvība".

Baidens, kurš mēģina izveidot plašāku valstu koalīciju, kas ir pret neizprovocēto Krievijas iebrukumu Ukrainā, videokonferences laikā pateica Modi, ka Indijas pozīcija pasaulē nekļūs stiprāka, paļaujoties uz Krievijas energoresursiem.

"Prezidents skaidri lika saprast, ka viņš neuzskata, ka Indijas interesēs būtu paātrināt vai palielināt Krievijas energoresursu vai citu preču importu," sacīja Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki.

Baidens arī pateica Modi, ka ASV var palīdzēt Indijai diversificēt enerģijas avotus.

Kamēr ASV un citas valstis mēģina ierobežot Krievijas peļņu no energoresursu pārdošanas, Indija nesen aktivizēja Krievijas naftas iepirkšanu, bet Modi nav publiski apņēmies atturēties no Krievijas naftas pirkšanas.

Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) ierobežojusi indiešu, šrilankiešu un uzbeku krāpniecības iespējas, kuri vēlas izglītības aizsegā nokļūt Eiropas Savienībā (ES) darba meklēšanas nolūkos. Turpmāk RTU mācībspēki brauks uz šīm Āzijas valstīm klātienē atlasīt studentus un novērtēt viņu zināšanu atbilstību universitātes prasībām, vēsta LNT Ziņas.

Šo RTU centru izveide un uzturēšana Āzijā gada laikā izmaksājot vairākus desmitus tūkstošus eiro, taču universitāte atteicās atklāt precīzu summu. Kā iemesls minēts – «šim mērķim līdzekļi neesot valsts piešķirtās dotācijas, bet gan ieņēmumi no ārvalstu studentu studiju maksām».

Indieši, šrilankieši un uzbeki līdz šim bija krāpušies elektroniskajos iestājeksāmenos, lai nokļūtu Latvijā. Daļu no viņiem nākošajos atlases posmos atsijāja Latvijas vēstniecības, pieķerot pretendentus ar viltotiem vidusskolu beigšanas dokumentiem vai konstatējot blēdīšanos vīzu interviju laikā, piemēram, pretendentam sūtot sev līdzīgas personas, kas spēj runāt angliski. Indijā vien šogad šādi pieķerti 400 krāpnieku.

Tehnoloģiju uzņēmums Amazon atvēris savu lielāko biroju ēku pasaulē, un tā atrodas Indijā, Hiderabadā, raksta CNN Business.

Ēka atrodas pilsētas finanšu daļā. Īpašuma kopējā platība ir 3,84 hektāri, bet ēkas platība - 167 tūkstoši kvadrātmetru, tādējādi padarot ēku par lielāko Amazon biroju kopējās platības ziņā, teikts kompānijas paziņojumā.

Ēkā iespējams izvietot 15 000 darbinieku, kas ir gandrīz ceturtā daļa no kopējā Amazon Indijas darbinieku skaita, kas pārsniedz 62 tūkstošus. Kompānijai valstī ir 155 tūkstoši līguma darbinieku Indijā, padarot šo valsti par otro lielāko Amazon bāzes vietu aiz ASV.

Pēdējo gadu laikā Amazon ir iepludinājusi miljardiem dolāru attīstībai Indijā. Kompānija paplašina darbību un meklē iespējas iegādāties arī daļas vietējos mazumtirgotājos.

Neskatoties uz Rietumu mudinājumiem neslēgt šādus darījumus, Indijas valsts naftas kompānija "Indian Oil" šonedēļ iegādājusies trīs miljonus barelu jēlnaftas no Krievijas, piektdien paziņoja Indijas valdības amatpersona.

Tā norādīja, ka Indija nav piemērojusi sankcijas darījumiem ar naftu un vēlas turpināt naftas iegādi no Krievijas.

ASV, Lielbritānija un citas Rietumu valstis mudinājušas Indiju izvairīties no Krievijas naftas un gāzes iegādes, ņemot vērā Krievijas sākto karu pret Ukrainu. Indijas mediji ziņoja, ka Krievija piedāvājusi iegādāties tās naftu par 20% lētāk salīdzinājumā ar globālo cenu.

Naftas cenas pēdējo nedēļu laikā strauji kāpušas, radot milzīgu slogu tādām valstīm kā Indija, kas importē 85% no patērētās naftas. Tiek prognozēts, ka naftas pieprasījums šogad pieaugs par 8,2% līdz 5,15 miljoniem barelu dienā, ekonomikai atgūstoties no pandēmijas izraisītajām sekām.

Draugiem Group uzņēmums DeskTime atvēris pārstāvniecību vienā no saviem lielākajiem tirgiem – Indijā.

Uzņēmuma klātbūtne palīdzēs paplašināt savu tirgus daļu šajā reģionā, kā arī ļaus DeskTime turpināt augt un attīstīties globālā mērogā.

DeskTime strādā ar klientiem visā pasaulē; Latvijas tirgus veido vien 4% no kopējā apgrozījuma. Pēdējo mēnešu laikā sevišķa uzmanība veltīta, lai augtu Indijā, kur redzams liels potenciāls, pateicoties augstajai interesei par DeskTime. Lai veiksmīgi ienāktu šajā tirgū, ārzemju uzņēmumiem nereti jāsaskaras ar dažādiem birokrātiskiem izaicinājumiem. Taču potenciālais ieguvums, pārvarot šos šķēršļus, ir vērā ņemams. Tieši tāpēc viens no DeskTime uzstādītajiem mērķiem 2024. gadā ir Indijas klientu bāzes paplašināšana.

ASV tehnoloģiju kompānija "Apple" jaunos viedtelefonus "iPhone 14" ražos Indijā, uzņēmumam cenšoties dažādot ražošanu un samazināt atkarību no Ķīnas, teikts kompānijas pirmdien publiskotajā paziņojumā.

"iPhone" piegāžu tīkls galvenokārt bāzēts Ķīnā, taču valsts bargā koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzētā politika un saspīlētās attiecībās ar ASV negatīvi ietekmē ražošanu, norāda analītiķi.

"Mēs esam sajūsmināti ražot "iPhone 14" Indijā," vēstī "Apple".

Uzņēmums Indijā jau ražo vecāku modeļu "iPhone" telefonus sadarbībā ar tādiem Taivānas ražotājiem kā "Foxconn".

Pērn Indijā kopumā tika saražoti aptuveni 7,5 miljoni "iPhone" vienību, kas ir apmēram 3% no "Apple" ražošanas apjoma pasaulē.

Šīs nedēļas sākumā notikušais ANO Ģenerālās asamblejas samits, kas bija veltīts klimata izmaiņām, daudziem nesa sarūgtinājumu un vilšanos.

Lai gan 65 valstis paziņoja, ka tās izvirza stingrākus klimata mērķus, nekā tos paredz Parīzes 2015. gada vienošanās, tostarp līdz 2050. gadam sasniegt nulles emisiju līmeni, tomēr lielākās piesārņotājvalstis, kas rada lielāko daudzumu oglekļa emisiju – ASV, Indija un Ķīna –, šādu apņemšanos nepauda. Endrjū Stīrs, kas ir Pasaules resursu institūta valdes priekšsēdētājs, paziņoja, ka šo valstu ambīciju trūkums ir krasā pretrunā ar augošo pieprasījumu visā pasaulē cīnīties pret klimata izmaiņām. Jāatgādina, ka līdztekus ANO samitam visā pasaulē notika plašas protesta akcijas, kurās to dalībnieki, pārsvarā jaunieši, prasīja valstu nekavējošu rīcību, lai samazinātu atkarību no fosilajiem resursiem un samazinātu oglekļa emisiju apjomu.

IKEA aicina nelietot Indijā ražotās TROLIGTVIS termokrūzes ar marķējumu "Made in India", informē uzņēmumā.

Nesen veiktu pārbaužu rezultāti liecina par iespējamu ķīmisku vielu migrācijas līmeni, kas pārsniedz atļauto. Tāpēc IKEA aicina ikvienu, kam ir šāda termokrūze, atdot to veikalā, saņemot atpakaļ pilnu pirkuma summu. Lai preci atdotu, nav nepieciešams uzrādīt maksājuma dokumentu.

TROLIGTVIS termokrūzes ar marķējumu Made in Italy ir drošas lietošanai, tāpēc tās netiek atsauktas no tirdzniecības.

Nesen saņemtie Indijā ražotās termokrūzes pārbaužu rezultāti liecina, ka šīs termokrūzes sastāvā esošā dibutila ftalāta (DBP) migrācijas līmenis var pārsniegt atļauto, taču risks, ka tam varētu būt kāda tūlītēja negatīva ietekme uz veselību, ir ļoti zems.

ASV interneta tehnoloģiju kompānija "Google" nākamo piecu līdz septiņu gadu laikā plāno investēt Indijā desmit miljardus dolāru, pirmdien paziņoja "Google" vadītājs Sundars Pičajs.

"Mēs to darīsim, izmantojot investīcijas akcijās, partnerībā, infrastruktūrā un ekosistēmā. Šādi mēs atspoguļojam mūsu pārliecību par Indijas un tās digitālās ekonomikas nākotni," sacīja Pičajs ikgadējā pasākumā ""Google" - Indijai", kas koronavīrusa pandēmijas dēļ šogad notika tiešsaistē.

Investīciju nolūks ir vairot cilvēku iespējas piekļūt informācijai, izstrādāt jaunus produktus, veicināt uzņēmumu digitālo transformāciju un mākslīgā intelekta izmantošanu veselības aprūpē, izglītībā un lauksaimniecībā.

Veicot investīcijas, "Google" vēlas sadarboties ar Indijas valdības programmu "Digitālā Indija".

Indijā ir apmēram 650 miljoni interneta lietotāju.

ASV motociklu ražošanas uzņēmums "Harley-Davidson" ceturtdien paziņoja, ka Indijā slēgs rūpnīcu un ievērojami samazinās tirdzniecības vietu skaitu, šādu lēmumu skaidrojot ar kompānijas darbības modeļa un tirgus struktūras reorganizāciju pasaulē.

"Harley-Davidson", kas rūpnīcu pasaulē lielākajā motociklu tirgū atvēra 2011.gadā, saskāries ar grūtībām, ko radījis Indijas noteiktais 100% muitas tarifs un lētāki vietējie zīmoli.

Tāpat Indija saskārusies ar patērētāju pieprasījuma izaugsmes tempa palēnināšanos pat vēl pirms koronavīrusa pandēmijas radītās ietekmes.

Indija vēlāk muitas tarifu gan samazināja par 50%, taču "Harley-Davidson" nespēja nostabilizēties šajā tirgū.

Šāds uzņēmuma lēmums ir trieciens Indijas premjerministram Narendram Modi, kurš aicinājis ārvalstu kompānijas ražot preces iekšzemē.

Ogļu patēriņš pasaulē pērn sasniedza rekordaugstu līmeni un šogad saglabāsies tuvu šim apjomam, prognozē Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).

IEA jaunākie dati liecina, ka ogļu patēriņš pasaulē pērn pieauga par 3,3% un veidoja 8,3 miljardus tonnu.

Ogļu patēriņš "šogad saglabāsies tuvu šim līmenim, jo spēcīgs pieprasījuma kāpums Āzijā gan elektroenerģijas ražošanai, gan rūpnieciskajiem nolūkiem apsteigs kritumu ASV un Eiropā," skaidro aģentūra.

Ķīna, Indija un Dienvidaustrumāzija šogad veidos aptuveni trīs ceturtdaļas no kopējā ogļu patēriņa pasaulē.

IEA lēš, ka pieprasījums pēc oglēm Eiropā kopš gada sākuma sarucis par 16% un par 24% ASV, pateicoties dabasgāzes cenu kritumam. Taču Ķīnā un Indijā, kur ir lielākais ogļu patēriņš pasaulē, pieprasījums pieaudzis par vairāk nekā 5%.

Indijas valdība gatavo likumprojektu visu privāto kriptovalodu aizliegumam, pieļaujot tikai dažus izņēmumus, kā arī plāno izveidot regulējumu valsts centrālās bankas emitētai digitālajai valūtai.

Likumprojekts par kriptovalūtu un oficiālās digitālās valūtas regulējumu iekļauts 29.novembra parlamenta sēdes darba kārtība, vēstīja Indijas valsts raidsabiedrība "Prasar Bharati".

Likumprojekts paredz "radīt atvieglotu regulējumu oficiālas digitālas valūtas, kuru emitētu Indijas Rezervju banka, izveidei. Tas arī paredz Indijā aizliegt visas privātās kriptovalūtas, tomēr pieļauj noteiktus izņēmumus, lai veicinātu kriptovalūtas pamata tehnoloģijas attīstību".

Saistībā ar valdības plāniem Indijas kriptovalūtu biržās trešdien kritās "Bitcoin", "Ethereum", "Tether" un citu digitālo valūtu vērtība, vēstīja raidsabiedŗība NDTV.

Pagājušajā nedēļā Indijas premjerministrs Narendra Modi aicināja demokrātiskās valstis sadarboties kriptovalūtu regulējumā, uzsverot, ka tādas valūtas kā "Bitcoin" apdraud jaunākas paaudzes un "var samaitāt mūsu jauniešus", ja tās nonāktu "nepareizajās rokās".

Apmēram ceturtdaļa pasaules iedzīvotāju dzīvo 17 valstīs, kuru ūdens resursi ir ārkārtīgi nepietiekami to vajadzībām, liecina otrdien publicēts ziņojums.

Pasaules resursu institūta (WRI) Ūdensvadu ūdens riska atlantā valstis tika novērtētas pēc ūdens resursu nepietiekamības, sausuma riska un upju plūdu riska.

17 vissmagāk skartajās valstīs «lauksaimniecība, rūpniecība un pašvaldības vidēji gadā patērē 80% no pieejamajiem virszemes un pazemes ūdeņiem», konstatēja WRI.

«Kad pieprasījums sacenšas ar piedāvājumu, pat nelieli sausuma šoki [..] var radīt smagas sekas» – tādas kā nesenās ūdens krīzes Keiptaunā, Sanpaulu un Indijas lielpilsētā Čennajā.

17 valstis ar vislielāko ūdens resursu nepietiekamību ir Katara, Izraēla, Libāna, Irāna, Jordānija, Lībija, Kuveita, Saūda Arābija, Eritreja, Apvienotie Arābu Emirāti (AAAE), Sanmarīno, Bahreina, Indija, Pakistāna, Turkmenistāna, Omāna un Botsvāna.

Cukuru grib patērēt mazāk; to gan ražo rekordapjomā, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pasaulē populārākās pārtikas izejvielas tiek mītas ar biržas palīdzību. Līdz ar to tās ietekmē gan spekulācijas par sagaidāmo ražu, gan kopējās tirgus dalībnieku riska apetītes izmaiņas. Piemēram, sojas pupiņu cenu ietekmējuši nemitīgie pavērsieni ASV–Ķīnas tirdzniecības konfliktā. Vēl viena no pārtikas izejvielām, kurai cena šogad planējusi zemāk, ir cukurs. Tā cena ASV preču biržā kopš gada sākuma ir samazinājusies par 5%, bet Londonas preču biržā – gandrīz par 7% līdz 310 ASV dolāriem par tonnu (baltajam cukuram). Rezultātā cukura vērtība ir tuvu zemākajai 10 gadu laikā.

Šīs saldās izejvielas vērtība uz sarukuma taciņas atrodas jau visai ilgi. Pasaulē pašlaik populāri domāt par veselīgāku ēšanu, un bieži vien tieši liels cukura patēriņš tiek vainots pie dažādām problēmām, piemērām, diabēta, aptaukošanās un sirds slimībām. Rezultātā patērētāji un pārtikas produktu ražotāji meklē veidus, kā cukuram rast alternatīvas vai vismaz mazināt tā izmantošanu. Rezultātā pieprasījums pēc cukura stagnējis (vai pat nedaudz sarucis) ir gan Eiropas Savienībā, gan ASV, gan Austrālijā.

Septembrī cukura cenas pasaulē pieauga līdz augstākajam līmenim gandrīz 13 gadu laikā, jo klimatiskā parādība "El Ninjo" ietekmēja ražošanu Indijā un Taizemē, piektdien paziņoja ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO).

Lai gan pagājušajā mēnesī pārtikas cenas pasaulē kopumā stabilizējās, FAO cukura cenu indekss salīdzinājumā ar augustu pieauga par 9,8%, kas ir augstākais rādītājs kopš 2010.gada novembra, liecina FAO dati.

"El Ninjo", kas atkārtojas vidēji reizi divos līdz septiņos gados, ir saistīta ar ūdens virsmas temperatūras paaugstināšanos Klusā okeāna centrālajā un austrumu daļā.

Saskaņā ar ANO Pasaules Meteoroloģijas organizācijas datiem šī parādība, kas var ilgt deviņus līdz 12 mēnešus, sākās jūlijā.

FAO cukura cenu indekss palielinājies jau divus mēnešus pēc kārtas, jo pieaug bažas par ierobežotāku globālo piegādi 2023.-2024. gada sezonā.

"Tas galvenokārt atspoguļo agrīnās prognozes, kas liecina par ražošanas samazināšanos galvenajās cukura ražotājās Taizemē un Indijā sausāku laika apstākļu dēļ, kas saistīti ar dominējošo "El Ninjo"," norādīja FAO.

Kiberuzbrukuma dēļ darbu apturējušas Japānas autoražotāja "Honda" rūpnīcas Brazīlijā un Indijā, trešdien pavēstīja kompānijas preses pārstāve.

Šīs nedēļas sākumā notikušais kiberuzbrukums bija vērsts pret "Honda" iekšējiem serveriem un izplatījis vīrusu kompānijas sistēmās, sacīja pārstāve.

Pēc uzbrukuma joprojām nestrādā motociklu rūpnīcas Indijā un Brazīlijā, bet trešdien darbu atsākusi auto rūpnīca Turcijā.

Kompānija joprojām veic izmeklēšanu par uzbrukuma detaļām, pavēstīja "Honda" pārstāve.

Kopumā kiberuzbrukums skāra 11 "Honda" rūpnīcas, tostarp piecas ASV. Visas ASV rūpnīcas jau atsākušas darbu.

Kā pavēstīja "Honda" pārstāve, rūpnīcu darba apturēšanai būs tikai ierobežota ietekme uz kompānijas biznesu globāli.

Pasaules autoražotāji, tostarp "Honda", jau ir smagi cietuši no pārdošanas apjomu krituma koronavīrusa pandēmijas dēļ.

Anglijā, Skotijā un Velsā no pirmdienas ievērojami atviegloti ierobežojumi, kas noteikti cīņā ar Covid-19, un restorāni un krogi atkal drīkst uzņemt klientus iekštelpās.

Anglijā un Velsā pirmo reizi pēc vairāku mēnešu pārtraukuma bāri un restorāni drīkst uzņemt klientus iekštelpās, bet Skotijā, kur tas jau bija atļauts, bāri un restorāni atkal drīkst pārdot klientiem alkoholu iekštelpās.

Paplašinātas arī cilvēku socializēšanās iespējas. Anglijā iekštelpās atļauts pulcēties līdz sešiem cilvēkiem jeb divām mājsaimniecībām, bet ārpus telpām maksimālais atļautais cilvēku skaits ir 30.

Lielbritānijā cilvēkiem ilgu laiku tika rekomendēts netikties ar citiem cilvēkiem ārpus savas ģimenes vai tuvāko cilvēku loka. Tagad Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ieteica tautiešiem pašiem pieņemt informētus lēmumus un būt piesardzīgiem, apskaujot tuviniekus.

Jau kādu laiku pasaules topa tēma ir klimata pārmaiņas. Arī pasaules varenie šā mēneša sākumā klimata pārmaiņu samitā Skotijā tikušies, lai pārspriestu šos jautājumus un dotu solījumus vēl par izšķirīgāku cīņu pret planētas sakaršanu.

Skaļi paziņojumi biruši kā no pārpilnības raga, lai gan cits stāsts var būt ar to reālu īstenošanu – tas būs ļoti dārgi un nozīmēs apzinātu ekonomiku attīstības bremzēšanu. Sabiedrībām to izjūtot arvien izteiktāk, augs nepatika. Liels uzsvars samitā ir bijis uz ogļu, naftas un dabasgāzes iegūšanas attīstības bremzēšanu.

Šā samita laikā Global Carbon Project nāca klajā arī ar aplēsēm, ka šogad pasaules CO2 emisijas atkal ir sasniegušas to līmeni, kādas tās bija pirms pandēmijas. Jānorāda, ka pagājušajā gadā, Covid-19 vīrusam apstopējot pasaules ekonomiku, tika fiksēts šādu emisiju kritums. Tiek arī rēķināts, ka, lai piepildītu plaši apspriestos Parīzes klimata vienošanās mērķus, pasaules nācijām līdz 2050. gadam katru gadu jāspēj samazināt izmeši tādā apmērā, kādus kopā rada tādas milzīgas tautsaimniecības kā Vācija un Saūda Arābija, raksta Bloomberg.

Dažādība nav tikai statistika par to, cik sieviešu vai dažādu tautību cilvēku strādā uzņēmumā – tas ir resurss, kas ļauj palīdzēt labāk saprast savus klientus un biznesam augt

Tā uzskata Indijā dzimusi norvēģu rakstniece, dažādības vadības eksperte un konsultāciju kompānijas Seema dibinātāja Lovelēna Rihela Brenna (Loveleen Rihel Brenna) un pētniece, konsultante un biznesa antropoloģe Agnese Cimdiņa. Viņas norāda – dažādi pētījumi liecina, ka dzimumu un etniskā dažādība uzņēmumos palielina efektivitāti, bet nenoliedz, ka dažādības vadība ir izaicinājums – vadītājam jāsaprot dažādi kultūras aspekti, lai šis process būtu veiksmīgs.

Vairāk par dažādības vadību un nepieciešamību pēc dažādības L. Rihela Brenna un A. Cimdiņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Latvija plāno pievienoties Starptautiskajai Enerģētikas aģentūrai (IEA), izriet no Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotā konceptuālā ziņojuma, ko otrdien atbalstīja valdībā.

Konceptuālais ziņojums sagatavots, balstoties uz EM izstrādāto ziņojumu, kurā piedāvāts pasākumu kopums ne tikai obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai, bet arī klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai un energoapgādes drošības sekmēšanai, iezīmējot šiem mērķiem valsts finansējumu vidēja termiņa budžeta ietvarā 2023., 2024. un 2025.gadā. Kā viens no pasākumiem, lai nodrošinātu Latvijas energoapgādes drošību un sekmētu Latvijas pāreju uz tīru enerģiju, tajā ir minēta nepieciešamība Latvijai pievienoties Starptautiskai Enerģētikas aģentūrai (IEA).

EM norāda, ka lai stiprinātu Latvijas energoapgādes drošību un veicinātu efektīvāku Latvijas pāreju uz tīru enerģiju, Latvijai ir būtiski pievienoties IEA un izmantot šīs organizācijas sniegtās priekšrocības.

SIA "EuroLCDs" iedarbinājusi jauno, 1,1 miljonu eiro vērto fizikālā tvaika kondensācijas metodes pārklājuma ražošanas iekārtu Ventspilī, kas ļaus attīstīt 3D displeja ražošanas iespējas.

SIA "EuroLCDs" ražošanas vadītājs Ainārs Ozols atzina, ka uzstādītā iekārta ir unikāla. Latvijā ir uzņēmums "Groglass", kurš specializējās uz arhitektūras stiklu pārklāšanu un tāpēc arī stikla pārklāšanas iekārta paredzēta citiem izmēriem, bet uz minētās iekārtas nevar izdarīt to, ko uz SIA "EuroLCDs" uzstādītās un otrādi. "Stiklu pārklājam ar attiecīgo pārklājumu, tad iegūto preci nogādājam, tā dēvētajā, sterilajā (tīrajā) telpā un vidū ievietojam šķidro kristālu, tad nogādājam klientam," tehnoloģisko procesu skaidroja A. Ozols. Uzņēmuma produkcijas patērētāji ir gan Eiropā, gan arī Amerikā.

Jaunā fizikālā tvaika kondensācijas metodes pārklājuma ražošanas iekārta volumetrisko trīs dimensiju attēlu displeju un bistabilo displeju ražošanai spēs nodrošināt indija alvas oksīda, silīcija oksīda un niobija oksīda uzklāšanu stiklam un citiem materiāliem izmēros līdz pat 1000x1500x4mm. Tas būtiski paplašinās uzņēmuma iespējas pielāgoties dažāda izmēra materiālu ražošanai nozarēm, kur ir visaugstākās kvalitātes prasības - medicīnā, aviācijā, navigācijā.

Vīrieši Latvijā pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvo nepilnus četrus gadus, kas ir teju piecas reizes mazāk nekā Norvēģijā un Zviedrijā, savukārt sievietes Latvijā – nepilnus 14 gadus, kas ir par 10 gadiem mazāk nekā Austrijā, Slovēnijā, Turcijā un Francijā.

Jāuzsver, ka, lietojot terminu «vidējais dzīves ilgums», tas tieši tā jāsaprot, neattiecinot uz katru individuāli, jo ir valstī cilvēki, kas nodzīvo līdz simts gadiem un vairāk.

To rāda a/s BDO pētījums, kurā Eiropas valstu noteiktais vecuma pensijas saņemšanas laiks tika salīdzināts ar vīriešu un sieviešu dzīves ilgumu. Pētījums būtībā rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Proti, Latvija pēc dzīves īsuma ir viena no visas Eiropas līderēm, jo īpaši baisa aina vērojama vīriešu segmentā. Tā kā Latvijā jau no 2014. gada ik gadu par trijiem mēnešiem tiek palielināts pensionēšanās vecums, līdz tas sasniegs 65 gadus (tam jānotiek ar 2025. gada 1. janvāri), un tad, ja nepieaugs vīriešu dzīves ilgums Latvijā, tad tā dēvētā stiprā dzimuma pensijā vidēji pavadītais mūža ilgums būs ap trīs gadiem ‒ tikpat garš kā Krievijā, kas nepagurusi sūta savus vīriešus nāvē bezjēdzīgos karos.