Ministru kabinets (MK) otrdien atbalstīja finanšu konsultanta atlases komisijas rekomendāciju slēgt līgumu ar starptautisku investīciju banku Societe Generale SA, kuras uzdevums būs noteikt valstij labāko investoru piesaistes modeli bankai Citadele, kā arī veikt investoru piesaisti.

Kā informē VAS Privatizācijas aģentūra (PA), konkursā tika uzaicinātas piedalīties starptautiski atzītas un respektablas investīciju bankas, kurām ir nevainojama reputācija un pēdējo 5 gadu pieredze banku akciju pārdošanas darījumos virs 80 miljoniem eiro, kā arī darba pieredze valsts atbalsta lietās Eiropas Savienībā banku nozarē. Uzaicinājumi piedalīties konkursā tika izsūtīti 13 lielākajām investīciju bankām, kas tika atlasītas izmantojot Bloomberg un Financial Times finanšu konsultantu un investīciju banku 2012.gada reitingus. Divas no tām iesniedza piedāvājumus, no kuriem kā kvalitatīvākais un finansiāli izdevīgākais tika atzīts Societe Generale SA piedāvājums.

Par investoru piesaisti AS Citadele banka Privatizācijas aģentūra (PA) starptautiskajai investīciju bankai Societe Generale samaksājusi atlīdzību divu miljonu eiro apmērā, bet starptautiskajam juridiskajam birojam Linklaters izmaksāti 493 125 eiro, aģentūru LETA informēja PA.

PA 2014.gada izdevumos ir ietverts paredzētais maksājums konsultantam Societe Generale par investoru piesaisti divu miljonu eiro apmērā, kas tiks izmaksāts šajā gadā. Tāpat konsultantam tiks izmaksāti attaisnotie izdevumi 96 650 eiro apmērā.

Savukārt līdz 2014.gada beigām Linklaters ir samaksāti 493 125 eiro, no kuriem 490 000 eiro ir atlīdzība, bet 3125 eiro kā attaisnotie izdevumi bez pievienotās vērtības nodokļa. Papildus šogad PA Linklaters varētu izmaksāt vēl 30 000 eiro.

Iepriekš PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs aģentūrai LETA stāstīja, ka Societe Generale uzdevums bija sagatavot un ieviest privātā kapitāla piesaistes stratēģiju, tostarp īstenot mārketinga aktivitātes un sarunas ar potenciālajiem investoriem.

Delavēras štatā reģistrētā RA Citadele Holdings LLC nav vientuļa. Vēl ir vairāk nekā 700 000 kompāniju, ko ir reģistrējis aģents The Corporation Trust Company. Kompānijas statuss raksturots kā «nezināms». Mēs zinām, ka tas ir Latvijas bankas Citadele īpašnieks, kas savukārt pieder Citadeles padomes priekšsēdētāja Timotija Kolinsa kompānijai Ripplewood Advisers LLC, kas arī reģistrēta Delavērā.

Kāpēc Delavēra? Šīs jurisdikcijas galvenā priekšrocība ir anonimitāte, šeit reģistrēto kompāniju dalībnieki neatkarīgi no daļu skaita līgumos var noteikt jebkādus nosacījumus peļņas sadalei savā starpā, patiesā labuma guvēji paliek publiski nezināmi. Tieši Delavēras štatā ir reģistrētas vairāk nekā puse no ASV lielākajām un veiksmīgākajām 500 «Fortune» kompānijām. Ofšoru štatā var atrast arī Citigroup Inc., bet Citadeles korespondentbanka ASV ir Citibank. Taču tieši Latvijai vairāk par visiem vajag apkarot «ofšorus» un «čaulas».

Savulaik liela uzmanība ir bijusi pievērsta tam, kādos iespējamos interešu konfliktos Citadeles pārdošanas procesā atrodas mūsu politiķi un amatpersonas, bet nekad - kādos ārvalstu konsultants un pircēji. Taču notikumi atklāj, ka starp Citadeles pārdošanas konsultantu Societe Generale un tās pircēju T. Kolinsu ir izsekojamas ļoti iespējamas darījumu attiecības. Ir zināms, ka T.Kolinsam piederošais Ripplewood holdings RHJ International, mainot nosaukumu uz BHF Kleinwort Benson Group, ir pārdots sākumā Oddo&Cie un tūlīt pat Amundi un Societe Generale. Savukārt 2016.gadā ir izveidota Societe Generale piederoša privāta banka Kleinwort Hambros.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service samazinājusi kredītreitingus divām lielākajām Francijas bankām - Credit Agricole un Societe Generale.

Reitingu aģentūra savu lēmumu skaidro ar Grieķijas iespējamās maksātnespējas izraisīto apdraudējumu Francijas bankām, kuras ir vienas no galvenajiem Atēnu kreditoriem. Tāpat arī Moody’s pārskatīs Francijas finanšu giganta BNP Paribas reitingu, vēsta BBC.

Credit Agricole reitings ticis samazināts no Aa1 līdz Aa2, bet Societe Generale no Aa2 līdz Aa3. Kopš februāra Credit Agricole akciju vērtība kritusies par 60%, bet Societe Generale par 65%, norāda medijs.

Db.lv jau vēstīja, ka augusta sākumā uzvirmoja baumas, ka valsts otra lielākā banka Societe Generale tuvojas finanšu sabrukumam.

Francijas banka «Societe Generale» otrdien paziņoja, ka tai varētu nākties samaksāt 1,1 miljarda eiro sodanaudu, lai izbeigtu tiesvedību ar ASV varasiestādēm saistībām ar apsūdzībām, ka banka pārkāpusi sankcijas, jo sevišķi Irānā.

Francijas otra lielākā banka norāda, ka tā šos izdevumus plāno nosegt ar šim nolūkam jau atvēlētajiem uzkrājumiem.

Vienošanos šajā jautājumā paredzēts panākt tuvāko nedēļu laikā.

Pēdējos mēnešos «Societe Generale» tikusi ierauta vairākās izmeklēšanās un tiesas prāvās.

Jūnijā ASV Tieslietu ministrija paziņoja, ka «Societe Generale» maksās ASV varasiestādēm 1,34 miljardus dolāru saistībā ar apsūdzībām, ka tā devusi kukuļus Muammara Kadafi režīma amatpersonām Lībijā un manipulējusi ar starpbanku procentu likmi «Libor».

Vācijas inženieru kompānija Siemens no Francijas bankas Societe Generale jūlijā esot izņēmusi zināmu daudzumu savu depozītu, raksta Reuters, atsaucoties uz no Parīzes sniegtu informāciju.

Tiesa gan Siemens lēmums izņemt depozītus it kā neesot saistītas ar bankas finansiālajām problēmām. Tāpat netika sniegta informācija par to, kāds varētu būt bijis izņemto depozītu kopējais apjoms. Societe Generale pagaidām situāciju komentēt atteikusies.

Katrā ziņā šādas ziņas palielina spekulācijas par Eiropas finanšu sektora veselību un stabilitāti, kas var stimulēt depozītu noplūdi no bankām un vēl vairāk sarežģīt to nākotnes perspektīvas.

Eiropas lielākajām bankām (tajā skaitā Vācijas un Francijas) bilancēs ir daudz eiro zonas perifērijas valstu obligāciju. Pavisam drīz bankām var nākties atzīt zaudējumus sakarā ar Grieķijas valsts obligāciju restrukturizāciju. Ja ar zaudējumiem no Grieķijas parāda restrukturizācijas vēl varbūt varētu tikt galā, tad Itālijas un Spānijas iespējamās valsts parāda problēmas var radīt sistēmiski svarīgajām Eiropas bankām zaudējumus, kurus tās nevarēs absorbēt - jo Itālijas un Spānijas obligāciju vērtība Vācijas un Francijas bilancēs ir mērojama simtos miljardu.

Societe Generale vadītājs Frederiks Oudea noraidījis baumas, ka Francijas otra lielākā banka nonākusi nepatikšanās. Spekulācijās par to, ka Francija varētu zaudēt savu AAA reitingu, viņš vaino vienīgi ASV kredītreitinga pazemināšanu, vēsta CNBC.

Viņu pārsteidzot tas, ka pēc vienas valsts reitinga pazemināšanas par vienu pakāpi, tiek gaidīts, ka citas valstis piemeklēs tāds pats liktenis. «Tas ir dīvains veids, kā domāt par situāciju ekonomikā,» akcentējis Oudea.

Par spīti tam, ka Societe Generale noliegusi baumas par to, ka tās pakļautība citām Eiropas valstīm apdraud tās finansiālo stabilitāti, trešdien samazinājās bankas akciju cena.

Oudea teicis, ka reitingu aģentūras apstiprinājušas Francijas reitingu, un tik ilgi, kamēr Francijā turpina «būt balansēta ekonomika un valdība, kas vēlas samazināt budžeta deficītu», nav iemeslu, lai šis reitings mainītos.

Francijas banka «Societe Generale» ASV maksās 1,3 miljardu dolāru (1,1 miljarda eiro) naudassodu par to, ka pārkāpusi Savienoto Valstu sankcijas pret Kubu, Irānu un citām valstīm.

ASV Tieslietu ministrija pirmdien paziņoja, ka «Societe Generale» atzinusi savu vainu un naudassoda summa noteikta, vienojoties ar ASV varasiestādēm.

Pēc ministrijas sniegtajiem datiem, banka no 2004. līdz 2010.gadam bijusi iesaistīta vairāk nekā 2500 transakcijās ar Kubu 13 miljardu dolāru (vairāk nekā 11 miljardu eiro) apmērā, lai gan atbilstoši ASV sankcijām šīs transakcijas vajadzēja vai nu bloķēt, vai arī apturēt, lai par tām veiktu izmeklēšanu.

«Societe Generale» pārkāpusi arī ASV sankcijas pret citām valstīm.

Banka paziņojusi, ka veikusi pasākumus, lai uzlabotu naudas plūsmu kontroles mehānismus.

Francijas lielākās bankas tuvāko nedēļu laikā gatavojas aiziet no parādu nomocītās Grieķijas. Aizejošie finanšu milži norāda, ka īpašumi Grieķijā likuši tiem ciest ievērojamus zaudējumus.

Societe Generale uzsākusi sarunas par tai piederošo 99,1% akciju pārdošanu Grieķijas lielākajā bankā Geniki Bank. Iespējamais pircējs varētu būt Piraeus Bank of Greece.

Par aiziešanu no parādu nomocītās valsts runā arī Francijas Credit Agricole, kas gatavojas parakstīt darījumu par sava Grieķijas meitasuzņēmuma Emporiki Bank pārdošanu.

Francijas bankas Societe Generale un Credit Agricole aktīvus Grieķijā iegādājās aizvadītajā desmitgadē, cerot, ka tām izdosies izveidot spēcīgas pozīcijas tobrīd perspektīvā reģionā. Grieķija bija pievilcīgs tirgus – tās ekonomika auga divreiz ātrāk nekā pārējā Eiropā, skaidro Wall Street Journal. Tomēr drīz vien īpašumi Grieķijā abām bankām sāka nest zaudējumus.

Francijas banka «Societe Generale» maksās ASV varasiestādēm 1,34 miljardus dolāru saistībā ar apsūdzībām, ka tā devusi kukuļus Muammara Kadafi režīma amatpersonām Lībijā un manipulējusi ar starpbanku procentu likmi «Libor», paziņojusi ASV Tieslietu ministrija.

Bankas struktūrvienība piekritusi atzīt savu vainu Ņujorkas tiesā saistībā ar apsūdzībām par Lībijas amatpersonu kukuļošanu no 2004. līdz 2009.gadam, lai iegūtu ienesīgus investīciju pārvaldes līgumus.

Savukārt 2010. un 2011.gadā bankas vadošās amatpersonas manipulējušas ar «Libor» likmi, liekot darbiniekiem sniegt maldīgus finanšu datus, kas radījuši iespaidu, ka banka ir finansiāli spēcīgāka nekā tā bija patiesībā.

«Gadiem ilgi «Societe Generale» grāva globālo tirgu un ārzemju institūciju godīgumu, sniedzot viltus finanšu datus un krāpnieciski nodrošinot līgumus kukuļošanas ceļā,» sacīts ASV Tieslietu ministrijas paziņojumā.

Savukārt, Austrālijas varas iestādes piespriedušas aptuveni 700 miljonu Austrālijas dolāru jeb apmēram 450 miljonu eiro sodu bankai «Commonwealth Bank of Australia», kura neesot ievērojusi noteikumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu. Sods attiecas uz laika posmu no 2012. līdz 2015.gadam.

Valsts nevar cerēt atgūt visus līdzekļus, ko tā ieguldījusi finanšu sistēmas stabilizācijā, uzskata ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).

(Precizēts virsraksts un pirmā rindkopa.)

Telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes viņš skaidroja, ka finanšu krīzes laikā visas privātās bankas cieta vairākus simtus miljonu eiro zaudējumus. Tādēļ būtu ārkārtīgi naivi cerēt, ka valsts, kā bankas akcionārs neciestu nekādus zaudējumus.

Viņš uzskata, ka pašlaik ir ļoti izdevīgs brīdis, lai pārdotu banku Citadele. Ja šogad nebūtu gaidāmas Saeimas vēlēšanas, šis būtu ideāls brīdis bankas pārdošanai.

«Ir vērojama ļoti liela interese no ārvalstu investoriem. Piektdien tiks iesniegti saistošie piedāvājumi. Un ja viss notiks kā prognozēts, tad augusta sākumā varētu noslēgt līgumu par Citadeles pārdošanu,» atklāja Dombrovskis.

Investori uzskata, ka sliktākais periods izejvielu cenām vēl nav beidzies, un tās turpinās samazināties, raksta Bloomberg.

Šajā mēnesī no ASV biržās tirgotajiem fondiem, kas iegulda izejvielās, aizplūduši aptuveni 873 miljardi ASV dolāru, kas ir lielākais apjoms kopš aprīļa, liecina aģentūras apkopotie dati. Izejvielu rezervju pieaugums, dolāra vērtības palielināšanās un Ķīnas izaugsmes bremzēšanās ir palīdzējusi izejvielu cenu apkopojošajam indeksam Bloomberg Commodity Index nokrist līdz zemākajam līmenim kopš 2009. gada.

Šajā gadā indekss ir sarucis par 4,6%, un kritumu piedzīvo jau ceturto gadu pēc kārtas, kas ir ilgākais kritums kopš 1991.gada, kad sāka apkopot datus. Zaudējumi seko indeksa vērtības dubultošanās periodam no 2000.gada līdz 2008.gada jūlijam, kad tas sasniedza rekordu.

Bijušajam franču brokerim Žeromam Kervjēlam piektdien dots rīkojums samaksāt vienu miljonu eiro savam bijušajam darba devējam - Francijas bankai Societe Generale, kas viņa neveiksmīgo darījumu dēļ cieta 4,9 miljardu eiro zaudējumus.

Apelāciju tiesa Versaļā norāda, ka 39 gadus vecais Kervjēls ir daļēji atbildīgs par šiem zaudējumiem, kas Francijas banku 2008.gadā noveda uz bankrota sliekšņa.

Societe Generale advokāts pavēstīja, ka šāds tiesas lēmums ir pilnībā apmierinošs.

Tiesa varēja dot rīkojumu Kervjēlam atmaksāt visus 4,9 miljardus eiro vai ne centa, kas gan būtu pazemojoša sakāve bankai.

Kervjēls tika notiesāts apsūdzībās par uzticēšanās pārkāpšanu, viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu, viņam piespriežot piecu gadu cietumsodu, no kuriem divi bija nosacīti.

Kopumā gan viņš cietumā pavadīja vien 150 dienas.

Francija, Itālija, Spānija un Beļģija aizliegušas banku un citu finanšu kompāniju akciju īsās pozīcijas pārdošanu, vēsta BBC.

Šāds lēmums pieņemts pēc pamatīgām banku vērtspapīru cenu izmaiņām pēdējās dienās, galvenokārt Francijā, kas palīdzējis veicināt bažas par iespējamām problēmām valsts finanšu sektorā.

Jau vēstīts, ka ievērojami samazinājās Francijas otras lielākās bankas Societe Generale akciju vērtība, kas izraisīja investoru bažas par eirozonas krīzes pastiprināšanos. Finanšu iestāde tomēr noliedza, ka tai būtu problēmas.

Par īsās pozīcijas pārdošanas aizliegumu paziņojusi Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (ESMA), kā arī minēto valstu nacionālie finanšu tirgu regulatori.

Francijā īsās pozīcijas pārdošanas aizlieguma ilgums būs spēkā 15 dienas un attieksies uz 11 kompāniju akcijām, ieskaitot Francijas lielākās bankas - Societe Generale, BNP Paribas un Credit Agricole.

Vairāki lieli Eiropas uzņēmumi pirmo ceturksni aizvadījuši ar sliktākiem rezultātiem nekā gaidīts, ko veicināja Krievijas ekonomikas izaugsmes bremzēšanās un konflikts Ukrainā, raksta The Wall Street Journal.

Francijas banka Societe Generale trešdien paziņojusi, ka pirmajā ceturksnī nācies norakstīt 525 miljonus eiro Krievijā, tādējādi šā perioda peļņa sarukusi par 13%. Bankas peļņa gada laikā sarukusi no 364 miljoniem eiro līdz 315 miljoniem eiro. Kā krituma iemeslus banka minējusi augošo politisko neskaidrību, ekonomikas bremzēšanos Krievijā un rubļa vājumu.

Rezultātā Societe Generale operatīvie ieņēmumi Krievijā saruka no 61 miljona eiro pirms gada līdz 7 miljoniem eiro šogad.

Arī alus ražotājs Carlsberg un tabakas izstrādājumu ražotājs Imperial Tobacco Group ziņo, ka krītošie pārdošanas apjomi Krievijā un vājais rublis ir mazinājuši peļņu, kā arī var atspoguļoties ieņēmumu kritumā visa gada garumā.

Pirmdien zelta cena saruka, tuvojoties četru gadu zemākajai atzīmei, ko tā sasniedza pagājušajā nedēļā, un eksperti paredz, ka tā turpinās samazināties, raksta Bloomberg.

Zelta cena sarūk, jo investoru vidū valda runas, ka ASV Federālo Rezervju sistēma tuvojas likmju celšanas periodam, savukārt citas bankas palielina monetārās stimulēšanas programmas apjomus, tādējādi stiprinot dolāru.

Pagājušajā nedēļā zelta cena saruka līdz 1161,35 dolāriem par unci, kas ir zemākā cena kopš 2010. gada jūlija. Likmju paaugstināšana samazina zelta pievilcību, jo tas lielākoties investoriem piedāvā pelnīt tikai ar cenas kāpumu, savukārt dolāra vērtības kāpums parasti samazina pieprasījumu pēc zelta.

Zelta cena tūlītējām piegādēm pirmdien samazinājās par 0,3% līdz 1169,28 dolāriem par unci, bet cena decembra kontraktam saruka par 0,2% līdz 1168,9 dolāriem.

Societe Generale brokeris, kurš bankai nodarīja milzu zaudējumus - Žeroms Kervjēls pametis cietumu, taču līdz pat brīdim, kad beigsies viņa soda izciešanas termiņš, viņam būs elektroniskā aproce, raksta BBC News.

«Es vēlos atjaunot savu dzīvi,» viņš sacījis reportieriem, pametot cietumu.

Ž. Kervjēla tirdzniecības dēļ 2008. gadā Societe Generale tika nodarīti 4,9 miljardu eiro zaudējumi. Brokeris nodarbojās ar slepenu tirdzniecību un ievērojami pārsniedza savas pilnvaras. Ž. Kervjēls izmantoja savas zināšanas par bankas datorsistēmu, lai apslēptu savu darījumu aizvien pieaugošos zaudējumus. Viņš gan apgalvoja, ka banka ir zinājusi, ar ko viņš nodarbojas.

2007. gadā brokeris radīja 1,4 miljardu eiro peļņu bankai.

2010. gadā tiesa piesprieda viņam trīs gadu cietumsodu, taču pēc apelācijas sūdzībām šā gada martā viņa prasība tika apmierināta. Prokurors lika viņam pagājušajā mēnesī palikt cietumā, taču tiesnesis uzsvēra, ka viņu varētu atbrīvot, ja uz rokas nēsā elektronisko aproci. Ž. Kervjēlam saskaņā ar prasību naktis jāpavada mājās.

Pēc ceturtdien Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) sanāksmes laikā pieņemtā lēmuma nemazināt naftas ražošanas apjomus melnā zelta cena saruka, šonedēļ piedzīvojot smagāko kritumu kopš 2011. gada, raksta Bloomberg.

Kopš 26. novembra tirdzniecības sesijas noslēguma ASV vieglās jēlnaftas WTI cena ir sarukusi par 7,5% līdz 68,18 dolāriem par barelu, kas ir zemākais līmenis kopš 2010. gada maija. Šonedēļ WTI cena ir samazinājusies par 11%, kas ir straujākais kritums kopš 2011. gada.

Piektdienas rītā Ziemeļjūras naftas markas Brent cena saruka par 1,6%, turpinot ceturtdienas kritumu, kas bija 6,7%. Cena samazinājusies līdz 71,4 dolāriem par barelu. Tādējādi šajā gadā Brent cena ir sarukusi jau par 36%.

OPEC sanāksmē vakar tika nolemts nemainīt ražošanas griestus, tādējādi neatbalstot tādu valstu kā Venecuēlas aicinājumus mazināt ražošanas apjomus. Iepriekš gan grupas dalībnieki apsvēra iespēju samazināt apjomus par 5%, sacīja Irākas Naftas ministrs Adels Abduls Mahdi. Savukārt Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro televīzijai sacījis, ka valsts turpinās naftas cenas palielināšanas kampaņu, jo tai jābūt pie 100 dolāriem par barelu.

Piektdien naftas cena palielinājās, jo pasaules finanšu tirgus dalībnieku noskaņojumu uzlaboja Eiropas Centrālās bankas paaugstinātās ekonomikas prognozes, kā arī obligāciju iepirkumu programmas ieviešana, raksta MarketWatch.

Rezultātā ASV vieglās jēlnaftas WTI cena aprīļa piegādēm pakāpās līdz 50,95 dolāriem par barelu. Savukārt Brent naftas cena aprīļa piegādēm palielinājās par 0,38 dolāriem līdz 60,86 dolāriem par barelu.

Investoru uzmanība būs vērsta arīz uz jaunākajiem ASV naftas ieguves vietu datiem, kas liecina par ražošanas apjomiem.

«Par spīti rekordlielajam ieguves vietu skaita samazinājumam, naftas ražošanas apjomi aizvien sasniedz rekordlīmeņus, kas veicina svārstīgumu tirgū,» norāda Societe Generale eksperts Marks Kīnans.

Tāpat Brent un WTI nafta ir izejvielas, kas pēdējā mēneša laikā ir bijušas visjūtīgākās pret tirgus risku, ko izraisa makroekonomiskās, valūtas un procentu likmju svārstības, uzsver eksperts.

Pirmdien eiro cena pret dolāru saruka līdz sešu mēnešu zemākajam līmenim, tirgus dalībnieku vidū valdot bažām, ka terorakti Parīzē iedragās Eiropas ekonomiku, raksta Bloomberg.

Pēdējā mēneša laikā eiro ir zaudējis vairāk nekā 5% no savas vērtības, jo Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi ir veicinājis runas investoru vidū par iespējamiem papildus monetārajiem pasākumiem bankas decembra sanāksmē.

«Sākotnējais eiro straujais kritums atspoguļoja bažas un neskaidrības par to, kāds būs Parīzes notikumu efekts uz ekonomiku,» sacīja Societe Generale stratēģis Alvins Tans. «Tomēr kopš tā laika valūta daļu zaudējumu ir atguvusi, jo bažas par ekonomiku visdrīzāk ir īslaicīgas,» viņš saka, piebilstot, ka tirgus uzmanība aizvien ir pievērsta ECB un ASV Federālo Rezervju sistēmas politikas atšķirībām.

Pēc atlaišanas zviedru Swedbank prezidente Birgita Bonnesena saņems aptuveni divus miljonus eiro lielu prēmiju. Līdzīgi kā pagājušajā gadā ABLV Bank, tā šogad Swedbank skar ar aizdomām par naudas atmazgāšanu saistīti pārmetumi.

ABLV Bank īpašnieki skandāla rezultātā bija spiesti aizvērt savu banku un ar milzīgām pūlēm panāca tiesības vismaz pašlikvidēties, nevis tikt likvidētiem politiski ieceltu maksātnespējas administratoru vadībā. Swedbank gadījumā no darba tika atbrīvota bankas vadība, pirkstu pakratīja zviedru finanšu ministrs, bet beigās bankas vadītāja dabūja prēmiju. Latvija un Zviedrija – divas valstis, divas atšķirīgas pieejas valsts interesēm, biznesa interesēm un tiesiskumam.

Pagājušā gada 13. februārī izskanēja ASV FinCen paziņojums, par kuru Latvijas valdība tika informēta tikai stundu iepriekš. Šis paziņojums aizsāka procesu, kas beidzās ar ABLV Bank pašlikvidāciju. Šogad FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš ir paziņojis, ka viņa mērķis ir panākt, lai 13. februāra FinCen paziņojums tiktu atsaukts, un ka Latvijas finanšu regulators pie tā strādā. Latvijas valdībai Putniņa aktivitātes acīmredzami nepatīk. Steidzami tiek virzītas izmaiņas likumdošanā, lai Putniņu un FKTK padomi varētu atsaukt pirms termiņa. Nerunājot par to, ka valdībā būtu kaut mazākā mērā vērojamas rūpes par Latvijas ekonomiskajām interesēm. Praktiski uzreiz pēc FinCen paziņojuma Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola sāka uzturēt viedokli, ka «tāda» banka mums vispār nav vajadzīga. Tika dots skaidrs politisks signāls citām bankām – likvidējiet nerezidentu noguldījumus savās bankās, ja nē, jūs sagaida tāds pats liktenis kā ABLV Bank. Kāpēc? Tāpēc, ka onkulis teica. Nekādu nacionālo interešu pelnīt mums nav, mums ir viena interese – ievērot ārvalstu rekomendācijas. Tādi ir signāli, ko dod Latvijas valdība.

Piecu valstu centrālās bankas ir izlēmušas piešķirt speciālus ASV dolāru kredītus Eiropas finanšu iestādēm, lai atjaunotu tirgus uzticību to spējām pārdzīvot iespējamo Grieķijas maksātnespēju, vēsta Euobserver.

ASV Federālo rezervju sistēmas, Anglijas bankas, Japānas bankas un Šveices Nacionālās bankas piešķirtos finanšu līdzekļus Eiropas Centrālā banka (ECB) izsolīs trijās izsolēs, no kurām pirmā ir paredzēta 12 oktobrī.

Db.lv jau vēstīja, ka starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service iepriekš samazināja divu lielu Francijas banku Credit Agricole un Societe Generale kredītreitingus.

Aģentūra savu lēmumu skaidroja ar Grieķijas iespējamās maksātnespējas izraisīto apdraudējumu Francijas bankām, kuras ir vienas no galvenajiem Atēnu kreditoriem.

Daudziem mēģinot sadzīvot ar jaunajiem riskiem ekonomikai, ko nesusi Ķīnas vīrusa izplatīšanās, drošība tiek meklēta pie ASV dolāriem.

Būtībā daudzi tirgus dalībnieki raugās drošā patvēruma virzienā, kur šajā ziņā pirmais rindā ir neviens cits kā "karalis dolārs" (kurš izgriež pogas pat zeltam).

Arī iepriekšējās finanšu krīzes laikā ASV dolāra cenas izmaiņas lielā mērā bija uzskatāmas par tirgus dalībnieku optimisma vai pesimisma indikatoru. Ja ziņu fons bija drūms, neskatoties uz dažādām runām par pašas ASV ekonomikas un visas finanšu sistēmas (ne)stabilitāti, palielinājās pieprasījums pēc nosacīti drošajiem ASV dolāriem un tā vērtība auga, un otrādāk.

Katrā ziņā tieši šī valūta joprojām ir un paliek viens no pasaules finanšu sistēmas stūrakmeņiem.

Var spekulēt, ka kāda apokaliptiska scenārija gadījumā ticība tam pazudīs gluži vai pēdējā (jeb kam tad vispār atliek ticēt, ja ne ASV dolāram - nav jau dižas alternatīvas).

Neskaties uz daudzu rietumvalstu ekonomikas sagurumu, jēlnaftas cena turpina turēties augstos līmeņos.

Naftas cenu uz augšu bīdījis optimisms akciju tirgū, kur pieauga lielākā daļa vadošo indeksu vērtības. Investori mēģina attaisnot kāpumu, piemēram, ar nedaudz mazāk sliktiem ekonomikas datiem. Joprojām saspringta situācija ir ģeopolitiskajā frontē – nav izslēgts Rietumvalstu militārais konflikts ar vienu no pasaules lielākajiem naftas eksportētajiem – Irānu. Tāpat nav aizmirsts fakts, ka ASV Federālo rezervju sistēma ik mēnesi apņēmusies finanšu tirgū ieplūdināt 40 miljardus ASV dolārus (tā saucamā kvantitatīvās mīkstināšana nr. 3).

Naftas cenai nedaudz pieaugt palīdzējuši arī Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) dati. Tie atklāja, ka OPEC kopējie naftas ražošanas apjomi septembrī, salīdzinot ar augustu, sarukuši straujākajos tempos pēdējo 18 mēnešu laikā jeb vidēji par 454 tūkst. barelu dienā (par 1,4%) līdz 31,98 milj. barelu dienā. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra pēdējā laikā jau vairākkārt mudinājusi lielākos naftas ražotājus darīt vairāk, lai stabilizētu naftas cenas, kuras esošajos līmeņos pasaules ekonomiku varot novest recesijā.