Neesam ieinteresēti izsniegt kredītus un pēc tam mēģināt naudu piedzīt, tā mākslīgi palielinot kredītu izsniegšanas apjomus, lai gan tā var secināt no PTAC politikas attiecībā pret nozari, intervijā DB saka AS 4finance operatīvās vadības direktors Gvido Endlers, paužot viedokli par Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) jaunajām vadlīnijām nebanku kreditēšanas nozarei, nosakot pilnu maksātspējas vērtēšanas procesu kredītiem, sākot no 100 eiro.
Kā vērtējat šo priekšlikumu?
Vērtēju šīs izmaiņas kā ļoti sasteigtas. Nav neviena argumenta, kāpēc ir jāsamazina esošais apjoms no 425 eiro uz 100 eiro. Nav absolūti neviena pētījuma, nav veikta datu analīze. Mūsu esošais maksātspējas vērtēšanas modelis ir pat ļoti labs. Izsniedzam aizdevumu summas līdz 425 eiro SMScredit.lv un Ondo.lv produktos, nodrošinot mūsu izstrādātu maksātspējas vērtēšanas modeli, balstoties un informāciju, kas ir saņemta no patērētāja. Savukārt Vivus.lv produktam, kur maksimālā aizdevuma summa ir līdz 1500 eiro un maksimālais termiņš 24 mēneši, gadījumos, kad klienti vēlas aizņemties lielākas summas par 425 eiro, ir jāveic tā sauktais padziļinātais maksātspējas vērtēšanas process, kur klientiem tiek pieprasīti dažādi dokumenti – banku kontu izraksti, informācija no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vai Valsts ieņēmumu dienesta. Esam veikuši datu analīzi un salīdzinājumu un esam secinājuši, ka kredītu atmaksas kvalitāte produktos SMScredit.lv un Vivus.lv ir pilnīgi vienāda. Tātad tam, vai mēs prasām šos dokumentus vai neprasām, no kredīta apmaksas viedokļa nav nekādas atšķirības.
Respektīvi, fiziski dokumenti nebūt nav galvenais klienta maksātspēju apliecinošais faktors?
Ja salīdzinām ar laiku pirms trim gadiem, ir ļoti attīstījusies maksātspējas vērtēšana. Būtībā spējam paredzēt, vai klients atdos vai neatdos aizņemtos finanšu līdzekļus. Ja salīdzinām pirmā pusgada datus ar tādu pašu laika periodu iepriekšējā gadā, tad redzam, ka ievērojami palielinājies atteikto kredītu skaits. Par 15% tas ir jaunajiem klientiem un par 2% – esošajiem klientiem. Mēs ļoti rūpīgi izvērtējam klientus un, iestājoties kredītvērtēšanas sistēmā implementētiem algoritma kritērijiem, atsakām kredītu. Mēs neesam ieinteresēti izsniegt kredītu un pēc tam mēģināt to piedzīt, lai dabūtu atpakaļ, mākslīgi palielinot to izsniegšanas apjomus. Tā nebūt nav, kā varētu secināt no PTAC politikas attiecībā pret nozari, ka mēs tikai neapdomīgi izsniedzam naudu lielākos apjomos.
PTAC direktore Baiba Vītoliņa norādīja, ka distances kredītu jomā tikai ap 70% tos atdod pilnīgi bez kavējuma. Vai tas nav pamats stingrākam regulējumam?
Ko nozīmē pilnīgi bez kavējuma? Vērtējot finanšu līdzekļu atmaksu citās nozarēs, tur parādi un termiņu kavējumi, starp citu, ir daudz lielāki nekā nebanku kreditēšanas jomā. Svarīga ir kredīta atmaksa, nevis neliels formāls kavējums, ko var izraisīt elementāri sīkumi, piemēram, klienta aizņemtība, gan aizmāršība un tamlīdzīgas pilnīgi saprotamas lietas. Turklāt jāņem vērā, ka Finanšu kapitāla un tirgus komisija skatās identiskus datus no cita skatu punkta jeb no atvērtā portfeļa, bet PTAC interpretē datus no kopējā kredītu portfeļa, kas nav korekti. Ir Ministru kabineta noteikumi, kas regulē šo jomu un nosaka, kādā veidā ir jāatspoguļo dati, un ar šo jautājumu nozares asociācija ir griezusies Ekonomika ministrijā ar ierosinājumu grozīt minētos noteikumus, lai arī mēs varētu norādīt savus datus no līdzīgas perspektīvas jeb no atvērtā portfeļa. Mums 77,14% gadījumu no atvērtā portfeļa ir bez kavējuma, tas ir, kad nav kavēta pat viena diena. Nozarē ir tāda īpatnība, ka daļa klientu kavē nelielu termiņu, tas ir, līdz 30 kavējuma dienām. Uzņēmumā 4finance 93,5% samaksā līdz 30. kavējuma dienai, kas, manuprāt, ir ļoti labs rādītājs.
Vai tas nozīmē, ka problemātisko kavējumu daļa ir ap 7%?
Jāņem vērā, ka no trīsdesmitās līdz sešdesmitajai dienai daļa klientu veic apmaksu, kā arī no sešdesmitās līdz deviņdesmitajai, tāpat arī pēc deviņdesmitās dienas tiek veikti maksājumi. Līdz simt astoņdesmitajai dienai neatdod tikai 3%. Kredītu vispār neatdot tikai ļoti retos gadījumos. Mēs panākam vienošanos arī ar tiem klientiem, kas neatdod 180 dienas un vairāk vai pat 360 dienas un vairāk. Dati attiecībā uz piedziņas procesiem mūsu nozarē ir ļoti labi. Ja 93,5% klientu kavējums nepārsniedz vienu mēnesi, domāju, ka tas ir ļoti labs rādītājs, kas nozīmē, ka nekādu problēmu vai indikāciju attiecībā uz atmaksas kvalitāti nav, līdz ar to nekādas izmaiņas regulējumā nav nepieciešamas. Manuprāt, banku un nebanku nozarē ir nepieciešams ieviest vienotus portfeļa vērtēšanas kritērijus, veicot izmaiņas Ministru kabineta noteikumos par datu sniegšanas kārtību un apjomiem PTAC.
Tas tomēr ir PTAC galvenais arguments, ka patērētājus viņi sargājot tieši tādā veidā, ka neļaujot viņiem neapdomīgi aizņemties, jo cilvēkiem esot lielas grūtības atdot jūsu izsniegtos kredītus.
Mēs kategoriski nepiekrītam šim apgalvojumam. Gluži otrādi, ņemot vērā uzņēmuma un nozares datus, viss liecina par pretējo. Faktiski visi nozares rādītāji ir labi, turklāt tie uzlabojas, un nemaksātāju skaits ir salīdzinoši neliels, ko savā pēdējā preses konferencē apstiprināja arī PTAC vadītāja. PTAC informāciju no nozares dalībniekiem saņem reizi pusgadā. Tādējādi PTAC vēlme pēc izmaiņām ir vēl mazāk saprotama un pamatojama.
Kā nozari ietekmētu tas, ja šāda PTAC vadlīnija ar 100 eiro ierobežojumu distances kredītiem stātos spēkā?
Ar to vispirms tiktu aizskartas klienta kā patērētāja intereses. Tiktu ievērojami apgrūtināts process, kādā klients var saņemt šo pakalpojumu. Klients nevarētu saņemt kredītu tik ātri, kā viņš to ir pieradis saņemt. Tam varētu būt ievērojama negatīva ietekme uz kreditēšanas apjomiem. Mūsu uzņēmumos strādā 434 darbinieki, no 4finance grupas centra Latvijā apkalpojam 23 valstis visā pasaulē. Vidējā alga mūsu uzņēmumā ir trīs reizes lielāka nekā vidējā alga Latvijā. Gadā nodokļos mēs samaksājam 8 miljonus eiro, no kuriem ap 5 miljoni ir sociālie nodokļi. Varam apsvērt iespēju pārvietot uzņēmumu uz kādu citu valsti, izmantojot citu Latvijas uzņēmumu pieredzi, kuri diemžēl to jau dara.
Vai PTAC vadlīnijas nozarei ir obligātas, vai arī tām ir rekomendējošs raksturs?
Likumā šis 427 eiro limits nav ierakstīts. PTAC ir izdevis vadlīnijas, kurās tiek norādīts, ka līdz 427 eiro varam paļauties uz klienta sniegto informāciju, ko viņš pats norāda, bet virs 427 eiro mums ir jāveic tā sauktais padziļinātais maksātspējas vērtēšanas process, kurš paredz dažādu dokumentu pieprasīšanu un iesniegšanu Pēc Tieslietu ministrijas un Ekonomikas ministrijas atzinuma, PTAC vadlīnijām ir rekomendējošs, nevis obligāts raksturs, tās nevar aizstāt likumu, kā arī tā ir mūsu labā griba, ka mēs esam ieviesuši šo padziļinātās maksātspējas vērtēšanas praksi. Sagatavotās izmaiņas ir kā sniegs no skaidrām debesīm bez jebkādas PTAC iniciatīvas tikties, kad mēs varētu paust savu viedokli. Mūsuprāt, maksātspējas vērtēšanas modelis nesastāv tikai no iespējas klientam paprasīt kādu dokumentu.
PTAC izmanto argumentu, ka nebanku kreditēšanas nozarē ir palielinājies izsniegto kredītu skaits.
Tas ir loģiski, ka ir palielinājies izsniegto kredītu skaits, jo ir samazinājušās aizdevuma cenas jeb komisijas maksas – tas noticis tieši tāpēc, ka 2016.gadā stājās spēkā paša PTAC iniciētie ierobežojumi kredīta izsniegšanas maksai, kas tika samazināta no 10% uz 8,8% mēnesī. Klienti aizņemas vairāk, jo pakalpojums ir kļuvis pieejamāks, samazinot cenas, un tās ir loģiskas sekas, par kurām nozare visus brīdināja vēl likuma izstrādes procesā. PTAC nav skaitļos un pētījumos pamatojis jebkādus argumentus izmaiņām, kuras viņi pašlaik iniciē. Tas ir nonsenss, ja ierobežojumus pamato ar argumentiem, kas ir tikai loģiskas pašu iniciētu iepriekšējo lēmumu sekas.
Sabiedrībā valda priekšstats, ka ātro kredītu nozari tomēr vajag ierobežot, jo aizņemas tikai stipri neapdomīgi vai atkarību varā nonākuši cilvēki.
Varat spriest paši. Latvijā ir 980 tūkstoši ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, distances aizdevumu pakalpojumu nozarē ir izmantojuši turpat puse no tiem, un iemesli, kādēļ viņi to dara, acīmredzot ir citi, nevis tie, kas valda kaut kādos stereotipiskos priekšstatos par ātro kredītu ņēmējiem. Mūsu pakalpojums sabiedrībai ir nepieciešams. Ar 2016.gada 1.janvāri stājās spēkā ierobežojumi, kas nosaka, ka kredītus nedrīkst izsniegt no pulksten 23 līdz 7, vienlaikus tika samazināti nokavējuma procenti, kā arī noteikti ierobežojumi pakalpojuma cenai un noteikts 200% atmaksas ierobežojums. Pēc kāda laika nozare sastapās ar PTAC viedokli, ka pagarinājuma maksas ir pielīdzināmas kredīta kopējām izmaksām, lai arī mums ir trīs autoritatīvu juristu un tiesībzinātnieku atzinumi par pretējo. Arī šīs izmaiņas veicām pēc savas labas gribas, kaut gan tām nepiekritām. Pagājuši nepilni divi mēneši, un PTAC nāk klajā ar jauniem ierobežojumiem maksātspējas vērtēšanai bez jebkāda pamatojuma, izņemot personisku pieņēmumu. Tātad gada laikā nozari ir skārušas trīs ļoti ievērojamas izmaiņas, kas gan patērētājiem ļoti apgrūtina iespēju aizņemties, gan mums kā uzņēmumam plānot turpmāko darbību, nepārtraukti pielāgojot savas sistēmas jaunajiem regulējumiem.
Varbūt patērētājs vēlas nevis sašaurināt savas iespējas aizņemties, bet gan tās palielināt?
427 eiro slieksnis ir jau trīs gadus vecs, bet valstī šajā laikā ir palielinājusies gan minimālā, gan vidēja alga. Nozare ir paudusi ierosinājumu palielināt šo slieksni līdz 600 eiro. Mūsu pētījums liecina, ka 93% SMScredit.lv klientu uzskata, ka līdz 500 eiro maksātspējas vērtēšanas kārtībai jāpaliek tādai pašai kā tagad, respektīvi, ir jāpaļaujas uz patērētāja sniegto informāciju. Mūsu klienti norādīja, ka izmaiņas maksātspējas vērtēšanā līdz 500 eiro nav nepieciešamas, jo viņi norāda patiesu informāciju, aizpildot kredītu pieteikumus. Pretējo apgalvo PTAC – ka klienti apzināti norādīs nepatiesu informāciju, par ko ir paredzēta atbildība Krimināllikumā. PTAC apgalvojumi balstās uz subjektīvām sajūtām.
Kāds ir caurmēra distances kredīta ņēmēja, jūsu klienta, portrets?
Mūsu klients ir vidējs Latvijas iedzīvotājs. Viņš var būt ar vidējiem un vidēji augstiem ienākumiem. Viņš var būt arī banku klients. Mūsu priekšrocība ir tā, ka, klientam piesakoties aizdevumam, piecu minūšu laikā ar tehnoloģiju palīdzību tiek operatīvi izvērtēta viņa maksātspēja. Kā savus klientus mēs redzam faktiski visus ekonomiski aktīvos iedzīvotājus. Šādus kredītus izsniedzam 17 valstīs. Šobrīd domājam par strauju attīstību Latīņamerikas valstu tirgos, kuru operācijas tiks vadītas no 4finance grupas centrālā biroja Rīgā – nodarbosimies ar finanšu pakalpojumu eksportu.
