Viesnīcu un restorānu pakalpojumu sniedzējs SIA Islande Hotel savā gada pārskatā ziņo, ka pagājušais gads nesis pozitīvas izmaiņas uzņēmuma finanšu rādītājos, liecina Lursoft dati.

Viesnīcas vidējais noslogojums pakāpies no 50,41% 2013.gadā līdz 54,07% aizvadītajā gadā. Pagājušajā gadā ievērojami samazinātas gan sniegto pakalpojumu, gan administrācijas izmaksas.

Pagājušajā gadā SIA Islande Hotel apgrozījums palielinājies par 8,25%, sasniedzot 2,822 miljonus eiro.

Pēc sešu gadu pārtraukuma SIA Islande Hotel pērn atkal guvusi peļņu – pārskata gadu uzņēmums noslēdzis ar 1,017 miljonu eiro peļņu pēc nodokļu nomaksas.

2014.gadā pabeigta nekustamā īpašuma Rīgā, Ķīpsalas ielā 20, privatizācija, īpašumtiesības uz minēto īpašumu iegūstot SIA Islande Hotel. Pērn par uzņēmuma vienīgo īpašnieku kļuvis Juris Savickis, kurš līdz šim bija uzņēmuma lielākais kapitāldaļu turētājs.

SIA Islande hotel pagājušais gads peļņu nav nesis, un gads noslēgts ar 652 tūkstošiem latu zaudējumiem, liecina Lursoft informācija.

Pēdējais gads, kad SIA Islande hotel uzrādījusi peļņu, bijis 2007. - togad uzņēmums pārskata gadu noslēdzis ar 10,5 tūkst. Ls peļņu pēc nodokļu nomaksas.

Salīdzinot ar 2011. gadu, kad SIA Islande hotel darbojās ar 1,9 miljonu latu apgrozījumu, pērn apgrozījums samazinajās par 15,8%, noslīdot līdz 1,5 milj. Ls.

Pērn viesnīcas vidējais noslogojums samazinājās par 6,28% un veidoja 38,8%. Uzņēmuma vadība skaidro, ka viesnīcas apmeklētība mazinājās saistībā ar viesnīcas numura vidējās cenas paaugstināšanu. 2011. gadā tā bija vidēji 29,92 lati par nakti, bet 2012. gadā – vidēji 40,33 lati.

Tāpat 2012. gadā SIA Islande hotel mainīja savu pārdošanas politiku, vairāk fokusējoties uz individuāliem klientiem un mazāk – uz tūristu grupām, norādīts SIA Islande hotel vadības ziņojumā.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem tehnoloģiju kompānijām ir neaizmirst par klientu un primāri fokusēties uz viņa vajadzībām, nevis tehnoloģiju, nezaudējot fokusu un savu vīziju.

Tā iesaka Islandē dibinātās finanšu tehnoloģiju kompānijas Meniga mārketinga un biznesa attīstības vadītājs Johans Bragi Fjalldals (Jóhann Bragi Fjalldal). Kompānija galvenokārt sadarbojas ar bankām un piedāvā tām savus risinājumus, ko bankas integrē savos produktos. Šobrīd uzņēmumam ir vairāk nekā 70 klientu dažādās valstīs, tostarp Santander un Commerz- bank. Meniga risinājumi sasniedz 50 miljonus tiešsaistes banku pakalpojumu lietotāju. Līdz šim uzņēmums piesaistījis 34,1 miljonu dolāru investīcijas. J. B. Fjalldals uzskata, ka desmit gadu laikā finanšu pārvaldība kļūs daudz vienkāršāka un to nodrošinās banku un finanšu tehnoloģiju kompāniju sadarbība. Vairāk par izaicinājumiem darbā ar bankām, investīciju piesaisti un mazu valstu uzņēmumu priekšrocībām viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Nordic Partners Limited ar iesniegumu, kurā minētie apstākļi liecinot par Latvijas un Īslandes pilsoņu darbībām organizētā grupā, kas satur izspiešanas pazīmes ar mērķi iegūt no Īslandes bankas finansētā Latvijas uzņēmuma Nordic Partners 5,3 miljonus eiro, vērsies Latvijas Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, informē Nordic Partners Limited sabiedrisko attiecību konsultante Maija Dulle-Sūniņa.

Iesniegumā norādīts, ka šo naudas izspiešanas shēmu, iespējams, ir organizējis Latvijas zvērināts advokāts Mārcis Miķelsons kopā ar Īslandes Augstākās tiesas advokātu Karlu Georgu Sigurbjonsonu (Karl Georg Sigurbjonsson).

Pēc viņas stāstītā ENAP iesniegumu ir pievienojusi šā gada jūnijā uzsāktajam kriminālprocesam par krāpšanu lielā apmērā vai organizētā grupā ar mēģinājumu prettiesiskā veidā iegūt svešu mantu, izmantojot metodes, kurās ir saskatāmas nelikumīgas uzņēmumu pārņemšanas pazīmes jeb reiderisms. Šajā procesā par cietušo ir atzīts Nordic Partners Limited grupas uzņēmums SIA NP Foods. Plāno iesniegt iesniegumus par atzīšanu par cietušajiem arī AS Laima, AS Staburadze, AS Gutta u.c. M. Dulle-Sūniņa atzīmē, ka šis ir jau otrais kriminālprocess Latvijā, kurā iesaistīts zvērināts advokāts Mārcis Miķelsons.

"Nasdaq" konsolidēs savus centrālo vērtspapīru depozitārijus Eiropā ar galveno mītni Latvijā, liecina pieejamā informācija. Proti, "Nasdaq" šodien paziņoja par "Nasdaq CSD Iceland" apvienošanos ar "Nasdaq CSD SE". Apvienotā uzņēmuma "Nasdaq CSD SE" galvenais birojs atradīšoties Latvijā, bet filiāles - Igaunijā, Lietuvā un Islandē.

Tādējādi "Nasdaq CSD" uzturēs četras vērtspapīru norēķinu sistēmas: Latvijas, Igaunijas, Islandes un Lietuvas. Katra no tām darbosies zem savas nacionālās jurisdikcijas. "Nasdaq CSD" ar operācijām saistītie procesi būs centralizēti, savukārt klientu apkalpošana tiks nodrošināta visās četrās valstīs tāpat kā līdz šim.

Pēc apvienošanās Islandes filiālei būšot iespējas izmantot "Nasdaq CSD" vērtspapīru norēķinu platformu un tiešās saiknes ar citiem vērtspapīru depozitārijiem Eiropā. Vērtspapīru norēķinu platformas ieviešanu Islandes tirgos pilnībā paredzēts veikt š.g. 15. jūnijā. Tāpat "Nasdaq CSD" ir piešķirtas pilnvaras sniegt pakalpojumus Islandes vērtspapīru tirgū.

Ievērojot Islandē izplatīto tradīciju, zīmola 66° North īpašnieki arī Latvijā savas ražotnes bāzē nelielās pilsētās

Pati pirmā pirms 20 gadiem tika atvērta Saldū, pēc tam arī Aizputē un Kuldīgā. Šūšanas nozare, no vienas puses, prasa iemaņas, lai darbs notiktu pēc iespējas raitāk un paveiktais atbilstu normām. Tomēr SIA 66 North Baltic direktore Silva Landmane priekšroku dod darbiniekiem bez iepriekšējas pieredzes.

Meklējot iespējas produkciju saražot lētāk, zīmola īpašnieki izveidot ražotni Latvijā, nevis kādā citā postpadomju valstī, izvēlējās privātu kontaktu dēļ. Viņi pazina dāņu uzņēmēju, kurš pēc Atmodas šeit bija viens no pirmajiem ārvalstu investoriem tekstilnozarē. Saldū tieši tobrīd stāvēja tukšas Saivas adītās trikotāžas ražotnes telpas. Arī šūšanas joma pilsētā agrāk bija attīstīta, tāpēc par darbaspēka trūkumu bažu nebija. «Ar šodienas pieredzi gan saku – labāk, ka strādāt nāk cilvēks bez iemaņām. Viņam parāda, kā jādara, un viņš tā dara. Šuvējām, kuras iepriekš strādājušas individuāli, patīk strādāt pa savam, bet tas kavē procesu,» secinājusi S. Landmane.

Izmaiņas reģistrētas SIA “Islande Hotel” valdē, liecina Lursoft informācija.

Līdzšinējais valdes loceklis Renārs Circenis atstājis uzņēmuma valdi, savukārt par jauno priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais valdes loceklis Andris Kalniņš.

SIA “Islande Hotel” valde turpina darbu divu amatpersonu sastāvā – bez Andra Kalniņa amatu uzņēmuma valdē ieņem arī valdes loceklis Oleg Polyakov.

Lursoft izziņā esošā informācija liecina, ka SIA “Islande Hotel” 2018.gadā apgrozīja 3,44 milj.EUR un nopelnīja 135,80 tūkst.EUR.

Pagājušajā gadā viesnīcas noslogojums palielinājies par 16,37%, kam galvenais iemesls ir ilggadējs darbs dažādās tūrisma izstādēs, kā arī plānveidīga rezervāciju segmentācija. Šie faktori 2018.gadā nesuši savu pienesumu viesnīcas noslogojumam un vidējai cenai. Papildus tam efektu devusi arī izdevumu optimizācija, kas galvenokārt notikusi uz darbinieku skaita optimizācijas un iepirkumu procedūru pārskatīšanas pamata.

Lai spēlētu svarīgāku lomu loģistikas jomā, Islande uzsākusi sadarbību ar Brēmenhāfenes ostas plānošanas ekspertiem, veicot padziļinātu izpēti saistībā ar ostas būvniecību.

Līdz šim Islandes un Brēmenes federālas zemes ekonomisko attiecību pamatā bijusi zvejniecība, taču Islandes Prezidents Olafurs Ragnars Grimsons un citi šīs valsts pārstāvji vēlas šo sadarbību paplašināt, vēstīts Brēmenhāfenes ostas mājas lapā.

Ir vairāki iemesli, kādēļ Islande ir ieinteresēta jaunas ostas izveidē Finna fjordā valsts ziemeļaustrumos: paredzams, ka pieaugs kuģu satiksmes apjomi Ziemeļu ledus okeānā; uz ziemeļiem un rietumiem no Īslandes ir ievērojami naftas un gāzes krājumi; plānots iegūt derīgos izrakteņus Grenlandē – Āzijas kompānijām jau ir izsniegtas licences; Islande vēlas gūt labumu no kruīza biznesa arktiskajos ūdeņos.

Islandes iestāšanās procesam Eiropas Savienībā (ES) pienācis gals, pavēstījis valsts eiroskeptiski noskaņotās Neatkarības partijas vadītājs Bjarni Benediktsons, kuram patlaban uzdota valdības izveidošana pēc vēlēšanām 27. aprīlī.

B. Benediktsona partija Islanes Altinga vēlēšanās ieguva 26,5% vēlētāju atbalstu, kas tai nodrošina 19 vietas parlamentā. Lielu atbalstu saņēmusi arī pret Islandes iestāšanos ES noskaņotā Progresīvā partija (19 vietas), bet valdošā Sociāldemokrātu partija ieguvusi deviņas vietas. B. Benediktsons uzsācis sarunas par jaunas valdības veidošanu ar Progresīvo partiju.

Islande par savu nodomu pievienoties ES pavēstīja 2009. gada jūlijā un kopš 2010. gada aizvada iestāšanās sarunas. Islandes iedzīvotāju vidū atbalsts ES samazinājies un to nevēlas aptuveni divas trešdaļas. Valsts iedzīvotāji pauž savu satraukumu par to, ka ES varētu ierobežot zvejniecības sektoru, kas ir viens no svarīgākajiem Islandes ienākumu avotiem. ES zivsaimniecības politika, kā uzskata Islandes iedzīvotāji, tādējādi varētu sagraut valsts ekonomiku.

Lai arī Latvija ir pārvarējusi finanšu krīzi un kļuvusi par visstraujāk augošo ekonomiku Eiropas Savienībā, cena, ko tā samaksājusi par savu veiksmes stāstu, ir ļoti augsta, pauž Briselē bāzētās ekonomistu domnīcas Bruegel analītiķis Žots Darvašs.

«Jāatzīst, ka Latvija (...) tagad ir visātrāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā. Šai ziņā - tas ir veiksmes stāsts. Tomēr cena par šo, šķiet, bija pārāk augsta: milzīga recesija, bezdarbs un, protams, tas, ka tik daudzi cilvēki pameta valsti, ilgtermiņā ļoti negatīvi ietekmē Latvijas izaugsmes potenciālu,» saka ekonomists.

Lūgts salīdzināt Latvijas [iekšējā devalvācija] un Islandes [valūtas devalvācija] krīzes pārvarēšanas modeļus, Darvašs sacīja, ka, viņaprāt, Islandes stāsts esot «veiksmīgāks» un tā sociālās izmaksas - krietni zemākas.

«2008. un 2009.gadā Islandes krona kopumā zaudēja ap 50% savas vērtības. Tā tiešām bija. Islande arī piedzīvoja hiperinflāciju. Taču, raugoties uz galvenajiem ekonomikas rādītājiem, Islande krīzi pārvarēja nesalīdzināmi labāk. IKP kritums Islandē bija ap 10%, kamēr Latvijā tas saruka par 25%. Islandē bezdarbs nepieauga vairāk par 10%, Latvijā tas pārsniedza 20%. Neraugoties uz milzīgo (krietni smagāku, nekā Latvijā) finanšu sistēmas sabrukumu, Islandes reālā ekonomika cieta mazāk nekā Latvijā,» sacīja Darvašs.

SIA Islande Hotel pagājušo gadu noslēgusi ar zaudējumiem, liecina Lursoft dati.

Tomēr uzņēmuma vadība norāda, ka viesnīcas vidējais noslogojums palielinājies par 11,66% līdz 50,41%.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pērn SIA Islande Hotel apgrozījums palielinājies par 14,52%, pieaugot līdz 2,607 miljoniem eiro, savukārt zaudējumi samazinājušies līdz 765,404 tūkstošiem eiro.

SIA Islande Hotel 2013.gadā spērusi būtisku soli nekustamā īpašuma Rīgā, Ķīpsalas ielā 20 privatizācijas procesā, kuru uzņēmuma vadība cer pabeigt šogad, tādejādi iegūstot īpašumtiesības uz minēto īpašumu, kas būtu pozitīvs pavērsiens uzņēmuma turpmākajā attīstībā.

Lai arī turpmāk attīstītu SIA Islande Hotel darbību, nākotnē uzņēmums paredzējis strādāt pie jaunu sadarbības partneru piesaistes no Krievijas un Skandināvijas valstīm, vienlaikus arī atsakoties no nerentablajiem viesnīcas pakalpojumiem un paaugstinot viesnīcas, restorānu un SPA zonas pakalpojumu kvalitāti un servisu.

Islandes tūrisma organizācija Promote Iceland uzsākusi konkursu, kurā cilvēki sociālajos tīklos tiek aicināti ieteikt jaunu šai Ziemeļu valstij vispiemērotāko nosaukumu, kas tiks izmantots reklāmas kampaņā. Paredzams, ka konkurss noslēgsies nākamā gada martā.

Līdz šim ieteikti dažādi atšķirīgi nosaukumi, piemēram, – Roklande, Zeme, kur noķert mākotni, Putnu zeme, Vulkānu zeme utt.

Promote Iceland konkurss Islandē iepriekš izraisīja plašu iedzīvotāju sašutumu, kuri pauda savu neizpratni ar to, kāpēc vispār ir jāmaina valsts nosaukums, raksta Reykjavik Grapevine.

Pati tūrisma organizācija uzsver, ka tās konkurss ticis pilnībā pārprasts. «Mums nav nekādu plānu mainīt valsts nosaukumu vai arī to aizstāt ar kādu citu vārdu. Mēs tikai spēlējamies ar ideju kas būtu, ja būtu savādāk? Mēs dzīvojam Islandē, kas nav īpaši aprakstošs vārds. Kas būtu, ja jums būtu iespēja mainīt valsts nosaukumu? Kā cilvēki aprakstītu savas sajūtas, kas tiem saistās ar Islandi?» klāstīja Promote Iceland projektu vadītājs Sveins Birkirs (Sveinn Birkir).

Rīgas ostas uzņēmums SIA "Jaunzeltiņi" ir uzsācis kokmateriālu pārvadājumus uz Islandi.

Islande tradicionāli ir viens no Latvijas zāģmateriālu ražotāju noieta tirgiem, kur tos izmanto galvenokārt zivjrūpniecības produktu iepakojumam. Līdz ar regulāro pārvadājumu uzsākšanu no Rīgas ostas, Latvijas zāģmateriālu ražotājiem un tirgotājiem tiek piedāvāts jauns, efektīvs loģistikas ceļš, kas atvieglo pieeju nozīmīgam eksporta tirgum.

Regulāros kokmateriālu pārvadājumus nodrošina SIA "Jaunzeltiņi" sadarbībā ar Islandes partneri "Tandrabretti ehf". "Islandes refrižeratorkuģi aktīvās zvejas sezonas laikā veic regulāras zivju piegādes uz Baltijas jūras Austrumu krasta ostām. Lai kuģiem nebūtu jāatgriežas Islandē bez kravas, esam raduši iespēju šo maršrutu izmantot arī pretējā virzienā, proti, uz kuģiem uzkraujot un Islandē nogādājot Latvijas kokmateriālus. Tā Latvijas zāģmateriālu eksportētājiem varam radīt regulāru un izmaksu ziņā izdevīgu iespēju nogādāt savu eksportprodukciju pircējiem Islandē, savukārt Islandes pusei rodas iespēja zvejas sezonas laikā regulāri saņemt iepakojuma ražošanai nepieciešamās izejvielas par pieejamām cenām," norāda SIA "Jaunzeltiņi" valdes priekšsēdētājs Artūrs Veispāls.

Islandē uz dienvidiem no galvaspilsētas Reikjavīkas pirmdienas vakarā sākās vulkāna izvirdums, kas šodien plešas plašumā, radot zemē četrus kilometrus garu ugunīgu plaisu.

"Izvirdums sācies Reikjanesas pussalā. To var redzēt tīkla kamerās, un šķiet, ka tas ir tuvu Hagafellai" - pilsētai uz dienvidiem no Reikjavīkas, sākotnēji ziņoja Islandes Meteoroloģiskais birojs.

Izvirdums sākās ap plkst.22.17 (plkst.00.17 otrdien pēc Latvijas laika) pēc vairākām nelielām zemestrīcēm, kuras bija notikušas ap plkst.21 (plkst.23 pēc Latvijas laika).

Islande ir bijusi paaugstinātas trauksmes stāvoklī, gaidot potenciālu vulkāna izvirdumu pēc intensīvas seismiskās aktivitātes novembrī.

Salas dienvidrietumos esošajā Reikjanesas pussalā tika reģistrētas tūkstošiem nelielu zemestrīču. 11.novembrī tika evakuēti apmēram 4000 iedzīvotāji no zvejas ostas pilsētas Grindavīkas, kas atrodas aptuveni 40 kilometrus no galvaspilsētas.

Islande, kas ir veiksmīgi pakļāvusi kontrolei Covid-19 uzliesmojumu un proporcionāli iedzīvotāju skaitam veikusi vairāk testu nekā citas pasaules valstis, pavēstīja, ka plāno piedāvāt Covid-19 testus ielidojošajiem pasažieriem, šādā ceļā ļaujot viņiem izvairīties no 14 dienu karantīnas.

Apstiprināto inficēšanās gadījumu skaits Islandē ir 1801, desmit sasirgušie aizgājuši no dzīves. Maijā apstiprināti vien trīs inficēšanās gadījumi.

Valdība pavēstīja, ka tā piedāvās testus pasažieriem, kas ielidos Keflavīkas lidostā, kas ir valsts vienīgā starptautiskā lidosta, vēlākais no 15.jūnija, un ka sākotnēji testus apmaksās valdība.

Valdība skaidroja, ka šobrīd vēl strādā pie risinājuma detaļām, tomēr norādīja, ka ceļotājiem vēlāk testu izmaksas būs jāatmaksā.

Kad ieceļojušie būs nodevuši paraugus testam, viņi varēs doties uz savām viesnīcām vai mājām. Ja testa rezultāts, kas būs pieejams tajā pat dienā, būs pozitīvs, viņiem karantīnā būs jāpavada vismaz 14 dienas.

Viesnīcas SIA Islande Hotel kapitāldaļas pilnībā pārgājušas uzņēmēja un SIA Itera Latvija vadītāja Jura Savicka īpašumā, liecina Lursoft dati.

Līdz ar to kapitāldaļu turētāju sarakstā vairs nav atrodama SIA Konsultāciju un investīciju firma Jānis Naglis, kurai iepriekš piederēja 1,39% uzņēmuma kapitāldaļu.

SIA Islande Hotel valde darbojas trīs amatpersonu sastāvā: tajā darbojas valdes locekļi Pēteris Ločmelis un Jānis Naglis, kā arī valdes priekšsēdētājs Renārs Circenis.

Uzņēmums reģistrēts 2002. gadā, un tā pamatkapitāls veido 850 tūkstošus latu jeb aptuveni 1,2 miljonus eiro. Sākotnēji viesnīcas lielākais kapitāldaļu turētājs (47% kapitāldaļu) bija ASV reģistrēts uzņēmums Crest Trading L.L.C., savukārt Jura Savicka vārds starp uzņēmuma dalībniekiem parādījās 2006. gada vidū, kad viņa pārziņā nonāca 75,31% kapitāldaļu. Patlaban lielākā daļa no J. Savickim piederošajām SIA Islande Hotel ir ieķīlātas par labu a/s SEB banka.

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien, 10.oktobrī, pasludinājusi ka Latvijā bāzēto Islandes kapitāla aviokompāniju «PrimeraAir Nordic» par maksātnespējīgu, liecina «Firmas.lv» pieejamā informācija.

Par maksātnespējas procesa administratoru iecelts Vents Lamsteris.

«PrimeraAir Nordic» pieteikumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniedza pagājušā nedēļā. Tiesa pieteikumu vērtēja rakstveida procesā.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka «Primera Air» finanšu problēmu dēļ no 1.oktobra pārtraukusi reisus.

«Ši ir skumja diena visiem »Primera Air« darbiniekiem un pasažieriem. Pēdējo mēnešu laikā kompānija neatlaidīgi centās nodrošināt ilgtermiņa finansējumu lidsabiedrībai. Nespējot vienoties ar mūsu banku par īstermiņa finansējumu, mums nebija citas iespējas kā iesniegt bankrota pieteikumu,» atzina «Primera Air».

Aviokompānijā skaidroja, ka «pēdējos divos gados vairāki neparedzēti neveiksmīgi notikumi būtiski ietekmēja »Primera Air« finanšu stāvokli. 2017.gadā uzņēmums bija spiests pārtraukt izmantot vienu lidmašīnu nopietnu korozijas problēmu dēļ un bija spiests segt visas atjaunošanas izmaksas, tādēļ ciešot vairāk nekā desmit miljonu eiro zaudējumus».

Latvijas LED gaismekļu ražotājs “Vizulo” ir uzstādījis jau vairāk kā 25 000 gaismekļu Islandes pašvaldībās aptuveni 7,5 miljonu vērtībā, informē uzņēmums.

“Vizulo” nodrošina izdevīgāko risinājumu 10 gadu periodam, kurā ņemts vērā ne vien elektrības patēriņš un īpaša gaismekļu konfigurācijas spēja, piemēram, neapžilbināt satiksmes dalībniekus, bet arī iespēja mākslīgajā apgaismojumā redzēt priekšmetus reālās krāsās, kādas var redzēt saules gaismā.

“Vizulo” valdes loceklis Jānis Zeltiņš skaidro: “Islandē konkursi tiek veidoti, primāri domājot par iedzīvotāju labsajūtu, piemēram, lai ārpus telpām uzstādītais apgaismojums nespīdētu iekšā māju logos, neapžilbinātu gājējus, autobraucējus, velosipēdistus. Tā kā Islandē bieži ir nomācies laiks un piecus mēnešus gadā šajā valstī ir polārā nakts, kvalitatīvs ieluapgaismojums ir jo īpaši svarīgs. Viens no konkursu vērtēšanas kritērijiem ir tas, lai izvēlētās apgaismojuma diodes precīzi atveidotu krāsas (salīdzinot ar dabisko gaismu) it visam ne tikai ārā, bet arī iekštelpās. Tādēļ svarīgs nosacījums ir gaismekļu augstais krāsu atveidošanas indekss (Color Rendering Index – CRI). Tādejādi tiek panākts, ka konkursos var piedalīties tikai uzņēmumi ar gaismekļiem, kuriem ir augstvērtīgas diodes.”

Turpmāk pašizolācija jāievēro arī pēc viesošanās Sanmarīno, Nīderlandē, Islandē, Polijā un Kiprā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) jaunākie apkopotie dati.

Pieaugot Covid-19 saslimstībai Eiropā, turpmāk divu nedēļu pašizolācija būs jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur kopumā 17 Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kā arī caur Monako, Andoru, Sanmarīno.

Minēto 17 ES vai EEZ valstu vidū ir Luksemburga, Rumānija, Spānija, Beļģija, Bulgārija, Malta, Zviedrija, Šveice, Čehija, Nīderlande, Portugāle, Islande, Francija, Polija, Horvātija, Austrija, Kipra.

Kopš pagājušās nedēļas datu apkopojuma šim valstu sarakstam pievienojusies Nīderlande, Islande, Polija un Kipra, kā arī Sanmarīno, kas neietilpst nedz ES, nedz EEZ.

Tāpat pašizolācija jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur Austrāliju, Maroku un Kanādu. Šīs valstis ir to "drošo valstu" vidū, kuru pilsoņiem Eiropas Savienība no 1.jūlija atvēra bloka ārējās robežas.

Islande no ceturtdienas ļaus iebraukt valstī visiem ceļotājiem, kam būs pierādījums, ka viņi ir vakcinēti pret Covid-19, pavēstīja Veselības ministrija.

Politika, kas kopš 20.janvāra ir spēkā attiecībā uz viesiem no Šengenas zonas, tagad tiks attiecināta uz pilnīgi visiem ceļotājiem neatkarīgi no tā, kas ir viņu izcelsmes valsts, otrdien norādīja ministrija.

Muitas pārstāvji akceptēs Šengenas valstu vakcinācijas sertifikātus un Pasaules Veselības organizācijas "dzeltenās kartes".

"Visi tie, kas ir pilnībā vakcinēti pret Covid-19, varēs ceļot uz Islandi," teikts paziņojumā, norādot, ka vakcinētajiem ceļotājiem nebūs uz robežas jāveic tests un jāievēro karantīna.

Alternatīvs risinājums paredz, ka ceļotāji var uzrādīt antivielu testa rezultātu, kas liecina par viņu agrāko inficēšanos.

Līdz ar šo lēmumu Islande kļuvusi par vienu no pirmajām Eiropas valstīm, kas savas robežas atver arī valstīm, kas nav Šengenas zonā.

Decembrī gaidāms Moneyval ziņojums, un aizvien pastāv liels risks, ka Latvija tiek iekļauta pelēkajā sarakstā, tā "Dienas Bizness" sadarbībā ar "Luminor" un "Latvenergo" organizētajā konferencē "Biznesa prognozes 2020" atzina Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis.

Konferences laikā izskanēja prognozes, ka nākamajā gadā kreditēšanas apjomi varētu būt lielāki, taču M. Zemītis uzsvēra, ka, ņemot vērā, ka jau šobrīd Latvijas bankās ir grūti atvērt kontus, cerības uz kreditēšanas apjomu pieaugumu ir tikai gadījumā, ja Moneyval sniedz pozitīvu atzinumu.

"Ja pat Islande pelēkajā sarakstā tiek ielikta par veciem grēkiem, tad arī ar Latviju var notikt dažādi," viņš raizējas. Pēc M. Zemīša domām, riski ir ļoti lieli, un, ja negatīvais scenārijs realizējas, tad pozitīvie signāli, par ko patlaban runājam, var tikt nullificēti. Nesen viņš viesojies Serbijā, kura iekļauta šajā sarakstā, un novērojis, ka valstī strādājošajiem uzņēmumiem kredītu procentu likmes ir ļoti nepatīkamas.

Administrācijas un vairāku departamentu pārcelšana uz Rīgu būtiski uzlabojusi Islandē dibinātas aviokompānijas rezultātus

To intervijā DB atzīst PrimeraAir viceprezidente Anastasija Višņakova, piebilstot, ka gūtā pieredze apliecina – Latvija var eksportēt intelektu, savu iedzīvotāju darbaspēju un know-how, un, ja tā vēl mazliet sakārtotu savu nodokļu sistēmu, tad kļūtu citu valstu uzņēmumiem pat ļoti pievilcīga.

Fragments no intervijas:

Kāpēc jūs savu biroju izlēmāt pārcelt uz Rīgu?

Rīgā saņēmām sertifikātu 2014. gada vasarā, un 2015. gadā savas funkcijas sāka pilnvērtīgi veikt PrimeraAir administratīvais (tostarp IT), operatīvais, finanšu un komercdepartaments. Līdz tam kompānijas dažādas funkcijas bija diezgan sadrumstalotas pa vairākām valstīm, taču, secinot, ka finanšu rādītāji nav tie labākie, tika pieņemts stratēģisks lēmums izveidot vienu biroju, no kura notiktu visa kompānijas vadība neatkarīgi no tā, no kurienes lidojam. Izvērtētas vairākas valstis, tostarp arī Polija un Lietuva. Rīgai par labu bija ģeogrāfiskā pozīcija, piemēram, no šejienes aizlidot uz Kopenhāgenu vai Stokholmu ir daudz ātrāk nekā no Islandes, un to var izdarīt vienas dienas laikā un pavadīt tur uz vietas veselu darbadienu. Pozitīvs faktors Latvijā bija arī spēcīgs vietējais aviopārvadātājs, līdz ar to guvām virsroku pār Lietuvu, kam, iespējams, ir labāks nodokļu režīms, bet nav tik labu aviosavienojumu – tas ir svarīgi, jo ceļot sanāk ļoti daudz. Nenoliedzami, uzturēt biroju Islandē vai Skandināvijā ir daudz dārgāk nekā šeit, līdz ar to tas arī bija viens no argumentiem. Tā kā vairākām aviokompānijām šeit jau bija savi administratīvie ofisi – gan airBaltic, gan Smartlynx, gan Norwegian, tad šeit ir pieejami pietiekami daudzi aviācijas speciālisti, kas ir gana liels retums. Rīga, protams, vadībai un īpašniekam patika arī kā pilsēta, kura ir ērta un viss ir tuvu sasniedzams. Zinu - publiskajā telpā nereti tiek apspriests, ka Latvijā nav pietiekami laba vide biznesa attīstībai, bet es teiktu, ka jāskatās, ar ko salīdzina. Latvijā biznesu nav sarežģītāk vai grūtāk veidot kā Skandināvijā. Mūsu kompānijas vadītājs ir teicis labus vārdus gan par Civilās aviācijas aģentūru, gan Satiksmes ministriju, kur cilvēki ir bijuši atvērti un palīdzēt (atrast risinājumu) gatavi. Jā, Latvija ir varbūt pārāk birokrātiska valsts, un dažreiz liekas, ka varētu neprasīt neskaitāmas reizes dokumentāli apliecināt vienas un tās pašas lietas, bet kopumā mums šeit kompāniju izdevās nodibināt pietiekami īsā laikā un arī diezgan viegli. Tomēr jāsaka, ka ne visi līdz tam PrimeraAir strādājušie cilvēki bija sajūsmā par pārcelšanos uz Rīgu. Dzirdējām daudz kritikas. Uz Austrumeiropu skatījās nievājoši, arī uz mani un manu komandu, jo mentalitāte, darbaspējas un ambīcijas ārkārtīgi atšķiras. Tas bija saistīts arī ar nepopulāriem lēmumiem, ko nācās šeit pieņemt. Ne visi skandināvu kolēģi varēja izturēt jaunu darba tempu: pie mums Latvijā cilvēki ir pieraduši daudz strādāt un ir ļoti darbaspējīgi. Skandināvijā darbinieki ir nedaudz iegrimuši sociālismā un paļāvībā uz valsti. Ja četros beidzas darbalaiks, jau trīs minūtes pirms četriem tiek nolikta pildspalva, un tad jau pēc tevis var kaut zāle neaugt. Mūsējie savukārt strādās, kamēr būs pabeigts, – ļoti atšķirīgas ambīcijas. Vēl kāds piemērs: aviācijā jūlijs ir ļoti intensīva darba mēnesis - visvairāk reisu, visvairāk pasažieru, bet Skandināvijā ir kompānijas, kur visa vadība šajā laikā var atļauties aiziet uz trim, četrām nedēļām atvaļinājumā. Neatceros nevienu kompāniju Latvijā, kur visa vadība aizietu kaut vai uz divām nedēļām atvaļinājumā (it īpaši «karstajā» sezonā), arī valsts kompānijās ne, bet tur tas notiek arī privātās kompānijās, tāpēc arī uz mums skatījās kā uz trakiem. Taču tagad jau esam saņēmuši zvanus no citām aviokompānijām, kas grib atbraukt pie mums pieredzes apmaiņā, lai redzētu, kā mums izdevās sasniegt tik labus rezultātus. Redzu, ka Latvija var eksportēt intelektu, darbaspējas un know-how, un, ja mēs mazliet sakārtotu savu nodokļu sistēmu, tad citu traucēkļu nebūtu. Otrā Kipra gluži nebūs, bet iespējams, ka mūsu (un daudzu citu kompāniju) pieredzei sekos arī citi. Pie tā vajag strādāt.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latvijā bāzētā aviokompānija PrimeraAir nākamgad atklās lidojumus no Rīgas savā populārākajā maršrutā - uz Malagu, informē kompānijas pārstāvji.

Uzņēmuma straujā izaugsme un aviācijas tūrisma tendences reģionā mudinājusi aviokompāniju sākt lidojumus no Rīgas uz populāro atpūtas reģionu Kosta del Sol Malagā, Spānijā. Lidojumi tiks veikti reizi nedēļā 2018.gada vasaras sezonā, izmantojot Boeing 737-800 Next-Gen ar 189 vietu ietilpību.

«Atvērt lidojumu no Latvijas mums ir būtisks solis un gaidīts lēmums jau kopš brīža, kad uz Latviju tika pārnesta galvenā mītne. Mūsu izmaksu bāze ļauj konkurēt ar tādiem aviopārvadātājiem kā Norwegian, Ryanair, Vueling un citiem. Latvijā varēsim piedāvāt ļoti konkurētspējīgu produktu gan individuāliem ceļotājiem, gan arī tūrisma aģentūrām,» komentē PrimeraAir komercdirektore un vice-prezidente Anastasija Višņakova.