Lai paplašinātu Itālijas produkcijas noieta tirgu, kā arī pavērtu durvis mazajiem un vidējiem uzņēmumiem eksporta tirgos, Itālijas Kultūras mantojuma un tūrisma ministrija sākusi vērienīgu projektu Signa Maris, kas arī Latvijā paredz izvērst nopietnas aktivitātes ar galveno mērķi attīstīt tūrismu Itālijas dienvidu reģionos – Kalabrijā, Kampānijā, Apūlijā un Sicīlijā, īpaši izceļot jūras ceļus.

Tā kā Itālijas reģionos lielākoties darbojas mazie un vidējie uzņēmumi, bet lielveikalu ķēdes pārsvarā sadarbojas ar lielajām korporācijām, šīs dienvidu valsts produkcijai un tūrisma piedāvājumam nav viegli nodibināt kontaktus eksporta tirgos, ko plānots risināt ar ciešāku Itālijas Tirdzniecības kameras (ITKL) sadarbību ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru.

Prezentējot Signa Maris projektu Latvijā, ITKL prezidents Džuzepe Lepore norādīja, ka Latvijas veikalos atrodami daudzi produkti, kuriem kā ražotājvalsts norādīta Itālija, taču bieži vien to sastāvā pat mazāk nekā 40% izejvielu ir no Itālijas, bet lielākoties produkti tiek importēti un Itālijas rūpnīcās tikai saražots galaprodukts. Tādēļ ar īpašu valsts atbalstu un speciālu projektu plānots virzīt jaunos eksporta tirgos produktus, kuri tiešām gan auguši, gan ražoti Itālijā.

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Pēc Eurostat datiem 2015. gadā Itālijas vispārējās valdības parāds sasniedza 133% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir otrs sliktākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES). Sliktāka valdības parāda un IKP attiecība ir tikai Grieķijā. Par Grieķijas parādu krīzi Latvijas medijos esam redzējuši daudz virsrakstu, bet par Itālijas parādu lasām reti. Vai tas nozīmē, ka Itālijas parāda līmenis nerada bažas? Nebūt ne.

Itālijas parādu rādītājs ievērojami pārsniedz Māstrihtas līgumā noteiktos 60%, kā arī eiro zonas vidējo parāda līmeni (91%). Kad tas ir tik augsts, tad bieži vien investori par valdības vērtspapīru turēšanu vēlas saņemt augstākus procenta maksājumus. Tas ir tāpēc, ka līdz ar parāda lielumu pieaug arī parāda neatdošanas risks. Savukārt pie liela parāda un augstām procentu likmēm ir augsts saistību neizpildes risks. Jo augstāks saistību neizpildes risks, jo grūtāk valdībai aizņemties finanšu tirgū, t.i., likmes kļūst aizvien augstākas līdz brīdim, kad valdības vērtspapīrus ar augstajām likmēm neviens vairs negrib pirkt. Tātad augstāks parāds apgrūtina valdības spēju aizņemties, pārfinansēt esošo parādu un finansēt budžeta deficītu, ar kura palīdzību ekonomikas lejupslīdes laikā varētu īstenot stimulējošu fiskālo politiku. Tāpēc arī ir svarīgi, lai parāda līmenis nebūtu pārmērīgi augsts.

Šī nedēļa eirozonā lielā mērā paies Itālijas zīmē. Proti, Itālijas populistu valdībai ir jāiesniedz Eiropas Komisijai pārskatīts 2019. gada budžeta plāns, jo iepriekšējo EK noraidīja pārlieku lielā budžeta deficīta dēļ.

Tas ir eirozonas vēsturē nebijis gadījums, kad EK noraida kādas valsts budžeta projektu. Itālijas jaunā valdība atšķirībā no iepriekšējās valdības iecerētā budžeta deficīta 0,8% apmērā no IKP to ir paaugstinājusi līdz 2,4% no IKP. Lai gan tas ir zem Māstrihtas kritērijos noteiktajiem 3%, tomēr tas jāskata kontekstā ar Itālijas ārējo parādu, kas ir 131% no IKP, lai gan Māstrihtas kritēriju limits ir 60% no IKP. Turklāt, saskaņā ar EK aplēsēm, Itālijas valdības plānotie izdevumi, ņemot vērā EK prognozes par valsts izaugsmi un parāda apkalpošanas izmaksām, bīstami tuvosies 3% 2019. gadā, bet 2020. gadā tos pārsniegs. Itālijas vicepremjers Mateo Salvini jau ir paziņojis, ka vadīsies pēc saviem, nevis EK aprēķiniem un jautājumā par Itālijas budžeta deficītu negrasās piekāpties ne par milimetru.

Eiropā šobrīd ir parādījusies mode uzreiz pēc vēlēšanām palikt bez valdības. Pēdējā, kas šo tendenci ir turpinājusi, ir Itālija. Vēlēšanas notika jau šī gada 4. martā, tomēr šobrīd joprojām nav miņas par koalīciju, kam tad varētu uzticēt valdības veidošanu.

Kaut arī globālā un pēc tam Eiropas parādu krīze būtiski ietekmējušas iedzīvotāju noskaņojumu un radījusi populistu partiju popularitātes vilni daudzviet Eiropā, Itālijas iedzīvotāju protesta balsojumam 4. marta vēlēšanās nebija jābūt īpašam pārsteigumam.

Itālija ir trešā lielākā eiro zonas valsts, un straujas izaugsmes periodu tā nav pieredzējusi jau aptuveni divdesmit gadu. Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju 2017. gadā bija zem 2000. gada līmeņa un tā pieaugums ir būtiski lēnāk nekā citās eiro zonas valstīs.

Šī vājā izaugsme, protams, atspoguļojas arī iedzīvotāju maciņos. Iedzīvotāju reālais ienākumu līmenis (rīcībā esošie ienākumi) kopš 2000. gada ir sarukuši par aptuveni 10%. Bezdarba līmenis – kaut arī samazinājies no 13% krīzes augstākajā punktā – turpina būt augsts jeb 11%. Bezdarbs jauniešu vidū ir viens no augstākajiem eiro zonā (34% 2017. gadā). Pieaudzis arī to cilvēku skaits, kas dzīvo uz nabadzības robežas. Vienlaikus palielinājies arī valsts parāda līmenis, valdības parāds pieaudzis līdz 132%, kas ir otrs augstākais eiro zonā aiz Grieķijas

Šā gada otrajā ceturksnī Itālijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājies par 0,2%, salīdzinot ar periodu no šā gada janvāra līdz martam, tādējādi recesija valsts ekonomikā ilgusi jau divus gadus, kas ir garākais periods pēdējo divdesmit gadu laikā.

Vienlaikus samazinājums bijis mazāks nekā gada pirmajā ceturksnī (-0,6%) un mazāks nekā prognozēja analītiķi (-0,4%). Tas licis Itālijas valdībai nākt klajā ar paziņojumu, ka recesija valstī tuvojas beigām. Divpadsmit mēnešu griezumā valsts IKP sarucis par 2,0 procentiem, liecina Istat dati.

Itālijas ekonomikas ministrs Fabricio Sakomāni, uzstājoties televīzijā SKY, norādīja, ka gada trešajā un ceturtajā ceturksnī valsts ekonomika piedzīvos atveseļošanos. «Šobrīd tehniski ir iestājies tas posms, kuru mēs apzīmējām ar ekonomiskā cikla pagrieziena punktu,» sacīja Itālijas ekonomikas ministrs. Kopumā paredzēts, ka Itālijas IKP šogad samazināsies aptuveni par 1,8%. Pērn Itālijas ekonomika krita par 2,4%.

Itālijas parlamenta vēlēšanas noslēgušās ar strupceļu, radot bažas, ka valstī sāksies politiska nestabilitāte. Lai gan parlamenta apakšpalātā nelielu vairākumu izdevies iegūt Pjēra Luidži Bersani vadītajai kreisi centriskajai koalīcijai, Itālijas Senātā neviena partija nav ieguvusi vairākumu.

[Papildināta ar 2. – 4. rindkopu]

Reaģējot uz Itālijas parlamenta vēlēšanu rezultātiem, vērstpapīru tirgi piedzīvojuši strauju kritumu. Tirdzniecības dienas sākumā samazinājušies Francijas, Vācijas, Spānijas un Itālijas biržu indeksi.

Itālijas Milānas biržas indekss FTSE MIB piedzīvoja kritumu 4,7% apmērā, Londonas FTSE 100 – 1,36% apmērā, Vācijas DAX 1,88% apmērā un Parīzes Cac 40 2,31% apmērā.

Kāpumu piedzīvojušas Itālijas parāda apkalpošanas izmaksas, sasniedzot 4,68% lielu likmi par parādzīmēm ar desmit gadu ilgu atmaksas termiņu, kas ir augstākais līmenis kopš šā gada sākuma. Parādzīmju likmes palielinājušās arī Spānijai, Portugālei un Grieķijai.

Vērojams otrs garākais nepārtrauktas ASV tautsaimniecības izaugsmes cikls mūsdienu ekonomikas vēsturē; nekas gan nemēdz būt mūžīgs.

Pasaule jau ilgāku laiku dzīvo tautsaimniecības izaugsmes apstākļos. Tiesa gan, ekonomikas cikliskumu neviens atcēlis nav. Šobrīd populāri paredzēt, ka tuvojamies pieauguma cikla vēlīnajai stadijai (vai tajā jau atrodamies), kur sevišķi izteikts tas esot attiecībā uz ASV. Ekonomisti spriež, ka tautsaimniecības recesiju šajā valstī izsludinātās nodokļu atlaides būs vien aizkavējušas. Piemēram, The Wall Street Journal tirgus speciālistu aptaujas rezultāti liecina, ka ekonomikas lejupslīde ASV, visticamāk, materializēsies 2020. gadā.

Otrs garākais

Šobrīd vērojams otrs garākais ASV tautsaimniecības izaugsmes periods, kuru nepārtrauc kāda recesija, vēsturē (izaugsme vērojama jau kopš 2009. gada vidus). Tomēr arvien lielāka daļa ekspertu sliecas domāt, ka šādi laiki mūžīgi nebūs. Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) finanšu procesu vērotāju aptaujas rezultāti liecina, ka šobrīd 60% privātā sektora ekonomistu paredz, ka, visticamāk, 2020. gadā piedzīvosim ASV recesiju. Vēl 22% uzskata, ka tas notiks 2021. gadā. Attiecīgi - mazākā daļa lēš, ka ASV recesiju sagaidīsim 2022. gadā vai pat vēl vēlāk.

Aktuālās raizes par recesiju, kuru rezultātā tiek cirpti uzņēmumu un patēriņu tēriņi, var aizvest līdz reālai ekonomikas lejupslīdei

Finanšu tirgus

Globāli ietekmīgākās tautsaimniecības jau kādu laiku demonstrē savārguma pazīmes; arī finanšu tirgū nomanāms stress. Tiesa gan, pagaidām neizbēgama recesija pasaulei paredzēta netiek un pieņēmums ir, ka pat tālāk no šāda scenārija atrodas ASV. Dažkārt gan tiek norādīts, ka ekonomikai problēmas var atnest kaut vai tikai to gaidīšana. Arī ASV prezidents Franklins Rūzvelts 1933. gadā, runājot par plāniem apkarot Lielo depresiju, teica, ka nav ko baidīties no pašas recesijas - vien no bailēm par recesiju.

Nesen, piemēram, Bank of America vadība spriedusi, ka šā brīža raizes par recesiju ir pārspīlētas. Bankas šefs gan lika nojaust – tas var radīt pavisam reālas sekas. Proti, investoru raizes par ekonomikas lejupslīdi var nozīmēt pašpiepildošo pareģojumu piepildīšanos. «Ja ir aktuālas raizes par recesiju un uzņēmumu investīcijas rezultātā tiek apcirptas, tad šis ceļš patiešām var aizvest līdz reālai ekonomikas lejupslīdei,» Financial Times norāda arī Hermes Investment Management pārstāvji.

Pēc tam, kad Itālijas parlamenta vēlēšanās pārsteidzoši labus rezultātus uzrādījušas pret taupības pasākumiem noskaņoti politiskie spēki, Eiropas Komisija (EK) aicinājusi Itālijas nākotnes valdību turpināt uzsākto budžeta deficīta samazināšanas kurus.

«Aizvadītajā piektdienā itāļi skaidri runāja par apņēmību samazināt valsts parādu. Šīs apņemšanās joprojām ir spēkā, un komisija cer uz to ievērošanu,» EK runasvīra Olivera Beilija (Olivier Baily) sacīto citē Euobserver.

Arī Eiropas Savienības valstis aicinājušas Itālijas politiķus pēc iespējas ātrāk izveidot stabilu valdību – Francija un Vācija uzsvērušas nepieciešamību turpināt iesāktās reformas, bet Spānija vēlēšanu rezultātus komentējusi kā «lēcienu nekurienē».

Db.lv jau vēstīja, ka Itālijas parlamenta vēlēšanas noslēdzās ar strupceļu, kas izraisījis bažas, ka valstī gaidāma politiska nestabilitāte, kura, savukārt, var izraisīt jaunu tirgu neuzticēšanos eirozonai un saasināt ekonomisko krīzi. Lai gan parlamenta apakšpalātā nelielu vairākumu izdevies iegūt Pjēra Luidži Bersani vadītajai kreisi centriskajai koalīcijai, Itālijas Senātā to izdarīt nav izdevies nevienam politiskajam spēkam. Vēlēšanās lielu atbalstu arī ieguvušas pret taupību noskaņotās politiskās kustības - bijušā Itālijas premjera Silvio Berluskoni Brīvības partija un komiķa Bepes Grillo izveidotā Pieczvaigžņu kustība. Analītiķi paredz, ka labākajā gadījumā šāds vēlēšanu iznākums nozīmētu nestabilu koalīcijas valdību.

Jautājumi un padomi par to, kad gaidāma krīze, parādās arvien biežāk. Uztvere saasinās, jo izaugsmes tempi palēninās un izaicinošo ģeopolitisko notikumu klāsts pieplacina uzņēmēju un patērētāju noskaņojumu.

Ja ASV piedzīvo recesiju, sekundārā ietekme uz Eiropu ir tieša un arī tā piedzīvo lejupslīdi. Sākotnējā fāzē, kas var ilgt divus trīs ceturkšņus, var novērot zināmu tendenču atšķiršanos. Tomēr tad šis vilnis ir jūtams arī Eiropā un noteikti būs arī Latvijā. Tādēļ ASV tiek pievērsta uzmanība, jo notikumi šajā ekonomikā var ieskandināt jaunus pavērsienus globālajā ekonomikā. Ne velti ir teiciens, ka, ja ASV nošķaudās, pārējā pasaule apaukstējas.

Bažas, ka ASV briest jauna lejupslīde uzplaiksnīja pērnā gada rudenī. Fiksēto ienākumu tirgus, kas vēsturiski ir spējis to noteikt visprecīzāk, šobrīd ir ļoti tuvu sarkanajam signālam. Tādēļ pastāv iemesls bažām, ja vēsturiskās norādes izrādīsies pareizas. Vēsturiski viens no ticamākajiem rādītājiem, kas ir norādījis uz gaidāmu lejupslīdi ASV, ir ienesīguma līknes slīpums, kas ir vienkārša starpība starp ilgtermiņa un īstermiņa obligāciju procentu likmēm. Tas parasti attiecas uz 10 gadu un 2 gadu parādzīmju ienesīgumu. Tā kā parasti aizņemties naudu uz 10 gadiem ir dārgāk nekā uz 2, tad šī starpība (10 g. mīnus 2 g.) parasti ir pozitīva. Bet atsevišķās situācijās 2 gadu ienesīgums kļūst lielāks par 10 gadīgo, padarot starpību negatīvu. Apgrieztā ienesīguma līkne ir paredzējusi visas deviņas ASV recesijas kopš 1955. gada. Tikai vienu reizi pēdējo 40 gadu laikā (1998. gadā) tā ir pievīlusi. Taču jāpiebilst, ka toreiz ienesīguma līkne bija apgriezta tikai minimāli - 7 bāzes punkti, turklāt uz ļoti īsu laiku.

Itālijas parādu krīze, kopā ar augstajām valsts aizņemšanās izmaksām starptautiskajos tirgos, līdz gada beigām Romai varētu likt lūgt Eiropas Savienības (ES) palīdzību, atsaucoties uz augsta ranga amatpersonām, vēsta Financial Times.

Patlaban Itālija oficiāli noliedz, ka tai nepieciešama palīdzība, kas varētu izpausties kā tās parādzīmju uzpirkšana, jo valsts ieviesusi visaptverošus taupības pasākumus. Tomēr tuvāko mēnešu laikā situācija var mainīties un Itālijas premjeram Mario Monti, apmaiņā pret palīdzību, nāksies piekrist stingriem nosacījumiem, norāda medijs.

Par vienu no iemesliem tādam notikumu pavērsienam var kalpot recesija, kas, visticamāk, šogad būs smagāka nekā iepriekš prognozēts. Valsts ekonomika šogad varētu samazināties pat par diviem procentiem, iepriekš prognozēto 1,2% vietā. Līdz 2,2% no IKP kāpt varētu Itālijas budžeta deficīts (iepriekš prognozēts 1,7% apmērā).

Cenšoties ierobežot koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, Eiropas valstis noteikušas jaunus ierobežojumus, sevišķi ceļošanai uz Itāliju, kas ir Covid-19 smagāk skartā valsts Eiropā.

Austrija brīdinājusi savus pilsoņus nedoties uz Itāliju, un ceļotāji no Itālijas varēs iebraukt Austrijā vienīgi tad, ja viņiem būs veselības sertifikāts vai ja viņiem piekritīs 14 dienu paškarantīnai pēc robežas šķērsošanas.

Austrijā aizliegti arī pasākumi ar lielu dalībnieku skaitu, un Austrijas universitātes uz laiku pāries uz e-apmācību.

LASI ARĪ: Vīrusa riski var pavērt arī iespējas

Malta pilnībā aizliegusi pasažieru satiksmi ar Itāliju, un aizliegumu iebraukt valstī ceļotājiem no Itālijas ieviesusi arī Serbija.

Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Dāvids Sasoli pēc Itālijas apmeklējuma nedēļas nogalē pats noteica sev karantīnu.

Tas ir noticis. Eiropas Komisija (EK) otrreiz ir noraidījusi Itālijas budžeta plānu 2019. gadam un ir ļoti tuvu tam, lai Itālijai piemērotu soda naudu 0,2% līdz 0,5% apmērā no IKP. Savukārt Roma jau ir paziņojusi, ka no plānotā budžeta deficīta 2,4% apmērā neatkāpsies, jo to prasot itāļu tauta.

Itālijas populistu valdība plāno samazināt pensionēšanās vecumu, ieviest garantēto minimālo ienākumu pabalstu un samazināt nodokļus. Tajā pašā laikā vienas no lielākajām uzņēmēju teritoriālajām asociācijām Assolombarda, kas apvieno 6000 uzņēmumus, prezidents Karlo Bonomi avīzei The Guardian ir norādījis, ka budžeta projekts ir drīzāk vēlēšanu dividenžu apmaksa, nevis nopietns ekonomikas stimulēšanas plāns.

Atkāpties no nākamajā gadā iecerētajiem tēriņiem valdība nevar tīri iekšpolitisku iemeslu dēļ.

Iekšpolitiski jaunā Itālijas populistiskā valdība nevar atkāpties no budžeta projekta, neraugoties uz EK iebildumiem, jo to sagaida nabadzīgo valsts dienvidu iedzīvotāji, savukārt atblastītāji industriālajos ziemeļos cer uz nodokļu atvieglojumiem. Tajā pašā laikā daļā biznesa briest neapmierinātība, kā to jau norāda Bonomi izteikumi, jo tirgi ir noreaģējuši negatīvi un ir pieaugušas Itālijas vērtspapīru procentlikmes, kas nozīmē, ka ir kāpuši arī banku procenti, kas padara dārgāku aizņemšanos uzņēmējiem, kas gribētu veikt investīcijas. Protams, var rasties jautājums, kādēļ Itālijas valdība tik ļoti ir iespītējusies un vai tā nebaidās no sankcijām.

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Itālijas vārgā ekonomika nevar atļauties politisku nestabilitāti, uzrunājot šīs valsts parlamentu pavēstījis Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisārs Oli Rēns.

Politiskā nestabilitāte, kas saistīta ar bijušā premjera Silvio Berluskoni tiesvedību, var atbaidīt investorus, un to Itālijas ekonomika nevar atļauties, norādījis O. Rēns. Silvio Berluskoni partija vairākkārt draudējusi pamest Enriko Letas valdību, ja tā atņems Itālijas bijušajam premjeram deputāta statusu saistībā ar viņa notiesāšanu augustā par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Paredzams, ka Itālijas parlaments par S. Berluskoni deputāta statusu lems trešdienas pēcpusdienā.

Tāpat O. Rēns kritizējis Itālijas lēmumu par atteikšanos no sabiedrībā nepopulārā mājokļu nodokļa, kas radījis bažas par šīs valsts spējām pārvaldīt savu budžetu un uzlabot ekonomiskās izaugsmes potenciālu. «Mēs esam ieteikuši pārcelt nodokļu slogu no ražošanas uz nekustamo īpašumu un patēriņu, tādējādi mājokļu nodokļa atcelšana ir solis pretējā virzienā,» sacīja O. Rēns.

Bijušais Itālijas premjers Silvio Berluskoni gatavs arī turpmāk atbalstīt premjera Enriko Letas valdību, vēsta BBC. Iepriekš bijušā premjera partija pauda pretējus uzskatus, tādējādi Itālijas valdību novedot līdz sabrukuma robežai.

Trešdien Itālijā paredzēts uzticības balsojums premjera E. Letas valdībai. Par uzticības balsojumu tika lemts, jo nedēļas nogalē S. Berluskoni pieprasīja, lai Itālijas valdību atstāj pieci ministri.

Šāds solis izraisīja bažas par gaidāmu Itālijas valdības sabrukumu, kas varētu atstāt sekas gan uz valsts ekonomiku, gan uz eirozonu kopumā. Vienlaikus izskanēja, ka daļa no S. Berluskoni ministriem negrasās klausīt partijas līdera pavēlēm un turpinās atbalstīt E. Letas valdību. Analītiķi norādīja, ka tas nozīmē arī to, ka varētu būt gaidāma S. Berluskoni partijas sašķelšanās.

Itālijas parlamenta debatēs pirms uzticības balsojuma S. Berluskoni norādījis, ka valstij nepieciešama valdība, kas var veikt strukturālas un institucionālas reformas. Šāda piekāpšanās, visticamāk, S. Berluskoni ietekmi Itālijas politikā ievērojami samazinās.

Eiropas Komisija (EK) trešdien oficiāli noraidīja Itālijas populistu valdības izstrādāto valsts budžeta projektu, paverot ceļu līdz šim vēl nepieredzētām Briseles sankcijām.

«Izvērtējot Itālijas valdības piedāvājumu, mēs saskatām risku tam, ka valsts varētu mēnessērdzīgi ieslīdēt nestabilitātē,» preses konferencē Briselē norādīja EK viceprezidents Valdis Dombrovskis.

«Mēs secinām, ka pārmērīgas budžeta deficīta procedūras sākšana ir pamatota,» piebilda Dombrovskis, norādot uz Eiropas Savienības (ES) oficiālo procesu, lai sodītu bloka dalībvalstis par pārmērīgiem izdevumiem. Šādas sankcijas vēl nav piemērotas nevienai ES dalībvalstij.

Šāds EK lēmums pārsteigumus nerada, jo komisija Itālijas 2019.gada budžeta projektu jau bija noraidījusi pagājušajā mēnesī.

Neraugoties uz EK spiedienu, Itālijas populistu valdība attiecās mainīt savu budžeta projektu, kurā paredzētais maksimālais budžeta deficīts 2019.gadam ir 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2020.gadam – 2,1% no IKP.

Baltijas valstu ekonomikas jau vairākus gadus bauda strauju izaugsmi. Savukārt ekonomikas aktivitātes radītais pieprasījums arvien vairāk deldē darbaspēka rezerves. Darbaroku trūkums veicina strauju vidējās algas pieaugumu, raisot diskusijas sabiedrībā par iespējamu ekonomikas pārkaršanu.

Swedbank ekonomikas uzkaršanas indekss rāda, ka silstošais darba tirgus vēl nav radījis būtiskas sabalansētības problēmas ekonomikā un ietekme uz inflāciju ir mērena. Lai gan ekonomika vēl nepārkarst, temperatūra ar katru straujās izaugsmes gadu kāpj augstāk. Visaugstākais pārkaršanas risks ir Lietuvai, bet tas briest arī Latvijā un Igaunijā. Ekonomikas politikas veidotājiem jāsaglabā vēss prāts un jāīsteno piesardzīga politika, lai izvairītos no ekonomikas drudža un iespējamām komplikācijām.

2008.-2009. gadā piedzīvotā krīze Baltijā bija sāpīgāka nekā daudzviet citur. Atskatoties tagad uz pirmskrīzes periodu, nepatikšanas šķiet acīmredzamas. Algu izaugsme pirms krīzes Baltijā sasniedza prātam neaptveramus 20‑30%. Mājokļu cenas, kuru pieaugumu veicināja nepamatots optimisms par nākotnes izaugsmi un straujš saistību pieaugums, auga vairāk nekā divtik strauji kā algas. Tekošā konta bilance, kuru galvenokārt veido eksporta un importa starpība, bija dziļos mīnusos, norādot uz būtisku sabalansētības trūkumu ekonomikā. Pasaules finanšu un ekonomikas krīzes ledainais vilnis pārvēlās pāri pārkarsušajai Baltijas ekonomikai, radot aukstuma šoku un pamatīgus krampjus. Sekas bija smagas. Ekonomikas apjoms samazinājās par 15-20%, algas krita, bet bezdarba līmenis uzleca līdz turpat 20%, daudzi emigrēja. Ja vien pirmskrīzes gados ekonomikas temperatūrai nebūtu ļauts uzkāpt tik augstu un tiktu novērsta nekustamā īpašuma cenu burbuļa veidošanās, tad globālās krīzes vilnis būtu daudz mazāk jūtams.

Pasaulē un Eiropā valdošie nenoteiktības vēji ietekmēs ekonomiskās izaugsmes apmērus arī Latvijā, vienlaikus tie investorus padara piesardzīgākus un tādējādi lēmumi par ieguldījumiem var tikt atlikti.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē par to, ko 2020. gads nesīs ekonomikai Eiropā un Latvijā, atklāja Latvijas Bankas eksperti.

Latvijas Banka IKP pieaugumu 2020. gadam rēķina 2,6% (izlīdzinātie dati), inflāciju 2,4%. Pasaules ekonomika, lai arī lēnāk, bet aug. Ekonomika aug divu faktoru dēļ - pieaug strādājošo skaits un pieaug darba ražīgums, turklāt bezdarba līmenis tādās valstīs kā Vācijā, ASV, Jāpānā ir nepieredzēti zems.

Vienlaikus ir vairāki nenoteiktības faktori -- tirdzniecības kari, Brexit, politiskā nestabilitāte, arī koronovīrusa jautājumi utml.. Tam pretī ir vairākas ekonomisko izaugsmi balstošās sviras, viena no tām monetārā politika, taču ar to vien varot nepietikt.

ASV un Eiropas biržu indeksi otrdien kritās, ko noteica bažas par ASV ekonomikas perspektīvu un Itālijas konfliktu ar ES budžeta un nodokļu jautājumā, kamēr investori turpināja izvērtēt Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultātus.

Volstrītā investoru bailes par ASV ekonomikas pieauguma palēnināšanos izraisīja valsts obligāciju cenu samazināšanos, un obligācijām ar 10 gadu dzēšanas termiņu tā īslaicīgi nokritās līdz zemākajam līmenim kopš 2017.gada septembra.

Saruka arī ASV uzņēmumu akcijas, un galvenie ASV biržu indeksi nokritās līdz divu mēnešu zemākajiem līmeņiem. Maijs var noslēgties kā pirmais šī gada mēnesi, kura gaitā Volstrīta piedzīvojusi kritumu.

«Akciju tirgus vilcinās, kamēr obligāciju tirgum, šķiet, ir diezgan spēcīgs uzskats, ka pasaules ekonomika palēninās,» sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

«Arī no psiholoģiskās perspektīvas akciju tirgum maijā ir tendence uz nepietiekamu sniegumu, tāpēc daudzi pircēji vienkārši grib nogaidīt līdz mēneša beigām.»

Itālijas ekonomika laika posmā no aprīļa līdz jūnijam sarukusi par 0,8%, kas ir nedaudz vairāk nekā uzskatīts iepriekš, atsaucoties uz oficiālajiem datiem, ziņo BBC.

Pagājušajā mēnesī tika ziņots, ka ekonomika sarukusi par 0,7%. Lielāks kritums saistīts ar negatīvām tendencēm investīciju jomā un patērētāju izdevumos.

Kā vēstīts, Francijas centrālā banka tikko paziņojusi, ka arī šīs valsts ekonomika trešajā ceturksnī sāks slīgt recesijā.

Salīdzinot ar atbilstošo periodu iepriekšējā gadā, Itālijas ekonomika sarukusi par 2,6%. Iepriekš tika ziņots par IKP kritumu 2,5% apmērā.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, iekšzemes patēriņš samazinājies par 0,7%, bet investīcijas - par 2,3%. «Tas ir sliktāk, nekā bijām gaidījuši, un patērētāju izdevumu krituma apjoms ir īpaši nepatīkams pārsteigums,» teikusi Unicredit ekonomiste Loredana Federiko.

Pasaules finanšu tirgū pēdējās dienas bijušas trauksmainas. Pēc jaunumiem par to, ka koronavīruss sācis straujāk izplatīties ārpus Ķīnas, spēji zemāk planējusi daudzu riska aktīvu vērtība.

Piemēram, ASV "Dow Jones Industrial Average" akciju indeksa vērtība šo pirmdien saruka vairāk nekā par 1000 punktiem un procentuālā izteiksmē - par 3,6%. Rezumējot - akcijām pats šīs nedēļas sākums bija sliktākais divos gados.

ASV akciju cena straujāk sarūk jau kopš pagājušās nedēļas vidus, un šajā visai nelielajā laika posmā tās ir iespējušas paspēlēt jau visus savus šā gada guvumus. Līdzīgas tendences vērojamas arī citos lielākajos pasaules akciju tirgos. Turklāt šīs otrdienas pēcpusdienā izskatījās, ka cenu kritums turpināsies. Viedokļi par notiekošo tradicionāli ir visai daudz. Finanšu tirgos ne vienmēr tendences nosaka kādi dzelžaini fakti. Patiesībā tie mēdz būt visai emocionāli. Mēdz teikt, ka Volstrītā cenu tendences drīzāk nosaka alkatība un bailes. Vēl pagājušonedēļ DB rakstīja, ka februāris akciju tirgos varētu būt ieskicējis eiforiju.

Pēdējos gados Eiropas Centrālā banka kopā ar ASV Federālo rezervju sistēmu īstenojusi bezatbildīgāko naudas drukāšanu modernās pasaules vēsturē, kā ietekmē pasaule ir iedzīta vēl dziļākos parādos, nekā tā bija 2008. gada krīzes laikā. Tas novedis pie pēdējos gadu desmitos nepieredzētas divciparu inflācijas, kuras slāpēšana izraisīs recesiju, kā arī valstu un korporāciju maksātnespēju.

To intervijā Dienas Biznesam saka Einars Repše, kurš no 1991. līdz 2001. gadam bija Latvijas Bankas prezidents, no 2002. līdz 2004. gadam – Ministru prezidents, pēcāk gadu – aizsardzības ministrs, bet no 2009. līdz 2010. gadam arī finanšu ministrs. Viņš uzskata, ka pašlaik ir ļoti eksistenciālas dabas jautājums: vai nu Eiropas Centrālā banka beidzot izpildīs savu tiešo pienākumu un nodrošinās stabilu eiro, vai arī eiro vienkārši izzudīs un eirozona izjuks, tās vietā nākot kaut kam labākam.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat pašreizējo situāciju – augsta inflācija, karš Ukrainā, neprognozējama rītdiena, kas daudzus vedina uz 1991. gada notikumiem?

Itālijai, visticamāk, tuvāko sešu mēnešu laikā būs nepieciešams Eiropas Savienības (ES) aizdevums, jo tā aizvien dziļāk iegrimst ekonomiskajā krīzē, bet kredītresursu trūkumus pārņem lielākās bankas, brīdinājusi valsts otra lielākā banka.

Mediobanca – Itālijas otra lielākā banka – norāda, ka tās maksātspējas indekss, valdot nestabilitātei pasaules finanšu tirgos, brīdina par situācijas pasliktināšanos, vēsta britu laikraksts The Guardian.

«Laiks ātri tuvojas beigām. Situācija Itālijas makroekonomikā pēdējā ceturkšņa laikā nav uzlabojusies, drīzāk ir noticis pretējais. Vismaz 160 lielām Itālijas kompānijām patlaban piemērota speciāla krīzes pārvalde,» sacījis Mediobanca galvenais analītiķis Antonio Guglielmi.

Banka brīdina, ka Itālijai tuvāko sešu mēnešu laikā nenovēršami būs jāvēršas pie ES, lūdzot starptautisko aizdevumu, ja vien nesamazināsies valsts aizņemšanās izmaksas un nenotiks plašāka ekonomikas atveseļošanās. Itālijas parādsaistības ar 2,1 triljonu eiro apmērā, kas ir pasaules trešais lielākais valsts parāds pēc ASV un Japānas. Parāda apkalpošanas izmaksu pieaugums apdraud Itālijas parāda ilgtspēju. Kopš maija Itālijas desmit gadu parādzīmju likmes pieaugušas līdz 4,8%.