«Varat iedomāties šādu ainu – jūs esat uzņēmējs, kas vēlas braukt uz Rīgu, jo vēlaties tur sākt biznesu. Jums ir nauda un viss nepieciešamais. Vēlaties saņemt vīzu, taču tiekat noraidīts. Vai arī – jums tiek piešķirta vīza, bet vienīgi uz trim četrām dienām. Ja Latvija vēlas saņemt šādu cilvēku naudu, investīcijas, valsts ir jāatver,» norāda Latvijas goda konsuls Libānā Žerārs Reno intervijā laikrakstam Diena.

Tāpat, jautāts par to, vai Latvija ir pārlieku noslēgta valsts, Ž. Reno norāda, ka konsulātam Libānā būtu nepieciešams lielāks atbalsts no Latvijas valdības. «Gribam, lai mūs adekvāti novērtē. Man ir nepieciešams vairāk brošūru, bukletu. Es allaž atgādinu – sūtiet man vairāk žurnālu, materiālu, es varu ar tiem iepazīstināt. Es taču nevaru, ceļojot no Rīgas atpakaļ uz Beirūtu, visu to atvest pats,» norāda goda konsuls.

Runājot par to, vai būtu iespējama Latvijas un Libānas uzņēmēju sadarbība, Ž. Reno Dienai norāda, ka Libānā ražoto preču daudzums nav liels, un uzsvars tiek likts uz importu – Libāna importē no Ķīnas, no Eiropas, no ASV. «Mūsu uzņēmēji uzskata, ka Latvijas preces joprojām ir nedaudz dārgākas par citu valstu ražojumiem. Par atšķirību no Ķīnas cenām nerunāsim, bet arī tādas lielās valstīs kā Francija un Vācija ražojumu cena ir zemāka,» norāda konsuls.

Savulaik viņš bija ietekmīga persona automašīnu ražošanas nozarē, kuram Japānā bija teju varoņa statusus. Pēc tam viņš kļuva par vienu no visatpazīstamākajiem aizdomās turētajiem. Tagad viņš ir starptautisks bēglis, vēsta BBC.

Bijušais "Nissan" boss, miljonārs Karloss Gosns mēnešiem gatavojās stāties tiesas priekšā saistībā ar apsūdzībām finanšu noziegumos. Vismaz tam japāņu varas iestādes ļāva ticēt.

Viņš aprīlī samaksāja drošības naudu 1 miljarda jenu (8,9 miljoni ASV dolāru) apmērā. Viņu diennakts režīmā uzraudzīja kamera, kas uzstādīta ārpus mājas. Viņa iespējas izmantot tehnoloģijas bija stipri ierobežotas un viņam tika aizliegts izceļot uz ārzemēm.

Taču daudziem par lielu pārsteigumu Jaungada vakarā K. Gosns parādījies Libānā. "Es esmu aizbēdzis no netaisnības un politiskās vajāšanas," liecina viņa paziņojums.

"Tas mums bija milzīgs pārsteigums. Es esmu apmulsis," viņa advokāts Juničiro Hironaka sacījis žurnālistiem Tokijā neilgi pēc tam, kad nākusi klajā informācija par K. Gosna atrašanās vietu. "Es gribu viņam pajautāt: "Kā jūs to varējāt mums nodarīt?""

Libānas galvaspilsētā Beirūtā otrdien notika divi spēcīgi sprādzieni, kuros dzīvību zaudējuši vairāk nekā 100 cilvēki un aptuveni 4000 ievainoti, bet vēl 100 pazuduši bez vēsts, trešdien paziņojis Libānas Sarkanais Krusts.

"Līdz šim vairāk nekā 4000 cilvēku ir ievainoti un vairāk nekā 100 zaudējuši dzīvību. Mūsu komandas turpina meklēšanas un glābšanas operācijas," paziņoja Libānas Sarkanais Krusts.

Beirūtā bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku 

Beirūtā pēc spēcīgā sprādziena ostā bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku,...

Vairums cietušo guvuši vidēji smagus vai smagus ievainojumus. Daudz cilvēku joprojām ir iesprostoti zem gruvešiem.

Sprādzieni notika ostas rajonā. Otrais sprādziens raidīja debesīs milzīgu oranžu ugunsbumbu, kurai sekoja triecienvilnis, kas izpostīja ostu un ēkas tās apkārtnē, izsitot ēku logus vairāku kilometru attālumā.

Sprādzieni bija ļoti spēcīgi pat pilsētai, kas pieredzējusi pilsoņkaru, pašnāvnieku sprādzienus un Izraēlas bruņoto spēku triecienus. To troksnis bija dzirdams pat Kiprā, kas atrodas Vidusjūrā vairāk nekā 200 kilometru attālumā.

Seismologi sprādzienu radīto satricinājumu pielīdzināja 3,3 magnitūdu stiprai zemestrīcei.

Šorīt no ostas turpina pacelties gaisā dūmi un pilsētas centra ielas ir pilnas drupām, bojātām automašīnām un stikliem.

Libānas premjerministrs Hasans Diabs paziņoja, ka ir eksplodējušas 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā, izraisot "katastrofu jebkurā šī vārda nozīmē".

"Šodien notikušais nepaliks bez atbildības. Tie, kas ir atbildīgi par šo katastrofu, samaksās," televīzijā izsakoties par sprādzieniem, otrdien sacīja Diabs.

Arī Libānas prezidents Mišels Auns pavēstījis, ka sprāgušas 2750 tonnas amonija nitrāta, kas nedroši glabātas noliktavā.

Auns sasaucis trešdien valdības ārkārtas sēdi un paziņojis, ka jāizsludina divu nedēļu ārkārtas stāvoklis.

Libānas Vispārējās drošības dienesta vadītājs Abass Ibrahims iepriekš norādīja, ka sprādzienus varēja izraisīt "ārkārtīgi eksplozīvie materiāli", kas pirms kāda laika konfiscēti uz kāda kuģa un glabāti noliktavā ostā dažu minūšu gājiena attālumā no Beirūtas iepirkšanās un naktsdzīves rajoniem.

Kāds karavīrs no ostas ziņu aģentūrai AFP situāciju tur raksturoja kā katastrofu.

"Uz zemes guļ līķi. Ātrās palīdzības mašīnas turpina savākt mirušos," sacīja karavīrs.

Pie ostas sapulcējušies cilvēki, kuri izmisīgi vēlas iegūt ziņas par saviem tuviniekiem, kas sprādzienu brīdī atradās ostā un tās tuvumā. Arī slimnīcās sapulcējušies cilvēki, cerībā iegūt ziņas par pazudušajiem tuviniekiem.

Valsts Nacionālā ziņu aģentūra sākotnēji vēstīja, ka sprādzienus izraisījis ugunsgrēks pirotehnikas noliktavā pie Beirūtas ostas.

Izraēlas valdības amatpersona apliecināja, ka Izraēlai "nav nekāda sakara" ar šiem sprādzieniem, vēsta AP.

Internetā ievietotās fotogrāfijās bija redzams, ka postījumi nodarīti pat Beirūtas lidostas terminālī deviņus kilometrus no sprādzienu vietas.

Sprādzieni nodarīja postījumus arī ANO miera spēku UNIFIL kuģim, un vairāki to darbinieki tika ievainoti.

Slimnīcas, kas jau bija noslogotas Covid-19 pandēmijas dēļ, tagad tika pārpildītas ar ievainotajiem un Libānas Sarkanais Krusts aicināja nekavējoties ziedot asinis.

Nacionālās aizsardzības padome pasludināja Beirūtu par katastrofas zonu, un premjers Diabs aicināja Libānas sabiedrotos "atbalstīt" valsti un "palīdzēt mums izārstēt šīs dziļās brūces".

Libāna saņēma līdzjūtības apliecinājumus no visas pasaules. Palīdzību piedāvājušas ASV, Francija, Beļģija, Irāna, Persijas līča valstis un pat Libānas galvenā ienaidniece Izraēla.

Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņojis, ka valsts uz Libānu nosūta glābēju komandu un tonnām medicīniskās palīdzības. Makrona birojs pavēstīja, ka 55 glābēji un mobilā medicīniskā vienība, kas spēj sniegt palīdzību 500 cietušajiem, Beirūtā ielidos trešdienas pēcpusdienā. Glābšanas darbos jau iesaistījušies franču karavīri, kas dien ANO spēkos Libānas dienvidos.

Čehija paziņoja, ka nosūta uz Libānu glābēju vienību ar suņiem, kas specializējusies cilvēku meklēšanā zem gruvešiem.

Libānas prezidents ir izsludinājis valstī trīs dienu sēras.

Ziņojot par sprādzieniem, Libānas laikrakstus šodien rotā tādi virsraksti kā "Apokalipse" un "Lielais sabrukums".

Libānā jau tā valda smaga ekonomiskā krīze, kas pēdējos mēnešos izraisījusi masu protestus. Tikmēr slimnīcās pieaudzis Covid-19 pacientu skaits, un pastāv bažas, ka pēc šīs katastrofas tiks piedzīvots vīrusa uzliesmojums.

Sprādzienos sagruvušas daudzas dzīvojamās mājas, potenciāli atstājot bez pajumtes lielu skaitu cilvēku laikā, kad daudzi libānieši zaudējuši darbu un savus ietaupījumus valūtas krīzes dēļ.

Radušās arī bažas par to, kā Libāna turpinās importu, ja sagrauta tās galvenā osta, un pārtikas nodrošinājumu valstī, kura uzņēmusi vairāk nekā miljonu sīriešu bēgļu.

ASV Lauksaimniecības departamenta rīcībā esošā informācija liecina, ka Libāna importē 80% no tai nepieciešamajiem kviešiem.

Ostas lielāko graudu noliktavu pārvalda Libānas Ekonomikas un tirdzniecības ministrija. Ziņu aģentūras AP video, kas uzņemts ar bezpilota lidaparātu, redzams, ka graudu noliktavas sprādzienos ir bojātas un to saturs sajaucies ar drupām un zemi.

Aplēsts, ka sagrautajās ostas noliktavās glabājās aptuveni 85% no Libānas graudu krājumiem.

ASV prezidents Donalds Tramps, atsaucoties uz ASV ģenerāļu teikto, paziņoja, ka otrdien Beirūtā notikušos sprādzienus izraisījusi "sava veida bumba".

"Tas izskatās pēc šausmīga uzbrukuma," Tramps sacīja reportieriem Baltajā namā. "Es tikos ar dažiem no mūsu dižajiem ģenerāļiem, un viņiem tā šķita."

"Tas nebija rūpnieciskas eksplozijas tipa notikums. Saskaņā ar viņu teikto - un viņiem vajadzētu zināt labāk nekā man - viņi, šķiet, domā, ka tas bija uzbrukums. Jā, tā bija sava veida bumba."'

Tramps arī piedāvāja ASV palīdzību Libānai.

Zīmols Graci šogad eksporta īpatsvaru plāno palielināt par 20%

Izdevniecības Dienas bizness informācijas platforma DB HUB uzsākusi jaunu projektu Ekspedīcija – eksporta pieredzes stāsts, kura ietvaros rīko ekspedīcijas uz uzņēmumu ražotnēm, ļaujot interesentiem no pirmavota uzzināt par eksportā gūto pieredzi un nākotnes plāniem, kā arī uzdot jautājumus vadībai. Pirmā ekspedīcija notika SIA Felici ražotnē Ādažos, kur ar zīmolu Graci top mušļi un putras.

Iegūt sertifikātu

Šobrīd zīmola Graci eksporta īpatsvars veido vairāk nekā 50% no realizācijas apmēra, bet uzņēmuma mērķis ir to piecu gadu laikā palielināt līdz pat 70%, stāsta Graci idejas autore un uzņēmuma vadītāja Alise Balgalve. «Lai iegūtu sadarbības partneri, jāiegulda lieli līdzekļi, bet ar to vien nepietiek, jo būtiski ir saglabāt lojalitāti,» uzsver A. Balgalve.

Tuvāko nedēļu laikā Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) Bēgļu aģentūrai var pietrūkt esošo līdzekļu, lai uzturētu gandrīz miljonu Sīrijas bēgļu, kas apmetušies Libānā.

Līdzīgas problēmas pastāvot arī citās Sīrijas kaimiņvalstīs, kurās patvērumu meklējuši no pilsoņkara plosītās valsts aizbēgušie. Gan Turcijas, gan Jordānijas un Irākas varasiestādes norāda, ka lielais bēgļu pieplūdums rada problēmas.

Paredzams, ka, situācijai paliekot nemainīgai, sākot ar 1. oktobri Libānā esošajiem vairāk nekā 720 tūkstošiem Sīrijas bēgļu sāks pietrūkt pārtikas. Iepriekš ANO bēgļu uzturēšanai vienojās piešķirt aptuveni 1,3 miljardus eiro, tomēr no šīs summas šobrīd saņemti tikai 27%.

Db.lv jau vēstīja, ka vairāk nekā divi miljoni Sīrijas iedzīvotāju devušies bēgļu gaitās, lai izvairītos no šo valsti pārņēmušā pilsoņu kara, atklājusi ANO Bēgļu aģentūra. Sīrijas bēgļu lielākais īpatsvars ir Jordānijā, Libānā un Turcijā. Saistībā ar ievērojamo bēgļu pieplūdumu šajās valstīs pieaugusi sociālā un politiskā spriedze. Saskaņā ar ANO datiem – bēgļu gaitās devušies Sīrijas iedzīvotāji pārsniedz jebkuras citas nācijas bēgļu skaitu.

Japānas autobūves uzņēmums "Nissan Motor Co." trešdien tiesā iesniedza civilprasību, lai no bijušā vadītāja Karlosa Gosna piedzītu aptuveni desmit miljardu jenu (83,5 miljonu eiro) zaudējumus, kas radušies pēc vairākus gadus ilgušiem amata pienākumu pārkāpumiem un krāpnieciskām darbībām.

Autoražotājs norāda, ka šie zaudējumi aprēķināti, balstoties uz izdevumiem, ko uzņēmumam radījušas Gosna krāpnieciskās darbības.

"Nissan" savā apsūdzībā norāda, ka Gosns izmantojis ārvalstu rezidenci bez īres maksas, savām privātajām vajadzībām izmantojis uzņēmuma lidmašīnu, veicis maksājumus savai māsai un savam personīgajam advokātam Libānā.

Kompānija skaidro, ka zaudējumu apjoms, visticamāk, palielināsies, un uzņēmums vēlētos arī Gosnu iesūdzēt tiesā par nepamatotiem un apmelojošiem izteikumiem, ko viņš veicis preses konferencē Libānā.

Kā ziņots, Gosns, kurš Tokijā bija atbrīvots pret drošības naudu līdz prāvai saistībā ar apsūdzībām finanšu pārkāpumos, 30.decembrī negaidīti ieradās Libānā.

Latvijas vīriešu basketbola izlases pretinieki Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā Rīgā būs Gruzijas, Filipīnu, Brazīlijas, Melnkalnes un Kamerūnas izlases, pirmdien tika noteikts Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) izlozē.

Latvija A grupā tiksies ar Gruziju un Filipīnām, bet B grupā spēlēs Brazīlija, Melnkalne un Kamerūna.

Pārējos trīs kvalifikācijas turnīrus uzņems Pireja Grieķijā, Valensija Spānijā un Sanhuana Puertoriko.

Valensijā A grupā spēlēs Spānija, Libāna un Angola, bet B grupā tiksies Polija, Somija un Bahamu salas.

Pirejā A grupā spēlēs Slovēnija, Jaunzēlande un Horvātija, bet B grupā spēlēs Grieķija, Dominikānas Republika un Ēģipte.

Sanhuanā A grupā spēlēs Lietuva, Meksika un Kotdivuāra, bet B grupā tiksies Puertoriko, Itālija un Bahreina.

Balstoties uz FIBA pasaules rangu, kas tika atjaunots pēc Pasaules kausa finālturnīra, izlozes pirmajā grozā bija Spānija, Latvija, Lietuva un Slovēnija, otrajā grozā - Brazīlija, Itālija, Grieķija, Polija, trešajā - Puertoriko, Melnkalne, Dominikānas Republika un Somija, ceturtajā - Jaunzēlande, Gruzija, Meksika un Libāna, piektajā - Horvātija, Kotdivuāra, Angola un Filipīnas, bet sestajā - Ēģipte, Bahamu salas, Kamerūna un Bahreina.

Libānas premjerministrs Hasans Diabs pirmdien paziņojis par valdības atkāpšanos.

Valdība atkāpusies, reaģējot uz protestiem, ko izraisīja pagājušajā nedēļā Beirūtā notikušais sprādziens, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 160 cilvēki un 6000 tika ievainoti.

Beirūtā otrdien eksplodēja 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā.

Daudzi libānieši uzskata, ka sprādziens noticis amatpersonu nolaidības un korupcijas dēļ, un pēdējās dienās Libānā notiek plaši protesti pret politisko eliti.

"Korupcija radīja šo traģēdiju," sacīja Diabs, kurš premjerministra amatā stājās janvārī.

Diabs sacīja, ka valdība ļoti centusies izstrādāt plānu valsts glābšanai, bet korupcija Libānā bijusi "lielāka par valsti" un "ļoti bieza un ērkšķaina siena", kas šķir libāniešus no pārmaiņām.

Latvija digitālās dzīves kvalitātes indeksā ierindojusies 27.vietā starp 85 pasaules valstīm, šai ziņā atpaliekot no Igaunijas un Lietuvas, kuras ieņem attiecīgi 13.un 21.vietu, liecina privātuma aizsardzības kompānijas "Surfshark" pētījums.

Valstis salīdzinātas pēc interneta cenu pieejamības, interneta ātruma un stabilitātes, kiberdrošības, elektroniskās infrastruktūras, elektroniskās valsts pārvaldes pakalpojumiem un citiem kritērijiem.

Par valsti ar visaugstāko digitālās dzīves kvalitāti 2020.gadā atzīta Dānija, tai seko Zviedrija, Kanāda, Francija, Norvēģija, Nīderlande, Lielbritānija, Izraēla, Japāna un Polija. Vācija ierindota 16.vietā, ASV - 22.vietā, Ķīna ieņem 38.vietu, bet Krievija - 42.vietu. Savukārt pēdējā desmitniekā dilstošā secībā ir Libāna, Kenija, Bangladeša, Nepāla, Šrilanka, Nigērija, Gvatemala, Pakistāna, Alžīrija un Hondurasa.

Latvija līdz ar Lietuvu atzīmēta kā viena no 13 valstīm, kuras šogad negaidīti pārspējušas prognozējamo digitālās dzīves kvalitātes līmeni kiberdrošības un interneta cenu pieejamības ziņā. Vienlaikus pētnieki secina, ka kopumā laba interneta cenu pieejamība negarantē augstu digitālās dzīves kvalitāti valsts iedzīvotājiem. Abas pārējās Baltijas valstis saņēmušas ļoti augstu novērtējumu tieši kiberdrošības jomā - Lietuva ierindojas 3.un Igaunija - 4.vietā, bet Latvija ieņem 20.vietu.

Kā liecina ANO un Pasaules Bankas apkopotā statistika, tad 2007. gadā Latvija patiešām bija Austrumeiropas Šveice.

2007. gadā Latvija pēc finanšu pakalpojumu eksporta (327,2 USD uz vienu iedzīvotāju) bija 13. vietā pasaulē, apsteidzot Vāciju un ASV. Virs mums bija Luksemburga, Malta, Bermudu salas, Šveice, Īrija, Singapūra, Apvienotā Karaliste, Seišelu salas, Kipra, Austrija, Norvēģija un Beļģija, bet zem mums bija visa pārējā pasaule.

2008. gada nogalē Parex izzuda no šīs pasaules, taču mēs, mūsu bērni un mazbērni turpināsim maksāt šīs bankas privāto īpašnieku parādus līdz mūža beigām (tāds bija tā laika valdības lēmums). Tikai arī bez Parex dīvainajiem (kamēr nav notiesājoša sprieduma, nelietošu viņiem atbilstošu korektāku terminu) investoriem. 2015. gadā Latvija pēc finanšu pakalpojumu eksporta (259,9 USD uz vienu iedzīvotāju) bija 19. vietā pasaulē, jau atpaliekot gan no Vācijas, gan ASV, bet apsteidzot Lietuvu. Virs mums bija Luksemburga, Malta, Singapūra, Īrija, Kipra, Bermudu salas, Šveice, Apvienotā Karaliste, Beļģija, Norvēģija, Zviedrija, Nīderlande, Islande, Libāna, ASV, Panama, Austrija un Vācija.

Kompāniju plāni pāriet uz jaunām telpām īstenojas atšķirīgos ātrumos; šobrīd komersanti saskaņo dokumentus, būvē noliktavas vai arī jau pārvācas

Šogad un nākamgad turpināsies pērn uzsāktā loģistikas kompāniju pārvākšanās uz savām noliktavām vienā vietā – neatkarīgi no tā, vai tie ir pašu celti vai nomāti loģistikas parki. To kā kopumā pozitīvu attīstību vērtē Latvijas Loģistikas asociācijas (LLA) vadītājs Normunds Krūmiņš, jo loģistikas centri esot tā nepieciešamā infrastruktūras daļa, lai vispār varētu runāt par pievienotās vērtības loģistiku. Latvija gan šobrīd ir izvēlējusies savu attīstību tādējādi, ka šādu centru izveide ir privātā iniciatīva, kurpretim gan Lietuvā, gan Somijā, gan citās Eiropas valstīs tajā iesaistās valsts un pašvaldību uzņēmumi. Taču uz tranzīta koridora konkurētspējas paaugstināšanu tikpat lielu, ja ne lielāku, ietekmei atstājot dažādi ar akcīzes un muitas nodokļiem saistītie jautājumi. Tādēļ arī LLA ar Satiksmes ministrijas atbalstu iesniegusi valdībā priekšlikumus, kas paredz novērst šķēršļus šādu loģistikas centru attīstībai un darbībai. DB jau rakstīja, ka viens no ierosinājumiem ir ļaut uzglabāt nenodalītās telpās gan akcīzes, gan muitojamās, gan parastās preces. Runājot par nākotnes attīstību, lēcienu, pievienojot papildu vērtību loģistikas pakalpojumiem, viņaprāt, iespējams panākt, ka tiek veidots attīstības modelis publiskās un privātās partnerības veidā. Proti, valstij un pašvaldībām vajadzētu iesaistīties infrastruktūras izveidē, piemēram, pievedceļu izbūvē šādiem loģistikas centriem, kā arī ar elektrības un siltumapgādes risinājumiem.

Sertificēts gastroenterologs Sabri Abdelmasī par savu īsto vietu pasaules kartē jau vairāk nekā 25 gadus uzskata Latviju un piepilda sen lolotu sapni – Piņķos atver privātklīniku Good Life Clinic

Finansiāli viņam palīdz brālis Rabī Abdelmasī, kurš ir iemīlējies Latvijā, īpaši tās dabā, jau no paša pirmā acu skatiena. Klīnikas oficiālā atklāšana notiek 17. maijā, un tā vēlas saviem klientiem piedāvāt Latvijas veselības aprūpē ko pilnīgi jaunu – konsultācijas pie ārvalstu speciālistiem attālinātā veidā. Šobrīd tiek pētīti šī pakalpojuma likumdošanas aspekti.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc nolēmāt atvērt klīniku Latvijā? Kāpēc tieši Piņķos?

Rabī Abdelmasī. Kad tiek lemts par jebkāda biznesa izveidošanu, svarīgi ir vairāki faktori. Pirmkārt, konkrētās valsts politiskā un ekonomiskā stabilitāte, iespējamie riska faktori, kā arī investīciju un biznesa vide kopumā. Otrkārt, ārkārtīgi būtiska ir valsts izveidotā sistēma, mūsuprāt, Latvijā uzsākt savu biznesu var relatīvi ātri – dibināt kompāniju Latvijā ir salīdzinoši vienkāršāk nekā, piemēram, mūsu dzimtenē Libānā vai Apvienotajos Arābu Emirātos, kur esmu strādājis. Tieši tas piesaista investorus doties uz Latviju un uzsākt savu biznesu. Turklāt Latvijai ir vairākas priekšrocības. Es to redzu kā Baltijas valstu galvaspilsētu, kas nenoliedzami ir saistošs faktors, ja izvērtējam biznesa iespējas. Kāpēc tieši Piņķos? Mēs veicām padziļinātu izpēti par šo reģionu – apkārtnē nav līdzīgu medicīnisko pakalpojumu sniedzēju. Jutām, ka varētu būt pieprasījums no šajā apkārtnē dzīvojošajiem cilvēkiem. Vieta ir ļoti skaista, turklāt viegli sasniedzama gan ar auto, gan sabiedrisko transportu. Pie klīnikas ir bezmaksas stāvvietas.

Ceturtajā Starptautiskajā ekonomikas olimpiādē komandu kopvērtējumā Latvijas komanda ieguvusi godpilno ceturto vietu un piecas sudraba medaļas. Pirmo vietu ieguvusi Brazīlijas komanda, otro vietu Kanādas, bet trešo - ASV komanda.

Savukārt individuālā vērtējumā labāko sniegumu olimpiādē uzrādījis Kanādas skolēns Endijs Vejs (Andy Wei).

Šogad Starptautiskā ekonomikas olimpiādē notika no 26.jūlija līdz 1.augustam un to tiešsaistē rīkoja Latvija. Tajā piedalījās 44 nacionālās komandas no visas pasaules.

Kopumā 15 skolēni olimpiādē ir saņēmuši zelta medaļas, 38 skolēni sudraba medaļas, bet 54 skolēni bronzas medaļas.

Finanšu pratības spēlē labākos rezultātus uzrādījuši Vitors Aleksandrs Teodosio de Carvalo Aires de Camargo (Vítor Alexandre Theodosio de Carvalho Ayres de Camargo) no Brazīlijas, Džordi Muradjans (Jordi Muradyan) no Armēnijas, Rendžie Lū (Renjie Lu) no Austrālijas, Hasans Berks Zengins (Hasan Berk Zengin) no Turcijas un Emīls Šmits no Latvijas.

Šobrīd nekustamā īpašuma iegādes iespēja Latvijā nerezidentiem ir interesanta ne tikai naudas līdzekļu ieguldīšanas nolūkos, bet bieži vien arī, lai saņemtu uzturēšanās atļauju un, attiecīgi, iegūtu brīvas pārvietošanās iespēju pa Šengenas valstīm. Iegādājoties dzīvokli ar tālāko mērķi iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā, vispieprasītākie ir dzīvokļi pirmskara namos Rīgas centrā vai arī jaunbūvēs dažādos rajonos ar platību no 60 līdz 100m2; retāk tiek meklētas mājas ar zemes gabalu.

Visbiežāk pircēji vēlas iegādāties gatavu izremontētu īpašumu, vēlams arī mēbelētu, liecina Arco Real Estate apkopotā informācija.

Vispopulārākais budžets ieguldījumam nekustamajā īpašumā ar tālāku uzturēšanās atļaujas iegūšanu ir 150 000 – 220 000 EUR. Nedaudz mazāk, taču arī pietiekami populārs ir ieguldījums 220 000 – 300 000 EUR apmērā. Iegādājoties īpašumu diapazonā 300 000 – 600 000 EUR, lielākoties vairāki pircēji pērk īpašumu kopīgi un darbojas kā līdzieguldītāji. Bieži vien tie ir ģimenes locekļi ar pilngadīgiem bērniem.

Laikā no 2010.gada 1.jūlija līdz 2013.gada janvāra beigām uzturēšanās atļaujas saņemšanai bija iesniegti pavisam 2308 iesniegumi (127 iesniegumi 2010.gadā, 836 – 2011.gadā, 1225 iesniegumi 2012.gadā un 120 iesniegumi 2013.gadā), no kuriem 1855 iesniegumi bija iesniegti, pamatojoties uz iesniedzējam piederošo nekustamo īpašumu.

Veļas šūšanas SIA V.O.V.A. pēdējos trīs gados ražošanā ieguldījusi vairāk nekā pusmiljons latu.

Šogad uzņēmumā notikusi mārketinga stratēģijas maiņa jeb rebrendings, kas ietver jauna zīmola izstrādi un jaunas koncepcijas ieviešanu firmas veikalu tīklā, kā arī franšīzes izstrādi. Kopš jūnija zīmols V.O.V.A ieguvis jaunu dizainu un pārtapis par VOVA Lingerie, savukārt septembrī darbu sāka pirmais veikals Queen Lingerie, kas līdzās VOVA Lingerie ražojumiem piedāvā arī citu zīmolu preces. Paplašinot eksporta ģeogrāfiju un aktivizējot vietējo tirgu, pēdējos trīs gados ieguldīti aptuveni 555 tūkstoši latu jaunu iekārtu iegādē, tehnoloģisko procesu pilnveidošanā, dizaina un konstruktoru programmu iegādē, darbinieku apmācībā. Rezultātā pilnveidoti tehnoloģiskie procesi, uzlabota produkcijas kvalitāte un darba ražīgums, apgalvo uzņēmuma direktore Natālija Martiņišina. 2013.gadā V.O.V.A. plāno palielināt ražošanas un pārdošanas apjomu par 7,5%, salīdzinot ar 2012.gadu. Uzņēmums šogad investēs 70 tūkstošus latu jaunu iekārtu iegādē, 25 tūkstošus latu tehnikas un datorprogrammu iegādē, kā arī 35 tūkstošus latu Daugavpils filiāles paplašināšanā.

Investīciju apjoms, kuras ārvalstnieki ieguldījuši Latvijas ekonomikā ar mērķi saņemt uzturēšanās atļauju, 2012.gada novembra beigās pāsniedza 425 miljonu eiro atzīmi, no kuriem nekustamajos īpašumos ir ieguldīti gandrīz 340 miljoni eiro, informē Arco Real Estate.

Laikā no 2010.gada 1.jūlija līdz 2012.gada decebra sākumam uzturēšanās atļaujas saņemšanai bija iesniegti pavisam 2058 iesniegumi (127 iesniegumi 2010.gadā, 836 – 2011.gadā un 1095 iesniegumi 2012.gadā), no kuriem 1650 iesniegumi bija iesniegti, pamatojoties uz iesniedzējam piederošo nekustamo īpašumu. Kā zināms, pamatojoties uz to īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu, uzturēšanās atļauju var saņemt investors, tā laulātais draugs vai laulātā draudzene, kā arī viņu nepilngadīgie bērni. Pavisam iesniegumus uzturēšanās atļaujas saņemšanai bija iesnieguši 4892 cilvēki (3919 cilvēki – pamatojoties uz īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu), no kuriem uzturēšanās atļauja tika izsniegta 4513 cilvēkiem (tostarp 3619 cilvēkiem – pamatojoties uz īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu).

Latvija būs viena no četrām olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīra basketbolā rīkotājām, pirmdien paziņoja Starptautiskā Basketbola federācija (FIBA).

Pārējos trīs turnīrus uzņems Grieķija, Spānija un Puertoriko.

Tāpat pirmdien Latvijas vīriešu basketbola izlase uzzinās savus pretiniekus šajā turnīrā. Izloze norisināsies plkst.20 pēc Latvijas laika.

Balstoties uz FIBA pasaules rangu, kas tika atjaunots pēc Pasaules kausa finālturnīra, izlozes pirmajā grozā ir Spānija, Latvija, Lietuva un Slovēnija. Otrajā grozā ir Brazīlija, Itālija, Grieķija, Polija, trešajā - Puertoriko, Melnkalne, Dominikānas Republika un Somija, ceturtajā - Jaunzēlande, Gruzija, Meksika un Libāna, piektajā - Horvātija, Kotdivuāra, Angola un Filipīnas, bet sestajā - Ēģipte, Bahamu salas, Kamerūna un Bahreina.

Katrā kvalifikācijas turnīrā būs A un B apakšgrupas. Pirmā, ceturtā un piektā groza izlases būs ielozētas A apakšgrupās, bet otrā, trešā un sestā - B apakšgrupās.

Jau pērn Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) bija jāsniedz garantijas trešajām valstīm, ka, neraugoties uz Āfrikas cūku mēra gadījumiem, var turpināties dzīvnieku barības eksports caur Rīgas ostu, savukārt šogad slimības izplatības dēļ attiecīgais eksports būs nopietni apdraudēts, atzina PVD ģenerāldirektors Māris Balodis.

«Ja mēris pietuvosies Rīgai tiktāl, ka tā būs jāiekļauj karantīnas teritorijā, proti, 40 kilometru rādiusā ap Rīgu tiks konstatētas slimas mežacūkas, dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu, kā arī dzīvnieku barības eksports caur Rīgas ostu būs nopietni apdraudēts,» sacīja Balodis.

Pēc PVD datiem, 2015.gada pirmajā pusgadā caur Rīgas ostu uz trešajām valstīm - Baltkrieviju, Krieviju, Azerbaidžānu, Tadžikistānu, Kazahstānu, Maroku un citām - izvestas vairāk nekā 700 dzīvnieku barības kravas. Tāpat izvestas teju 300 dzīvnieku izcelsmes pārtikas kravas uz tādām valstīm kā Libāna, Gruzija, Malaizija, ASV, Maroka, Izraēla, Saūda Arābija, Taizeme, Ēģipte, Singapūra.

Kosmētikas zīmols Attirance līdz 2012. gada beigām Baltijā plāno atvērt 10 sava zīmola pārstāvniecības veikalus, savukārt Lietuvas tirgū Attirance produkcija pieejama kosmētikas mazumtirgotāja Douglas veikalu tīklā.

«Šobrīd norit piemērotu franšīzes partneru Baltijā meklējumi un izvērtēšana, bet mēs neizslēdzam arī iespēju tuvākajos mēnešos atvērt zīmola flagship veikalu Latvijā,» stāstīja Attirance pārdošanas nodaļas vadītājs Mārtiņš Jaunzems.

Zīmola nostiprināšanās Baltijas valstīs ir viens no galvenajiem uzņēmuma šī gada izvirzītajiem stratēģiskajiem mērķiem, jo kopš 2007. gada, kad tika izstrādāts franšīzes biznesa modelis, uzņēmuma produkcija uz franšīzes pamata tiek izplatīta 43 pasaules valstīs, to skaitā - Itālijā, Francijā, Somijā, Vācijā, Kanādā, Krievijā, NVS valstīs, Turcijā, Libānā, DĀR un Apvienotos Arābu Emirātos.

Vēstniecība Īrijā informē, ka sadarbībā ar Īrijas centrālo Dzimtsarakstu biroju iegūta statistika par 2013. gada pirmajā pusgadā Īrijā reģistrētām Latvijas valstspiederīgo personu laulībām. Gada pirmo sešu mēnešu laikā reģistrētas 86 laulības, no kurām 55 laulības ar trešo valstu pilsoņiem, kuriem Īrijā ir nepieciešama vīza/uzturēšanās atļauja, – no tām 33 laulības ar Pakistānas pilsoņiem, raksta Baltic Ireland.

Ievērojama daļa laulību ar Latvijas pilsoņiem, uz kuru pamata trešo valstu pilsoņiem Īrijā tiek pieprasītas Īrijas uzturēšanās atļaujas un brīvas pārvietošanās tiesības Eiropas Savienības teritorijā, tiek slēgtas arī citās valstīs – Pakistānā, Indijā, Nigērijā, Zviedrijā, Dānijā, Francijā, Spānijā, Kiprā, Tanzānijā, Taizemē, Libānā, kā arī Latvijā. Šajā gadā trijos gadījumos Īrijas institūcijas arī veic pārbaudes par iespējami dubulti noslēgtām laulībām Latvijā un Īrijā.

Vēstniecība atgādina, ka šā gada 1. aprīlī Latvijā stājās spēkā Krimināllikuma grozījumi, kas paredz kriminālatbildību par ļaunprātīgu personas nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties (arī fiktīvu laulību ceļā) ne tikai Latvijas Republikā, bet arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī, tai skaitā Īrijā, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā.

Ministru kabinets 19. janvārī apstiprināja Ārlietu ministrijas izstrādāto rīkojuma projektu Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Saskaņā ar šo rīkojumu Latvija veiks iemaksu 50 000 eiro apmērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos Reģionālā reaģēšanas plāna palīdzības fondā Sīrijas bēgļu atbalstam.

Tādējādi Latvija solidāri ar pārējo starptautisko sabiedrību sniegs ilgtermiņa atbalstu, lai risinātu humanitārās vajadzības Sīrijā un tās kaimiņvalstīs (Ēģiptē, Irākā, Libānā, Jordānijā un Turcijā).

Par šo iemaksu Latvija paziņos 2016. gada 4. februāra donoru konferencē Atbalsts Sīrijai un reģionam (Supporting Syria and the region), kas notiks Londonā. Donoru konferenci rīko Vācijas, Lielbritānijas, Norvēģijas un Kuveitas valdības, kā arī ANO. Donoru konferences mērķis ir atrast ilgtermiņa risinājumus Sīrijas humanitārajai krīzei, sniedzot atbalstu Sīrijas bēgļu izglītošanai un nodarbinātībai Sīrijas kaimiņvalstīs, kā arī stiprinot šo valstu nacionālās sistēmas bēgļu uzņemšanai.

Somija septīto gadu pēc kārtas atzīta par pasaules laimīgāko valsti, liecina trešdien publicētais ikgadējais ANO "Ziņojums par pasaules laimi".

Pirmajā desmitniekā atrodas arī pārējās Ziemeļvalstis - Dānija, Islande, Norvēģija un Zviedrija.

Par visnelaimīgāko starp 143 vērtētajām valstīm atzīta Afganistāna, pār kuru 2021.gadā varu atguva talibu režīms.

Pirmo reizi kopš 2012.gada, kad tika publicēts pirmais "Ziņojums par pasaules laimi", starp 20 laimīgākajām valstīm nav vairs atrodamas nedz ASV, nedz Vācija, kas šogad attiecīgi noslīdējušas līdz 23. un 24.vietai.

Tajā pašā laikā pirmajā divdesmitniekā nonākusi Kostarika un Kuveita, kas attiecīgi ieņēmušas 12. un 13.vietu.

Ziņojumā īpaši uzsvērts, ka starp laimīgākajām valstīm vairs nav nevienas lielvalsts.

Pirmajā desmitniekā vienīgās valstis, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz 15 miljonus ir vienīgi Nīderlande un Austrālija. Savukārt pirmajā divdesmitniekā vienīgi Kanādas un Lielbritānijas iedzīvotāju skaits pārsniedz 30 miljonus.

SIA «Rūķis» ir ražošanas uzņēmums, kas specializējies PVC auduma un metāla konstrukciju apstrādē un kopš dibināšanas sākuma savus klientus nav meklējis, tie atnākuši paši, biznesa portālam db.lv pastāstīja Pēteris Lucāns, SIA «Rūķis» īpašnieks.

Uzņēmuma pamatnodarbošanās ir telšu, angāru, pārsegu, auto tentu, markīzu un PVC auduma vārtu ražošana un montāža. SIA «Rūķis» bizness sākās, kad uzņēmuma īpašnieks, aizbraucot pie drauga uz Somiju, redzēja, kā notiek šāda auduma ražošanas process tajā valstī.

Uzņēmuma nosaukums radies, jo tas atspoguļo uzņēmuma darbinieku būtību. Uzņēmumā strādā 14 cilvēki, un pats īpašnieks vienmēr ir uz vietas. «Uzņēmuma nosaukums ir šāds, tāpēc, ka mēs paši esam «darba rūķi»,» smejoties stāsta īpašnieks.

SIA «Rūķis» izveidē investēti pašu līdzekļi. Konkrētus rādītājus P.Lucāns neatklāj.

SIA «Rūķis» Latvijā strādā ar firmas «Forsstrom» un «Zemat technology group» augstfrekvences iekārtām, kas nodrošina hermētisku un PVC auduma šuvju apstrādi. Uzņēmums ir itāļu markīzu ražotāja «Gibus» pārstāvis Latvijā, kur tiek iepirkti no «Gibus» markīzu detaļas un pašas markīzes tiek komplektētas SIA «Rūķis» ražotnē.

Tuvajos Austrumos atklāta kārtējā sarežģītā kaitīgā programmatūra, kuru eksperti pieskaita kiberieroču klasei. Jaunais «trojietis» papildus citām spiegošanas funkcijām zog inficēto datoru lietotāju finanšu informāciju, un patlaban ar to inficēti vismaz 2,5 tūkstoši datoru.

«Trojietis», kas nosaukts vācu matemātiķa Johana Kārļa Frīdriha Gausa vārdā, slepeni sūta uz vadības serveriem pārlūkprogrammā ievadītās vai saglabātās paroles, sīkdatnes, kā arī informāciju par inficētās sistēmas konfigurāciju.

«Banku trojieša funkciju ietveršana Gauss ir unikāls gadījums, kāds agrāk nav bijis sastopams kaitīgo programmatūru klāstā, kuras pieņemts pieskaitīt kiberieroču klasei,» norāda kaitīgās programmatūras atklājēji no Kaspersky Lab.

Pirmie inficēšanas gadījumi ar Gauss notikuši 2011. gada septembri, taču kaitīgās programmatūras vadības serveri pārtrauca darbību tikai 2012. gada jūlijā, aptuveni mēnesi pēc tā atklāšanas.

Lai gan, spriežot pēc deklarācijām 2010. gads pavadīts samērā mierīgi - atsevišķās pašvaldībās samazinājušās algas, piemēram, par 5,5 tūkst. Ls mazāk domē nopelnījis Jelgavas mērs Andris Rāviņš (19,5 tūkst. Ls), par 7 tūkst. Ls - Valmieras vadītājs Inesis Boķis (22,7 tūkst. Ls), nav bijis arī milzu pirkumu, darījumu un ienākumu kā pērn, kad, piemēram, Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs (Saskaņas centrs) deklarēja 137,9 tūkst. Ls lielas dividendes no SIA Latgalija, - ir atsevišķi fakti, kas piesaista uzmanību.

Liepājas metalurgs esot gatavs jaunai ērai

Liepājas metalurgs maijā cer sākt elektrokrāsns montāžu, kas nomainīs vairāk nekā 100 gadu lietoto martena tehnoloģiju.

Privatizācija

Grib vētīt Ominasis Latvia paveikto

SIA NCC Konstrukcija rosina veikt padziļinātu auditu Ominasis Latvia.

Kokrūpniecība

Eksports turpina celt apgrozījumu

Eksporta ieņēmumu pieaugums ļauj kāpināt neto apgrozījumu un daudziem atgūt bijušos ienākumu līmeņus.

Pārtika

Lauku darbus kavē apstākļi