Japānas zinātnieki Klusajā okeānā ir atklājuši milzīgas retzemju metālu iegulas. Šādi metāli kritiski nepieciešami modernās elektronikas izgatavošanā - sākot no iPad un plazmas televizoriem, beidzot ar kosmosa raķetēm, vēsta The Independent.
Zinātnieku komanda, kuru vadījis zemes zinātņu profesors Jašuhiro Kato atklājusi vismaz 100 miljardu tonnu retzemju metālu 78 iegulās Klusā okeāna dzelmē, vēsta Nature Geoscience. Salīdzinājumam, pēc ASV Ģeoloģiskā dienesta aprēķiniem, pasaulē (izņemot japāņu atklātās iegulas) ir tikai 110 miljoni tonnu retzemju metālu.
Lielākā daļa retzemju metālu sastopami Ķīnā, Krievijā un ASV. 97% no tiem iegūst Ķīna. Ja japāņu zinātnieku atklāto retzemju metālu iegulas būs iespējams komerciāli veiksmīgi apgūt, tad Ķīna zaudētu savu monopolu.
Atklātās iegulas atrodas okeāna dzelmē starp Taiti un Havaju salām, 3,5 līdz sešu tūkstošu metru dziļumā. Metālu iegulu atrašanās vieta var izsaukt plašu konkurenci starp tām valstīm, kuras šo okeāna reģionu uzskata par savu interešu sfēru.
Aizvadītajā gadā Ķīna ir eksportējusi retzemju metālus 35 tūkstošu tonnu apmērā, liecina valsts aprēķini. Ķīna jau ir iztērējusi 1/3 no saviem retzemju metālu krājumiem, kas nozīmē, ka, turpinoties šādiem metālu ieguves apjomiem, to Ķīnā ir palicis tikai 15 gadiem. Valsts jau iepriekš ir norādījusi, ka 2012. gadā varētu pārtraukt metālu eksportu.
Retzemju metāli ir septiņpadsmit ķīmiski elementi (lantaīdi, skandijs un itrijs), kas reti sastopami uz zemes virsmas pietiekošā koncentrācijā, lai to ieguve būtu ekonomiski pamatota. Tos pielieto dažādu elektronisku ierīču izgatavošanā.