Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Ministru kabinets otrdien lēma par būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības funkciju deleģēšanu akreditētajām institūcijām, kā arī apstiprināja maksas pakalpojumu cenrāžus, informē Ekonomikas ministrija.

Ņemot vērā Latvijas Arhitektu savienības pieredzi, reputāciju, resursus un personāla kvalifikāciju Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centram tiek deleģēta būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzība arhitektūras jomā.

Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertificēšanas institūcijai tiek deleģēta būvspeciālistu kompetences novērtēšana un patstāvīgās prakses uzraudzība inženierizpētē, projektēšanā: ēku konstrukciju (t.sk. torņu un dūmeņu) projektēšana, ceļu projektēšana, tiltu projektēšana; būvdarbu vadīšanā: ēku būvdarbu vadīšana, restaurācijas būvdarbu vadīšana, ceļu būvdarbu vadīšana, tiltu būvdarbu vadīšana; būvuzraudzībā: ēku būvdarbu būvuzraudzība, restaurācijas būvdarbu būvuzraudzība, ceļu būvdarbu būvuzraudzība, tiltu būvdarbu būvuzraudzība.

Kompensāciju izmaksai saistībā ar valdības maiņu darbu zaudējušajiem ministriem Valsts kancelejai piešķirti 29,4 tūkst. Ls, savukārt premjera padomnieku kompensācijām par neizmantoto atvaļinājumu 2 323 Ls.

Nauda tiks ņemta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, otrdien nolēma valdība.

Uldis Augulis - bijušais satiksmes ministrs, saņems 1 714 latus par neizmantoto atvaļinājumu.

Rolands Broks - bijušais izglītības un zinātnes ministrs, par neizmantoto atvaļinājumu saņems 1 636 latus un vēl 1 718 latus kā atlaišanas pabalstu mēnešalgas apmērā.

Valdis Dombrovskis - premjers, saņems 2 189 latus par neizmantoto atvaļinājumu.

Jānis Dūklavs - bijušais zemkopības ministrs, par neizmantoto atvaļinājumu saņems 1 395 latus.

Sarmīte Ēlerte - bijusī kultūras ministre, par neizmantoto atvaļinājumu saņems 325 latus un 1 718 latu atlaišanas kompensāciju.

Latvijas un Japānas ekonomiskajai sadarbībai ir plašs potenciāls. Ievērojamā Japānas uzņēmēju delegācija, kas šajās dienās viesojas Rīgā, un notikušais biznesa forums apliecina abu pušu interesi, norāda Ēriks Eglītis, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs.

Lai arī Latvijas un Japānas tirdzniecības apjomi ir nelieli, tiem ir tendence palielināties. Japāna ir Latvijas 40.lielākais tirdzniecības partneris un 2017. gadā tirdzniecības apjomi sasniedza 77 miljonus eiro. Šobrīd Japānas investīcijas ir 12 Latvijas uzņēmumos.

Tikšanās laikā puses atzina, ka Latvijai un Japānai ir interese attīstīt sadarbību tūrisma, aviācijas, transporta un loģistikas, kā arī IKT, inovāciju un investīciju jomās.

«Pēdējo piecu gadu laikā Japānas tūristi arvien biežāk viesojas Latvijā un 2017. gadā Japānas tūristu skaits Latvijā pieauga gandrīz par 6% salīdzinājumā ar 2016. gadu, un Latvija aktīvi strādā, lai vēl vairāk paplašinātu sadarbību šajā jomā,» sarunās uzsvēra Ē.Eglītis.

Tokijas mēģinājums ar lielāku PVN glābt budžetu ekonomikai izrādījies tikpat postošs kā zemestrīce, kas ir skaļš signāls Latvijai – nekāpt uz tā paša grābekļa

Pēc aprīlī notikušās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) celšanas no 5% uz 8% Japānas ekonomika piedzīvojusi līdzīgu sarukumu, kāds sekoja postošajai un traģiskajai zemestrīcei un cunami pirms trijiem gadiem.

Šā fiskālā gada pirmajā ceturksnī Japānas IKP krities par 6,8%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, raksta Financial Times.

Zibenskarš neizdevās

Apņēmīgais premjers Šindzo Abe savas valdīšanas pusotrā gadā ar t.s. abenomikas pasākumiem ir centies ātri un efektīvi izvest valsti no pārdesmit gadus ilgušās stagnācijas. Sevišķi smagi Japānas ekonomikai klājas tekošā konta deficīta dēļ, pēc 2011. gada 11. marta Lielās zemestrīces atsakoties no kodolenerģijas. Tas licis strauji pārkārtoties tikai uz importētajiem energoresursiem.

Gada trešajā ceturksnī Japānas autobūves kompānija Toyota Motor Corp. pārdevusi 2,5 miljonus automašīnu, kas, salīdzinot ar gadu iepriekš, bijis pieaugums 2,8% apmērā.

Japānas kompānijai pārdošanas rādītāju ziņā izdevies apsteigt ASV autobūves milzi General Motors Co. un citus ražotājus, apliecinot, ka lielajām valsts kompānijām ir izdevīgas Japānas valdības ekonomiskās reformas, vēsta Bloomberg.

Minētajā laika posmā ASV autobūves milzis GM spējis pārdot 2,4 miljonus automašīnu (pieaugums 5,5% apmērā), bet Vācijas Volkswagen – 2,33 miljonus automašīnu. Volkswagen tirdzniecības datos gan nav iekļautas smagās automašīnas.

Analītiķi atzīmē, ka Toyota pēdējo mēnešu veiksmīgā darbība ir cieši saistīta ar Japānas premjera Šinzo Abes (Shinzo Abe) ekonomisko politiku, kuras ietvaros tiek veikta jenas vērtības samazināšana, tādējādi ļaujot valsts eksportētājiem sekmīgāk strādāt. Japānas valdības mērķis ir pārtraukt recesiju, kas periodiski vajājusi valsts ekonomiku pēdējos piecus gadus.

Vispārējā naudas drukāšana, kas pasauli piemeklējusi pēdējo dažu gadu laikā, lai arī asociējas ar riskiem globālajai finanšu sistēmai, tomēr biržu investoriem ļāvusi labi nopelnīt. Pēdējā laikā ļoti agresīvu naudas politiku piekopj Japānas centrālā banka un, lai arī šie notikumi šķiet stipri tālu, tomēr rada iespēju pelnīt arī Latvijas ieguldītājiem.

Apjomīgā naudas drukāšana likusi sarosīties arī biržas investoriem, un patlaban akciju cenu pieaugums Japānā sasniedzis sen nebijušus augstumus, tomēr, investējot šādā tirgū, ārvalstu ieguldītājiem ir risks zaudēt uz valūtas kursu svārstību rēķina, tomēr iespējas izbēgt no negācijām tomēr ir, ieguldot fondos, kuru cenas ir izteiktas dolāros, kas ļauj vieglāk diversificēt riskus daudzskaitlīgajā uzņēmumu klāstā un mazināt valūtu riskus.

«Ja investors pieņem, ka Japānas centrālās bankas īstenoto pasākumu rezultātā valsts akciju tirgus turpinās kāpt, tad var apsvērt biržā tirgoto fondu (ETF) iegādi, kuru dinamika atspoguļo Japānas akciju tirgu. Kā piemērus šeit var minēt tādus biržās tirgotos fondus kā ishares MSCI Japan Index Fund (biržas simbols: EWJ) vai arī WisdomTree Japan Hedged Equity Fund (simbols: DXJ). Abi iepriekš minētie biržā tirgotie fondi atspoguļo Japānas akciju tirgu, taču galvenā atšķirība starp abiem ir tā, ka WisdomTree Japan Hedged Equity Fund biržā tirgotais fonds veic Japānas jenas un ASV dolāra kursa svārstību riska ierobežošanu (hedging), kā rezultātā Japānas valūtas kritums pret ASV dolāru atstāj mazāk negatīvu ietekmi uz fonda rezultātiem,» skaidro Swedbank brokeris Juris Jankovskis.

Kopš 2012. gada beigām, kad par Japānas premjerministru kļuva Šinzo Abe, Japānas akciju indekss NIKKEI 225 ir pieaudzis par vairāk nekā 80%, sasniedzot pēdējo 15 gadu augstāko līmeni, norāda DNB Markets privātkapitāla pārvaldnieks Krišjānis Rullis.

Līdzšinējais kāpums lielā mērā skaidrojams ar Abes izvēlēto monetārās un fiskālās politikas kursu, kur ekonomikas izaugsme galvenokārt balstīta uz masīvu likviditātes palielināšanu ekonomikā.

Likviditātes pavairošanu veic Japānas Centrālā banka, gada laikā uzpērkot vērtspapīrus par summu, kas līdzinās 15% no Japānas IKP. Jāsaka gan, ka līdzšinējais akciju tirgus pieaugums liecina, ka esošie lēmumi tirgū jau ir iecenoti. Savukārt arvien konkrētākas aprises sāk iegūt Abes plāni strukturālo reformu īstenošanā. Tieši šīs strukturālās reformas apvienojumā ar izmaiņām nodokļu sistēmā liek optimistiski raudzīties gan uz tālāku Japānas ekonomikas augšupeju, gan uz iespējamo akciju tirgus pieaugumu.

Eiropas Savienībai (ES) noslēdzot tirdzniecības nolīgumu ar Japānu, Latvijas uzņēmumiem paveras jaunas eksporta iespējas, norāda Ārlietu ministrijā (ĀM).

Šodien ES-Japānas samita ietvaros tika parakstīts ES-Japānas Ekonomisko partnerattiecību nolīgums, kas ir lielākā divpusējā tirdzniecības partnerība, par ko ES jebkad ir risinājusi sarunas, un tā aptver trešdaļu pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP).

Eiropas Komisijas prognozes liecina, ka, noslēdzot līgumu, ES eksports uz Japānu pieaugs, piemēram, par 180% pārtikas produktiem, 22% ķīmiskās rūpniecības precēm un 16% elektriskajām iekārtām.

Nolīgums stāsies spēkā pēc Eiropas Parlamenta apstiprinājuma un ratifikācijas Japānas Parlamentā, kas gaidāms 2019.gadā.

Nolīguma ar Japānu spēkā stāšanās uzlabos esošās un pavērs jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem 127 miljonu patērētāju lielajā Japānas tirgū. Pateicoties tirdzniecības nolīgumam, uzņēmēji iegūs no visaptverošas importa un eksporta tarifu atcelšanas, kā arī citiem atvieglojumiem skaidroja ĀM.

Viedtālruņu un planšetdatoru ēra skaidri iezīmē Japānas tehnoloģijas sektora gigantu norietu.

Agrāk veiksmīgajiem un slavenajiem Japānas tehnoloģiju uzņēmumiem klājas arvien grūtāk. Kārtējo triecienu Japānas korporatīvajiem milžiem Sony un Panasonic šonedēļ devusi starptautiskā reitingu aģentūra Fitch, kas samazinājusi šo kompāniju obligāciju kredītreitingu līdz grabažas (junk) līmenim.

Japānas tehnoloģiju kompānijām šobrīd ir grūti konkurēt ar «stilīgajiem» Apple un Samsung Electronics. Tās nav spējušas nodrošināt sev kaut cik nozīmīgu tirgus daļu viedtālruņu un planšetdatoru tirgū, kas ir šā brīža tehnoloģijas sektora galvenā un izšķiroša cīņas fronte.

Japānas kompānija Mitsubishi Heavy Industries pirmdien paziņoja, ka par diviem gadiem atliks tās ilgi gaidītās jaunās reaktīvās pasažieru lidmašīnas komerciālo piegādi, un brīdināja, ka pieaug lidmašīnas izstrādes izmaksas.

Šī ir piektā reize, kad kompānija ir atlikusi vairāk nekā 50 gadu laikā Japānas pirmās vietējā ražojuma pasažieru lidmašīnas Mitsubishi Regional Jet (MRJ) laišanu tirgū.

Sākotnēji bija plānots, ka lidmašīna tirgū nonāks 2018.gada vidū, bet tagad Mitsubishi prognozē, ka tas notiks 2020.gada vidū. Iepriekš Japānas plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka lidmašīnai ir jāveic konstrukcijas izmaiņas, lai garantētu, ka tā ir droša.

Problēma ir saistīta ar noteikta elektroniskā aprīkojuma izvietošanu, vēstīja lietišķais laikraksts Nikkei un citu Japānas plašsaziņas līdzekļi.

Mitsubishi paziņoja, ka strādā pie elektriskās konfigurācijas konstrukcijas izmaiņām, lai tā atbilstu jaunākajiem drošības standartiem, kas saistībā ar pieaugošajiem terorisma draudiem kļūst arvien stingrāki.

Japānas valdības spertie soļi saistībā ar nacionālās valūtas jenas vērtības samazināšanu, lai uzlabotu valsts ekonomisko izaugsmi, var negatīvi ietekmēt Vācijas ekonomiku, pavēstījis ASV miljardieris Džordžs Soross.

Japānas valdība aizvadītajā decembrī uzsāka pasākumu kopu, kuriem jāsamazina valūtas vērtība, lai tādējādi padarītu lētāku valsts eksportu, kas veicinātu tautsaimniecības izaugsmi. Pasākumu ietvaros Japāna noteikusi augstāku inflācijas mērķi, kā arī uzsākusi papildus jenu drukāšanu.

Japānas lēmumu kritizējusi arī Vācijas centrālā banka, kura uzsvērusi, ka tas varot kropļot konkurenci un izsaukt «valūtu karus», kad Japānas lēmumam var sekot arī citas valstis. Savukārt Eiropas Centrālā banka Japānai pārmetusi vietējās centrālās bankas neatkarības ierobežošanu.

Satraukumu par Japānas spertajiem soļiem paudusi arī Vācijas kanclere Angela Merkele un valsts finanšu ministrs Volfgangs Šoible. Vācijas kanclere norādījusi, ka Japāna var izpelnīties arī sodu par šādām darbībām.

Pašlaik pilnā sparā norit nākamā gada budžeta sagatavošanas process. Līdz budžeta projekta iesniegšanai Saeimā 14. oktobrī vēl ir laiks piestrādāt pie detaļām un novērst nepilnības, bet valsts finanšu plānošanā ir novērojamas vairākas pozitīvas iezīmes.

Pirmkārt, minama vēl pērn uzsāktā un šā gada pavasarī veiktā budžeta izdevumu pārskatīšana. Pirms ķerties pie jauna finansējuma meklēšanas un dalīšanas – tika veikta esošā jeb bāzes finansējuma izlietojuma efektivitātes analīze, rodot līdzekļus aktuālāku valsts vajadzību finansēšanai. Latvijas Banka jau vairākkārt norādījusi uz šādu nepieciešamību, un pozitīvi, ka t. s. bāzes izdevumu izvērtēšana beidzot ir aizsākta, turklāt iedibinot to kā pastāvīgu budžeta veidošanas procedūru.

Vajadzību pārskatīšana ir arī labs precedents tam, ka par gadskārtējo budžetu sākam domāt laikus. Meklējumi pēc ielāpiem, ar ko aizlāpīt iepriekš sazīmētās vajadzības, nenovēršami noved pie neilgtspējīgu lēmumu pieņemšanas. Prātīgs saimnieks vajadzības ierobežo pieejamo līdzekļu ietvaros, nepieciešamības gadījumā, atsakoties no mazāk degošiem tēriņiem. Esošo izdevumu pārskatīšana parādīja, ka šāda pieeja var nest augļus un liels uzsvars liekams uz šīs procedūras iestrādāšanos un uzlabošanos. Jo tomēr diez vai atrastie ~60 milj. eiro, kas ir mazāk nekā 1% no budžeta, ir maksimālā summa, ko varētu atrast visās gadu gaitā uzkrātajās izdevumu pozīcijās. Darbs šajā virzienā jāturpina!

Japānas ekonomika šā gada trešajā ceturksnī ir ieslīdējusi recesijā, tādēļ, visticamāk, premjerministram Sindzo Abem būs jāpieņem lēmums par jaunas pārdošanas nodokļa celšanas atlikšanu un jāizsludina ārkārtas vēlēšanas, lai gūtu apstiprinājumu savai varai.

Pirmdien publicētie statistikas dati liecina, ka jūlijā-septembrī pasaulē trešās lielākās ekonomikas iekšzemes kopprodukts (IKP) saruka par 0,4%, bet gada izteiksmē - par 1,6%.

Analītiķi bija prognozējuši Japānas ekonomikas paplašināšanos par 0,5%.

Ekonomikā ar recesiju tiek saprasts iekšzemes kopprodukta sarukums ceturkšņa izteiksmē vismaz divus ceturkšņus pēc kārtas.

Aprīlī pirmo reizi 17 gadu laikā Japānā tika paaugstināts pārdošanas nodoklis, kura dēļ samazinājās patēriņš, kritās Abes reitings, ko vēl vairāk iedragāja viņa centieni atjaunot kodolenerģētiku un pastiprināt Japānas armijas nozīmi.

Ārvalstīs sacensības par vērienīgāko un grandiozāko uguņošanas sarīkošanu gadu no gada vēršas plašumā, savukārt Latvijas debesīs izšaujas krietni pieticīgākas ugunspuķes. Priekam jau nevajag daudz, turklāt uguņošanas laikā ir iespējams sajust tautieša plecu un kopīgi nosvinēt, piemēram, Latvijas dzimšanas dienu.

Lai cik drēgns un auksts būtu krastmalā, tāpat ļaudis tur stāvgrūdām pulcējas, lai noskatītos 18. novembra vai Jaunā gada salūtu. Kas uguņošanā tik ļoti piesaista cilvēkus? Psihologi skaidro, ka salūta vērošana rosina dopamīna izstrādāšanos smadzenēs, rosinot laimes sajūtu. Pastāv arī versija, ka raķešu sprakstoņa un košās dzirksteles raisa ļaudīs neapzinātas atmiņas par paša visuma izcelšanos – par lielo sprādzienu.

Patīk skatīties ugunī

Cilvēkiem nepieciešami svētki, tā ir atpūta no ikdienas. Īpaša diena. Un nav nemaz jāmeklē grandiozi publiski notikumi – arvien biežāk ar personīgo salūtu tiek sveikti gan jaunlaulātie kāzu dienā, gan skolu beidzēji izlaidumā un bagātnieki savās jubilejās, nemaz nerunājot par tām četrām raķetēm, ko katrs mikrorajona iedzīvotājs savā pagalmā uzlaiž gaisā ik Ziemassvētkus vai Jauno gadu. Kādreiz uguņošana bija kaut kas ekskluzīvs, taču šobrīd to var sarīkot jebkurš – jāiegriežas vien specializētā veikalā un jāizvēlas sev tīkamāka pirotehnikas pakete.

Reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi Japānas ilgtermiņa kredītreitingu. Tam par iemeslu reitingu aģentūra minējusi valsts deficīta apjomu un ievērojamos aizņēmumus, vēsta BBC.

Neraugoties uz to, ka Moody’s raksturojis Japānas prespektīvas kā stabilas, pasaules trešās lielākās ekonomikas reitings ir samazināts no Aa2 līdz Aa3. Japānas parāda līmenis ir augstākais no attīstītajām valstīm. Valsts finanses cietušas gan no globālās finanšu krīzes 2009. gadā, gan no šī gada martā notikušās zemestrīces un tai sekojošā cunami izraisītajām sekām.

«Reitinga samazinājumu rosināja apjomīgais budžeta deficīts un tā parāda pieaugums, kas Japānai veidojies jau 2009. gadā,» teikts Moody’s paziņojumā.

Otrajā ceturksnī Japānas ekonomika sarukusi par 1,3%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Salīdzinot ar šī gada pirmo ceturksni, piedzīvots 0,3% samazinājums, liecina Japānas valdības sniegtie dati. Lai gan šis samazinājums ir mazāks, nekā daudzi analītiķi iepriekš paredzēja, ir pieaugušas bažas par to, ka aizvien palielinās Japānas aizņēmumi, lai tās ekonomika atlabtu pēc dabas katastrofas.

Labi ASV darba tirgus dati ataino ekonomikas atveseļošanos, un tas var nozīmēt, ka dzīres akciju tirgos turpināsies. Darba tirgus dati gan nav viennozīmīgi labi.

Pasaules lielākā ekonomika ir uz atveseļošanās takas, liecina ASV šonedēļ publicētie darba tirgus dati. Tie atklājuši, ka bezdarba līmenis martā sarucis līdz 7,6% (no 7,7% vēl mēnesi iepriekš un 7,9% janvārī), kas ir zemākais līmenis kopš 2008. gada beigām. Sektoros, izņemot lauksaimniecību, pagājušajā mēnesī radītas 88 tūkst. darbvietas, kas gan bija daudz mazāk nekā analītiķu gaidītie 200 tūkstoši.

Jāpiebilst, ka tieši ar darba tirgus veselību ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) stingri sasaistījusi savas monetārās politikas stingrības nākotni. Proti, FRS vadība norādījusi, ka ekonomiku stimulējošie pasākumi turpināsies tik ilgi, kamēr bezdarba līmenis ASV nesamazināsies vismaz līdz 6,5%. Neskatoties uz februāra labajiem ASV darba tirgus datiem, gan jāsecina, ka bezdarbs šajā valstī savas finanšu krīzes laikā iekarotās pozīcijas atdod lēni.

Par spīti krīzes laikā dzirdētajiem pareģojumiem - Latvija nav kļuvusi par nākamo Argentīnu. Defoltu nomocītā Argentīna vēl tikai tagad sper pirmos soļus ekonomiskās politikas jaunā rāmja izveidošanā un ekonomikas stabilizēšanā, kamēr Latvijā izvēlētā krīzes pārvaldība ļāva atgriezties uz izaugsmes ceļa.

Lai sasniegtu augstāku labklājību, Latvijā vēl ne mazums darāmā. Taču esam citās pozīcijās un varam tikai minēt, – vai Argentīna pēc pārmaiņu dzimšanas ieies mūsu ērā un līdztekus Latvijai varēs turēt jau pilnīgi citu rūpi – kā panākt ekonomikas uzrāvienu.

Argentīnā jau 2015. gada nogalē virmoja gan cerības, gan neticība, ka notiekošās prezidenta vēlēšanas var ienest jaunas vēsmas. Jaunievēlētā prezidenta Maurisio Makri (Mauricio Macri) vadībā, kas nomainīja vairāk nekā desmitgadi pie varas esošos populistus, valstī uzsākts jauns ekonomiskās politikas kurss.

Skaidri definēti mērķi – valdības instruments izaugsmei

Rīgas domes vadība kopā ar ēku īpašniekiem trešdien apsekoja ar Rīgas pašvaldības finansiālu atbalstu atjaunotās pilsētas kultūras mantojuma ēku fasādes - Lāčplēša ielā 37, Tērbatas ielā 20, 28 un Blaumaņa ielā 14, informē pašvaldībā.

Šis ir pirmais gads, kad Rīgas pašvaldība piešķir līdzfinansējumu kultūras pieminekļu restaurācijai un atjaunošanai. Konkursam kopumā šogad pieteicās 55 pretendenti, no kuriem 47 projektus atzina par atbilstošiem konkursa kritērijiem un apstiprināja līdzfinansējumu. Šo projektu realizācijai kopumā paredzēts gandrīz 460 000 eiro liels pašvaldības līdzfinansējums.

«Esam gandarīti, ka jau pirmajā konkursa gadā ir izrādīta tik liela interese par iespēju saņemt pašvaldības līdzfinansējumu kultūras pieminekļu restaurācijai un atjaunošanai. Iesākto turpināsim arī nākamgad - konkursu plānots izsludināt jau novembrī, lai būtu ilgāks laiks projektu realizācijai. Šiem mērķiem pašvaldības budžetā tiks atvēlēts ne mazāk kā pusmiljonu eiro liels finansējums,» informēja Rīgas vicemērs Andris Ameriks, piebilstot, ka nauda līdzfinansējumam iegūta no piemērotās paaugstinātās nekustamā īpašuma nodokļa likmes 3% apmērā ēkām, kuras klasificētas kā vidi degradējoši objekti.

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.

Pēc Briselē panāktās vienošanās par atbalsta finansējuma pieaugumu Latvijas lauksaimniekiem par gandrīz 700 miljoniem eiro premjers Krišjānis Kariņš paziņoja, ka 2022. gadā Latvijas lauksaimnieki saņems vidēji 200 eiro par katru hektāru, bet 2027. gadā – jau 215 eiro.

Pret premjera izteikumiem iebilda biedrība "Zemnieku saeima", norādot, ka premjera aprēķini ir nepareizi un tiešmaksājumi, ko saņems lauksaimnieki, būs ievērojami zemāki – tikai 95 eiro par hektāru. Tomēr neprecīzas ir abu pušu nosauktās tiešmaksājumu atbalsta summas.

Zemnieku saeima: Tie ir klaji meli, ka lauksaimnieki saņems 200 eiro par hektāru 

Jaunie tiešmaksājumu nosacījumi liedz Latvijai tiekties uz Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni,...

Tiešmaksājumu summu, ko saņems lauksaimnieki, pašlaik precīzi nevar izkalkulēt, jo atbalsta sistēma ir ļoti komplicēta un lauksaimnieki ir ļoti dažādi.

Zemkopības ministrijas atbildība

Lauksaimniekiem un sabiedrībai būtiski izprast, ka tas, cik lielus tiešmaksājumus patiešām saņems lauksaimnieki un cik naudas sadale būs godīga, ir nevis Briseles, bet gan ZM rokās. Tieši ZM ir galvenais lēmējs naudas pārdalē, bet EK vien izvirza vispārīgos principus. Pašreizējais ZM piedāvājums liecina par to, ka tiešmaksājumu sadalījums nebūs godīgs un visvairāk tiks sekmēta graudkopības konkurētspēja.

Lai gan EK noteikusi, ka 40% no lauksaimniecības subsīdijām jānovirza vides un klimata krīzes novēršanai, izstrādātais tiešmaksājumu saņemšanas nosacījumu piedāvājums vairāk līdzinās "naudas apgūšanai" – bez reāliem piesārņojošās darbības ierobežojumiem. Spilgts piemērs ir atbalsts precīzo tehnoloģiju izmantošanai, kas patiesībā nepieprasa ķīmisko pesticīdu vai sintētisko minerālmēslu lietojuma samazināšanu.

Dažādi atbalsta veidi un nepilnības tajos

Lai izprastu tiešmaksājumu atbalsta sistēmu, jāzina, ka tiešmaksājumus veido dažādi atbalsta veidi: ienākumu pamata atbalsts, eksohēmas, mazo lauksaimnieku shēma, atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem un saistītais atbalsts. Turklāt tiešmaksājumi ir tikai viena daļa no pieejamā publiskā finansējuma lauksaimniekiem, otra daļa jeb pīlārs ir finansējums lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, kas paredz vēl citas atbalsta iespējas lauksaimniekiem.

Ja aplūko tikai vienu pozīciju – ienākumu pamatatbalstu, tad ZM sākotnēji (bez papildus naudas piešķīruma) plānoja, ka tas varētu svārstīties no 96 eiro par hektāru 2022. gadā līdz 113 eiro 2027. gadā plus paredzēta piemaksa atkarībā no darbības reģiona.

Vērtējot ekoshēmu maksājumu (no 10 līdz pat vairāk nekā 1000 eiro par ha), tad šeit atbalsta pretendentiem vajadzētu būt tiem lauksaimniekiem, kas izmanto videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses. ZM paredzējusi, ka ekoshēmu atbalsts pienāksies par tādiem pasākumiem kā tiešā sēja, precīzās tehnoloģijas un līdzīgiem, taču tehnika maksā dārgi un līdz ar to pie šī atbalsta tiks pamatā tikai lielās saimniecības. Piemērs ir atbalsts par zaļajām joslām, kas paver dāsnas atbalsta saņemšanas iespējas tieši lielajām saimniecībām ar plašajiem monokultūru laukiem.

Sākotnējā piedāvājumā tiešmaksājumos bija paredzēti 60 miljoni eiro bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam, tādējādi tieši veicinot videi un klimatam draudzīgas lauksaimniecības stūrakmeni – bioloģisko metodi, taču šis atbalsts ir sarucis līdz sešiem miljoniem eiro un pieejams tikai tiem, kas saimnieko nitrātu jutīgās teritorijās.

Vēl viens atbalsta veids, ko ietver tiešmaksājumi, ir mazo lauksaimnieku shēma, kur ZM maksājumu plāno palielināt no 500 līdz 1000 eiro, novirzot šim mērķim pat 200 miljonu eiro. Tādējādi ZM gatavojas ar vieglu roku izpildīt EK prasību atbalstīt mazās un vidējās saimniecības, lai mainītu esošo situāciju, kad 11% Latvijas lauksaimnieku saņem 73% subsīdiju (ES vidēji proporcija ir nedaudz labāka – 20/80). LBLA ieskatā šis nav efektīvākais veids, kā risināt vienlīdzīgāku atbalsta sadalījumu. Turklāt ar šo pasākumu tiks atbalstītas arī tās mazās saimniecības un zemes īpašnieki, kuri nav saistīti ar ražošanu, bet netiks izmantotas visas iespējas, ko EK piedāvā, lai veicinātu konkurētspēju vidējo saimniecību sektorā. Piemēram, ZM neparedz iespēju ieviest tiešmaksājumu griestus un pārdalošo maksājumu. Līdz ar to nevienlīdzības problēma netiks risināta pēc būtības.

Politikas veidošanai jākļūst caurspīdīgākai

Aplūkojot tiešmaksājumus veidojošās komponentes, redzams, ka nav iespējams pateikt, cik lielu atbalstu lauksaimnieki saņems, jo tas atkarīgs no katra lauksaimnieka profila. Līdz ar to neviens no iepriekš publiskajā telpā izskanējušajiem skaitļiem nav korekts. Otrs secinājums – diemžēl tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs tieši mazās un vidējās saimniecības.

Pašlaik sabiedrībai grūti izsekot līdzi lauksaimniecības politikas stratēģijas tapšanai, tostarp maksājumu sadalei, tāpēc aicinu ZM padarīt šo procesu ievērojami caurspīdīgāku, diskusijās iesaistot ne tikai lauksaimnieku organizācijas, bet visu sabiedrību, kas ir ieinteresēta kvalitatīvas pārtikas pieejamībā un tīras lauku vides uzturēšanā.

Ir pagājis vēl viens gads, tiek apkopota statistika, un viena lieta, kas mani interesē jau vairākus gadus, ir tas, kad beidzot dzīvības apdrošināšanas īpatsvars kopējā apdrošināšanas groziņā tuvosies attīstīto rietumvalstu līmenim.

Varētu šķist, ka Austrumeiropas, t. sk. arī Latvijas iedzīvotāji, atšķirībā no Rietumeiropas iedzīvotājiem, kopš dzelzs aizkara krišanas dzelzi vērtē augstāk par dzīvību. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka mūsu cilvēks naudiņu sagrabina visupirms OCTA iegādei. Pēc tam, ja naudas līdzekļi ļauj, tiek apdrošināts auto (KASKO) un nekustamais īpašums, kaut ļoti bieži īpašumus liela daļa mūsu cilvēku apdrošina tikai tad, ja banka vai līzinga kompānija to pieprasa. Arī dzīvību lielākā daļa mūsu cilvēku apdrošina tikai kāda spiediena rezultātā. Brīvprātīgi dzīvību vai citus ar cilvēku saistītus apdrošināšanas veidus iegādājas vien neliela daļa Latvijas iedzīvotāju. Bet vai kaut kas mainās? Šoreiz apskatīsim vairākus apdrošināšanas veidus, to attīstības tendences un mēģināsim saprast, vai un kas tad mūsos mainās un vai sākam augstāk vērtēt ne tūlītēju labumu – dzelzi, bet gan ilgtermiņa ieguvumu – dzīvību, vai varam atļauties vairāk tērēt nākotnei un bērniem.

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Eiropas aviobūves kompānija Airbus noslēgusi savu pirmo darījumu ar Japānas lidsabiedrību Japan Airlines (JAL) par 31 A350 lidmašīnu piegādi. Darījuma vērtība aplēsta aptuveni 9,5 miljardu ASV dolāru apmērā.

Analītiķi noslēgto darījumu Airbus un Japan Airlines starpā vērtē kā ievērojamu triecienu Boeing, kas līdz šim dominējis Japānas aviācijas tirgū. Airbus atzīst, ka šis ir lielākais A350 modeļu pasūtījums šogad un lielākais, kāds jebkad saņemts no Japānas aviokompānijas.

Saskaņā ar noslēgtā darījuma noteikumiem Japānas aviokompānijai ir tiesības papildus iegādāties vēl 21 lidmašīnu, ja būs šāda vajadzība, vēsta BBC.

Airbus apgalvo, ka lidaparātam A350 ir par 25% mazāks degvielas patēriņš nekā iepriekšējai lidmašīnu paaudzei. Pirms līguma noslēgšanu ar Japānas lidsabiedrību Airbus bija saņēmis kopumā 725 A350 pasūtījumus. Lidmašīnu ražotājs prognozē, ka pirmos jauno gaisa kuģu modeļus Japan Airlines varēs saņemt jau nākamā gada beigās.

Kā zināms, autoru darbi ir aizsargāti ar autortiesībām un to kopēšana nav atļauta. Mūsdienās gan vairāki autori atļauj savus darbus gan brīvi kopēt, gan lejuplādēt, jo tas ir papildus marketings, kas rada iespēju koncertos saņemt lielāku peļņu.

Analogo iekārtu laikmetā, privātā lietošanā parādoties iekārtām ar kurām bija iespējams veikt kopēšanu, radās situācija, ka katrs autors vairs nevarēja noslēgt ar katru lietotāju licences līgumu par autora darba kopēšanu. Tā rezultātā privāta nekomerciāla kopēšana vairākās valstīs tika atļauta, bet ar nosacījumu, ka autoriem par to jāsaņem atlīdzība. 2001.gadā Eiropas Savienība (ES) izdeva direktīvu 2001/29/EC (2001.g. 22. maijā), kura izņēmuma kārtā atļauj privāta legāli iegādāta autordarba kopijas izgatavošanu savām privātām nekomerciālām vajadzībām. Latvijā autortiesību likums nosaka, ka šādi drīkst izgatavot tikai vienu kopiju. Direktīva arī nosaka, ka par šo kopēšanu autoriem ir jāsaņem taisnīga atlīdzība. Atlīdzības lielums un iekasēšana tiek atstātas katras dalībvalsts ziņā. Dalībvalstis šo direktīvu var ieviest vai var neieviest. Ieviesušas ir 22 valstis, nav ieviesušas 5 valstis: Lielbritānija, Īrija, Luksemburga, Kipra un Malta. Pēc būtības šī direktīva saka: lūdzu ņemiet preci, par samaksu par šo preci vienosimies vēlāk. Biznesa pasaulē šāds princips parasti nav funkcionēt spējīgs. Piemēram, Jūs nevarēsiet celtniekam teikt: uzbūvē man māju, pēc tam par godīgu atlīdzību vienosimies.

Japānas mobilo sakaru operators Softbank pavēstījis ka panākta vienošanās par 70% daļu pārņemšanu ASV telekomunikāciju kompānijā Sprint Nextel. Darījuma vērtība pārsniegs 20 miljardus ASV dolāru, tādējādi kļūstot par vienu no lielākajiem Japānas uzņēmumu īstenotajiem darījumiem ārvalstīs.

Sprint Nextel ir trešais lielākais telekomunikāciju operators ASV, tirgus daļas apmēros piekāpjoties tikai gigantiem AT&T un Verizon. Tomēr kompānija pēdējos gados piedzīvojusi zaudējumus un grimusi aizvien dziļāk parādos.

Japānas kompānijai darījums dod iespēju ieiet joprojām augošajā ASV tirgū, kamēr pašmāju tirgus sācis stagnēt, vēsta Reuters. Savukārt Sprint Nextel darījums ļaus sekmīgāk konkurēt ar nozares milžiem.

Atsevišķi analītiķi tikmēr norāda, ka Japānas kompānija, iespējams, «nokodusi lielāku gabalu nekā spēj norīt».

Japānas kompānija norāda, ka pēc ASV telekomunikāciju operatora daļu pārņemšanas Softbank kopumā būs aptuveni 96 miljoni klientu, kas to padarīs par trešo lielāko operatoru pasaulē.