Četru bijušo Valsts prezidentu nodrošināšana ar dzīvokli, eksprezidenta pensiju, sekretāri, transportu un apsardzi, valstij 2018. gadā izmaksājusi vairāk nekā pusmiljonu eiro, liecina raidījuma «LNT TOP 10» aplēses.

Precīzu summu eksprezidentu nodrošināšanai gan nevar noteikt, ņemot vērā necaurspīdīgos izdevumus par eksprezidentu transportu un apsardzi, ko nodrošina Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošā Militārā policija. Jūlijā Raimonds Vējonis pievienosies Guntim Ulmanim, Vairai Vīķei-Freibergai, Valdim Zatleram un Andrim Bērziņam, kļūstot par Latvijas bijušo prezidentu. Eksprezidentiem Latvijas valsts sniedz sociālo nodrošinājumu un cita veida atbalstu. Tas ir visnotaļ dāsns – vairumam, bet ne visiem eksprezidentiem, valsts nodrošina dzīvokli.

Ja neskaita transporta izdevumus, par kuriem ir grūtāk pārliecināties, visvairāk Valsts prezidenta kancelejai izmaksā Vairas Vīķes-Freibergas nodrošināšana – 2018. gadā šim mērķim kanceleja iztērējusi 128 tūkstošus eiro. Zatlera uzturēšanai tērēti 75 tūkstoši eiro, Ulmaņa vajadzībām izlietoti 70 tūkstoši eiro, tikmēr vismazāk – 47 tūkstošus eiro – pērn izmaksājis Bērziņš, kurš ir atteicies no valsts garantētā dzīvokļa. Kopumā, bez transporta izmaksām, četru prezidentu uzturēšanai gada laikā tērēti 320 tūkstoši eiro. Vīķes-Freibergas nodrošināšanas paaugstinātās izmaksas veido augstā dzīvokļa nomas maksa, ko prezidenta kanceleja maksā Valsts nekustamajiem īpašumiem. Prezidenta kancelejā gan skaidro, ka Vīķes-Freibergas, Ulmaņa un Zatlera dzīvokļi ir līdzvērtīgi. Ikgadējo nomas maksas atšķirību veidojot katra dzīvokļa savulaik izvēlētais finansēšanas modelis, kā arī tirgus cenas konkrētā īpašuma iegādes brīdī.

Reformu partijas līderis un eksprezidents Valdis Zatlers uzskata, ka eksprezidentu sociālās garantijas ir jāsaglabā, lai viņi varētu turpināt darbu valsts labā katrs savā veidā.

Piemēram, eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga valsts labā strādā, darbojoties diplomātijā, eksprezidents Guntis Ulmanis pilda amata pienākumus Rīgas pils Atjaunošanas padomē, kā arī ir iesaistījies sporta jomā. Viņš pats atrodas politikas lauciņā - gadījumā, ja viņš nebūtu šajā sfērā, Zatlers varētu iesaistīties arī citu nacionālo jautājumu risināšanā, piemēram, jautājuma risināšanā par valstij svarīgu ēku un pieminekļu likteni.

Esot jāņem vērā, ka eksprezidentiem piemīt autoritāte, tāpēc ir jādod iespēja bijušajiem prezidentiem to izmantot un veikt viņu izvēlētos pienākumus.

Piemēram, apsardze viņam nav vajadzīga personīgajai dzīvē, bet savas drošības dēļ, jo bijusī valsts augstākā amatpersona ir 100% atpazīstama un ir pieņēmusi arī pretrunīgi vērtētus lēmumus.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc sava amata pilnvaru termiņa beigām būs pirmais eksprezidents, kuram netiks piešķirts valsts dzīvoklis, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē informēja Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Arnis Salnājs.

Viņš skaidroja, ka šādas izmaiņas būs saskaņā ar Saeimas 2013.gadā pieņemtajiem grozījumiem likumā «Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu».

Valsts dzīvokļa vietā Vējonis un citi turpmākie eksprezidenti saņems palielinātu ikmēneša pensiju 85% apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma. Eksprezidentiem pēc kļūšanas par deputātu vai ministru nemaksās šo pensiju.

Līdzšinējais ikmēneša pensijas apjoms eksprezidentiem ir un arī paliks 50% apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma. Salnājs uzsvēra, ka jaunās izmaiņas neattieksies uz eksprezidentiem, kuriem jau piešķirts valsts dzīvoklis.

Tāpat Vējonis un pārējie turpmākie eksprezidenti lietošanā saņem vienu automašīnu, kuras iegādes vai nomas vērtība nepārsniedz tādas automašīnas divkāršu iegādes vai nomas vērtību, uz kādu ir tiesības valsts pārvaldes iestādes amatpersonai.

Uzsākta par graustu atzītās ēkas fasādes atjaunošana namam Brīvības ielā 38, kurā dzīvokļi piešķirti arī diviem bijušajiem Latvijas Valsts prezidentiem, novēroja db.lv.

Remontdarbos plānots ieguldīt aptuveni 23 000 eiro, portālam pastāstīja nama pārvaldnieks, SIA NIRA fonds apsaimniekošana pārstāvis Kārlis Ķezberis.

Ēka klasificēta kā B kategorijas grausts un tai piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likme 3% apmērā, taču šī gada oktobra sākumā tai uzsākti fasādes atjaunošanas darbi, kurus plānots pabeigt līdz Latvijas valsts simtgadei. K.Ķezberis norāda, ka šajā posmā tiks veikti karnīžu, balkonu un nodrupušo daļu atjaunošana. Viņš cer, ka pēc nama fasādes atjaunošanas Rīgas dome varētu pazemināt šobrīd piemēroto paaugstināto NĪN likmi. Viņaprāt, līdzekļi, kas šobrīd tiek maksāti nodokļos, varētu tikt novirzīti ēkas tālākai sakopšanai.

Turpmāk Latvijas eksprezidentiem vairs netiks nodrošināts valsts apmaksāts dzīvoklis, tāpat tiks noteikti «griesti» valsts apmaksāta auto izmantošanai, taču vienlaikus tiks palielināta eksprezidentu ikmēneša pensija.

Tā paredz Saeimas trešajā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā «Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu», kas paredz mainīt sociālo garantiju apjomu personām, kuras bijušas Valsts prezidenta amatā.

Jaunā likuma redakcija nosaka, ka valstij bijušie prezidenti vairs nav jānodrošina ar valsts dzīvokli.

Bijušajam prezidentam saglabāta iespēja lietot valsts apmaksātu automašīnu, taču tai noteikti cenas „griesti” - tās iegādes vai nomas vērtība nedrīkstēs pārsniegt tādas automašīnas divkāršu vērtību, uz kādu ir tiesības valsts pārvaldes iestādes amatpersonai. Šāds nosacījums attieksies arī uz bijušajiem prezidentiem, ja būs nepieciešams iegādāties jaunu automašīnu.

Divas trešdaļas jeb 69% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka nākotnē eksprezidentiem vairs nevajadzētu piešķirt dzīvokļus, bet to varētu kompensēt ar pensijas palielinājumu.

Tā liecina pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes veiktais pētījums.

33% aptaujāto noteikti atbalsta šādu ieceri, savukārt 36% - drīzāk atbalsta šo ieceri.

Pretējās domās ir 16% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kas neatbalsta ideju nākotnē bijušajiem prezidentiem vairs nepiešķirt dzīvokli, bet to kompensēt ar pensijas palielinājumu (7% - noteikti nē; 9% - drīzāk nē).

Savukārt 15% respondentu nav viedokļa šajā jautājumā.

Prezidents Andris Bērziņš iesniedzis Saeimā grozījumus likumā «Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu», kuros līdz ar citiem ierosinājumiem, rosināts nākotnē eksprezidentiem vairs nepiešķirt dzīvokli, bet to kompensēt ar pensijas palielinājumu.

Izsniegto kredītu apjoms gan mājokļu iegādei, gan uzņēmumiem pēdējo 12 gadu laikā Latvijā piedzīvojis lejupslīdi, kamēr dienvidu un ziemeļu kaimiņvalstīs tieši pretēji – pieaudzis.

Baltijas salīdzinošās izmaiņas kredītu apjomos norāda nevis uz banku vai uzņēmēju kūtrumu, bet uz kādu kopējo spēles noteikumu aplamību, kas lēni un nepārvarami noved pie iepriekš prognozējama rezultāta.

Šādu ainu var novērot, ielūkojoties Eiropas Centrālās bankas datos. Nenoliedzami jautājums ir, kas notiek kreditēšanas segmentā un – vēl jo vairāk – kāpēc, laikam ritot, plaisa starp Baltijas valstīm tikai pieaug, nevis samazinās. Latvija, tāpat kā Igaunija un Lietuva, ir eirozonas valsts, bet, raugoties uz dažādiem parametriem, šķiet, ka tās nebūt nav viena reģiona valstis, kur būtībā ir ļoti daudz līdzīgā un salīdzinoši maz atšķirīgā.

Skaitļi rāda acīmredzamo, bet neticamo

Lai gan ziema šogad bija visai gara, pavasaris ir klāt, un pienācis laiks meklēt vasaras riepas. Izvēles iespēju ir daudz un dažādas, tāpēc šajā rakstā atradīsi noderīgu apkopojumu ar septiņiem riepu modeļiem, kurus augstu vērtē gan autovadītāji, gan eksperti!

Hankook Ventus Prime 3 K125 (biznesa klase)

Šīs vasaras riepas nodrošina lielisku sniegumu, pārvietojoties pa sausu ceļa segumu, savukārt slapjā laikā par ūdens novadīšanu parūpēsies plati drenāžas kanāli, bremzēšanas distanci samazinot par aptuveni astoņiem procentiem. Par saķeri bremzēšanas laikā rūpējas rievu šķautņu forma, kas palīdz izlīdzināt spiedienu kontakta vietā. VAI jeb vizuālo indikatoru sistēma, savukārt, ļauj redzēt nodiluma pakāpi, kā arī to, vai riepa nodilst vienmērīgi. Hankook Ventus Prime 3 K125 ir augsta Silica koncentrācija gumijas sastāvā, ka palīdz samazināt rites pretestību uz jebkādas ceļa virsmas, tajā pašā laikā uzlabojot rites īpašības.

Šodien plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem tika izrādīts nekustamais īpašums Elizabetes ielā 17, Rīgā, kas tika nodots bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera (RP) lietošanā un kuram, pēc izskanējušās informācijas, pēc tā iegādes par teju pusmiljonu latu izrādījies nepieciešams remonts vairāk nekā 80 tūkstošu latu apmērā.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) būvniecības direktora pienākumu izpildītājs Artis Dzirkalis, žurnālistiem izrādot Zatlera mājokli, norādīja, ka jau pirms tika nopirkts nepilnus 196 kvadrātmetrus plašais dzīvoklis Elizabetes ielā eksprezidenta Valda Zatlera vajadzībām, bija skaidrs, ka tajā būs nepieciešami papildu uzlabojumi, vienlaikus nebija zināms, cik tie izmaksās.

«Nebija skaidrs par summām, un tas arī nav šobrīd skaidrs. Bet tas, ka dzīvoklim būs nepieciešami uzlabojumi, jā,» norādīja Dzirkalis.

Taujāts, vai valsts nav «nošāvusi greizi» par 484 934 latiem iegādājoties dzīvokli, kura remontam vēlāk vēl nepieciešami aptuveni 80 000 latu, VNĪ pārstāvis sacīja: «Es nevaru komentēt dzīvokļa iegādi, jo bija vesela komisija, kas izlēma par šā dzīvokļa iegādi.» Vienlaikus viņš uzsvēra, ka no tolaik pieejamā piedāvājuma šis dzīvoklis bijis pats lētākais.

«Godīgi sakot, ja es varētu atkāpties, es par šādu cenu dzīvokli tagad nepārdotu. Bet nu, kas noticis, tas noticis,» sūrojas uzņēmēja Irēna Pulkinena, kurai piederošu dzīvokli iecerēts pirkt eksprezidenta Valda Zatlera (RP) lietošanai.

Kaut jau izskanējuši pirmie pārmetumi, ka ekskluzīvā dzīvokļa cena - 484,9 tūkstoši latu - esot pārāk liela, I. Pulkinena Dienai apgalvo, ka ir tieši otrādi - tā esot tirgus cenas zemākā robeža. Jāpiebilst, ka tieši šis dzīvoklis jau tiek īrēts V. Zatlera vajadzībām.

Oficiāli dzīvokļa meklējumi tika uzsākti jau 2009. gadā, kad V. Zatlers vēl bija prezidents, jo va/s Valsts nekustamie īpašumipārvaldītajā namā Brīvības ielā 38., kur dzīvokļi piešķirti abiem pārējiem eksprezidentiem - Vairai Vīķei-Freibergai un Guntim Ulmanim -, brīvu mitekļu vairs nebija. Tomēr meklējumi ieilga, līdz Valsts prezidenta Andra Bērziņa kancelejas paspārnē tika izveidota īpaša iepirkuma komisija, kura tagad lēmusi par labu dzīvoklim Elizabetes ielā 17. Kritēriji dzīvokļa izvēlei bija izstrādāti ļoti smalki - saskaņā ar LETA ziņoto dzīvoklim bija jābūt no 180 līdz 250 kvadrātmetru lielam, tam bija jāatrodas Rīgas centrā, mūra ēkā, ar slēdzamu kāpņutelpu, kā arī vizuāli un tehniski labā stāvoklī esošu fasādi. Ja dzīvoklis atrastos ceturtajā stāvā vai augstāk, mājā jābūt liftam, dzīvoklim jābūt piemērotam tūlītējai dzīvošanai, ar iebūvētu virtuves iekārtu un četrām vai piecām istabām.

Bijušā prezidenta Valda Zatlera dzīvokļa iegādei līdzekļi tiks meklēti šā gada budžeta grozījumos. Pastāv divi varianti – līdzekļi V. Zatlera dzīvokļa iegādei tiks meklēti 70 milj. Ls ietvaros, par kuru sadali valdība jau ir vienojusies, vai arī tiks palielināts budžeta deficīta apmērs, Db.lv stāstīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis.

Viņš norādīja, ka Finanšu ministrija uz otro lasījumu līdz 24. augustam Saeimā iesniegs priekšlikumu par 484,9 tūkt. Ls vērtā dzīvokļa iegādei nepieciešamajiem līdzekļiem. Tālāk par to, kurš no diviem variantiem – budžeta deficīta palielināšana vai esošo 70 milj. Ls pārdale – tiks izvēlēts V. Zatlera dzīvokļa iegādei, lems Saeima. «Tas vairs nebūs ministrijas, bet Saeimas lēmums,» Db.lv skaidrija A. Jarockis.

Līdzekļi jāmeklē, jo teju pusmiljona Ls, par ko iegādāties bijušajam prezidentam dzīvokli, resoriem patlaban nav.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidenta kancelejas izveidotā komisija izvēlējusies V. Zatleram iegādāties dzīvokli, ko viņš jau pašlaik īrē. Tā cena ir 484,9 tūkst. Ls, kas, kā norādīja dzīvokļa pašreizējā saimniece uzņēmēja Irēna Pulkinena, ir «tirgus cenas zemākā robeža». Uzņēmēja apgalvo, ka aptuveni 3,5 tūkst. eiro par kvadrātmetru esot tuvu zemākajai tirgus cenai, un šobrīd viņa dzīvokli par tādu cenu vairs nepārdotu. «Tad, kad es piedalījos konkursā, man bija citi apstākļi, bija nepieciešamas finanses vienam projektam. Šo jautājumu es atrisināju, un, godīgi sakot, ja es varētu atkāpties, es par šādu cenu tagad nepārdotu. Bet nu, kas noticis, tas noticis,» iepriekš viņa teica laikrakstam Diena.

Nākamajiem Valsts prezidentiem pēc amata pilnvaru beigām varētu vairs nepiešķirt lietošanā dzīvokli, kā arī nākties iztikt ar zemākas klases automašīnām, ne luksus klases limuzīniem, kā noteikts līdz šim.

To paredz Valsts prezidenta Andra Bērziņa iesniegtais likumprojekts par eksprezidentu sociālo garantiju apjoma samazinājumu, kas nodots izskatīšanai Saeimas komisijās. Par balsoja 80 deputāti, tostarp eksprezidents Valdis Zatlers, pret bija viens, bet divi tautas kalpi atturējās. Vienlaikus likumprojektā paredzēts kompensējošs mehānisms – ikmēneša pensijas palielinājums un iespēja izmantot reprezentācijas telpas Valsts prezidenta rezidencē.

Grozījumi likumā par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu piedāvā atteikties no garantijas, kas nosaka, ka personai, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, nodrošināms valsts dzīvoklis. «1995. gadā, kad to pieņēma, valsts dzīvokļa garantija varēja būt nepieciešama un attaisnojama, ņemot vērā tā laika dzīvojamo fondu, īres tirgu un sociālekonomisko situāciju pēc padomju sociālistiskās iekārtas sabrukuma. Tomēr šobrīd šie apstākļi ir mainījušies,» skaidrots likumprojektā. Turklāt arī citās Eiropas valstīs eksprezidentiem netiek nodrošināts dzīvoklis.

Saeima konceptuāli atbalstījusi to, ka nākamajiem Valsts prezidentiem pēc amata pilnvaru beigām vairs netiks piešķirts lietošanā dzīvoklis.

Kā kompensējošs mehānisms piedāvāts palielināt bijušā prezidenta ikmēneša pensiju, kas dotu iespēju brīvi izvēlēties sev mājokli. Eksprezidenta ikmēneša pensiju plānots palielināt no līdzšinējiem 50% līdz 85% no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma, tādējādi, ja pašlaik eksprezidenti saņem ikmēneša pensiju aptuveni 1125 latu apmērā pēc nodokļu nomaksas, tad pēc likuma grozījumiem ikmēneša pensija varētu sasniegt apmēram 1912 latus pēc nodokļu nomaksas. Tāpat bijušajam prezidentam būs iespēja no pensijas atteikties.

Valsts prezidenta Andra Bērziņa iesniegtais likumprojekts par eksprezidentu sociālo garantiju apjoma samazinājumu arī paredz eksprezidentiem piešķirt zemākas klases automašīnas, ne luksus klases limuzīnus, kā noteikts līdz šim. Grozījumi likumā par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu paredz noteikt, ka eksprezidents no valsts lietošanā saņem vienu automašīnu, kuras iegādes vai nomas vērtība nepārsniedz tādas automašīnas divkāršu iegādes vai nomas vērtību, uz kādu ir tiesības valsts pārvaldes iestādes amatpersonai.

Par 12,5 tūkstošiem latu iespējams iegādāties eksprezidenta Gunta Ulmaņa izmantoto limuzīnu, ko viņš lietojis no 2007. gada oktobra, liecina informācija portālā SS.lv.

Neskatoties uz to, ka internetā pieejamā informācija liecina, ka ar šo automašīnu pārvietojies Guntis Ulmanis, pārdevēja ir pārliecināta, ka auto izmantojis cits eksprezidents - Valdis Zatlers. Tā viņa apgalvoja sarunā ar Db.lv. Prezidenta kancelejas preses dienests Db.lv nemācēja pateikt, kurš no eksprezidentiem izmantojis šo auto.

Salīdzinot ar nomas maksu, ko valsts maksāja par šo auto (2010. gadā vien 14,62 tūkst. Ls), spēkrata cena ir krietni zemāka.

Automašīnu iepriekš no iznomātāja, kas to nomāja prezidenta kancelejai, iegādājās privātpersona, kas tagad to pārdod tālāk.

Visu trīs bijušo Latvijas Valsts prezidentu uzturēšana, nodrošinot likumā paredzētās garantijas, kopumā šā gada pirmajā pusgadā izmaksājusi 95 231 latu.

Pieņemot, ka gada atlikušajos mēnešos izdevumi būs līdzīgi, vienā gadā trīs eksprezidenti valstij izmaksā ap 200 000 latu. Tā svētdien ziņoja LNT raidījums Top 10.

Saskaņā ar likumu bijušajiem prezdentiem tiek piešķirta ikmēneša pensija 50% apmērā no prezidenta algas, valsts apmaksāts dzīvoklis, automašīna, sekretārs, un ir tiesības uz apsardzi.

Kā liecina prezidenta kancelejas un Aizsardzības ministrijas sniegtā informācija, gada pirmajos sešos mēnešos Vairas Vīķes-Freibergas uzturēšana valstij izmaksājusi 44 218 latus, garantiju nodrošināšanai Guntim Ulmanim izlietots 27 641 lats, bet Valdim Zatleram (RP) - 23 372 lati.

Latvijai jāatrod savs attīstības ceļš un strādājot saprātīgi valsts divdesmit gadu laikā var pietuvoties Eiropas vidējam līmenim. Svarīgs ir ieguldījums izglītībā, uzskata Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Sarunā ar raidījumu Dienas rīts A. Bērziņš norādīja, ka ASV viņš ticies ar cilvēkiem, kuriem «kabatā» naudas ir vairāk nekā Latvijai un viņu ieteikums esot bijis tāds, ka, lai paātrinātu valsts attīstību, Latvijai esot jāatrod savs ceļš Eiropas Savienības (ES) ietvaros.

«Mums ir labi iekarota vieta, ir labas iespējas, lai izmantotu savu potenciālu. Ja mēs strādājam saprātīgi – divdesmit gadu laikā varam pietuvoties Eiropas vidējam līmenim. Es neticu, ka kādreiz būs tik laba izejas pozīcija,» sacīja prezidents.

Aizbraukušo Latvijas iedzīvotāju atgriešana ir viens no risināmajiem pamatjautājumiem. «Es cenšos pētīt un atrast risinājumus, skatoties kā citas valstis rīkojas,» sacīja prezidents. Viņš minēja Singapūras piemēru, kura veidoja speciālu komisiju, kas uzklausīja dažādus viedokļus. «Viņu uzskats ir tāds, kas Latvijā der vislabāk – ieguldījums pirmskolas un augstākajā izglītībā,» sacīja A. Bērziņš.

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu kravu pārvadājumi ar sauszemes un cauruļvadu transportu samazinājušies par 14,2 %, bet ostās – par 28 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāja 101,2 milj. t kravu, par 16,8 milj. tonnu jeb 14,2 % mazāk nekā pirms gada.

Ar dzelzceļa transportu pārvadāja 24 milj. t kravu, kas ir par 42,3 % mazāk nekā 2019. gadā. Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 2,1 milj. t kravu – par 21,1 % vairāk. Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāja 21,9 milj. t kravu, apjoms samazinājās par 45 %. Tai skaitā eksporta pārvadājumos – 2 milj. t, par 11,3 % mazāk, importa pārvadājumos – 16,3 milj. t, samazinājums par 50,7 %, bet tranzīta kravu pārvadājumos – 3,6 milj. t, par 20,9 % mazāk. Caur Latvijas ostām pārvadāja 14,6 milj. t kravu, par 53,8 % mazāk nekā 2019. gadā.

Neskatoties uz to, ka jau pēc diviem gadiem plānots desinhronizēt Baltijas elektrotīklu no Krievijas un Baltkrievijas, sinhronizējoties ar pārējo Eiropu, Latvija ir iestigusi divus gadus ilgā iepirkumu procedūrā par sinhrono kompensatoru iegādi un uzstādīšanu.

Divi no trīs iepirkuma dalībniekiem SIA Reck un Grieķijas kompānija Mytilineos S.A., nupat iesniegušas sūdzību IUB par AS Augstsprieguma tīkls veikto iepirkumu, jo uzskata, ka iepirkuma veicējs nav organizējis atklātu un pārskatāmu procedūru, nodrošinot tajā vienlīdzīgu attieksmi un godīgu konkurenci.

Uz interviju par notiekošo Dienas Bizness aicināja RECK valdes priekšsēdētāju Viesturu Kaģi.

Sākšu no vispārīgā. Kāda šobrīd ir situācija energobūvniecībā?

Enerģētikas nozare nav atrauta no tautsaimniecībā aktuālajiem procesiem. Atzīšu, ka tik nedroša un neprognozējama situācija enerģētikas tirgū kā šobrīd nav bijusi. Ņemot vērā karu Ukrainā un ieviestās sankcijas pret Krieviju, protams, izjūtam lielu izmaksu sadārdzinājumu, jo daudzas izejvielas (piemēram, melnais un krāsainais metāls) ienāca no Krievijas un Baltkrievijas. Mums jāiepērk ne tikai kabeļi, bet arī jābūvē dažādas konstrukcijas no metāla un dzelzsbetona. Protams, mūsu nozarē primārās ir vara un alumīnija cenas. Un atkal – lielākā daļa ražotāju atradās tieši Krievijā, tāpēc jau šobrīd strādājam ar piegādātājiem no citām valstīm. Līdz ar cenu sadārdzinājumu nākamā problēma ir nespēja prognozēt cenas. Ja agrāk saņēmām cenu piedāvājumus produkcijai, kuriem derīguma termiņš ir mēnesis, tad tagad – nedēļa. Visā būvniecības nozarē šobrīd ir krīze, un mēs gaidām operatīvu rīcību valdības līmenī, pabeidzot un apstiprinot cenu indeksācijas modeli. Šī ir normāla prakse citās valstīs, ka, slēdzot līgumus, tiek iestrādāta indeksācijas formula gan cenu kāpuma, gan arī samazinājuma gadījumā. Tas ir ļoti labs veids, kā abām līgumslēdzējām pusēm izvairīties no riskiem, ar ko saskaramies šobrīd. Piekrītu arī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības paustajam, ka nepieciešama reālistiska vismaz 12 mēnešu valsts pasūtījumu prognoze. Diemžēl līdz šim valsts pārvalde nav spējusi izveidot caurspīdīgu un centralizētu publiskā pasūtījuma prognozi. Vēlos uzsvērt, ka gan ierēdniecībai, gan valdībai ir jāapzinās, ka mēs visi esam vienā laivā. Ja valsts sektors nespēs operatīvi un pragmatiski pieņemt lēmumus, roku rokā sadarbojoties ar visu nozaru (ne tikai būvniecības) pārstāvjiem, valsts ekonomika jeb mūsu kopējā laiva sāks grimt.

Lietuva un Igaunija netiek iekļauta tā dēvētajā valstu "dzeltenajā" sarakstā, līdz ar to Baltijas valstīs vēl vismaz nedēļu nebūs ar Covid-19 saistīto ceļošanas ierobežojumu.

Piektdien valdība sanāca uz ārkārtas sēdi, lai lemtu par rīcību gadījumā, ja kaimiņvalstīs strauji pieaugs ar Covid-19 saslimušo skaits.

Sēdes sākumā veselības ministre Ilze Viņķele (AP) informēja, ka kaimiņvalstis ir pielikušas visas pūles, lai, ņemot vērā šodienas datus par saslimšanu ar Covid-19 Igaunijā un Lietuvā, vismaz uz nedēļu vēl saglabātos iespēja brīvi ceļot Baltijas valstīs.

Vadoties pēc Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, saslimstība Lietuvā piektdien sasniegusi 16,1 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju, bet Igaunijā šis rādītājs pieaudzis līdz 16,38 gadījumiem. Latvijas SPKC aprēķins, ik nedēļu atjaunojot pašizolācijai pakļauto valstu sarakstu, ir balstīts uz Eiropas SPKC ziņoto gadījumu skaitu un modelētu 2020.gada populāciju. Savukārt Eiropas SPKC izmanto "Eurostat 2019" valstu populācijas datus, tāpēc aprēķini var atšķirties.

Aizvadītajā nedēļā, atsaucoties uz jaunāko Pasaules Bankas grupas un PricewaterhouseCoopers (PwC) sagatavoto ziņojumu par nodokļu situāciju pasaulē, plašsaziņas līdzekļos parādījās viedoklis, ka nav reāla pamata uzņēmēju pārmetumiem par nodokļu slogu Latvijā. Šajā paziņojumā ietverts apgalvojums, ka Latvijā ir zemākā darbaspēka nodokļu likme (26.6%) starp Baltijas valstīm (Lietuvā – 35.2%, Igaunijā – 39%). Ziņojums balstīts uz Pasaules Bankas izstrādātu metodoloģiju, kuras nosacījumi tiek vienādi piemēroti nodokļu sistēmas salīdzināšanai 189 pasaules valstīs, bet neņem vērā dažas specifiskas atšķirības, kas attiecas uz Baltijas valstīm. Tāpēc būtu nepieciešams iedziļināties konkrētā ziņojuma metodoloģijā.

Pirmkārt, pētījuma rezultāti nav tieši salīdzināmi, jo rezultātos nav ietverti uz darba ņēmēju attiecināmie nodokļi, kuri Baltijas valstīs ir ļoti atšķirīgi. Latvijā uz darba ņēmēju attiecināmie nodokļi (VSOAI darba ņēmēja daļa un IIN) ir augstāki, salīdzinot ar kaimiņvalstīm. Otrkārt, darbaspēka nodokļu likmes parasti tiek izmantotas nodokļu aprēķināšanai no noteiktas algas. Savukārt pētījuma rezultātos uzrādītais jēdziens ‘darbaspēka likmes‘ ir ar pavisam citu nozīmi. Pētījuma rezultātos uzrādītās likmes ir novērtētas procentos pret nosacīto peļņu, kas, savukārt, aprēķināta uz noteikta biznesa modeļa pieņēmumiem. Treškārt, atbilstoši Pasaules bankas noteiktajiem pētījuma standartiem, aprēķini tiek veikti nosacītam («virtuālam») uzņēmumam, kas nodarbojas ar keramisko puķu podu ražošanu un pārdošanu. Turklāt daļa no uzņēmuma peļņas ir gūta, pārdodot zemes gabalu 2.gadā pēc uzņēmuma darbības sākšanas. Tādējādi šis «virtuālais» uzņēmums nav pietiekami reprezentatīvs, jo pētījumā ietvertās uzņēmuma pazīmes nav samērojamas ar reāliem piemēriem Latvijā. Ceturtkārt, pētījuma rezultāti nav tieši salīdzināmi, jo darbaspēka nodokļos ir ietvertas atšķirīgas pozīcijas (Igaunijā un Lietuvā ir iekļautas veselības apdrošināšana, kamēr Latvijā – nav). Piektkārt, pētījumā ir izmantoti dažādi atalgojuma lielumi. Piemēram, pētījuma metodoloģija paredz to, ka Igaunijā par to pašu darbu būtu jāmaksā aptuveni pusotru reizi lielāka alga, nekā Latvijā.

Šodien Saeimā trešajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Zemesgrāmatu likumā, kuros tika atbalstīts Saeimas deputāta Gata Eglīša priekšlikums veikt izmaiņas valsts nodevas apjomā par dzīvokļa īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā.

Grozījumi stāsies spēkā no 1. jūlija un paredz uzdevumu valdībai no spēkā stāšanās brīža samazināt valsts nodevas apmēru fiziskai personai no šobrīd noteiktajiem 2% uz 1,5% no īpašuma vērtības, savukārt juridiskai personai par dzīvokļa īpašuma nostiprināšanu no 6% uz 2% no īpašuma vērtības.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) norāda, ka šīs izmaiņas būs nozīmīgs Latvijas nekustamā īpašuma tirgus konkurētspējas uzlabojums un reizē ievērojams ieguvums sabiedrībai, samazinot ar īpašuma iegādi saistītās izmaksas.

"Samazinātas valsts nodevas par īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā ir vērtīgas izmaiņas ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Ja pieņemam, ka vidējā jauna dzīvokļa cena ir 100 000 eiro, par pirkuma nostiprināšanu līdz šim fiziskai personai bija jāsamaksā 2% jeb 2000 eiro, taču turpmāk nodeva būs tikai 1,5% jeb 1500 eiro. Tas ir reāls 500 eiro ietaupījums ikvienam, kas iegādājas mājokli, tādējādi tiek veicināta aktivitāte nekustamā īpašuma tirgū. Vienlaikus nodevu samazinājums reizē ar jauno īres regulējumu aktivizēs juridisko personu, tostarp ieguldījumu un pensiju fondu, investīcijas īres namos un dzīvokļos. Lai gan īpašuma nostiprināšanas nodeva Latvijā aizvien būs augstāka nekā kaimiņvalstīs, šis solis noteikti padara investīciju vidi pievilcīgāku un veicinās īres tirgus sakārtošanu un izaugsmi," norāda Mārtiņš Vanags, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs.

Automobiļu iegādes un uzturēšanas augsto nodokļu dēļ vairāki Latvijas iedzīvotāji labprātāk pērk automašīnas kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā, savukārt vietējie ierēdņi nedara neko, lai uzlabotu esošo situāciju, sacīja automobiļu ražošanas kompānijas Toyota dīlera Wess Motors padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Oskins.

«Cilvēki pērk tur, kur ir lētāk, bet nodokļi - zemāki. Lietuvā un Igaunijā iegādātie un reģistrētie automobiļi joprojām brauc pa Latvijas ceļiem. Tās lielākoties ir dārgas automašīnas, jo tieši tās bieži vien reģistrē kaimiņvalstīs, bet izmanto Latvijā,» norādīja Oskins.

Latvijas autodīleru asociācija jau vairākus gadus mēģina ieskaidrot ierēdņiem, ka viņi grauj vietējo uzņēmējdarbību.

«Latvijā dzīvojošie cilvēki varētu mierīgi nopirkt automobili Lietuvā vai Igaunijā, piereģistrēt to šajās kaimiņvalstīs, samaksāt nodokļus tur un turpat iziet tehnisko pārbaudi, tajā pašā laikā reāli braucot ar šo automobili Latvijā un nemaksājot nekādus nodokļus. Vienīgais pieņemamais risinājums būtu nodokļu bāzes harmonizēšana visās Baltijas valstīs, lai, piemēram, nodokļu likmes automobiļu reģistrācijai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā būtu vienādas. Tas ir normāli, it īpaši jo ārzemju investori ļoti reti skatās uz Baltiju kā uz atsevišķām valstīm - viņi uztver mūs kā vienotu tirgu,» sacīja Oskins.

Covid krīzes kontekstā plaši tika runāts par to, ka esošā situācija nesīs jaunas iespējas Eiropai tieši pakalpojumu eksporta nozarē.

Administratīvo biznesa centru izvietošana iespējami tuvi starptautiski pārstāvētā uzņēmuma izcelsmes valstij, samazina riskus un ļauj veiksmīgi pārvaldīt globālu korporāciju. Tikko zināms, ka aviokompānija Norwegian lēmusi par labu Rīgai kā lokācijai, kur izveidot biznesa centru, turklāt no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) saņemti pozitīvi signāli par to, ka šobrīd ir aktīva interese par Latviju.

“Latvijas kultūras un arī dzīves stila iezīmes ir ļoti līdzīgas ierastajai ikdienai ziemeļvalstīs. Rīga ir pievilcīga lokācija Starptautiskiem biznesa pakalpojumu centriem, pateicoties tās attīstītajai infrastruktūrai, kā arī tās ģeogrāfiskajam tuvumam attiecībā pret Skandināviju un pārējo Eiropu. Iepriekšminētie faktori savienojumā ar pieejamību augsta līmeņa speciālistiem ir tas, kāpēc mēs esam lēmuši par labu Rīgai,” tā Norwegian viceprezidents IT, piegādes ķēžu un procesu vadības jautājumos Knuts Olavs Hēgs.