Demokrātijas eņģēm čīkstot, Krievijas parlamenta apakšpalāta jeb Valsts Dome ar pavisam nelielu balsu pārsvaru šonedēļ panāca apstiprinājumu valsts dalībai Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO). Nākamnedēļ paredzams apstiprinošs balsojums augšpalātā jeb Federācijas Padomē, tad – prezidenta Vladimira Putina paraksts, un jau augustā Krievija beidzot tiešām būs PTO.

Kaut valdošās partijas Vienotā Krievija caursišanas spējas dēļ par gala iznākumu šaubu nebija, opozīcija PTO dalības ratifikāciju uz brīdi tiešām ja arī ne apšaubīja, tad katrā ziņā situāciju padarīja kutelīgu. Ja kaut kas noietu greizi un līgums netiktu apstiprināts līdz 23. jūlijam, saskaņā ar PTO noteikumiem to Krievijai būtu jāsāk diskutēt ar organizācijas dalībvalstīm no jauna. No Domes 450 deputātiem par līgumu nobalsoja 238, pret – 208, ar visai nelielu rezervi pārvarot 226 balsu minimumu. Pret dalību PTO nelokāmi paliek komunisti, partija Taisnīgā Krievija un liberāldemokrāti. Oponentu viedoklis ir nemainīgs, un arī dalības PTO aizstāvji un īstenotāji to nenoliedz. Kaut pilnīgai pārejai uz brīvo tirgu pēc PTO standartiem dažādās kategorijās dots laiks, ar pirmo Rietumu konkurences šoku Krievijas ražotāji sastapsies pavisam drīz.

«Latvijas uzņēmumu būtiskākie ekonomiskie ieguvumi no Krievijas iestāšanās Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) ir saistīti ar Krievijas tirdzniecības noteikumu paredzamību – ievedmuitas samazināšanu, sanitāro pasākumu pielīdzināšanu starptautiskajām normām, kā arī muitas lietu sakārtošanu,» laikraksta Dienas Bizness konferencē «Krievijas dalība PTO – Latvijas un Krievijas ekonomiskā sadarbība» pauda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Līdz ar Krievijas pievienošanos PTO un tirdzniecības noteikumu paredzamību gaidāmi pozitīvi efekti gan uz eksporta, gan arī, piemēram, ražotājiem nepieciešamo Krievijas izejvielu importa attīstību, konferencē norādīja ministrs.

D. Pavļuts pauda, ka Krievijas uzņemšana PTO iezīmē jaunu posmu daudzpusējās tirdzniecības sistēmas attīstībā un ir ļoti būtisks solis abu pušu tirdzniecības un ekonomisko attiecību nostiprināšanā, jo turpmāk tās tiks balstītas uz daudzpusējās tirdzniecības sistēmas nosacījumiem.

Turpmāk abām pusēm būs saistoši PTO līgumi, kas regulē, piemēram, tādus jautājumus kā preču un pakalpojumu tirdzniecība, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība u.c. Tas nozīmē, ka visām šīm normām Krievijā būs jābūt atbilstošām PTO nosacījumiem un tam tiks sekots līdzi Eiropas Savienības Kopējās tirdzniecības politikas ietvaros. Krievijas Federācijas (KF) dalība PTO ir būtisks solis arī ceļā uz ES-KF ekonomisko attiecību padziļināšanu, teikts EM paziņojumā.

ASV šomēnes noteiks jaunus muitas tarifus Eiropas Savienības (ES) ražojumiem pēc Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) lēmuma, kas ļauj ASV šādi reaģēt uz subsīdijām Eiropas aviobūves uzņēmumam «Airbus», trešdien paziņoja ASV Tirdzniecības pārstāvja birojs (USTR).

Saskaņā ar PTO lēmumu ASV drīkst noteikt muitas tarifus ES ražojumiem 7,5 miljardu ASV dolāru (6,86 miljardu eiro) vērtībā, lai kompensētu šo subsīdiju radītos zaudējumus. Šie ir lielākie pretpasākumi, kādus PTO jebkad ir atbalstījusi tirdzniecības strīdā.

Summu noteica PTO arbitrāža pēc tam, kad organizācija 2018.gada maijā atzina par pamatotu ASV nostāju, ka ES valstu piešķirtās subsīdijas un aizdevumi «Airbus» bijuši nelikumīgi.

USTR paziņoja, ka ES ražotajiem lidaparātiem tiks noteikts 10% tarifs, bet bloka valstu eksportētajiem pārtikas produktiem un alkoholiskajiem dzērieniem, piemēram, sieram, olīvām, apelsīniem, miltiem, vīnam un viskijam - 25% tarifs.

Pirmā gada bilance Krievijas dalībai Pasaules Tirdzniecības organizācijā – divas strīdu procedūras, ko ierosinājusi Eiropas Savienība un Japāna. Turpretī ietekmes uz investīciju pieplūdi un Krievijas ekonomikas stimulēšanu PTO praktiski nav nekādas.

Kad Krievija pērn 22. augustā pēc 19 gadu mēģinājumiem un vilcināšanās iestājās globālajā tirdzniecības klubā, pie valsts augstākās varas grožiem atpakaļ nākušais Vladimirs Putins bija uzstādījis 6% ekonomikas izaugsmes mērķi. Tomēr pat par spīti samērā augstajām naftas cenām Krievijas ekonomikas iekšējais spēks pasaules lielāko ekonomiku stagnācijas laikā nav izrādījies pietiekams, lai kaut tuvotos prezidenta uzstādītajam mērķim. Šā gada otrajā ceturksnī Krievijas ekonomika pret šo laika posmu pērn ir augusi vien par 1,2%, ziņo Bloomberg.

Lielākais klupšanas akmens sarunās par iestāšanos PTO Krievijai bija nesaprašanās ar Eiropas Savienību par ievedmuitas tarifiem automašīnām. Kad tas it kā tika atrisināts un Krievija apsolīja pazemināt iekasējamo ievedmuitu, vien dažas dienas pēc iekļūšanas PTO – 1. septembrī ‒ Maskava pieņēma it kā ekoloģiski motivētu likumprojektu par automašīnu utilizācijas nodokli importējamajām automašīnām. Muitas savienības piegādātāji – Baltkrievija un Kazahstāna – no tā gan ir atbrīvoti.

Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībnieki, tai skaitā Eiropas Savienība (ES), ir noslēguši sarunas par vienošanos birokrātijas mazināšanai pakalpojumu tirdzniecības jomā, informē Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, tā dēvētā kopīgā iniciatīva par pakalpojumu iekšzemes regulējumu "vienkāršos nevajadzīgi sarežģītos noteikumus un mazinās procesuālos šķēršļus", ar ko it īpaši saskaras mazie un vidējie uzņēmumi (MVU). Šī vienošanās palīdzēšot globālās pakalpojumu tirdzniecības izmaksas samazināt par vairāk nekā 150 miljardiem ASV dolāru gadā.

Tas ir pirmais PTO sasniegums pakalpojumu tirdzniecības jomā ļoti ilgā laikā. EK uzsvēra, ka laba regulatīvā prakse ir būtiska mūsdienu ekonomikas funkcionēšanai. Ar šo iniciatīvu ir panākta vienošanās par skaidriem noteikumiem attiecībā uz pārredzamību un atļauju piešķiršanu pakalpojumu jomā. Tā rezultātā tiks ievērojami atvieglota pakalpojumu tirdzniecība, it īpaši MVU, kuriem nav tādu pašu resursu un pieredzes kā lielākiem viņu konkurentiem, lai tiktu galā ar sarežģītiem procesiem.

Pēc Krievijas iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO) kaimiņvalstij nāksies samazināt ievedmuitas nodokļus, kā arī tā nevarēs ieviest tādus tirdzniecības ierobežojumus, kas ir pretrunā ar jaunajām saistībām, norāda Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe

Kā ziņots, Krievijas parlamenta augšpalāta šodien ratificēja Krievijas pievienošanos PTO. Tādējādi Federācijas padome spērusi pēdējo soli, lai attiecīgo likumprojektu varētu parakstīt Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Iepriekš, 10.jūlijā Krievijas dalību PTO apstiprināja Krievijas Valsts dome.

«Krievija būs jāsamazina ievedmuitas nodokļi plašam produktu klāstam un jāatceļ prasība par importa licenci alkoholiskajiem dzērieniem, kas atvieglos pieeju šim tirgum. Dažiem produktiem tarifu samazinājums būs būtisks, piemēram, dzīvām cūkām. Patlaban piemērotā 40% ievedmuita dzīvām cūkām līdz ar Krievijas iestāšanos PTO nedrīkstēs pārsniegt 5% robežu,» sacīja Gulbe.

Ķīna paziņojusi, ka gadījumā, ja ASV neievēros Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) lēmumus, var izcelties «tirdzniecības karš».

Savienoto Valstu Tirdzniecības pārstāvniecības (USTR) - ASV valdības aģentūras - pagājušajā nedēļā nosūtītā vēstulē Kongresam, kurā izklāstīts prezidenta Donalda Trampa redzējums, pārskatīti nosacījumi, ar kuriem ASV pievienojās PTO.

Trampa administrācijas interpretācijā «Kongress skaidri norādījis, ka amerikāņi nav tieši pakļauti PTO lēmumiem».

Ķīna brīdināja, ka mēģinājumi diskreditēt PTO kaitētu tirdzniecībai nākotnē.

«Ja PTO locekļi ignorē organizācijas noteikumus pašlabuma vārdā un atsakās ievērot tās spriedumus strīdos, tad daudzpusējā tirdzniecības sistēma eksistēs tikai nosaukuma dēļ un var pat atkārtoties pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu tirdzniecības karš,» paziņoja Ķīnas Tirdzniecības ministrijas preses pārstāvis.

«Pats sev par pārsteigumu esmu sācis izvērtēt savu skepsi attiecībā pret Krieviju. Patlaban šajā valstī vēl neesmu investējis, bet pirmo reizi sāku apsvērt iespēju to darīt,» ASV medijam CNBC pauda «Volstrītas veterāns», investors Džims Rodžers (Jim Rodger).

Pēc pievienošanās Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO) Krievijas kompānijām paveras lielākas iespējas piesaistīt ārvalstu kapitālu, kā arī palielinās to konkurētspēja pasaules tirgū. Pēc pievienošanās PTO Krievija nonākusi vairāku investoru redzeslokā, ieskaitot Dž. Rodžeru.

Krievija pievienojusies Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO) interesantā laikā - tad, kad tai kaimiņos esošo eirozonu moka parādu slogs un kad Krievijas pašas ekonomikas izaugsmes nākotnes prognozes nav īsti skaidras, tomēr tie, kas ir gana drosmīgi, varētu mēģināt riskēt un ieguldīt ilgtermiņā, pauž Business Insider.

Neņemot vērā to, ka Krievija pieder BRIC valstu grupai, valsts jau pāris mēnešus atrodas investoru redzeslokā, raksta medijs. To ietekmē gan situācija eirozonā, gan Krievijas ģeogrāfiskais novietojums, kā arī tas, ka Krievijas ekonomikas «neskaidrība» varētu būt krietni pārspīlēta.

Krievijas valsts dome pieņēmusi lēmumu ratificēt vienošanos par Krievijas pievienošanos Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO). Līdz ar to samazināsies Krievijas ievedmuitas nodoklis, iespējams, paaugstinot konkurenci vietējā tirgū, vēsta Interfaks (Интерфакс).

Par dokumenta ratificēšanu nobalsoja 238 deputāti, pret – 208 deputāti, bet viens atturējās.

Krievijas valdība atbalstīja lēmumu pievienoties PTO jau pērnā gada decembrī, kad Ženēvā tika parakstīts arī pievienošanās protokols. Dokumenta ratifikācija bija pēdējais solis, kas Krievijai bija jāsper.

Iepriekš opozīcijas frakcijas norādīja, ka tās vēlas novilcināt lēmuma pieņemšanu līdz 22. jūlijam, kas decembrī parakstītajā dokumentā norādīts kā ratifikācijas gala termiņš. Tādēļ Krievijas pievienošanās PTO pretinieku frakcijas vērsās Krievijas federācijas konstitucionālajā tiesā, tomēr tiesa dokumentā pārkāpumus neatrada.

Eiropas politiķu labās ieceres nodrošināt savus banku pakalpojumu patērētājus pret globālās finanšu krīzes atkārtošanos var izraisīt tiesāšanos augstā līmenī, brīdina finanšu politikas analītiķi un patērētāju tiesību aizstāvji ES un pasaulē.

Finanšu industrijas analīzei veltītā Briseles domnīca Finance Watch (FW) kopā ar četrām Eiropas patērētāju tiesību organizācijām ES tirdzniecības komisāram Karelam de Gihtam nosūtījusi atklātu vēstuli, prasot Pasaules Tirdzniecības organizācijas Finanšu pakalpojumu tirdzniecības komitejā atbalstīt Ekvadoras priekšlikumu apspriest «virzību makroekonomiski piesardzīgos regulējumos un to attiecības ar GATS (t.i., PTO Vispārējā pakalpojumu tirdzniecības nolīguma) noteikumiem».

Ekvadoras rūpju tiešais iemesls ir Panamas izteiktie draudi, kad Ekvadora savā nacionālajā likumdošanā mēģināja regulēt Panamas «nodokļu paradīzes» statusu. Panama pret to protestēja, atsaucoties uz PTO līgumiem un noteikumiem. ASV patērētāju tiesību organizācija Public Citizen (PC) norāda, ka līdzīga argumentācija, lai savaldītu likumdevēju «pārliekās» rūpes par savas valsts iedzīvotāju materiālo drošību, ir likusi pierauties arī ASV Kongresam.

Mazākas ievedmuitas un lielāka stabilitāte – šādi varētu būt galvenie pārtikas ražotāju ieguvumi no Krievijas iestājas PTO.

Krievijai būs jāsamazina ievedmuitas nodokļus plašam produktu klāstam, bet lielai daļai šis samazinājums ar pašreizējo nebūs būtisks un arī pašlaik tarifi nav galvenais mūsu eksportu ierobežojošais faktors. Bet dažiem produktiem tarifu samazinājums būs būtisks, piemēram, dzīvām cūkām. Šobrīd piemērotā 40% ievedmuita dzīvām cūkām līdz ar Krievijas iestāšanos PTO nedrīkstēs pārsniegt 5% robežu. Latvijas cūkaudzētājiem vajadzētu priecāties, ka nu varēs tirgoties ar Krieviju bez augstām ievedmuitām un citiem ierobežojumiem, bet situācija ir tāda, ka pašlaik mums jau nemaz nav īsti ko tirgot.

Pēc iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO) Krievijā samazināsies nodoklis ābolu importam, vēsta Interfax. Paredzēts, ka 2017. gadā tas būs 0,03 eiro par vienu kilogramu.

Nākamgad nodoklis būs 0,054 eiro apmērā par vienu kilogramu, 2014. gadā – 0,048 eiro, 2015 – 0,042 eiro, bet 2016. gadā – 0,036 eiro par vienu kilogramu ievestu ābolu.

Krievijas pievienošanās PTO šogad neietekmēs bumbieru importa nodokli, kas saglabāsies 10% apmērā. Tomēr 2015. gadā šis nodoklis samazināsies līdz pieciem procentiem.

Tāpat nav paredzēta banānu importēšanas nodokļa samazināšanās, tādā pašā līmenī saglabāsies arī nodoklis apelsīniem, greipfrūtiem un vairākiem citiem citrusaugiem. Netiek prognozēta arī ogu ievešanas nodokļa samazināšanās.

Saskaņā ar ASV Lauksaimniecības ministrijas datiem, Krievija ir pasaulē lielākais ābolu un bumbieru importētājs. Ābolu piegādes uz Krieviju gadā sasniedz 1,11 – 1,12 miljonus tonnu. Lielākie ābolu eksportētāji uz Krieviju ir Polija (vairāk nekā 250 tūkstoši tonnu), Ķīna (aptuveni 160 tūkstoši tonnu) un Moldāvija (150 tūkstoši tonnu).

Eiropas Savienība (ES) varētu vērsties Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) pret Krieviju saistībā ar tās noteikto cūkkopības produktu importa aizliegumu no ES valstīm pēc tam, kad Lietuvā mežacūkām tika konstatēta Āfrikas cūku mēra vīrusa klātbūtne.

Tomēr ES šajā jautājumā vispirms centīsies panākt kompromisa vienošanos.

«Šis [Krievijas noteiktais importa aizliegums] ir PTO noteikumu pārkāpums, bet es ceru (..), mēs varam panākt vienkāršāku risinājumu ar saprātīgas viedokļu apmaiņas starpniecību,» pirmdien pēc tikšanās ar ES lauksaimniecības ministriem paziņoja veselības un patērētāju lietu komisārs Tonio Borgs.

«Mēs esam bijuši ļoti diplomātiski un pacietīgi attiecībā uz šī aizlieguma sekām. Bet es neizslēdzu iespēju vērsties PTO,» viņš piebilda.

Piektdien paredzēta ES un Krievijas pārstāvju tikšanās, lai apspriestu šo jautājumu.

Eiropas Savienība (ES) ceturtdien Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) iesniegusi sūdzību par Ķīnu, kas vēršas pret Lietuvu saistībā ar Viļņas tuvināšanos ar Taivānu.

"Sūdzības iesniegšana PTO nav viegls lēmums," norāda ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis. "Taču pēc neveiksmīgiem vairākkārtīgiem mēģinājumiem šo jautājumu abpusēji atrisināt mēs neredzam citu iespēju kā pieprasīt PTO strīdu izšķiršanas konsultācijas ar Ķīnu."

ES norāda, ka tai ir pierādījumi par Ķīnas īstenotajiem ierobežojumiem.

Starp tiem ir "atteikšanās veikt muitas procedūras Lietuvas precēm, Lietuvas importa pieteikumu noraidīšana, kā arī spiediena izdarīšana uz Lietuvas uzņēmumiem, kas darbojas no citām ES dalībvalstīm, lai tie vairs neizmatotu Lietuvas ražojumus savās piegāžu ķēdes".

Tomēr Dombrovskis uzsvēra, ka ES turpinās centienus panākt diplomātisku risinājumu šajā jautājumā.

Eiropas aviobūves uzņēmums "Airbus" piektdien paziņoja, ka veicis pasākumus, lai izbeigtu Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) ilgstošās nesaskaņas starp Eiropas Savienību (ES) un ASV par piešķirtajām valstu subsīdijām.

"Airbus" norāda, ka panācis vienošanos ar Francijas un Spānijas valdībām, lai paaugstinātu procentu likmes līdzekļiem, kas piešķirti lidmašīnu "A350" ražošanas atbalstīšanai, līdz līmenim, kāds pēc PTO uzskatiem ir atbilstošs.

"Pēc 16 gadus ilgušas tiesvedības PTO šis ir pēdējais solis, lai pārtrauktu ilgstošās nesaskaņas un likvidētu jebkādu pamatojumu ASV tarifu piemērošanai," skaidro uzņēmums.

Vērienīga juridiskā cīņa PTO starp "Airbus" un ASV konkurentu "Boeing" aizsākās 2004.gadā, kad Vašingtona apsūdzēja Lielbritāniju, Franciju, Vāciju un Spāniju par pretlikumīgu subsīdiju un garantiju nodrošināšanu "Airbus" produktu ražošanas atbalstīšanai.

Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) otrdien atzina par neatbilstošiem ASV noteiktos muitas tarifus Ķīnas ražojumiem 250 miljardu dolāru vērtībā.

Šādu lēmumu PTO strīdu risināšanas institūcijas eksperti pieņēma, izskatot Ķīnas sūdzību. Eksperti ieteica Vašingtonai pasākumus pret Ķīnu padarīt atbilstošus Savienoto Valstu saistībām PTO ietvaros.

Šie 2018.gadā noteiktie tarifi bija sākums ASV un Ķīnas tirdzniecības karam. Vašingtona gan norādījusi, ka arī Ķīnas noteiktie atbildes tarifi ir pretrunā ar PTO noteikumiem.

PTO eksperti izskatīs arī citu valstu sūdzības par prezidenta Donalda Trampa administrācijas noteiktajiem muitas tarifiem.

Krievija joprojām ir sociālo likstu nomocīta valsts, kuras likteni, tostarp arī tajā veikto investīciju likteni, galu galā lems izejvielu cenas, nevis strukturālas izmaiņas vai dabīga ekonomikas izaugsme. Tādēļ tiešā investēšana izejvielās daļai investoru vienmēr būs kā pragmatiska alternatīva, pauž DNB Trade platformas eksperts Ainars Putniņš.

Gandrīz 80% valsts eksporta ir kādā veidā saistīti tieši ar izejvielām vai to apstrādi, savukārt naftas cenas izmaiņas par teju vienu ASV dolāru par barelu (USD/bbl) pieliek vai atņem 0,13% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Līdz ar to nav brīnums, ka daļa investoru, kas vēlas investēt Krievijā, nemeklē konkrētas akcijas, bet gan paliek pie naftas izejvielas līgumiem ar iespējami augstāku likviditāti (Futures vai CFD), norāda eksperts.

To pierādīja 2008. gads, kad, haotiski krītot naftas un citu izejvielu cenām, vēlāk tās ietekmēja arī visas valsts ekonomiku. 2009. gadā IKP pazeminājās par gandrīz 8%, tekošā konta atlikums samazinājās vairāk nekā uz pusi, savukārt valsts budžets pēc kādu laiku ilgušā izejvielu buma nonāca deficītā (pat - 6,3%), skaidro A. Putniņš.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nākamnedēļ, 20.februārī, plānots sākt skatīt Krievijas un Baltkrievijas graudu importa Latvijā aizlieguma likumprojektu. Debatēm par šo jautājumu seko arī Eiropas Komisija (EK), kas pašlaik šo tematu komentē atturīgi.

Dienas Bizness jautājumus uzdeva Eiropas Komisijas Tirdzniecības komisāram Valdim Dombrovskim, kurš ir arī Jaunās Vienotības kandidāts Eiroparlamenta vēlēšanās. Taču argumentējot, ka jautājumos par sankcijām un lauksaimniecības produktiem ir iesaistīti vairāki komisāri, atbilžu sniegšana tika deleģēta EK preses dienestam.

Koalīcija vienojas aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā 

Valdošā koalīcija ir vienojusies aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā....

Uz jautājumu, vai Latvijas lēmums par graudu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas ir saskaņots ar EK vai EK Tirdzniecības ģenerāldirektorātu, EK preses pārstāvis tirdzniecības un lauksaimniecības jomas jautājumos Olofs Gills (Olof Gill) atbildēja, ka Komisija ir informēta un seko debatēm par šo jautājumu Latvijā. Vaicāts, vai vienas Eiropas Savienības dalībvalsts lēmums aizliegt noteiktas preču grupas importu nav uzskatāms par Pasaules Tirdzniecības organizācijas Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību pārkāpumu, EK pārstāvis akcentē dalībvalstu pienākumu informēt Komisiju par šādiem plānotajiem pasākumiem. Savukārt uz jautājumu, vai EK varētu uzsākt pārkāpuma procedūru pret Latviju gadījumā, ja Latvija pieņems likumu, ar kuru aizliegs graudu importu no Krievijas un Baltkrievijas, O.Gills atbild, ka Komisija izvērtēs pasākumu un sadarbosies ar Latviju šajā jautājumā.

Latvijā no Krievijas pērn importēti graudaugi 89 miljonu eiro vērtībā 

Latvijā pagājušā gada no Krievijas importētas 423 732 tonnas graudaugu produktu, kas...

Tēmas kontekstā O.Gills uzsver, ka neviena no ES pieņemtajām sankcijām saistībā ar Krievijas agresijas karu Ukrainā nav vērsta uz lauksaimniecības un pārtikas preču, tostarp labības un mēslošanas līdzekļu, tirdzniecību starp trešajām valstīm un Krieviju. Ja trešās valstis vēlas iegādāties Krievijas mēslojumu, ES nav sankciju, kas to aizliegtu.ES turpina nodrošināt, lai tās sankcijas neietekmētu lauksaimniecības pārtikas eksportu no Krievijas uz trešām valstīm. Par turpmākajām sankcijām visas ES dalībvalstis vienojas vienbalsīgi Tas ir darīts nolūkā aizsargāt globālo nodrošinātību ar pārtiku, jo šādas sankcijas globālo dienvidu importētājvalstīm varētu nodarīt lielāku kaitējumu nekā Krievijas ekonomikai. Jo īpaši attiecībā uz augstākām cenām produktiem, ko pārvadā tranzītā vai reeksportē caur ES.

No juridiska viedokļa jāņem vērā, ka Latvija ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībvalsts. Saskaņā ar PTO Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību ir aizliegta vispārēju kvantitatīvu ierobežojumu piemērošana kāda produkta importam. Savukārt ārējā tirdzniecības politika ir ekskluzīvā Eiropas Savienības kompetencē, tāpēc Eiropas Savienības dalībvalstis PTO pārstāv Eiropas Komisija. Tātad Latvija nevar neatkarīgi no Eiropas Komisijas pieņemt lēmumus, kas skar ārējo tirdzniecības politiku, jo Latvijai ir jāievēro savas starptautiskās saistības kā PTO dalībvalstij. Šī juridiskā nianse arī izskaidro Eiropas Komisijas norādi, ka par sankcijām ES dalībvalstis vienojas vienbalsīgi.

Jau vēstīts, ka janvāra beigās valdošā koalīcija vienojās aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā, norādot, ka februāra laikā plānots sagatavot un pieņemt Saeimā attiecīgu likumprojektu.

Latvijā pērn no Krievijas importētas 423 732 tonnas graudaugu produktu, kas ir par 59,9% vairāk nekā 2022.gadā, kad importēja 265 056 tonnas, liecina Valsts ieņēmumu dienesta sniegtā informācija. Vienlaikus 2023.gadā Latvijā no Krievijas importēto graudaugu vērtība sasniedza 89,008 miljonus eiro, kas ir par 11,7% vairāk nekā 2022.gadā. Tostarp kukurūza pērn no Krievijas importēta 294 844 tonnu apmērā, rudzi - 53 243 tonnu apmērā, kvieši un kviešu un rudzu maisījums - 74 640 tonnu apmērā, tritikāle - 986 tonnu apmērā un mieži - 20 tonnu apmērā. Salīdzinot ar 2022.gadu, kukurūzas imports palielinājies divas reizes un rudzu - par 61,5%, kamēr kviešu un kviešu un rudzu maisījuma imports samazinājies par 10,2%, bet tritikāles - par 87,9%. Mieži 2022.gadā netika importēti.

Eiropas Parlaments trešdien apstiprināja trīs nolīgumus, kas turpmāk sniegs ES uzņēmumiem vairāk priekšrocību darījumos ar Krieviju. Nolīgumi neparedz jaunas saistības Eiropas Savienībai, taču uzlabo darījumu ar Krieviju noteikumus ES automašīnu daļu izgatavotājiem, no Krievijas izejvielu eksporta atkarīgiem ražotājiem un pakalpojumu uzņēmumiem, kas vēlas iekļūt Krievijas tirgū, īpaši jūras pārvadājumu jomā.

Par minētajiem līgumiem, kuri var stāties spēkā vienīgi ar Parlamenta piekrišanu, ES un Krievija vienojās sarunās par Krievijas pievienošanos Pasaules tirdzniecības organizācijai (PTO). Divpusējie nolīgumi nodrošina ES dalībvalstīm izdevīgākus tirdzniecības noteikumus, nekā to paredz PTO noteikumi.

Krievija sarunās par pievienošanos PTO piekrita noteikt nemainīgus izvedmuitas tarifus 80% tās eksporta izejvielām. Pārējie 20% izejvielu ir stratēģiski nozīmīgi Eiropas ražotājiem, par kuriem Krievija neuzņēmās nekādas saistības. Saskaņā ar šodien apstiprināto nolīgumu Krievija brīdinās ES un ar to apspriedīsies vismaz divus mēnešus pirms tā plāno paaugstināt izvedmuitu, piemēram, kviešiem, saulpuķu sēklām, tabakai, dzīvnieku ādām, enerģijas produktiem, vilnai un kokvilnai, kā arī dažādiem minerāliem un iežiem.

Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) ir samazinājusi savu tirdzniecības izaugsmes prognozi 2013. gadam, šādu soli saistot ar eirozonas krīzi un lielāku protekcionismu, ziņo BBC.

Saskaņā ar jaunāko prognozi globālā tirdzniecība šogad pieaugs par 3,3%. Iepriekš tika lēsts kāpums par 4,5%.

Savukārt nākamajā gadā izaugsmei vajadzētu uzlaboties līdz aptuveni 5%, sacījis PTO ģenerāldirektors Paskāls Lamī.

Valstis varētu pievērsties protekcionismam, jo citi mēģinājumi veicināt izaugsmi nedarbojas, viņš norādījis.

PTO arī brīdinājusi, ka Eiropas ekonomiku vājums turpinās negatīvi ietekmēt tirdzniecību. Saskaņā ar PTO datiem tirdzniecība 2012. gadā augusi vien par 2%, kas otrs sliktākais rādītājs kopš 1981. gada, kad sākās datu apkopošana. Līdz šim sliktākais sniegums tika uzrādīts 2009. gadā.

No 2010. līdz 2019. gadam Latvijas ienākumi no lapu koku finiera eksporta bija visai nenozīmīgi, bet pašlaik tā ir ļoti strauji augoša eksporta nozare.

To tāda Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati par finiera eksporta ienākumiem uz vienu valsts iedzīvotāju. Lai arī Latvijā finieri ražo lielos apjomos, tomēr vairums tā tiek salīmēts saplāksnī, un tikai pavisam neliels tā apjoms tiek eksportēts kā finieris. Eksporta ienākumu uzrāviens ir saistāms ar triju finiera ražotāju izveidi un ražošanas apjomu pieaugumu — SIA AmberBirch Jekabpilī, SIA Kornbest Olainē, SIA Baltic Birch Wave Aizkrauklē, kā arī Rīgā ilgstoši strādājošo SIA Riga Venner.

Bērza pievilcība

Latvija, kas ir tikai 0,02% no pasaules iedzīvotajiem, piegādā 2,1% no visā pasaulē nepieciešamajiem meža nozares produktiem. 2022. gadā Latvija pēc kopējā meža nozares produkcijas eksporta bija 14. vietā pasaulē, un tas sagādāja Latvijai 3,7 miljardu eiro ienākumus. Latvijas galvenā specializācija pasaulē meža nozarē ir gan ražot preces, kuras jau ir gatavas patēriņam (koka paletes, vīnogulāju balsti utt.), gan arī ražot un eksportēt produkciju, kas tiek izmantota citu preču ražošanai, un pakalpojumus ražošanā, būvniecībā, remontos u.c. Ikvienā pasaules mēbeļu veikalā vai celtnē, kurā tiek izmantots saplāksnis vai finiera loksnes, visai ticami, ka būs atrodama Latvijas eksportētā produkcija. Latvijas meža nozarē ir preču grupas, kuru kopējie gada ienākumi no eksporta pārsniedz pusmiljardu eiro, taču ir preces, kuru pienesums Latvijas eksportā ir mērāms tikai desmitos miljonu eiro, bet kurās tik un tā Latvija ir starp pasaules līderiem.

Dzīvojot Latvijā jau gandrīz 30 gadus, esmu pieredzējis Latvijas ievērības cienīgo pāreju uz tirgus ekonomiku, kas šobrīd ir cieši integrēta ar citu Eiropas Savienības valstu ekonomikām, un tāpēc mani sarūgtina pašreizējās politiskās debates par banku sistēmu, jo īpaši ideja noteikt maksimālo apmēru banku piemērotajām procentu likmēm.

Ļaujiet man pamatot un brīdināt, kāpēc šis nav labs ieteikums.

Ekonomika lielā mērā ir signālu raidīšana

Vismaz vienā jomā Latvija (un abas tās Baltijas kaimiņvalstis) kopš savas neatkarības atgūšanas ir rīkojusies konsekventi: ir notikusi pastāvīga virzība uz demokrātiju, integrāciju Eiropas Savienībā, un ir ieviesta tirgus ekonomika. Šī transformācija ir bijusi iespējama, pateicoties dalībai vairākās nozīmīgās organizācijās, kuras veicina šīs vērtības, tostarp, Eiropas Savienībā (ES), Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) u.c.

Tas ir devis signālus vietējiem un ārvalstu investoriem, ka šajā valstī valda tiesiskums (lai gan dažkārt ne pilnā apmērā), tiek ievērotas īpašumtiesības, un, ka šeit ienākumus un peļņu apliek ar taisnīgiem, taču ne pārmērīgiem nodokļiem. Tas viss veicina gan vietējās, gan ārvalstu investīcijas, no kā iegūst arī valsts. Un tas ir darbojies diezgan labi – trijās Baltijas valstīs ir visaugstākie ienākumi uz vienu iedzīvotāju bijušo padomju republiku vidū un, protams, tās nepārprotami ir brīvākas nekā Krievija un Baltkrievija.

Tirdzniecības politiku arvien vairāk ietekmē globalizācija un izmaiņas pasaules ģeopolitikā. Tas rada gan izaicinājumus, gan iespējas Latvijas uzņēmējiem, trešdien uzstājoties konferencē Eksports. Imports. Attīstība par pasaules ģeopolitisko norišu ietekmi uz importa un eksporta attīstību pasaulē, Baltijā un Latvijā, norādīja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Neskatoties uz pēdējā laika straujām pārmaiņām pasaulē, «Latvijas diplomātiskais dienests strādā ar skaidru mērķi – aizsargāt Latvijas drošību un ekonomiskās intereses,» uzsvēra parlamentārā sekretāre.

Z. Kalniņa-Lukaševica apstiprināja, ka ārlietu dienests 2017. gadā turpinās sniegt praktisku atbalstu uzņēmējiem, lielāku uzmanību eksportā pievēršot transporta un loģistikas, pārtikas rūpniecības, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, farmācijas, kokrūpniecības, tūrisma un augstākās izglītības nozarēm. «Mūsu vēstniecībām ārvalstīs ir doti konkrēti uzdevumi, lai veicinātu Latvijas ārējo tirdzniecību, paplašinātu eksporta tirgus, piesaistītu ārvalstu investīcijas un veicinātu tūrismu. Esam gatavi papildināt vēstniecībām dotos uzdevumus atbilstoši Latvijas uzņēmēju interesēm un vajadzībām,» uzsvēra Z. Kalniņa-Lukaševica.

Saistībā ar 2012. gada augustā gaidāmo Krievijas iestāšanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) Latvijas kokrūpniekiem jau tuvākajā laikā būs iespēja importēt šīs valsts apaļkokus ar pazeminātām eksporta tarifu likmēm. To paredzēs jaunizveidotā Krievijas skujkoku apaļkoku eksporta uz Eiropas Savienību (ES) tarifu kvota.

Saistībā ar to Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Zemkopības ministriju un Latvijas Kokrūpniecības federāciju 2012. gada 11. jūnijā plkst. 14:00 Mežaparka Lielās estrādes ēkā izstādes Iepazīsties koks telpās rīkos tikšanos ar visiem Krievijas apaļkoksnes importā ieinteresētiem uzņēmumiem, informējot par kvotu administrēšanas mehānisma darbību, pieteikšanos kvotai un skaidrojot nozarei būtiskos jautājumus.

Plānots, ka jaunā Eiropas Komisijas regula stāsies spēkā 2012. gada 13. jūnijā un pēc Krievijas iestāšanās PTO ar 2012. gada augustu/septembri nodrošinās mehānismu Krievijas priedes un egles apaļkoku importam ES ar pazeminātām eksporta tarifu likmēm. Šobrīd piemēroto 25% (bet ne mazāk kā 15 EUR/m3) vietā tarifu kvotas ietvaros 3,5 milj. m3 priedes apaļkoku importam tiks piemērots 15% Krievijas eksporta tarifs, bet 6 milj. m3 egles apaļkoku importam 13% eksporta tarifs.