Videi draudzīgais kuģis Baltijas jūrā MyStar, kuru pasūtīja Tallink Grupp, un kas pašlaik tiek būvēts Rauma Marine Constructions (RMC) kuģu būvētavā Somijā, tiks pabeigts 2022. gadā.

Tradicionālās kuģa kristības plānotas 2021. gada 12. augustā, un par kuģa krustmāti ir izvēlēta Igaunijas Republikas prezidente Kersti Kaljulaida.

Kuģa MyStar kristību pasākuma ietvaros kuģis pēc kristību ceremonijas tiks nolaists ūdenī, kas ir vēl viens būtisks un svarīgs pavērsiens kuģa būvniecības gaitā, tādējādi pārbaudot uz sauszemes būvētā kuģa gatavību un tā peldspēju.

Kuģa nolaišana ūdenī notiks kuģu būvētavas sausajā dokā, kur kuģis vēl tiek būvēts. Ceremonijas laikā goda viesi svinīgi atver vārstus, lai piepildītu doku ar ūdeni, kurā atrodas kuģis. Pēc kuģa kristīšanas un nolaišanas ūdenī, kuģa būvniecības darbi, kas līdz šim notika kuģa ārpusē, tagad noritēs kuģa iekšpusē.

Visiem ārzemju jūrniekiem, kas izglābušies no pagājušajā nedēļā Kamčatkas piekrastē avarējušā zvejas kuģa Daļnij Vostok, noteikts administratīvais arests, trešdien paziņoja Sahalīnas apgabala Federālā migrācijas dienesta pārvaldes pārstāvis. Jūrnieki tiks saukti pie atbildības par nelikumīgu strādāšanu Krievijā.

«Mēs izvaicājam visus ārzemniekus un saucam viņus pie administratīvās atbildības par nelikumīgu strādāšanu Krievijas Federācijā,» sacīja pārvaldes pārstāvis.

7.aprīlī visa tralera ekipāža tika nogādāta Korsakovas ostā, Sahalīnā. Izdzīvojušo vidū ir 35 Krievijas un 26 ārvalstu pilsoņi. Visi ārzemnieki ir aizturēti kā cilvēki, kas nav izgājuši robežkontroli, un atrodas apcietinājumā.

Pēc sarunām ar diplomātiem citu valstu pilsoņiem tiks izsniegti pagaidu dokumenti, un viņi tiks deportēti.

Uzņēmumā Magellan, kuram piederēja avarējušais kuģis, nespēja paskaidrot, kāpēc uz kuģa bijuši ārzemnieki. Jūrnieku arodbiedrība apgalvo, ka ārzemju strādnieki paši maksājuši kuģa īpašniekam par tiesībām strādāt.

Līdz ar jūras flotes tehnoloģiju attīstību Latvijas Jūras akadēmijā pieaug studiju procesā izmantoto tehnoloģiju parks, kurā esošās iekārtas kā simulatori aizvien vairāk tiek izmantotas inženierzinātņu un kuģu vadības jūras virsnieku apmācībā, informē akadēmijas pārstāvji.

Jaunākais apmācību procesā iekļautais simulators ir Augstsprieguma simulators, kas studentiem ļaus apgūt iemaņas kuģa augstsprieguma iekārtu apkalpošanā. Simulators iegādāts par aptuveni 9000 eiro.

«Pēdējos gados uz kuģiem – gan pasažieru, gan kravas kuģiem strauji aug dažādu moderno tehnoloģiju izmantošana. Tāpēc zināšanas darbā ar jaunajām tehnoloģijām tiek prasītas arī no jaunajiem jūrniecības speciālistiem. Šobrīd pasaulē trūkst ap 30 000 kuģu virsnieku, tas ir, stūrmaņu, mehāniķu un elektromehāniķu. Taču darba tirgū jauno speciālistu konkurētspēja ir cieši saistīta ar praksi, savukārt kvalitatīva prakse – ar jau krastā iegūtām reālām zināšanām par kuģu darbību un vadību,» stāsta Latvijas Jūras akadēmijas (LJA) rektors Jānis Bērziņš.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kuģniecības nodaļas vadītājs šodien dosies apskatīt Rīgā, Bolderājas apkaimē, netālu no Daugavgrīvas mola jūras krastā izskaloto vēsturisko kuģa vraku, informēja Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja muzejpedagoģe Solvita Kokina.

Viņa pastāstīja, ka par kuģa vraku uzzināja trešdienas, 4.jūlija, vakarā, saņemot zvanu un bildes no aculiecinieka Artūra Nikolājeva, savukārt ceturtdien muzeja pārstāvis devās aplūkot vraku klātienē.

«Visticamāk, ka vraks ir no liela kuģa, par ko liecina smagnējās brangas jeb ribas. Taču ir grūti pateikt, vai tas ir mūsu pašu kuģis vai ārzemju, jo savienojumu vietas ir no koka, kas liecina par 17. vai vēlāku gadsimtu. Lai noskaidrotu precīzas detaļas, nepieciešami speciālisti, kas uz vietas izmērītu un precizētu. Jādomā arī, kā vraku saglabāt, un ko ar to darīt tālāk,» skaidroja Kokina.

Viņa uzsvēra, ka, ja kuģis ir no ozola vai jebkura kokmateriāla, tad, izcelts no ūdens, tas sāktu strauji bojāties. «Iepriekš, 1930.gados, kad tika atrasts Rīgas upē noslīkušais kuģis, tās detaļas tika apstrādātas ar ķimikālijām, lai varētu ilgstoši saglabāt. Taču muzeja Kuģniecības nodaļā nemācēja teikt, vai ir tāds speciālists, kas varētu tagad apstrādāt kuģa vraku,» teica Kokina.

Tiesa Itālijā trešdien piesprieda kruīzu kuģa Costa Concordia kapteinim Frančesko Sketino 16 gadu un viena mēneša cietumsodu par šī kuģa avārijas izraisīšanu, kurā 2012.gada 13.janvārī gāja bojā 32 cilvēki.

Spriedums 54 gadus vecajam Sketino tika pasludināts, noslēdzoties 19 mēnešus ilgai prāvai tiesā Toskānas reģiona Groseto pilsētā.

Tiesas spriedums var tikt pārsūdzēts. Sketino pašlaik vēl atrodas brīvībā, jo trīs tiesneši noraidīja pieprasījumu nekavējoties nosūtīt viņu uz cietumu, lai viņš nevarētu aizbēgt no valsts.

Sketino, kurš ar asarām acīs bija lūdzis tiesu būt žēlsirdīgai, tika atzīts par vainīgu slepkavībā bez iepriekšēja nodoma, katastrofas izraisīšanā, kuģojot pārāk tuvu krastam, evakuācijas aizkavēšanā un kuģa atstāšanā, kamēr tā pasažieri un apkalpe vēl nebija evakuēti.

Tallink Grupp publicējusi pirmos interjera attēlus savam jaunākajam kuģim MyStar, kas pašlaik tiek būvēts Rauma Marine Constructions (RMC) kuģu būvētavā Raumā, Somijā, informē AS Tallink Latvija pārstāve Esēnija Zīriņa.

Videi draudzīgākā LNG jeb ar sašķidrināto dabasgāzi darbināmā kuģa MyStar interjera dizainu izstrādājusi Somijas interjera dizaina aģentūra dSign Vertti Kivi & Co.

Komentējot MyStar interjera attēlu publicēšanu plašākai auditorijai, Tallink Grupp valdes locekle Piret Mürk-Dubout sacīja:

"Ar prieku aicinām ikvienu apskatīt un iepazīt brīnišķīgo interjeru uz mūsu jaunākā kuģa MyStar, kas ir mūsu galvenais stratēģiskais projekts, pie kura esam strādājuši kopš 2019.gada rudens. Pēc kuģa kristībām un nolaišanas ūdenī šīs vasaras izskaņā, esam nonākuši līdz vienam no aizraujošākajiem būvniecības projekta gaitas posmiem, kad soli pa solim jaunās ceļotāju koncepcijas un pārsteidzoši kuģu interjeri sāk atdzīvoties jau realitātē. Ar lielu nepacietību gaidām, kad kuģis tiks pabeigts un varēsim uzņemt pasažierus uz MyStar klāja 2022.gadā, lai iegūtu jūras ceļojumu pieredzi jaunā kvalitātē un piedzīvotu visu, ko piedāvās MyStar - peldošs izklaides un iepirkšanās centrs, kas atbilst mūsdienu ceļotāja daudzveidīgajām vajadzībām."

Baltijas jūrā aizvadītajā naktī aizdedzies kuģis ar bīstamu kravu, kurš patlaban bez apkalpes dreifē uz Rīgas jūras līča rietumu piekrasti, informēja Jūras spēku sabiedrisko attiecību speciāliste Līva Veita.

Aizvadītajā naktī plkst.2.42 Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs (MRCC Rīga) saņēma informāciju no kravas kuģa "Escape", ka uz tā izcēlies ugunsgrēks, ko nav izdevies nodzēst ar autonomās ugunsdzēsības sistēmu. Ugunsgrēks sākās motortelpā un izplatījās pa kuģa virsbūvi.

Centrs nekavējoties norīkoja krasta apsardzes kuģi "Saule" doties uz notikuma vietu. Vienlaikus Valsts robežsardzes helikopteram tika dots rīkojums būt gatavam nekavējoties pacelties. Tāpat apziņoti visi operatīvie dienesti.

Plkst.2.57 kuģa "Escape" apkalpe pameta to glābšanas laivā. Savukārt centrs deva uzdevumu blakus esošajam kravas kuģim veikt apkalpes glābšanu. Visi 15 kuģa "Escape" apkalpes locekļi tika uzņemti uz kuģa "Kairit" klāja, kas viņus nogādās Rīgas ostā.

Trešdien notika Valsts vides dienesta (VVD) jaunā jūras zvejas kontroles un jūras vides monitoringa kuģa Mare pirmās darba sezonas atklāšanas pasākums, informē VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina.

Kuģa atklāšanas pasākumā VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova uzsvēra: «VVD funkciju nodrošināšanai jūras zvejas kontroles un jūras vides monitoringa veikšanai bija nepieciešama lielāka neatkarība. Kuģa vārds Mare (latīniski jūra) izraudzīts ar nolūku. Tas apzīmē kuģa pamatdarbības vietu un uzliek VVD papildu atbildību paveikt savu darbu godam – nosargāt Baltijas jūras zivju resursus un veikt kvalitatīvu jūras vides monitoringu.»

VVD ģenerāldirektores vietniece, ZKD direktore Evija Šmite skaidroja: «Kuģis paver mums plašas iespējas un garantē ne vien kontroles inspekciju un monitoringa veikšanu Latvijas Republikas jūras ūdeņos daudz plašākā mērogā, bet arī aktīvāku dalību starptautiskajās Eiropas Kopienas zvejas kontrolēs no Polijas krasta dienvidos līdz pat Botnijas līcim ziemeļos, būtiski palielinot kontrolējamās Baltijas jūras teritorijas apmērus un reidu skaitu, kas citos apstākļos nebūtu iespējams. Šogad papildus tiek plānotas a p200 augsta riska un ļoti augsta riska zvejas kuģu kontroles.»

"Tallink Grupp" kuģis "Romantika" devies uz Nauta kuģu būvētavu Gdiņā, Polijā, lai tam veiktu plānotos apkopes un atjaunošanas darbus. Kuģis atradīsies kuģu būvētavā gandrīz divas nedēļas, un maršrutā Rīga - Stokholma atgriezīsies 25. janvārī.

Plānotās apkopes laikā tiks veikti regulārie tehniskās apkopes darbi un tiks atjaunotas vairākas pasažieru telpas, saskaņā ar atjaunoto zīmolu iegūstot pilnīgi jaunu izskatu.

Pasažieru telpās, piemēram, populārais zviedru galda restorāns tiks atjaunots saskaņā ar "Grande Buffet" konceptu, kuģa kafejnīca - "Coffee & Co" konceptu, kuģa krodziņš - saskaņā ar "Seapub" zīmolu. Pārmaiņas būs arī kuģa restorānos "Grill House" un "Russian Cuisine Aleksandra" un disko zālē "Space Disco".

Kuģa "Romantika" tehniskās apkopes un plānotie darbi paredz sagatavošanās darbus augstsprieguma krasta elektrības pieslēgumam. Kuģim tiks veikti tehniskie uzlabojumi, lai vēl vairāk uzlabotu tā energoefektivitāti un samazinātu emisijas. Palielināta efektivitāte un samazinātas emisijas ir visu "Tallink" kuģu prioritāte.

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Kopš otrdienas tiešsaistes vidē darbojās pirmais pilnībā virtuālais hakatons "HackForce", kura mērķis bija meklēt risinājumus koronavīrusa krīzes radītajiem izaicinājumiem. Finālā piedalījās 28 komandas, bet par labāko atzina "Face Shied".

Līdz hakatona noslēgumam tajā aktīvi darbojās 28 komandas, bet kopumā projektam dažādās lomās pieslēdzās vairāk nekā 800 cilvēki no 25 dažādām pasaules valstīm. Projektu autori ar mentoru palīdzību izstrādāja idejas un risinājumus koronavīrusa krīzes mazināšanai, un prezentēja izstrādātos prototipus publiski tiešsaistes vidē.

Projekti tika izstrādāti četrās būtiskākajās nozarēs, kurām šobrīd nepieciešama palīdzība un ātri integrējami risinājumi - medicīna un veselības aprūpe, koronavīrusa krīzes risinājumi, izglītība, kā arī ekonomika un uzņēmējdarbības atbalsta projekti.

Pirmo vietu un 10 000 eiro turpmākai projekta izstrādei ieguva "Face Shied", par otro veiksmīgāko ideju tika atzīta "Emergency Ventilator" un tā ieguva 7000 eiro lielu sākuma kapitālu, 3. vietu un 5000 eiro saņēma "Exonicus", 4. vietu un 1500 eiro idejas attīstībai ieguva "Flipful", bet 5. vieta un 1500 eiro naudas balva tika piešķirta "Stay Home" ("Paliec Mājās").

Šonakt vētra radījusi bojājumus Igaunijas prāmju operatora Tallink Grupp prāmja Romantika, kas bija ceļā no Stokholmas uz Rīgu, radara antenai un priekšējam iluminatoram, pavēstīja kompānijā.

Tallink pārstāvji informēja, ka šodien apmēram plkst.3.40 prāmim Romantika vērtā nolauzta radara antena, kas lidojumā skāra vienu no kuģa priekšējiem iluminatoriem un salauza to. Prāmis Romantika šobrīd turpina ceļu uz Rīgu.

«Bojātais kuģa iluminators atrodas kuģa priekšgalā Tango bāra telpā uz sestā klāja, un ūdens bojājumi skāra galvenokārt tikai šo telpu. Ūdens pavisam nedaudz skāra arī atsevišķas kajītes uz piektā klāja, un pasažieriem nekavējoties tika nodrošinātas citas kajītes. Ūdens iekļūšana kuģa telpās bija minimāla un nevienā brīdī neradīja nekādu apdraudējumu cilvēku drošībai,» skaidroja kompānijā, piebilstot, ka situācija pilnībā tiek kontrolēta, un vētras bojājumu skartā zona ir nepārtrauktā kuģa komandas stingrā uzraudzībā.

Igaunijas kuģniecības kompānija AS Tallink Grupp un Rauma Marine Constructions (RMC) noslēgusi līgumu par jauna LNG kuģa būvniecību, informē uzņēmums.

Kuģis kursēs maršrutā Tallina – Helsinki. Līdzīgi kā Tallink Grupas jaunākais kuģis Megastar, arī jaunais Shuttle servisa kuģis būs duālās degvielas kuģis, garumā aptuveni 212 metri ar 2800 pasažieru vietām. Kuģa būvniecība izmaksās aptuveni 250 miljonus eiro. Tas tiks būvēts Raumas kuģu būvētavā Somijā. Plānots, ka kuģis tiks nodots 2022. gada janvārī.

Jaunais Shuttle servisa kuģis ar tonnāžu 50 000 un ātrumu 27 jūras mezgli izmantos LNG degvielu un atbildīs emisiju esošajiem noteikumiem un zināmajām prasībām nākotnē. Salīdzinot ar Tallink Grupas jaunāko kuģi, jaunajam kuģim būs plašāka pasažieru zona ar vairāk sēdvietām un vairāk kajītēm kuģa komandai.

Starp vēl neatpazītajiem pagājušajā nedēļā Kamčatkas piekrastē notikušajā zvejas kuģa Daļnij Vostok avārijā bojāgājušajiem jūrniekiem atpazīts pazudušais latviešu jūrnieks, pastāstīja Ārlietu ministrijas preses sekretārs Ivars Lasis.

Ministrijas pārstāvis norādīja, ka trešā jūrnieka tuvinieki šorīt ieradās Južnosahaļinskā un atpazinuši jūrnieku. «Šobrīd tiek kārtota dokumentācija mirstīgo atlieku repatriācijai uz Latviju,» skaidroja Lasis.

Savukārt pārējie Latvijas jūrnieki snieguši liecības Ohotskas katastrofas izmeklēšanas komisijai un Federālajam migrācijas dienestam. Latvijas vēstniecības Krievijā Konsulārās nodaļas pārstāve abiem jūrniekiem izdevusi atgriešanās apliecības ceļošanai uz Latviju. «Tiklīdz tiks saņemtas izceļošanas vīzas no Krievijas, abi jūrnieki atgriezīsies Latvijā,» skaidroja Lasis.

Urugvajas piekrastē ir piestājis Antarktikas kruīzu kuģis "Greg Mortimer", uz kura gandrīz 60% cilvēku ir ar pozitīvu koronavīrusa testa rezultātu, otrdien paziņoja kuģa operatorfirma.

"Pašlaik uz kuģa nevienam nav drudža un visi ir asimptomātiski," paziņoja Austrālijas uzņēmums "Aurora Expeditions", kas organizē apkalpes locekļu un pasažieru izkāpšanu un saskaņo lidojumus viņu aizvešanai uz mītnes zemēm.

"Greg Mortimer" 15.martā devās braucienā uz Antarktiku un Dienviddžordžijas salu.

No 217 cilvēkiem, kuriem uz kuģa tika veikti koronavīrusa testi, 128 tie bija pozitīvi, bet 89 - negatīvi, paziņoja ''Aurora Expeditions". Vēl seši cilvēki, kas tika evakuēti no šī kuģa, tiek ārstēti Montevideo un viņu veselības stāvoklis ir stabils.

Urugvajas valdība otrdien paziņoja, ka ir atļāvusi humānu avioreisu to pasažieru repatriācijai, kas ir Austrālijas un Jaunzēlandes pilsoņi.

No piektdienas, 27.marta, Sporta manēžā apskatāma pasaulē lielākā ceļojošā izstāde par okeāna leģendu Titāniku. Izstāde Rīgā būs apskatāma trīs mēnešus, informē pasākuma rīkotāji.

Izstādi veido 15 galerijas, kurās apmeklētāji varēs iepazīties gan ar materiāliem par kuģa būvēšanu un vēsturnieku atklātajiem faktiem par tā traģisko bojāeju, gan arī iejusties vairāk nekā 100 gadus senā pagātnē – lielākā daļa galeriju veidotas atbilstoši Titānika interjeram un ļauj izbaudīt tā laika gaisotni, izdzīvot notikumus un uzzināt pasažieru stāstus, stāsta izstādes projekta vadītāja Inga Kadeka.

Katrs apmeklētājs, dodoties aplūkot ekspozīciju, saņems iekāpšanas karti. Vienu tās pusi rotās Titānika rēderejas White Star Line emblēma, bet otrā būs atrodama informācija par kādu no kuģa pasažieriem. Galerijā, kas veltīta kuģa piemiņai, katrs varēs uzzināt sava pasažiera likteni.

Igaunijas prāmju operatora Tallink Grupp prāmis Romantika, kas ceļā no Stokholmas naktī vētrā cieta bojājumus, Rīgā ienāks ar 11 stundu kavēšanos - apmēram plkst.22, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Prāmja ierašanās laiks pēc saraksta bija plkst.11.

Naktī aptuveni plkst.3.40 prāmim Romantika vētrā nolauzta radara antena, kas lidojumā skāra vienu no kuģa priekšējiem iluminatoriem un salauza to. Prāmis Romantika patlaban turpina ceļu uz Rīgu.

«Bojātais kuģa iluminators atrodas kuģa priekšgalā Tango bāra telpā uz sestā klāja, un ūdens bojājumi skāra galvenokārt tikai šo telpu. Ūdens pavisam nedaudz skāra arī atsevišķas kajītes uz piektā klāja, un pasažieriem nekavējoties tika nodrošinātas citas kajītes. Ūdens iekļūšanas kuģa telpās bija minimāla un nevienā brīdī neradīja nekādu apdraudējumu cilvēku drošībai,» skaidroja kompānijā, piebilstot, ka situācija pilnībā tiek kontrolēta un vētras bojājumu skartā zona ir nepārtrauktā kuģa komandas stingrā uzraudzībā.

ASV varas iestādes ir atmaskojušas divas shēmas par augsto tehnoloģiju pārdošanu Krievijai, un vienā no tām apsūdzēti Latvijas pilsoņi, trešdien paziņoja ASV Tieslietu ministrija.

Vienā no šīm shēmām ASV trešdien tika izvirzītas apsūdzības pieciem Krievijas pilsoņiem, kas piegādājuši ASV elektronikas komponentus Krievijas ieroču ražotājiem, un daži no šiem komponentiem ir tikuši atrasti kaujas laukā Ukrainā.

Otrajā shēmā trīs Latvijas pilsoņi un viens Ukrainas pilsonis tika apsūdzēti par mēģinājumu nosūtīt Krievijai ASV ražotu augstas precizitātes profilslīpmašīnu, kas var tikt izmantota ieroču ražošanā vai kodolieroču programmā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka mēģinājums nogādāt Krievijā sankcionēto preci - augstas precizitātes profilslīpmašīnu - atklāts VID Muitas pārvaldei un VID Nodokļu un muitas policijai sadarbojoties ar Nodokļu un muitas prokuratūru, kā arī ar atbildīgajām ASV iestādēm.

Plānots, ka Tallink kuģu flotes jaunākais dalībnieks Megastar savā pirmajā reisā maršrutā starp Helsinkiem un Tallinu dosies 2017. gada 29. janvārī, informē uzņēmums.

«Neskatoties uz to, ka līdz ar Megastar kursēšanas uzsākšanu Tallink Shuttle standarts ir ievērojami uzlabots, vidējā biļešu cena kopumā paliks nemainīga. Pēdējo 10 gadu laikā šajā konkrētajā maršrutā esam ceļojuši kopā ar 41 miljonu cilvēku, kuru sniegtās vērtīgās atsauksmes un ierosinājumi ir īstenoti un realizējušies uz kuģa Megastar,» sacīja AS Tallink Grupp valdes loceklis Lembits Kitters.

Meyer Turku kuģu būvētava plāno piegādāt M/S Megastar 2017. gada janvāra otrajā pusē, tādejādi kuģis varēs doties savā pirmajā reisā maršrutā Helsinki–Tallina 29. janvārī. Uzņēmums šobrīd tirgos biļetes tikai tādā apjomā, kas atbilst kuģim Superstar, lai gadījumā, ja Megastar tiks piegādāts vēlāk nekā plānots, varētu izvairīties no situācijas, kad ir pārdotas vairāk biļetes nekā pasažieru skaits, ko var uzņemt.

Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz līdz 2023.gada 30.jūnijam pārtraukt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, turklāt piedāvātais regulējums ietekmēs darba devēju iespējas turpināt darba attiecības ar viesstrādniekiem no abām kaimiņvalstīm.

Patlaban grozījumi ir nosūtīti saskaņošanai ar Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības un Tieslietu ministrijām. Saskaņošanas termiņš ir nākamās nedēļas sākums. Pēc tam grozījumi būs jāskata valdībai un Saeimai.

Patlaban Imigrācijas likuma pārejas noteikumi paredz ierobežojumu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem saņemt pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas.

Grozījumi paredz izslēgt normu, kas Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem, kuri pieņēmuši citas valsts pilsonību, nenoteica prasību pierādīt valsts valodas zināšanas un regulārus iztikas līdzekļus. Ja Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, kļūstot par citas valsts pilsoni, vēlēsies turpināt uzturēties Latvijā, viņš varēs pieprasīt Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusu pierādot atbilstošas valsts valodas zināšanas un regulārus un pietiekamus finanšu līdzekļus.

Rīgas ostā savā pirmajā vizītē 11.maijā piestāja kruīzu kompānijas “Holland America Line” kuģis “Rotterdam”. Uz Rīgu tas atveda 2457 pasažierus no vairāk nekā 40 pasaules valstīm, no kuriem gandrīz puse ir ASV pilsoņi, tāpat ievērojams skaits pasažieru ir no Nīderlandes, Kanādas, Austrālijas u.c.

“Rotterdam” ir liels (299 metri) un jauns kuģis, tas palaists ūdenī 2020. gada rudenī, taču pandēmijas dēļ pirmajā kruīzā tas devās vien 2021. gada rudenī. “Rotterdam” ir luksusa klases kruīza laineris, tam ir 12 klāji, uz kuģa ir 6 restorāni, spa centrs, plašas sporta un rekreācijas zonas, bibliotēka, mākslas galerija, teātra un koncertu zāle un citas atpūtas iespējas kuģa pasažieriem.

Kuģis Rīgā ieradies no Rostokas un tālāk dosies uz Tallinas ostu. 14 dienu kruīzs Baltijas jūrā sākās un arī noslēgsies Amsterdamā.

Šī ir pirmā kuģa “Rotterdam” vizīte Rīgas ostā, kas šodien tika atzīmēta ar īpašu ceremoniju, Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietniekam Edgaram Sūnam un kuģa kapteinim Bas van Dreumel uz kuģa komandtiltiņa apmainoties ar piemiņas zīmēm.

Kopumā Latvijas pases «stipruma» reitings pasaulē ir labākais Baltijas valstu vidū

Reitingu izveidē tiek izmantotas dažādas metodoloģijas, un ne vienmēr to rādītāji atbilst Ārlietu ministrijas (ĀM) rīcībā esošajai oficiālajai informācijai. Tomēr bezvīzu/vīzu uz robežas valstu skaits reitingos Latvijai noteikti ir ļoti labs. Saskaņā ar ĀM rīcībā esošo no ārvalstīm saņemto oficiālo informāciju, Latvijas pilsoņi bez vīzas var ieceļot 112 valstīs, nepilsoņi – 47, par visu informē ĀM Konsulārā departamenta direktore Guna Japiņa.

Uz Chingis Khan

Nekas nestāv uz vietas, tostarp ieceļošanas kārtība Latvijas valstspiederīgajiem dažādās valstīs. Šīm aktualitātēm der sekot līdzi, jo itin bieži izmaiņas ir atvieglojumi – tātad priecīgas ziņas, kas var ietekmēt izbraukumu plānus, pēdējo pāris gadu korekcijas uzskaita G. Japiņa. No 2018. gada 27. jūlija Latvijas pilsoņi un nepilsoņi var ieceļot Baltkrievijā bez vīzas līdz 30 diennaktīm, ja ieceļo un izceļo no valsts ar avioreisu caur Minskas lidostu (līdz tam – 5 dienas). Savukārt no pērnā gada 24. aprīļa Latvijas pilsoņi un nepilsoņi Beninas vīzu pirms ieceļošanas valstī var noformēt tiešsaistē evisa.gouv.bj. Tas attiecas uz tūristiem un maksimums – 8 dienām. Pilsoņi un nepilsoņi vīzu var saņemt Beninas robežkontroles punktos.

Rietumāfrikas piekrastē pie Konakri Gvinejā pirmdien, 16.septembrī, pirāti uzbrukuši noenkurotam Latvijas tankkuģim «Ance», ziņo aģentūra «Maritime and Crimean Shipping News».

Kuģa īpašnieka, Latvijas uzņēmuma «Latvian Shipping Company» (LSC), pārstāvji norādīja, ka incidents notika 16.septembra rītā, kad četri bruņoti laupītāji nokļuva uz LSC pārvaldībā esošā tankkuģa «Ance» klāja.

Pēc kompānijā vēstītā, laupīšanas laikā noziedznieki lika apkalpes locekļiem pamest pienākumus un pulcēties vienā no kajītēm. Laupīšanas laikā noziedznieki atsavināja apkalpes locekļu personīgās mantas, naudu, kā arī citas uz kuģa esošas vērtības.

Vienlaikus LSC pārstāvji atzina, ka zādzības apmērs nav būtisks.

Par notikumu nekavējoties informēta krasta apsardze un tiesības aizsargājošās un apdrošināšanas iestādes.

Tankkuģa «Ance» sastāvā ir 21 apkalpes loceklis, no kuriem divi ir Gruzijas, viens Lietuvas un 18 Latvijas valstspiederīgie.

Itālijas prokuratūra pirmdien pieprasījusi kruīza kuģa Costa Concordia kapteinim Frančesko Sketīno 26 gadu un trīs mēnešu cietumsodu par 2012.gada avāriju, kurā gāja bojā 32 cilvēki.

Costa Concordia ar 4299 cilvēkiem uz klāja 2012.gada 13.janvāra vakarā uzskrēja zemūdens klintij pie Džiljo salas Toskānā.

Kuģa kapteinis Sketīno tiek tiesāts par avārijas izraisīšanu un kuģa pamešanu pirms pasažieriem.

Prokurore Marija Navarro tiesā uzsvēra, ka pieprasītais sods nav pārmērīgs, jo Sketīno vainojams daudzu cilvēku nāvē.

«Frančesko Sketīno ir melojis visiem, presei, tiesai, (..) varasiestādēm. Viņš nekad nav uzņēmies atbildību,» paziņoja prokurore, piebilstot, ka kopš tiesas procesa sākuma 2013.gada jūlijā nav parādījies neviens elements, kas runātu par labu Sketīno.

Navarro pieprasīja tiesai piespriest Sketīno 14 gadus cietumā apsūdzībās par cilvēku slepkavību, deviņus gadus par kuģa avārijas izraisīšanu, trīs gadus par kuģa pamešanu un trīs mēnešus par nesazināšanos ar varasiestādēm brīdī, kad avārija notika.

"EST-LAT Harbours" projekta ietvaros būtiski uzlabots Latvijas un Igaunijas jahtu ostu tīkls - no 70 šī tīkla ostām infrastruktūras uzlabošanas projekti īstenoti 20 ostās, tai skaitā 10 Latvijas piekrastes ostās.

Līdz ar servisa ēkas būvniecības pabeigšanu Salacgrīvas ostas pārvaldē noslēdzies nozīmīgais investīciju projekts Latvijas piekrastē, kurā kopējās investīcijas veido 10,98 miljonus eiro.

"Jahtu ostu tīkla sakārtošana Latvijā ir svarīgs starptautiskās konkurētspējas priekšnosacījums. Mums ir gara jūras un līča piekraste, kas sniedz plašas attīstības iespējas, kas šobrīd tiek daļēji izmantotas. Šis ir veiksmīgs pārrobežu projekts piekrastes teritorijā, kas tiek īstenots kopā ar Igauniju. Jau šobrīd tiek strādāts pie cita nozīmīga kopprojekta – vēja parka attīstīšanas jūrā, kas pavērs jaunas iespējas piekrastes resursu gudrā izmantošanā enerģētikā," atzīst ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.