Pasaulē

Latvieši uz Somiju veduši amfetamīnu

Elīna Pankovska, 06.10.2010

Jaunākais izdevums

Latvijas valsts piederīgie tiek turēti aizdomās par amfetamīna kontrabandu caur Igauniju.

Kriminālais grupējums, kurā darbojās arī Igaunijas un Lietuvas pilsoņi, tiek turēts aizdomās par vismaz 36 kilogramu amfetamīna kontrabandu caur kaimiņvalsti uz Somiju, ziņo err.ee.

Izmeklētāji domā, ka narkotiku kontrabanda ilgusi aptuveni divus gadus. Kopumā operācijas laikā Somijas policijai izdevies konfiscēt vairāk nekā 20 kilogramus narkotikso vielu. Par iesaistīšanos narkotiku kontrabandā aizdomās tiek turēti 25 cilvēki no kuriem 18 jau ir arestēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017.gadā Latvijas austrumu robežas muitas infrastruktūra būs sakārtota, prognozē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone intervijā laikrakstam Diena.

Fragments no intervijas

Kā VID šogad veicies ar nodokļu iekasēšanu?

2015. gada 11 mēnešos esam nodokļu plānu izpildījuši. Ja salīdzina 2015. gada un 2014. gada atbilstošo periodu, nodokļos iekasēts par 356 miljoniem eiro vairāk, un tas nozīmē, ka pieaugums ir 5,8%. Ņemot vērā situāciju tautsaimniecībā, 5,8% pieaugums nodokļos ir labs, jo ir straujāks nekā ekonomikas attīstības tempi, un vērtējams kā signāls, ka ēnu ekonomika mazinās.

Kādus pasākumus cīņā ar ēnu ekonomiku VID plāno nākamajā gadā?

Finanšu ministrs uzdevis VID izstrādāt pasākumus cīņā ar nereģistrēto jeb melno biznesu. Nereģistrētā saimnieciskā darbība koncentrējas galvenokārt reģionos, nelielās apdzīvotajās vietās. Tur attīstās tāds melnais bizness, kāds konkrētajā vidē nepieciešams, piemēram, būvniecības darbi, remontdarbi, gateri, galdniecības uzņēmumi, autoservisi, mājokļos iekārtotas frizētavas, skaistumkopšanas un masāžās saloni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Gvineja-Bisava: vardarbība un nabadzība

Lelde Petrāne, 21.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Gvineja-Bisava nokļūst mediju dienaskārtībā, tas gandrīz vienmēr ir sliktu ziņu dēļ, piemēram, slepkavības, narkotiku kontrabanda un galēja nabadzība.

Žurnālistiem patīk citēt faktu, ka kopš mazā Rietumāfrikas valsts 1995. gadā pārgāja uz daudzpartiju sistēmu, neviens prezidents nav beidzis pilnu termiņu šajā amatā. Valsts bieži tiek saukta par narkovalsti, jo Dienvidamerikas narkotiku karteļi izmanto tās teritoriju kā pieturas punktu kokaīna kontrabandā uz Eiropu, savā blogā raksta fotogrāfs Džo Penijs.

Taču šīs valsts reputācija reti tiek skatīta vēsturiskajā kontekstā. Gvineja-Bisava savu neatkarību ieguva 1973. gadā, bet līdz tam mocīja kari. Pēc neatkarības iegūšanas bija lielas cerības uz labāku dzīvi, bet nesaimnieciska rīcība, politiskās cīņas un vardarbības mantojums izjauca centienus izveidot tādu valsti, kā gribētos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ANO: organizētās noziedzības apgrozījums ir līdzvērtīgs 1,5% pasaules IKP

Jānis Rancāns, 16.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārrobežu organizētās noziedzības apgrozījums sasniedz 870 miljardus ASV dolāru gadā, kas ir līdzvērtīgi 1,5% pasaules kopējā iekšzemes kopprodukta (IKP), aprēķinājusi ANO narkotiku un noziedzības pārvalde (UNDOC), vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Minētā summa ir vairāk nekā sešas reizes lielāka, nekā, piemēram, tiek atvēlēts jaunattīstības valstīm. Visienesīgākā organizētās noziedzības nodarbe ir narkotiku kontrabanda, kas, saskaņā ar ANO aprēķiniem ienes 320 miljardus ASV dolāru, kā arī preču viltošana (250 miljardi ASV dolāru).

ANO aprēķinājusi, ka katru gadu no Dienvidamerikas uz Ziemeļameriku kontrabandas ceļā tiek ievests ap 300 tonnām kokaīna, bet uz Eiropu – 200 tonnas. Savukārt no Afganistānas Eiropa tiek ievestas140 tonnas heroīna. Tāpat ik gadu Eiropā tiek ievesti divi miljardi viltotu preču no Āzijas.

Aptuveni divas trešdaļas organizētās noziedzības iegūtās naudas pēc tam tiek «atmazgātas» ar finanšu sistēmas palīdzību, bet tikai vienu procentu izdodas konfiscēt. Tāpat milzīgā organizētās noziedzības ietekme ir pietiekoša arī, lai destabilizētu situāciju atsevišķos pasaules reģionos un valstīs, norāda UNDOC.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Arī Lielbritānija IKP iekļaus prostitūciju un narkotikas

Žanete Hāka, 03.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija iekšzemes kopproduktā iekļaus arī miljardiem mārciņu vērto prostitūcijas un narkotiku nozari, raksta MarketWatch, atsaucoties uz valsts statistikas biroju.

Izmaiņas aprēķina metodē stāsies spēkā septembrī un palielinās 2009. gada Lielbritānijas ekonomikas apjomus par 2,3% jeb par 33 miljardiem mārciņu. Patlaban statistikas birojam nav aprēķinu par 2010. gadu vai vēlākiem gadiem.

Aplēses liecina, ka no narkotiku importa, ražošanas un pārdošanas ekonomikai tiks pievienoti papildus 10 miljardi mārciņu, bet aptuveni 5,3 miljardi mārciņu atspoguļo seksuālo pakalpojumu tirdzniecību. Aplēses veiktas, ņemot vērā policijas datus un aptaujājot lietotājus.

Tāpat IKP aprēķina metodoloģijā tiks mainīta labdarības un bezpeļņas organizāciju loma, tādējādi, to pārrēķinot, Lielbritānijas ekonomika 2009. gadā palielināsies par 24 miljardiem mārciņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada janvāra beigās uz Latvijas un Leetuvas robežas automašīnā BMW ar Igaunijas valsts numura zīmi tika atklāta šogad līdz šim lielākā narkotiku krava, kuras vērtība «melnajā tirgū» ir vairāk nekā pusmiljons eiro.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas amatpersonas, sadarbībā ar Igaunijas tiesību aizsardzības iestādēm un Valsts policiju, pārbaudot operatīvo informāciju par Igaunijas Republikā reģistrētu automašīnu, kura, iespējams, iesaistīta narkotisko vielu kontrabandā, veica operatīvos kriminālmeklēšanas pasākumus un atklāja šogad lielāko uz Latvijas robežas aizturēto narkotiku kravu – aptuveni 110 kilogramus hašiša un puse grama kokaīna.

31. janvāra naktī uz autoceļa pie Latvijas-Lietuvas robežas, netālu no bijušā robežkontroles punkta Grenctāle, tika apturēta no Lietuvas Latvijā iebraucoša automašīna BMW ar Igaunijas valsts numura zīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Par marihuānas audzēšanu aizturēts Cirque du Soleil dibinātājs

LETA--AFP, 13.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Franču Polinēzijā aizturēts pasaulslavenās cirka trupas «Cirque du Soleil» dibinātājs miljardieris Gijs Lalibertē, kurš apsūdzēts par marihuānas audzēšanu uz savas privātās salas Klusā okeāna dienvidos, paziņojušas varasiestādes.

Kanādiešu uzņēmējs tika aizturēts pēc izkāpšanas no savas lidmašīnas Franču Polinēzijā un vēlāk trešdien tiks nogādāts tiesā.

Viņa kompānija «Lune Rouge» paziņoja, ka Lalibertē izmanto marihuānu «medicīniskiem un strikti personīgiem» nolūkiem un noliedza, ka viņš audzē marihuānu uz savas privātās salas Nukutepipi komerciāliem nolūkiem.

«Gijs Lalibertē pilnībā norobežo sevi no baumām, kas viņu apsūdz narkotiku tirgošanā vai kontrabandā,» teikts kompānijas paziņojumā.

Kā vēsta vietējais telekanāls «Polynesie Premiere», policija pirms dažām nedēļām izvaicājusi Lalibertē līdzstrādniekus aizdomās par narkotiku glabāšanu un viņa mobilajā tālrunī atradusi attēlus ar marihuānas plantācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā gadā Itālija savos iekšzemes kopprodukta aprēķinos iekļaus prostitūciju un nelegālo narkotiku pārdošanas apjomus, raksta Bloomberg.

Tas tiks darīts, lai veicinātu hroniski stagnējošo ekonomiku un premjerministra Mateo Renzi pūles sasniegt budžeta deficīta mērķus.

Narkotikas, prostitūcija un kontrabanda būs daļa no šā gada IKP un provizoriskie skaitļi tiks pielāgoti atbilstoši metodoloģijai.

Itālijas premjers plāno samazināt Itālijas budžeta deficītu līdz 2,6% no IKP, kas ir vieglāk, ja izlaides apjomi tiek papildināti ar ēnu ekonomikas apjomiem, kas iepriekš netika ņemti vērā.

Četras recesijas pēdējo 13 gadu laikā ir samazinājušas Itālijas IKP līdz 1,56 triljoniem eiro, kas ir par 2% mazāks nekā 2001. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai iegūtu statistikas datus par prostitūcijas apjomiem Latvijā, kas ir daļa no līdz šim neaptvertās ēnu ekonomikas, Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes darbinieki pielieto visdažādākās metodes, tostarp apmeklē iepazīšanās portālus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eiropols: Par krāpšanos ar aviobiļetēm aizturēti teju 200 cilvēku

LETA, 19.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likumsargu operācijā piecu dienu laikā lidostās visā pasaulē aizdomās par krāpšanos ar aviobiļešu iegādi aizturēti 193 cilvēki, trešdien pavēstīja Eiropols.

Aizdomās turētie rezervējuši biļetes, izmantojot zagtu un viltotu kredītkaršu informāciju, turklāt varējuši ceļot anonīmi, teikts paziņojumā.

Šādu krāpnieku darbošanās lidsabiedrībām izmaksā miljardu dolāru gadā, norādīja Eiropols.

Biļetes bieži vien noziedzīgā ceļā tiek iegādātas, lai nodrošinātu citu, vēl smagāku noziegumu veikšanu, tādu kā nelegālā imigrācija, cilvēktirdzniecība, narkotiku kontrabanda un terorisms.

Mēs nevaram ļaut nevienam un nepavisam ne nopietniem noziedzniekiem vai teroristiem ceļot pa pasauli un apdraudēt citus, sacīja Eiropola direktors Robs Veinraits.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Piemērs vispirms jārāda valstij un politiķiem

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 09.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas apkarošanai piedāvā vairākas idejas, par kurām gan pagaidām nav zināms, kā un vai vispār tās darbosies

Saeimai kārtējo reizi pamanot, ka ēnu ekonomika valstī pārsniedz Eiropas vidējo līmeni, ķērusies pie pelēkās ekonomikas apkarošanas piecgades plāna. Jāsaka, ka, paskatoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem par neiekasēto nodokļu apmēriem, aina paveras gana skarba: PVN plaisa 18,5%, sociālajam nodoklim – 26,6%, akcīzes nodoklim – 28,8%. Šie skaitļi rāda, ka ēnu ekonomikas apkarošanā darba tiešām būtu pilnas rokas. Jau iepriekš skaidrs, ka katram tantukam, kas kaut ko notirgo, vai arī remontniekam amatierim policistu blakus nepieliksi, taču ēnu ekonomika veidojas arī no citām sadaļām – no nelegālā sektora, ko veido tādas lietas kā kontrabanda un narkotiku tirdzniecība, un nereģistrētās uzņēmējdarbības, kuras sastāvdaļa ir aplokšņu algas u.c., kas varētu būt īstais VID darbalauks. Taču, ja paraugās uz priekšlikumiem nepieciešamajai rīcībai, tad rodas zināmas šaubas par to efektivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Levits: Latvija turpinās inovācijas cīņā ar noziedzīgiem nodarījumiem finanšu sistēmā

LETA, 15.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija turpinās smagi strādāt un ieviest inovācijas cīņā ar noziedzīgiem nodarījumiem finanšu sistēmā, 14.jūlijā finanšu izlūkošanas dienestu ekspertu 28. "Egmont" grupas plenārsēdē Rīgā norādīja Valsts prezidents Egils Levits.

Plenārsēdē, kas veltīta jaunu veidu, kā padarīt finanšu izlūkošanas dienestu darbu efektīvāku, apzināšana Valsts prezidents izteica gandarījumu par šāda līmeņa konferences norisi Latvijā, norādot, ka tā nav tikai nejaušība, bet gan novērtējums par paveikto.

"Latvija ir pirmā valsts, kas izpildījusi visus 40 Finanšu darījuma darba grupas noteiktos ieteikumus. Tāpat ar Eiropas Savienības atbalstu esam izveidojuši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas inovāciju centru, kas ir starptautiska iniciatīva," pauda Valsts prezidents Levits.

Valsts prezidents uzsvēra, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu ir kļuvusi vēl svarīgāka. Krievijas iebrukums Ukrainā ir izraisījis milzīgu cilvēku traģēdiju un satricinājis Eiropas ģeopolitisko un drošības situāciju. Tas ir izraisījis arī globālus satricinājumus ar tālejošām ekonomiskām, finansiālām, sociālām, vides un, protams, humanitārām sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas noteiktie pārvietošanās ierobežojumi, kā arī sankcijas, kuras noteiktas pēc Krievijas invāzijas Ukrainā, ir izraisījušas pārmaiņas kontrabandas preču apmēros.

Preču kontrabanda ir bijusi sāpīga tēma legālajiem konkrēto preču ražotājiem un tirgotājiem, jo tā atņem potenciālo pircēju daļu, samazina realizācijas apjomus, kas atsaucas uz samaksāto nodokļu apjomu. Lai minimizētu kontrabandas rašanās iespējas, daudzu gadu garumā Latvijā ir ieviesti dažādi tās izķeršanas instrumenti, tomēr pilnībā izskaust kontrabandu nav izdevies. Vienlaikus pasaulē, visticamāk, nav nevienas valsts, kurai nebūtu kaut kādu preču kontrabandas, jo ir atšķirības starp valstīm un tajās esošajiem nosacījumiem, nodokļu likmēm, kas rada pieprasījumu, kuru arī veikli cilvēki cenšas nodrošināt.

Mazāka kustība – mazāk kontrabandas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas energokompānija Eesti Energia uzsākusi elektroenerģijas tirdzniecību Somijas mājsaimniecībām, izmantojot Enefit zīmolu.

Līdz ar to Somija kļuvusi par piekto tirgu, kurā uzņēmums tirgo elektroenerģiju. Enefit piedāvājums Somijas patērētājiem būs balstīts aktīvā mobilo pakalpojumu izmantošanā un iezīmē pirmo soli virzienā uz aktīvāku mājsaimniecību tirgus apgūšanu, kas paredz arī piedāvājuma izstrādi Latvijas patērētājiem.Saskaņā ar Eesti Energia valdes priekšsēdētāja Hando Sutera teikto, vienots elektroenerģijas tirgus Skandināvijā un Baltijā sniedz iespēju piedāvāt uzņēmuma pakalpojumus arī Somijā.

«Elektroenerģijas tirgus Somijā jau ilgstoši uzrāda ļoti augstus darbības rezultātus un ir kļuvis par piemēru, uz ko tiekties citām valstīm, atverot savus enerģijas tirgus. Neskaitot Igauniju, Somija būs viena no pirmajām valstīm pasaulē, kurā tiks izmantota vienota informācijas aprites sistēma, kas ietvers visus enerģijas pārdošanas un piegādes līgumus, kā arī klientu patēriņa datus. Tas ievērojami paātrinās un atvieglos tirdzniecības procesus visiem tirgus dalībniekiem, kā arī nodrošinās vienlīdzīgas iespējas pakalpojumu piedāvājumu sniegšanai klientiem. Tāpat arī somi ir vieni no Eiropā aktīvākajiem patērētājiem attiecībā uz tirgotāju maiņas biežumu. Somijas patērētāju interese par jauniem elektroenerģijas tirgotājiem ir ļoti augsta, un viņi ir atvērti izmēģināt dažādus inovatīvus risinājumus,» skaidro H. Suters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Expo 2017

FOTO, VIDEO: Somijas paviljons izrāda savas sociālās garantijas un zaļās tehnoloģijas

Dienas Bizness, 21.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzās jaunākajām un inovatīvākajām nākotnes tehnoloģijām, Somija savā Astana EXPO 2017 paviljonā lepojas arī ar savām valsts sociālajām garantijām – bezmaksas izglītību un rūpēm par jaunajām ģimenēm. Atvēlētais izstādes laukums sadalīts vairākos mazākos – katrs no tiem veltīts savai tēmai.

Fotogrāfijas - raksta galerijā! Video - zemāk.

Nacionālās dienas ietvaros Somijas prezidents Sauli Nīniste uzsvēra abu valstu ilggadējo sadarbību dažādos projektos, kā arī abu valstu sinerģiju tirdzniecībā. Saskaņā ar prezidenta sacīto Kazahstāna ir Somijas lielākais tirdzniecības partneris Centrālāzijā, savukārt Somija ir Kazahstānas lielākais biznesa partneris Ziemeļeiropā.

Somijas paviljons sadalīts vairākos mazākos un katrs no tiem veltīts savai tēmai – tīrā enerģija, gudrais ciems Oulu, tīrais ūdens, kā arī izglītībai un sociālajām garantijām.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ CITAS ZIŅAS NO ASTANA EXPO 2017

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Klienti jāmeklē ārpus Latvijas

Lana Jūra, speciāli DB, 30.05.2019

llkka Suppanens  - viens no starptautiski pazīstamākajiem un titulētākajiem somu laikmetīgajiem dizaineriem paša izstrādātās viedtālruņu uzlādes ierīces prezentācijas pasākumā Sony zīmolam

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dizaineram savā darbā jārēķinās ar daudziem parametriem un jāsaprot ekonomika, ergonomika, mārketings, ražošana, tā intervijā DB teic llka Supanens (llkka Suppanen).

Viņš ir viens no starptautiski pazīstamākajiem un visvairāk titulētajiem somu laikmetīgajiem dizaineriem. Pēc arhitekta grāda iegūšanas Helsinku Tehniskajā universitātē, mēbeļu dizaina programmas apguves Helsinku Mākslas un dizaina universitātē, kā arī studijām Gerita Rietvelda akadēmijā Amsterdamā, 1995. gadā Helsinkos viņš dibināja dažādos arhitektūras un dizaina virzienos orientēto biroju Studio Suppanen, bet dažus gadus vēlāk kopā ar kolēģiem attīstīja vienu no prominentākajām mūsdienu somu dizaina grupām Snowcrash. 1968. gadā dzimušais dizainers, kurš Instagram kontā pozicionē sevi kā uzņēmēju, sadarbojas ar daudziem slaveniem zīmoliem, izstrādā izstāžu koncepcijas, modelē nākotnes dizaina vīzijas, lasa dizaina lekcijas jaunajai paaudzei. Viņa klientu vidū ir gan skandināvu, gan starptautiskas kompānijas, tostarp Artek, Axis, Cappellini, Ferlea, Leucos, Lucente, Nokia, Zanotta, Marimekko, Iittala, Ferrero, Luhta, SAAB Automobiles, Sony u.c. Šogad Milānā Salone del Mobile. Milano ietvaros Supanens, no kura personības un darbiem staro īstās skandināvu dizaina skolas DNS, prezentēja savus jaunākos darbus. Līdz vīlītei patiess un pragmatisks, ar plašu starptautisku redzējumu apveltīts, Supanens atklāja savu redzējumu par dizainera profesionālo misiju šodien un skandināvu kodu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai palīdzētu tūrisma industrijai, Somija atvieglos ierobežojumus, kas noteikti cīņā ar jauno koronavīrusu, piektdien paziņojuši ministri.

Tūristiem no Vācijas, Zviedrijas un citām valstīm ar mazāk par 25 jauniem inficēšanās gadījumiem uz 100 000 cilvēku pēdējo divu nedēļu laikā būs atļauts ieraukt Somijā un uzturēties tur līdz trim dienām. Somijā tiks ielaisti arī tūristi no valstīm ar augstākiem saslimšanas rādītājiem, piemēram, Francijas un Lielbritānijas, ja viņi ieradīsies ar čarterreisiem vai organizētās tūristu grupās un nepaliks Somijā ilgāk par 72 stundām.

Pēdējos gados tūristu skaits Lapzemē, Somijas tālajos ziemeļos, ir sasniedzis rekordlielu skaitu. 2018.gadā briti veidoja lielāko daļu no trīs miljoniem tūristu, kas uzturējās Somijā ilgāk par vienu dienu. Populārāko atrakciju vidū Lapzemē ir brauciens suņu pajūgā un "īstā" Ziemassvētku vecīša mītnes apmeklējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Ievu Salmelu, Hesburger attīstības direktori Baltijas valstīs

Lelde Petrāne, 17.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv, atjaunojot senu tradīciju, piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmumu vadītājiem sniedz atbildes uz šiem jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Intervija ar Ievu Salmelu, Hesburger attīstības direktori Baltijas valstīs:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Hesburger ir Somijas, Salmelu ģimenes uzņēmums un, kā jau var noprast pēc mana uzvārda, arī es esmu Salmelu ģimenes locekle. Lielākā daļa Salmelu ģimenes strādā Hesburger ķēdē, mans lēmums bija likumsakarīgs.

Esmu precējusies ar Kari Salmelu, Hesburger dibinātāju dēlu. Mēs iepazināmies Rīgā, bet pēc kāda laika pārcēlos uz dzīvi Somijā un sāku darbu ģimenes uzņēmumā. Mainīju biznesa vidi par 180 grādiem - no vadības konsultāciju uzņēmuma Latvijā pret darbu Hesburger Somijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot elektroenerģijas ražošanu Olkilutoto atomelektrostacijas (AES) trešajam reaktoram, šī gada maijā pirmo reizi 20 gadu laikā Somija kļuvusi par enerģijas eksportētājvalsti, informē AS Latvenergo.

Koncerna Tirdzniecības daļas vecākā tirdzniecības analītiķe Rodika Prohorova norāda, ka pēc 2025.gada, attīstot savienojumu jaudas starp tirdzniecības apgabaliem, elektroenerģijas cenu starpībai starp Ziemeļvalstīm un Baltiju jākļūst mazāk izteiktai.

Šī gada 18.aprīlī komerciālu darbību sāka atomreaktors Olkilutoto - 3 (OL3) ar uzstādīto jaudu 1,6 GW - piektais atomreaktors Somijā un lielākais Eiropā. Prognozēts, ka Olkiluoto - 3 ražošanas apjoms būs aptuveni 30% no Somijas kopējās ģenerācijas un 14% no kopējā valsts patēriņa. Reaktora darbība plānota turpmākos 60 gadus. Jaunā atomelektrostacija nodrošinās nepārtrauktu bāzes ģenerāciju, samazinot regulējamu dabasgāzes staciju nepieciešamību Somijā, turklāt kopā ar atjaunīgo energoresursu izstrādi būtiski ietekmēs elektroenerģijas cenas veidošanos ne vien Somijas tirdzniecības apgabalā, bet arī Nord Pool biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāv iespēja, ka Somija bloķēs eirozonas palīdzību Portugālei. Tas liek apšaubīt eirozonas spēju nodrošināt savu finansiālo stabilitāti, atsaucoties uz Somijas finanšu ministrijas amatpersonas sacīto, ziņo Reuters.

Somijā 17.aprīlī notiks parlamenta vēlēšanas, un eiroskeptiskās partijas, kas iebilst pret Portugāles glābšanu un pat glābšanas fonda - Eiropas Finanšu stabilitātes mehānisma (EFSF) - palielināšanu, gūst arvien lielāku atbalstu.

Somija ir vienīgā eirozonas valsts, kur EFSF glābšanas aizdevumi ir jāapstiprina parlamentam. Citās izlemj valdība.

«Situācija kļūst saspringtāka ar katru dienu,» stāstījis Somijas finanšu ministrijas padomnieks Marti Salmi. «Mēs vakar saņēmām jaunākās aptaujas rezultātus, un tie, kuri ir pret jebkādu palīdzību Portugālei vai jebkādu garantiju EFSF palielināšanu iegūst 48 procentus un pārējie - 52 procentus,» viņš stāstījis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Somija drīzāk izstāsies no eirozonas nekā maksās citu parādus

Jānis Rancāns, 06.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somija drīzāk apsvērs izstāšanos no eirozonas nekā maksās citu valstu parādus, pavēstījusi valsts finanšu ministre Juta Urpilainena.

«Somija ir apņēmusies būt par eirozonas dalībvalsti, un mēs uzskatām, ka eiro Somijai ir noderīgs,» intervijā laikrakstam Kauppalehti sacīja finanšu ministre. Tomēr viņa uzsvēra, ka Somija neturēsies pie eiro par katru cenu un valsts ir gatava visiem scenārijiem.

Somijas finanšu ministre akcentēja, ka viņas valsts ir viena no nedaudzajām Eiropas Savienībā, kurai joprojām ir AAA kredītreitings, un Helsinki nepiekritīs tādam modelim, kurā valstis ir kolektīvi atbildīgas par citu valstu parādiem un riskiem.

Tāpat ministre norādīja, ka rosinātā Eiropas banku savienība nedarbosies, ja tiks balstīta kopīgā atbildībā. «Kolektīvā atbildība par citu valstu parādiem, ekonomikām un riskiem, nav tas, kam mēs esam sagatavojušies,» sacīja J. Urpilainena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestājoties aukstajam laikam gada sākumā, janvāra vidējais dienas patēriņš Latvijas elektroenerģijas sistēmā ir pieaudzis par 5% pret decembri, sasniedzot 21,58 GWH, liecina Nord Pool dati.

Vakar, 4.janvārī, Latvijas patēriņš pieauga līdz 24,17 GWH, sasniedzot sistēmas slodzes maksimumu pēdējā gada laikā. Latvijas energosistēma ir gatava šādām pīķa slodzēm, apliecina Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls". Aukstā laika veicināts elektroenerģijas pieprasījuma pieaugumus šonedēļ sasniedzis šajā ziemā augstāko līmeni visās Baltijas un Skandināvijas valstīs, kopumā radot cenu pieaugumu.

Baltijas valstīs un Somijā elektroenerģijas cenas šobrīd ir augstākas, nekā citās Eiropas valstīs, jo paaugstinātā patēriņa segšanai tiek izmantotas dārgākas termoelektrostacijas. Vidējais dienas patēriņš janvāra sākumā Somijā pieaudzis par 23% pret decembri un sasniedza 331 GWH. Elektroenerģijas biržas Nord Pool dati liecina, ka tā ietekmē no 1.janvāra mainījusies Baltijas elektroenerģijas importa - eksporta struktūra. Ja ierasti elektroenerģijas plūsma ir no Ziemeļiem uz Dienvidiem - no Somijas uz Igauniju un tālāk uz Latviju un Lietuvu, tad patlaban tā ir pretēja - Somija importē elektroenerģiju no Baltijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Somijas uzņēmējs igauņiem: somu labklājības modelis nav apskaušanas vērts

Gunta Kursiša, 05.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igauņi labprāt vēlētos savā valstī ieviest tādu pašu labklājīgas valsts modeli, kāda ir Somijā, līdz galam neizvērtējot Somijas sistēmas patieso cenu un sekas, norāda Somijas uzņēmējs Simo Hamalainens, kas darbojas Igaunijā.

Ja Igaunijā būtu tikpat lielas minimālās algas, kā Somijā, lielākā daļa igauņu būtu bez darba, viņš uzskata.

««Trīspusējā sistēma», kas ir Somijā, nozīmē, kā ministru prezidentam ir jāapstiprina likumi, ko izstrādājusi valdība un kas nevar tikt izmainīti, jo par to pieņemšu iepriekš ir slēgta vienošanās ar arodbiedrībām. Tādā veidā rodas situācija, ka organizācijas, kas atspoguļo vien trešdaļas valsts iedzīvotāju viedokli, pieņem lēmumus, kas pēcāk attiecas uz visu nāciju,» atsaucoties uz Igaunijas biznesa laikraksta Aripaev uzņēmēja S. Hamailainena teikto, vēsta BBN.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) glabāšanas un regazifikācijas kuģis pastāvīgi atradīsies Inko, Somijā, nevis Paldiskos, Igaunijā, pirmdien paziņoja Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministre Rīna Sikuta.

"Šodien mēs patiešām esam panākuši vienošanos šajā jautājumā," sacīja Sikuta Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR pēc tam, kad kopā ar Somijas ekonomikas ministru Miku Lintiki bija apmeklējusi Paldiskus, kur, tāpat kā Inko, tiek būvēts LNG terminālis.

Tas, ka termināļa kuģis atradīsies Somijā, viņai bijis skaidrs jau jūlijā, kad viņa stājusies ministres amatā, atzina Sikuta.

"Igaunija agrāk pabeigs savas piestātnes būvi, un mūsu stratēģiskās intereses ir, lai kuģis būtu šeit," sacīja ministre.

Pavasarī Igaunija un Somija vienojās, ka kuģis atradīsies tur, kur vispirms tiks pabeigti termināļa būvdarbi. Paldiskos tos paredzēts pabeigt novembra sākumā, bet Inko - decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru