Koka palešu ražotāji ir pirmie, kuri visātrāk sajūt, kāds klimats valda konkrētā nozarē un tajā notiekošās pieprasījuma – patēriņa izmaiņas; zaļā kursa ietekmē nedz plastmasa, nedz polimēri nespēs izkonkurēt koku kā galveno šī produkta izejmateriālu.
Koka palešu ražošanu ietekmē ne tikai globālā pieprasījuma – patēriņa izmaiņas un inflācijas bremzēšanas pasākumi, ko īsteno centrālās bankas, bet arī izmaksu pieaugums, kura ierobežošanai vai neitralizēšanai tiek īstenoti dažādi pasākumi. Vienlaikus uz paletēm balstās visu produktu transportēšanas un loģistikas sistēmas.
Plašs spektrs
„Ik gadu saražojam nedaudz vairāk par diviem miljoniem nestandarta palešu dažādu produktu, sākot ar pārtiku, beidzot ar būvmateriāliem un smagās metalurģijas izstrādājumiem, transportēšanai,” stāsta viena no lielākajiem koka palešu ražotājiem SIA Marko KEA izpilddirektors Ģirts Torgans.
Kopumā SIA Marko KEA savas Latvijā ražotās koka paletes piegādā uz vairāk nekā desmit valstīm, no kurām apmēram viens miljons palešu nonāk Beļģijā, Nīderlandē un Dānijā. Savukārt atlikušais miljons palešu gadā tiek realizēts Vācijā, Francijā, kā arī Skandināvijas un Baltijas valstīs, tostarp Latvijā, strādājošajiem ražotājiem. „Tieši tā,” uz jautājumu par to, vai koka palešu ražotāji nav tie, kuri nemitīgi tur roku uz jebkuras nozares pulsa un spēj nekļūdīgi secināt, kas notiek ne tikai ar konkrētu ražotāju, bet pat visu attiecīgo nozari, atbild Ģ. Torgans.
Viņš nenoliedz, ka arī pašlaik pēc Covid-19 ballītes, kad visiem visu vajadzēja, pašlaik vairākos sektoros iestājies sava veida pārdomu laiks. „Nepārtraukti sekojam līdzi situācijai, analizējam notikumus un pavērsienus, lai varētu pieņemt ekonomiski pamatotus lēmumus, kuri nākotnē apstiprinātu to nozīmīgumu,” uzsver Ģ. Torgans. Viņš atzīst, ka pašlaik un arī perspektīvā kā lielākie uzņēmuma izaicinājumi bija un būs neprognozējamās energoresursu cenas, kā arī darbaspēka pieejamība. „Lai arī uzņēmumam jau ir viena no modernākajām koka palešu ražotnēm Baltijā, tomēr dienaskārtībā ir investīciju projekti, kuru mērķis ir nevis ražot ātrāk, bet gan ražot produkciju efektīvāk, precīzāk un bez kļūdām,” skaidro Ģ. Torgans. Viņš atgādina, ka 2021. gadā, investējot vienu miljonu eiro, tika veikta vienas koka palešu ražošanas līnijas modernizācija, un pašlaik iepriekšējās investīcijas jau rāda savu atdevi, bet šogad līdzīgam mērķim tiek investēti 0,5 milj. eiro. „Pašlaik notiek darbs pie jauna investīciju projekta, kura mērķis ir ražošanas efektivizācija, taču tā izmaksas pašlaik, kad notiek sarunas ar iekārtu potenciālajiem piegādātājiem, nav iespējams precīzi paredzēt,” uz jautājumu par nākamo investīciju virzienu atbild Ģ. Torgans. Viņš uzsver, ka pašlaik ir īstais brīdis, lai efektivizētu ražošanas procesus un vienas operācijas veikšanai iegūtu ietaupījumu 0,1 sekundi, kas mēneša un tālāk gada mērogā radītu būtisku ieguvumu, kā arī efektivizētu iekšējos loģistikas procesus.
Pasūtītāji nosaka
Dažādu koku sugu un kvalitātes zāģmateriālus palešu ražošanai SIA Marko KEA lielākoties iegādājas no Latvijā strādājošajām kokzāģētavām, taču pēdējo gadu laikā arvien vairāk tiek izmantota Skandināvijā ražotā zāģētā produkcija, kura spēj konkurēt ne tikai ar cenu, bet arī kvalitāti un piegādes termiņiem. „Latvijā iepirkto zāģmateriālu apjomi nesarūk, bet ražošanas apjoma pieaugums notiek uz importētās koksnes rēķina,” skaidro Ģ. Torgans. Viņš norāda, ka palešu patērētāji – pasūtītāji nosaka, kāda materiāla (koku sugas) produktu vēlas. „Klientu specifisko vajadzību dēļ esam spiesti attiecīgos materiālus meklēt aiz Latvijas robežām,” tā Ģ. Torgans. Viņš norāda, ka tieši pasūtītājs ir tas, kurš nosaka, vai paletēs tiks izmantots koka vai arī presētu skaidu paliktnis. „Latvijā sekmīgi strādā un daudzu valstu palešu ražotājus ar presēto skaidu klucīšiem apgādā SIA Baltic Block, no kura arī lielākoties pērkam presētos koka klučus, taču ir ārvalstu palešu pircēji, kuri vēlas, lai viņu paletēs būtu koka kluči,” skaidro Ģ. Torgans. Viņš norāda, ka presētie koka kluči ir atbilstošāki ne tikai no koksnes lietderīgas izmantošanas skatupunkta, bet arī tāpēc, kas tie ir zaļāki.
Kokam ir priekšrocības
Lai arī līdzās koka paletēm ir sastopamas plastmasas un dažādu polimēru paletes, tomēr pēc Ģ. Torgana sacītā koka paletēm pret citu materiālu konkurentēm bija un būs priekšrocības. Proti, koka palešu ražošanā tiek atstāta daudz mazāka ekoloģiskā pēda nekā plastmasas vai polimēru palešu ražošanā, kur izdalās pietiekami liels CO2 izmešu apmērs, kuru ES Zaļais kurss vēlas būtiski mazināt. „Protams, ir specifiski produkti, kuru transportēšanai cilvēka veselības dēļ tiek pieprasītas, piemēram, plastmasas paletes,” uz jautājumu, vai ir produkti, kuru transportēšana iespējama tikai ar plastmasas paletēm, atbild Ģ. Torgans. Viņš atzīst, ka pērn, būtiski pieaugot visām ražošanas izmaksām un līdz ar to arī sadārdzinoties koka palešu cenām, tās pietuvojās plastmasas un polimēru palešu cenu līmenim, tomēr pašlaik šāda situācija neesot. „Bojātas koka paletes var pārstrādāt citā produktā, savukārt plastmasas un polimēru paletēm tas ir ne tikai daudz dārgāks, bet arī daudz iespaidīgāka apmēra CO2 izmešus ģenerējošs process,” uz jautājumu par koka palešu lielāko priekšrocību atbild Ģ. Torgans. Viņš norāda, ka nozarēs vai uzņēmumos, kam tirgus situācija nav labvēlīga, bieži vien kā pagaidu risinājumu izvēlas esošo bojāto palešu remontu. „Arī Marko KEA šādu palešu remonta pakalpojumu nodrošina specifiskam klientu lokam, taču tas vairāk ir īstermiņa risinājums, jo finansiālais ieguvumus šādu pakalpojumu saņēmējiem ir īstermiņā, bet pieaug risks, ka transportēšanas laikā var būt lielāki nekontrolējamāki zudumi (zaudējumi) tieši veco palešu salūšanas vai slēpto defektu dēļ,” skaidro Ģ. Torgans.
Laiki mainās – paletes paliek
„Latvijā bija, ir un būs nosacījumi, lai šeit attīstītos koka palešu ražošana,” uzsver Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka dati par to, cik liels ir Latvijā ražoto koka palešu svars, ir labākais pierādījums šajā segmentā strādājošo uzņēmumu sekmīgam darbam daudzu gadu garumā. „Vienlaikus ir ļoti grūti komentēt apgrozījuma izmaiņas taras ražošanas sektoram vai produktam, kam pēdējos gados ir pieredzētas būtiskas cenu svārstības — uz augšu, atpakaļ un uz leju, turklāt nevis dažos procentos, bet pat reizēs,” skaidro K. Klauss. Viņš uzsver: ir skaidrs, ka 2021.gads un 2022. gada pirmā puse bija ļoti veiksmīga un ļāva veidot uzkrājumus, kas labi noder šobrīd, jo no 2022.g. IV ceturkšņa katrs mēnesis kļūst aizvien sliktāks un sliktāks. „Tāda ir skarbā realitāte, taču tas nav iemesls, lai kaut ko pārtrauktu ražot, jo īpaši, ja koka paletes bija, ir un būs nepieciešams produkts, lai varētu pārvadāt konkrētas preces visdažādākajām nozarēm,” tā K. Klauss.
