Jūlijā lielākā daļa Latvijas augstskolu un koledžu gaida studētgribētāju pieteikumus. Diemžēl katru gadu šajā laikā ķīmijas un farmācijas nozares uzņēmumi ir spiesti runāt par vienu un to pašu problēmu – interese par studijām dabas zinātņu un tehnoloģiju jomā ir nepietiekama.
Tas nozīmē, ka pavisam drīz mums virknē nozaru trūks speciālistu, kas varētu veidot Latvijas nākotnes veiksmes stāstu. Ko darīt? Pirmais – ir jāmaina priekšstats, kā jaunieši raugās uz ķīmijas un farmācijas nozari un karjeras perspektīvām tajā.
Šī gada jūnijā Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija, kuras biedrs ir arī AS “Olainfarm”, publicēja skolēnu aptaujas rezultātus, kas atklāj skaudro realitāti – vidusskolu absolventu ieskatā eksaktās zinātnes ir sarežģītas un neinteresantas, kā arī neredz sev karjeras iespējas šajās nozarēs. Šī aptauja liecina, ka jauniešu vidū par eksaktajām zinātnēm ir virkne stereotipu un mītu, nevis faktos balstīti argumenti. Tādēļ uzskatu par savu pienākumu sniegt savu nelielu artavu to kliedēšanā. Sāksim ar karjeras iespējām.
Latvijas eksporta stūrakmens
Ķīmijas un farmācijas nozare izsenis ir bijusi viens no Latvijas tautsaimniecības balstiem. Šī industrija ieņem piekto vietu pēc apgrozījuma visu apstrādes rūpniecības nozaru vidū, un vairāk nekā 70% no saražotās produkcijas ir paredzēta eksporta tirgiem. Saskaņā ar ekspertu aplēsēm, farmācijas eksportā mūsu valsts ierindojas starp pasaules lielvalstīm, ieņemot augsto 38. vietu. Tas nozīmē, ka industrijas speciālistiem ir iespēja strādāt starptautiska līmeņa uzņēmumos, ar fantastiskām karjeras izaugsmes iespējām internacionālā vidē. Likumsakarīgi, ka arī atalgojums farmācijas nozarē strādājošiem ir par 25% augstāks nekā vidēji Latvijā kopumā – šī gada otrajā ceturksnī tas pārsniedza jau 1980 eiro.
Kopumā farmācija tiek pamatoti uzskatīta par vienu no nozarēm, ko nākotnē sagaida vēl straujāka izaugsme un potenciāls, ņemot vērā izaicinājumus, ko šī nozare palīdz risināt, rūpējoties par cilvēku veselību un dzīves kvalitāti. Attiecīgi arī karjeras un izaugsmes iespējas ir visdažādāko līmeņu un kvalifikāciju speciālistiem – sākot no ķīmiķiem un farmaceitiem, beidzot ar iekārtu operatoriem un kvalitātes speciālistiem. Tāpēc jauniešus, kuri tagad ir izvēles priekšā, kur studēt un kādu profesiju izvēlēties, aicinu droši un ar pārliecību meklēt ķīmijas, farmācijas, veselības aprūpes, biotehnoloģiju, iekārtu operatoru un citas programmas, ko piedāvā gan augstskolas, gan arī koledžas. Skaidrs, ka tieši speciālistu trūkums ir viens no riska faktoriem, kas var kavēt nozares izaugsmes tempus un potenciālu. Tāpēc ir pēdējais laiks meklēt praktiskus un radošus risinājumus tam, lai radītu interesi par ķīmiju un citām dabas zinātnēm. Noteikti nebūšu pirmais, kurš to saka, taču nenovērtējama loma šajā procesā ir ķīmijas un dabaszinātņu skolotājiem, kā arī mācību saturam un programmai visos izglītības sistēmas posmos.
Iemācīt un padarīt aizraujošu
Ar to, cik ķīmija ir aizraujoša, bērnus ir jāiepazīstina jau bērnudārzā. Pēcāk iegūtā pārliecība ir jānostiprina, pieliekot klāt teorētiskās un praktiskās zināšanas, mācību stundās pamatskolā un vidusskolā. Tas nozīmē, ka mums ir vajadzīgi aizrautīgi skolotāji, kuri var un grib ievest skolēnus aizraujošajā ķīmijas pasaulē. Taču arī šeit mēs saskaramies ar problēmu. Kā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas statistika, 2021./2022. akadēmiskā gada sākumā Latvijas augstākās izglītības iestādēs bija 77 000 studējošo. No tiem tikai 10% apgūst dabaszinātnes, matemātiku un informācijas tehnoloģijas, un tikai 6,6% izvēlējušies izglītības zinātni, turklāt studējošo skaitam ar izglītību saistītajās zinātnēs ir tendence samazināties. Iepriekšējā mācību gadā Latvijas Universitātē par ķīmijas skolotājiem studēja astoņi jaunieši. Ja Latvijas skolās jau tagad trūkst aptuveni divtūkstoš skolotāju, tad pēc pāris gadiem tie būs jau četri un vairāk tūkstoši. Dabaszinātņu priekšmeti nav izņēmums. Šajos mācību priekšmetos pedagogus ir atrast vēl grūtāk.
Domājot par risinājumiem ir jāatceras, ka skolotājs noteikti ir misijas profesija, taču arī viņiem ir jāsaņem cienīgs atalgojums par savu darbu. Ja mēs kā valsts vēlamies, lai skolotāji rūpējas par jauno paaudzi, mums ir jāparūpējas par viņiem. Ar rūpēm saprotu gan viņu darba materiālo novērtējumu, gan arī cieņu, novērtējumu un skolotāju profesijas prestižu sabiedrībā.
Rūpēties par skolotājiem
Par pedagogu atalgojumu lemj atbildībā Izglītības un zinātnes ministrija, un industrija to tieši ietekmēt nevar, taču mēs kā uzņēmēji varam iesaistīties vismaz divos veidos. Pirmkārt, apzinīgi maksājot visus nodokļus, lai valstij ir resursi pedagogu algošanai. Otrkārt, darba devējiem, ir jāpalīdz veicināt jauniešu interesi par eksakto zinātņu mācību priekšmetiem, stiprinot skolotāja darba prestižu. Tikai tā ilgtermiņā varēsim nodrošināt zinātnes un inovāciju attīstību Latvijā, stiprināt uzņēmējdarbību jomās ar augstu pievienoto vērtību un veicināt starptautisko konkurētspēju. No savas puses jau esam iedibinājuši īpašu “Olainfarm” stipendiju topošajiem ķīmijas skolotājiem un tās ietvaros 25 jaunie speciālisti saņem katrs 3000 eiro stipendiju. Protams, 25 stipendiāti nevarēs atrisināt visus darbaspēka izaicinājumus Latvijā, bet, liekot spēkus kopā, paveiksim daudz vairāk! Ļoti ceru, ka mūsu piemēram sekos arī citi uzņēmumi neatkarīgi no nozares, sniedzot savu ieguldījumu, lai radītu papildu motivāciju un novērtējumu jaunajiem skolotājiem, kuri jau tagad ar savu darbu liek pamatus nākotnes Latvijai.
Tādēļ aicinu visus Latvijas ķīmijas un farmācijas uzņēmumus, neatkarīgi no darbinieku skaita un apgrozījuma, sniegt savu ieguldījumu tajā, lai šajā, nākamajā un 2030. gadā mums būtu skolotāji, kuri palīdz skolēniem iepazīt un izzināt aizraujošo ķīmijas pasauli!
