Argumenti pret eiro vispār paliek spēkā; Lietuvā – mazākā mērā
No jaunā gada Lietuvā notikusī pāreja uz eiro tiek komentēta pilnā attieksmju gammā, sākot ar galvas saķeršanu panikā tās kritiski noskaņotajā galā.
Līdzīgi Latvijas argumentiem pērn, arī Lietuva uzskata, ka pievienošanās eirozonai galvenokārt ir ģeopolitiskās drošības jautājums. Tā Lietuvas finanšu ministrs Rimants Šadžiuss intervijā DB saka, ka eiro ieviešana viņa valstij pirmām kārtām nozīmē dziļāku integrāciju Eiropas Savienībā, «kas mums dod lielāku drošību un mazina riskus – kā politiskā, tā ekonomiskā nozīmē».
Arī citas paralēles ar Latvijas izvēli par labu eiro Lietuvā ir tādas pašas, ieskaitot lita līdzšinējo piesaisti eiro, kas to pēc definīcijas ieliek tai pašā «laivā» kā eirozonas valstis. Līdz ar vienotās valūtas ieviešanu atšķirība gan ir tā, ka tagad Viļņai būs arī teikšana vienotās valūtas jautājumos, kur nu par tiem tiek spriests. «Eirozonas dalībnieku pieņemtie lēmumi ir svarīgi visai Eiropai, bet līdz šim mēs nebijām spējīgi piedalīties lēmumu pieņemšanā,» saka R. Šadžiuss.
Jautāts par eiro riskiem, kaimiņvalsts finanšu ministrs saka: «Prakse liecina, ka ikviens izaicinājums, ar ko ir saskārusies eirozona, to ir darījis tikai stiprāku un noturīgāku pret spriedzi.» Viņš atsaucas uz Lietuvas Bankas pētījumu, kas «tīri ekonomikas aspektā skaidri norāda, ka pat vidējā termiņā ieguvums no eiro ieviešanas ievērojami pārsniegs vienreizējās izmaksas». Starp ieguvumiem ministrs min jaunas iespējas biznesam un eiro vispārējo pozitīvo ietekmi uz ekonomiku. Latvijas pieredze par pēdējo gan liecina, ka eiro tiešā ietekme uz ekonomiku nav bijusi praktiski nekāda, kā tas redzams, piemēram, visai negatīvajā ārvalstu tiešo investīciju dinamikā 2014. gadā.
Visu rakstu Eiro paradokss izvēršas lasiet pirmdienas, 5. janvāra, laikrakstā Dienas Bizness (4. lpp.)!
