Arī mākslas tirgus nav izolēts no tā, kas notiek ar ekonomiku. Proti, ja tai ir lielākas nedienas, arī šajā tirgū, ja nenoiek lieli brīnumi, laika apstākļi sagaidāmi krietni vēsāki.
Piemēram, tajā pašā akciju tirgū sadegot milzu summām un pār biznesu nākotni savelkoties mākoņiem, pasaules bagātnieki par lielu summu virzīšanu mākslas vai luksusa preču iegādes virzienā var padomāt divreiz. Turklāt to, šķiet, arī pat ļoti gribot vairs izdarīt nemaz nav tik vienkārši. Pamatā līdz ar ceļojumu un pulcēšanās aizliegumiem stopkrāns norauts dažādām šādām publiskām mākslas darbu izsolēm, izstādēm, saietiem utt.
Daži gan mēģina būt optimistiski un norāda, ka šis būs pamudinājums (tiesa gan, ar nūju) mainīties arī šim tirgum. Proti, arvien lielākā mērā pat ļoti dārgi mākslas darbi var tikt nosolīti tiešsaistē, ziņo finanšu ziņo portāls "Barron's" un piebilst, ka lielā mērā šāda pieeja tīri labi pie sirds ejot gados jaunākiem mākslas darbu pircējiem.
Kopumā pasaulē jau pagājušajā gadā mākslas tirgus izrādījās sarucis par 5% līdz 64,1 miljardam ASV dolāru, liecina nupat pabeigtā "Art Basel" un "UBS Global Art Market" izpēte. Lielā mērā to noteica tas, ka "sausums" bija vērojams pašu dārgāko mākslas darbu pārdošanas frontē. Proti, tādu mākslas darbu pārdošana, kuru vērtība ir vismaz 10 miljoni ASV dolāru, sarukusi vairāk nekā par trešo daļu. Mākslas darbu pārdošana ar publisku izsoļu starpniecību, kas veidojusi 76% no kopējā šī tirgus, 2019. gadā samazinājusies par 17%, liecina "Art Basel" un "UBS Global Art Market" dati. Tiesa gan, spēcīgs joprojām bijis šāds privātu darījumu un vienošanās tirgus.
Daļēji kritums saistīts ar notikumiem Ķīnā. Ķīnas statusu apliecināt gribošā bagātnieku pulka interese jau gadiem šajā tirgū saistījusies ar cerībām uz konstanta pieauguma stāsta turpināšanos. Tiesa gan, nu ir pilnībā skaidrs, ka šis stāsts uzlikts uz pauzes.
Mākslas tirgus apmērs pasaulē 10 gados gan tāpat ir audzis par 62%, liecina "Art Basel" un "UBS Global Art Market" dati.
Mazāk globāls
Pētnieki vēl min, ka šo tirgu turpināšot iespaidot arī tā saucamā "deglobalizācija". Pamatā tas nozīmē papildu tarifus un citus sarežģījumus normālam mākslas darbu apmaiņas procesam. Būtībā visos pasaulē nozīmīgākajos mākslas tirgos tiekot sperti soļi pret brīvo tirdzniecību. Piemēram, ASV ieviesusi 7,5% tarifu no Ķīnas nākušiem mākslas darbiem. Tāpat tā noteikusi 25% tarifu no Eiropas Savienības importētajām fotogrāfijām, liecina "Barron's" apkopotā informācija.
Lai gan tā saucamo "deglobalizāciju" gaismā skaidrāk izcēluši tirdzniecības kari un arī Brexit, pieņēmums ir, ka šis process aizsākās līdz ar iepriekšējo finanšu krīzi. Tad ekonomikas izaugsme kļuva par deficītu un katrs palikušo deķīti gribēja raut uz savu pusi. Tikmēr pēdējo gadu politiķu nostāja un tam sekojošais protekcionisms šo tendenci ir vien pastiprinājis.
Māksla izdzīvos
Kopumā, ja šis nebūs cilvēces gals (un tas tā diez vai būs), māksla turpinās dzīvot. Proti, arī iedzīvotāji Latvijā var iegādāties gleznu vai kādu vērtīgu trauku ar domu, ka to vērtība nākotnē palielināsies, bet pieprasījums pēc tiem būs no attiecīgās jomas interesentu puses. Tāpat kolekcionāru vai vienkārši bagātnieku interese var būt saistīta ar pastmarkām, monētām, prestižiem spēkratiem vai pat dažādiem ļoti kvalitatīviem spirtotajiem dzērieniem (un daudzām citām lietām).
Līdz ar to dažkārt mākslas darbi tiek ierindoti alternatīvu vērtības uzglabāšanas instrumentu vidū. Tā kā mākslas darbi ir visai dažādi, cenu kustības tendences apkopot šajā tirgū ir visai grūti. Lai gan ik pa laikam dzirdams par aizvien jauniem cenas rekordiem kādam izsolē nonākušam mākslas objektam, ieguldījumi šādos priekšmetos ne vienmēr nes peļņu – svarīga ir mode un zināšanas par to, ko gribi iegādāties.
DB jau rakstījis, ka, pasaules bagātnieku turībai augot, pēdējos gados periodiski var dzirdēt par gigantisku naudas summu plūšanu mākslas tirgus virzienā. Kopumā mākslas darbu iegāde var ļaut ne tikai izcelties uz pārējo fona un gūt emocionālu gandarījumu, bet arī diversificēt savus ieguldījumus. Milzīgas daudzmiljonu summas gan patiesībā gatavs maksāt vien visai ierobežots cilvēku loks par vēl ierobežotāku skaitu mākslinieku mākslas darbu (tādējādi ir deficīta sajūta). Šie rekordi minēto tirgu atspoguļo vien daļēji. Proti, nav garantijas, ka stabili par pievilcīgām summām tiks pārdoti arī mazāk atpazīstamu mākslinieku veikumi.
