Latvijā dzīves līmenis pēdējos gados pastāvīgi pieaug. Lūk, pāris pierādījumu: pie mums sarūk bezdarbs, palielinās cilvēku vidējie ienākumi, samazinās vides piesārņojums, pieaug to cilvēku skaits, kuri ieguvuši augstāko izglītību, mums ir viens no garākajiem apmaksātajiem dekrēta atvaļinājumiem pasaulē un, jā, – radām arvien vairāk atkritumu[1], kas diemžēl ir viens no neizbēgamajiem labklājības blakusefektiem visā pasaulē (starp līderiem šajā rādītājā ir ASV, Austrālija, Dānija, Šveice, Vācija).

Tātad «dzīve iet uz augšu!», kā teiktu apmierināts letiņš sarunā ar draugu. Tomēr cilvēku noskaņojuma līkne spītīgi stāv uz vietas − rocības pieaugums nebūt nenozīmē, ka arī kopumā kļūstam apmierinātāki ar dzīvi. Sūdzēšanās un neapmierinātības fenomens ir apskaužami spēcīgi iedzinis saknes Latvijas iedzīvotāju apziņā. Bet nepārprotiet – te nav runa par to, ka mūsu valstī viss ir lieliski. Nebūt ne. Lai to saprastu, pietiek palasīt kaut vai šīs vasaras skaļāko ziņu virsrakstus. Tomēr tendence fokusēties uz nesasniegto, neiegūto, neizdarīto sabiedrībā ir nomācoši liela.

Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ir vienā līmenī ar tādām valstīm kā Baltkrievija, Krievija, Nigērija, Lībija un Mongolija

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada septembra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 9,63 miljonus eiro, kas ir par 17% vairāk nekā šajā periodā pērn, informē uzņēmums.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Uzbekistānā, kur tā ir palielinājusies par 388%, Albānijā – par 232%, Vācijā – par 159%, Krievijā – par 69%, un Ukrainā – par 54%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Nīderlandē – par 73%. AS Olainfarm koncerna lielākie noieta tirgi septembrī bija Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada septembrī veidoja 1,94 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 69 aptiekas. SIA Silvanols apgrozījums 2017. gada septembrī bija 0,55 miljoni eiro, kas ir par 13% mazāk nekā šajā periodā pērn.

SIA Silvanols 2017. gada septembrī realizēja produkciju četrās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Kazahstānā, Lietuvā, Baltkrievijā, Krievijā, Armēnijā, Mongolijā un Azerbaidžānā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA Tonus Elast realizācija 2017. gada septembrī veidoja 0,74 miljonus eiro, kas ir par 40% vairāk nekā šajā periodā pērn, produkti tika realizēti 16 valstīs trīs kontinentos.

Trešdien, 3. jūnijā, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands tikās ar Mongolijas Ceļu un transporta ministrijas viceministru Khabšaju Jerjanu (Khabshai Yerjan), lai pārrunātu Latvijas un Mongolijas sadarbības iespējas tranzīta un loģistikas jomā, informē Satiksmes ministrija.

Tikšanās laikā K.Jerjans pateicās par konstruktīvajām sarunām, kas pēdējā laikā notikušas starp abu valstu ministrijām, kā arī pauda gandarījumu par 2014. gadā parakstīto nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu, informē ministrija. Tas paredz, ka tranzīta kravu pārvadājumi ir liberalizēti, proti, tie tiek veikti bez atļaujām, savukārt divpusējiem kravu pārvadājumiem un pārvadājumiem uz/no trešajām valstīm nepieciešamas atļaujas.

Abas puses apliecināja ieinteresētību attīstīt sadarbību tranzīta un loģistikas jomā un līdzdarboties Ķīnas un Eiropas sauszemes kravu koridoru attīstībā. Lai to panāktu, Latvija pauda gatavību piedāvāt jauna atzara izveidi konteinervilciena Mongolijas vektors maršrutā, kas veic kravu pārvadājumus starp Baltkrieviju un Mongoliju. «Mēs saskatām lielu potenciālu šī vilciena atzara izveidē no Maskavas uz Latvijas ostām, izmantojot jau esošos Latvijas konteinervilcienu maršrutus – Rīgas Ekspresis un Baltika - Tranzīts,» atzina D.Merirands.

Pārtikas ražotāja “Orkla Latvija” apgrozījums 2021.gadā pieaudzis par 9%, sasniedzot 112,8 miljonus eiro. Uzņēmuma peļņa pārskata gadā sarukusi līdz 2,3 miljoniem eiro, iepretim 4,594 miljonu eiro peļņai 2020.gadā.

Samaksāto nodokļu apmērs pērn veido 20,2 miljonus eiro, kas ir par 15% vairāk nekā 2020.gadā.

Uzņēmums, kurš Latvijā pazīstams ar tādiem produktu zīmoliem kā “Laima”, “Spilva”, “Selga”, “Staburadze”, “Ādažu”, “Naturli” un citiem, pērn vietējam un eksporta tirgiem kopumā izstrādāja rekordskaitu – 169 jaunus un atjauninātus produktus – saldumu un uzkodu, kā arī dažādu pārtikas produktu kategorijās.

“Orkla Latvija” 2021.gadā turpināja investēt ilgtspējīgā ražošanas procesu attīstībā kopumā ieguldot vairāk nekā 2 miljonus eiro.

“Par spīti izaicinājumiem, ar kuriem saskārāmies 2021.gadā – turpmāku Covid-19 pandēmijas ietekmi un resursu cenu pieaugumu – mums izdevies panākt izaugsmi teju visos virzienos, svarīgākais no tiem – izstrādāt jaunu, tirgū labi pieņemtu un vienlaikus arī veselīgāku produktu piedāvājumu un turpināt investēt ilgtspējīgos ražošanas procesos. Covid-19 pandēmija un savā ziņā arī resursu cenu pieaugums pasteidzinājis transformāciju uz efektīvākiem un ilgtspējīgākiem ražošanas procesiem, skrupulozāku izejvielu un piegādātāju atlasi, fokusu uz labvēlīgu darba vides nodrošināšanu, kā arī veicinājis patērētāju pieprasījumu pēc veselīgākiem un pilnvērtīgākiem produktiem un maltītēm,” uzsver Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

AS Olainfarm konsolidētais peļņas un zaudējumu aprēķins par koncerna darbību 2016. gadā liecina, ka koncerns ar 111,2 miljonu eiro realizāciju ir sasniedzis jaunu apgrozījuma rekordu, informē uzņēmums.

Pērn koncerna realizācija pieauga par 14%, salīdzinot ar 2015. gadu. Tā peļņa 2016. gadā ir 10,1 miljons eiro, kas ir par 33% mazāk nekā 2015. gadā, kad tā bija 15,2 miljoni eiro. 2016. gada peļņu ļoti būtiski ietekmēja veiktie uzkrājumi debitoru parādu nodrošināšanai aptuveni 7 miljonu eiro apmērā. AS “Olainfarm” valde piedāvā izmaksāt akcionāriem dividendes 0,66 eiro apmērā par akciju no mātesuzņēmuma 2016. gada peļņas un, ja radīsies vajadzība, arī no iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas. To varētu darīt vienādos maksājumos 2017. gada otrā, trešā un ceturtā ceturkšņa beigās.

«2016. gads Olainfarm bija nozīmīgs ne vien ar to, ka papildinājām koncernu ar četriem meitasuzņēmumiem, bet arī uzstādījām apgrozījuma rekordu. Pirmo reizi Olainfarm vēsturē tā apgrozījums sasniedza un pat pārsniedza 100 miljonus eiro. Lai gadu no gada celtu sasniedzamo mērķu latiņas, mums ir jākļūst arvien spēcīgākiem. Tāpēc integrējam iegādātos uzņēmumus koncernā, papildinām produktu portfeli, nostiprināmies esošajos tirgos un apgūstam jaunus, kā arī lūkojamies pēc jauniem meitasuzņēmumiem dažādās ar farmāciju saistītās nozarēs,» norāda Valērijs Maligins, AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Ķīmijas nozarēs strādājošie uzņēmumi kāpina gan ražošanas, gan pārdošanas apjomus.

Darbības rādītājus pērn ļāvusi uzlabot gan ekonomiskās situācijas stabilizēšanās, gan ieguldītie resursi mārketingā. Uzņēmēji gan norāda arī uz riskiem, problēmām, ar kādām jārēķinās, ja valsts līmenī netiks radīti labvēlīgāki nosacījumi attīstībai. Tas attiecas gan uz kvalificēta darbaspēka piesaisti, gan ieguldījumiem vietējo zinātnes sasniegumu atpazīstamībā.

Svarīga Krievija

Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis norāda, ka pagājušais gads ir bijis pozitīvi vērtējams faktiski visām ķīmijas nozarēm Latvijā – pieaudzis saražotās produkcijas apjoms, intensīvi meklēti jauni tirgi. Ļoti laba situācija esot kosmētikas un būvķīmijas produkcijas ražotājiem. Stabili attīstās farmācijas uzņēmumi, taču atbilstoši V. Skrīveļa teiktajam šajā nozarē nav vērojams straujš pieaugums, un tāds tas arī nav bijis gaidāms, ņemot vērā, ka runa ir par nozari, kas jau iepriekšējos gados sasniegusi ievērojamus darbības rādītājus. Respektīvi, panākt straujas izmaiņas ir ļoti grūti.

Veļas ražotājam AS Lauma Lingerie pirmajā ceturksnī apgrozījuma pieaugums sasniedzis 32% pret 2016.gada pirmā ceturkšņa apgrozījumu, informē AS Lauma Lingerie valdes priekšsēdētāja Linda Matisone.

Šogad uzsākts eksports uz jauniem tirgiem - ASV, Melnkalni un Turciju. 2017.gadā plānots sasniegt apgrozījuma pieaugumu ne mazāk kā 25% apmērā pret 2016.gada apgrozījumu.

2016.gada pirmais pusgads vēl bija nestabils Krievijas un Baltkrievijas valūtas krīzes iespaidā, bet jau otrajā pusgadā pieprasījums pārsniedza reālās ražošanas jaudas. 2016.gadā noslēgts ar apgrozījumu 5,25 milj.eiro, peļņa - 38 524 eiro.

AS Lauma Lingerie ietilpst holdinga Silvano Fashion Group sastāvā. Uzņēmumā nodarbināti 220 darbinieki. AS Lauma Lingerie ir vairāk nekā 50 franšīzes veikali 12 pasaules valstīs- Igaunijā, Lietuvā, Latvijā, Sauda Arābijā, Ugandā, Mongolijā, Kosovā, Krievijā, Baltkrievijā, Vācijā, Ukrainā un Albānijā.

Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati. Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportējamā produkcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un ES fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir Latvijas ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.

Divkāršs pieaugums

Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados ir guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Savukārt ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam, ja 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, tad 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) vairs tikai 150 miljoni eiro. Savukārt tajā pašā laikā Latvijas ienākumi no koka palešu eksporta no 103 miljoniem eiro palielinājās līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt pēc eksporta apjoma tas nav pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes. Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Senter, lieto Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru (ES KN), kura tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu.

AS Olainfarm neauditētais peļņas un zaudējumu aprēķins par pirmo pusgadu liecina, ka koncerna peļņa bija 8,9 miljoni eiro, apgrozījums - 48,6 miljoni eiro.

Peļņa ir augusi par 73%, apgrozījums - par 41%, salīdzinot ar šo periodu pērn. AS Olainfarm lielākie noieta tirgi šajā laikā bija Krievija, Ukraina, Latvija, Baltkrievija un Lielbritānija.

Līdz ar to AS Olainfarm ir aizvadījusi visu laiku ienesīgāko ceturksni, nopelnot 5,25 miljonus eiro, kas ir par 119% vairāk nekā 2013.gada otrajā ceturksnī. Apgrozījuma ziņā šis ir bijis sekmīgākais otrais ceturksnis uzņēmuma vēsturē – ar 25,2 miljonu eiro apgrozījumu, ir sasniegts pieaugums par 52%, salīdzinot ar šo periodu pērn.

Par spīti pieaugošam saspīlējumam mums būtiskos Krievijas un Ukrainas tirgos, uzņēmums spējis aizvadīt veiksmīgāko pirmo pusgadu vēsturē gan peļņas, gan apgrozījuma ziņā. Tiesa gan nevar izslēgt Krievijas un Ukrainas konflikta vai ar to saistīto sankciju ietekmes parādīšanos nākotnē. Tā kā Krievijas un Ukrainas politiskās un ekonomiskās perspektīvas ir grūti prognozēt, esam nolēmuši izveidot uzkrājumus par visiem uz 30.jūniju esošajiem debitoru parādiem no šīm valstīm, norāda Valērijs Maligins, AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs.

Latvija ir atzīta par 40.konkurētspējīgāko valsti pasaulē salīdzinājumā ar 37.pozīciju pērn, un tas joprojām ir sliktākais rādītājs Baltijas valstu vidū, liecina ietekmīgā Šveicē bāzētā Starptautiskā menedžmenta attīstības institūta (IMD) Pasaules konkurētspējas centra gadskārtējais pētījums, kas aptver 63 pasaules valstis.

Lietuva šogad IMD konkurētspējas indeksā ierindojusies 33.vietā, kas arī ir par trim pozīcijām zemāk nekā pērn. Savukārt Igaunija ir pakāpusies par vienu pozīciju un atzīta par 30.konkurētspējīgāko valsti pasaulē.

IMD vērtējumā viskonkurētspējīgākās valsts pasaulē titulu ir saglabājusi Honkonga, bet otrajā vietā ir Šveice, kas arī saglabājusi pagājušā gadā iegūto pozīciju. Singapūra savu sniegumu uzlabojusi par vienu pozīciju un ieņem 3.vietu, bet ASV ir atkāpušās par vienu vietu - līdz ceturtajai pozīcijai. Tālāk pirmajā konkurētspējīgāko valstu desmitniekā ir Nīderlande, Īrija, Dānija, Luksemburga, Zviedrija un Apvienotie Arābu Emirāti.

Eiropas lielākā ekonomika Vācija, kas pērn bija 12.vietā, šogad atkāpusies uz 13.pozīciju,bet Ķīna ierindota 18.pozīcijā, kas ir par septiņām vietām augstāk nekā pērn. Lielbritānija salīdzinājumā ar pagājušo gadu zaudējusi vienu pozīciju un ieņem 19.vietu, bet Japāna ir saglabājusi 26.vietu.

Stagnējošā Rietumeiropas ekonomika, politiskās un ekonomiskās negācijas Krievijā, kā arī iespējamā protekcionisma uzzelšana pasaulē gadījumā, ja globālā ekonomika neattīstīsies pēc labvēlīgākajiem scenārijiem, rada iemeslu domāt, ka šis un nākamais gads Latvijas eksportētājiem varētu sagādāt ne vienu vien pārbaudījumu. Neraugoties uz to, ka medijos izskanošā informācija nav ar priecīgu noti, paši eksportētāji ar pesimismu neaizraujas, meklējot jaunas noieta tirgus iespējas. Vēl pirms Krievijas atbildes sankciju ieviešanas rietumvalstu precēm šā gada jūlijā salīdzinājumā ar pagājušā gada septīto mēnesi Latvijas eksporta apjomi ir pieauguši par 9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Kā būs turpmāk, prognozēt ir grūti, taču runāt par krīzes pazīmēm patlaban ir stipri pāragri, trešdien raksta laikraksts Diena.

Pēdējā laika aktivitātes, kas saistītas ar mērķi Latvijā ražoto pārtiku nogādāt Ķīnas patērētājiem, a/s Smiltenes piens padomes priekšsēdētāja Gita Mūrniece vērtē atzinīgi, norādot, ka Latvijas uzņēmumu ražotā piena pulvera eksports uz šo valsti noteikti palīdzēs atslogot pārprodukciju vietējā piena tirgū. Taču vienlaikus Smiltenes piena pārstāve vērš uzmanību uz to, ka tirgu iekarošana nav pāris mēnešu jautājums, tam nepieciešams vismaz pusgads vai pat vairāk. G. Mūrniece atceras, ka Moldovā uzņēmums ar savu produkciju iegājis apmēram pusgada laikā, taču nepieciešamais laiks ir atkarīgs no konkrētās valsts tirgus specifikas, bet kopumā Eiropas valstu tirgos to ir iespējams izdarīt ātrāk.

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) meitassabiedrība LDz Loģistika ir noslēgusi sadarbības līgumu ar vienu no Eirāzijā vadošajām konteinerpārvadājumu loģistikas kompānijām, Vācijas uzņēmumu RTSB, kas paredz sadarbību Ķīnas-Ziemeļeiropas konteinerpārvadājumu attīstīšanā un uzsāk arī darbu pie jaunu multimodālo pārvadājumu maršrutu izstrādes caur Rīgas ostu uz Skandināviju un Lielbritāniju, informē LDz.

Šonedēļ, tiekoties RTSB uzņēmuma birojā Vācijā, LDz Loģistika un RTSB vadība vienojās sākt aktīvu darbu pie jaunu maršrutu izstrādes starp Rīgas ostu un Skandināvijas un arī Lielbritānijas lielākajām ostām, radot jaunus multimodālus vienas pieturas risinājumus gan Eiropas, gan Āzijas valstu – tostarp Ķīnas – klientiem.

«Konteinerpārvadājumi ir strauji augošs tirgus segments, kurā arvien lielāku lomu iegūst sauszemes pārvadājumi pa dzelzceļu. Šovasar noslēgtie sadarbības līgumi ar RTSB un DHL Global Forwarding nodrošina Latvijai iespējas ne tikai iesaistīties esošos maršrutos, bet kopīgi izstrādāt jaunus, visiem tirgus dalībniekiem interesantus maršrutus. Viens no tirgum šobrīd interesantākajiem virzieniem saistās ar savienojumiem starp Āziju un Ziemeļeiropas valstīm, kurām ir gan augsti kvalificēta rūpnieciskā kapacitāte, gan arī Āzijas lielvalstīm interesanta sabiedrības » uzsver LDz Loģistika valdes priekšsēdētājs Verners Lūsis.

Vislabākā dzīve gados veciem cilvēkiem ir Norvēģijā, bet Latvija globālā pētījumā par vecu cilvēku dzīves apstākļiem ierindojas 35.vietā, gada laikā pakāpjoties par desmit pozīcijām.

ANO Iedzīvotāju fonda un starptautiskās organizācijas HelpAge International veiktajā globālajā novecošanās indeksā izvērtēta gados veco cilvēku dzīves kvalitāte 96 valstīs.

Pētījumā izvērtēti kritēriji četrās jomās - ienākumu drošība, veselības aprūpe, personīgās iespējas un vides apstākļi.

Vislabākie dzīves apstākļi iedzīvotājiem vecumā virs 60 gadiem ir Norvēģijā, Zviedrijā, Šveicē, Kanādā un Vācijā, savukārt vissliktākie apstākļi gados veciem cilvēkiem starp apskatītajām valstīm ir Afganistānā.

Latvija pētījumā ierindojas 35.vietā. Visaugstāko pozīciju - 14.vietu - Latvija ieņem pēc gados veco cilvēku izglītības un nodarbinātības iespējām, bet pēc ienākumu stabilitātes Latvija ierindojas 32.vietā.

10. oktobrī farmācijas kompānijai «Olainfarm» paliks 45 gadi, tādēļ piedāvājam ieskatu uzņēmuma vēsturē.

AS «Olainfarm» ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Baltijas valstīs ar 45 gadu pieredzi medikamentu un ķīmiski farmaceitisko produktu ražošanā. AS «Olainfarm» specializējas medikamentos nervu sistēmas un sirds un asinsvadu veselībai, antibakteriālajos, pretvīrusu un pretalerģijas līdzekļos. «Olainfarm» meitasuzņēmumi atrodas Latvijā, Baltkrievijā, Krievijā, Lietuvā, Turcijā, Azerbaidžānā, Gruzijā un Kirgizstānā, pārstāvniecības – Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Tadžikistānā, Kazahstānā, Albānijā, Armēnijā, Kosovā, Igaunijā, Čehijā, Indijā, Turcijā, Mongolijā un Uzbekistānā, pārstāvji – ASV, Serbijā, Turkmenistānā, Moldovā, Zviedrijā un Dienvidaustrumāzijā.

Piedāvātās izglītības kvalitāte un diezgan zemās izmaksas ir galvenie iemesli, kāpēc studenti no Ķīnas kā vienu no saviem galamērķiem studijām izvēlas Eiropu. Lai gan 2013. gadā Latvijā studēja vien 13 jauniešu no Ķīnas, nākotnē šis skaits varētu būt lielāks, jo Ķīnas Izglītības ministrija ir gatava pastiprināt sadarbību ar Latviju. Ķīna gan nav vienīgais virziens, kur skatās Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Aktuāls ir viss Āzijas reģions, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Aptuveni 20 miljoni eiro - tāds ir ārvalstu studentu ikgadējais pienesums Latvijas ekonomikai. Lai gan tendences rāda, ka visvairāk uz Latviju brauc tieši studenti no Vācijas, būtiska loma ir arī Āzijas reģionam. Pēc IZM statistikas, kopumā Latvijas augstskolās šogad studē 5272 studenti no 83 valstīm. Starp tiem Āzijas valstis pārstāv 1048 studenti, visvairāk - no Krievijas, Kazahstānas un Indijas. Lielā mērā sadarbību gan veicina tieši starpvaldību un starpministriju līgumi. Latvija sadarbojas ar tādām Āzijas valstīm kā Ķīna, Koreja, Kazahstāna un Mongolija. Sarunas par sadarbības paplašināšanu ir sāktas ar Indiju un Vjetnamu, bet ar Malaiziju un Filipīnām Latvija gatavojas slēgt jaunus līgumus.

Lai arī šobrīd pašmāju juristu firmām ir priekšrocības, tomēr ar laiku daļa to klientu pāries pie starptautiskām kompānijām

Tā uzskata PricewaterhouseCoopers (PwC) Legal Centrālās un Austrumeiropas reģiona (CEE) vadītājs Maikls Malens.

Kā klājas juridisko pakalpojumu tirgū pēc krīzes?

Klienti spiež juristu firmas pazemināt cenas. Pirms 10–15 gadiem pasaules juristu kompānijas ienāca Austrumeiropā, nešķirojot tirgus un visus uztverot kā vienu globālu tīklu. Bet tad šīm kompānijām kļuva skaidrs, ka ne katrs tirgus ir tik ienesīgs kā Ņujorka vai Londona, un nu tās samazina savu teritoriālo tvērienu. Cita tendence ir juridisko kompāniju saplūšana, cenšoties iegūt lielāku tirgus daļu un klientus. Notiek globāla juridisko pakalpojumu tirgus konsolidācija. Paralēli tam lielās kompānijas izvērš biznesu ārpus ierastajām robežām biznesa padomdošanā – cilvēkresursu, M&A u.c. jomās. Es to sauktu par ievākšanos Lielā četrinieka teritorijā, kur ir PwC, KPMG, EY un Deloitte.

Turpinot paplašināšanos, Baltijas veļas ražotājs Lauma Lingerie atklāja jau 4. zīmola franšīzes veikalu ārpus Eiropas robežām, kas atrodas Āfrikā, Ugandas galvaspilsētā Kampalā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Jaunais un 58m2 plašais veikals atrodas pašā pilsētas sirdī, Nakumatt Oasis iepirkšanās centrā, un par godu tā ienākšanai vietējā tirgū sestdien tika organizēta arī modes skate.

Atklāšanas svētku ietvaros publikai tika demonstrēti 24 dažādi Lauma Lingerie rudens-ziemas sezonas veļas kolekcijas komplekti, ko zīmola pārstāvji īpaši piemeklēja, ņemot vērā vietējā tirgus īpatnības un patērētāju pieprasījumu. Līdz šim Ugandas galvaspilsētā labas kvalitātes veļa bija nopērkama tikai speciālos butikos, taču to piedāvātais ierobežotais izmēru klāsts un salīdzinoši augstais cenu līmenis sievietes nereti attur no šo ikdienā tik nepieciešamo pirkumu veikšanas.

Eiropas Savienība (ES) otrdien publicēja 17 ārpus ES esošu valstu un atkarīgo teritoriju melno sarakstu, kuras tā atzīst par nodokļu paradīzēm, kas negodīgi piedāvā shēmas, kā izvairīties no nodokļiem.

ES viceprezidents Valdis Dombrovskis pēc ES dalībvalstu finanšu ministru sanāksmes sacīja, ka vairāk nekā 40 citas valstis un teritorijas tika iekļautas tā sauktajā «pelēkajā sarakstā» un tās tiks novērotas, līdz tās pilnībā apņemsies veikt reformas.

«Nodokļu paradīzes nepazudīs no mūsu radariem, un mēs turpināsim izdarīt spiedienu» uz tām, teica Dombrovskis.

ES paziņoja, ka melnajā sarakstā iekļautās valstis un teritorijas bija atteikušās sadarboties un mainīt savu attieksmi pēc gandrīz vienu gadu ilgām konsultācijām.

Šajā sarakstā ir iekļautas Amerikāņu Samoa, Apvienotie Arābu Emirāti, Bahreina, Barbadosa, Dienvidkoreja, Grenada, Guama, Makao, Māršala salas, Mongolija, Namībija, Palau, Panama, Samoa, Sentlūsija, Trinidāda un Tobago, un Tunisija.

AS Olainfarm koncerns ar 12,1 miljona eiro peļņu un 69,9 miljonu eiro apgrozījumu ir aizvadījis ienesīgākos deviņus mēnešus tā vēsturē, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Peļņa ir augusi par 37%, apgrozījums - par 30%, salīdzinot ar šo periodu pērn. AS Olainfarm lielākie noieta tirgi šajā laikā bija Krievija, Latvija, Ukraina, Baltkrievija un Nīderlande.

AS Olainfarm ir aizvadījusi arī apgrozījuma ziņā veiksmīgāko 3.ceturksni, sasniedzot 21,3 miljonu eiro realizāciju, kas ir par 12% vairāk nekā šajā periodā pērn.

Uzņēmuma peļņa ir sasniegusi 3,2 miljonus eiro, kas ir par 12,5% mazāk nekā 2013.gada 3.ceturksnī, tomēr jāņem vērā, ka šajā ceturksnī ekonomisko sarežģījumu dēļ divos uzņēmumam būtiskos tirgos tika veidoti papildus uzkrājumi 0,7 miljonu eiro apmērā Krievijas un Ukrainas debitoriem.

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2017. gada decembra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,08 miljonus eiro, kas ir par 2% mazāk nekā 2016. gada decembrī.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Ukrainā, kur tā ir palielinājusies par 700%, un Baltkrievijā - par 329%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Kirgizstānā - par 36%, un Kazahstānā - par 32%. 2017. gada decembrī AS «Olainfarm» veica būtiskas piegādes uz Uzbekistānu. AS «Olainfarm» koncerna lielākie noieta tirgi decembrī bija Krievija, Latvija un Ukraina.

AS «Olainfarm» piederošā aptieku tīkla SIA «Latvijas aptieka» realizācija 2017. gada decembrī veidoja 2 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā 2016. gada decembrī. Šajā laikā darbojās 69 aptiekas. SIA «Silvanols» apgrozījums 2017. gada decembrī bija 0.4 miljoni eiro, kas ir par 18% mazāk nekā šajā periodā 2016. gadā. SIA «Silvanols» 2017. gada decembrī realizēja produkciju deviņās Eiropas valstīs, ar «Olainfarm» starpniecību arī Baltkrievijā, Krievijā, Azerbaidžānā un Kosovā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA «Tonus Elast» realizācija 2017. gada decembrī veidoja 0.8 miljonus eiro, kas ir par 26% mazāk nekā 2016. gada decembrī, produkti tika realizēti 21 valstī trīs kontinentos.

Veļas ražotājs Lauma Lingerie šo gadu ir uzsācis ar jauna franšīzes veikala atvēršanu Kosovas galvaspilsētā Pristinā, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

50m2 plašais veikals atvērts 7.februārī tirdzniecības centrā GRAND STORE, galvaspilsētas rajonā Veternik.

«Strādājot ar veikaliem Albānijā, esam pamanījuši, ka ļoti daudz cilvēku ierodas atvaļinājumā no kaimiņvalsts Kosovas un iepērkas Lauma Lingerie veikalos. Bieži tika jautāts, kāpēc Kosovā nav pieejama Lauma Lingerie veļa,» stāsta Albānijas uzņēmējs Rubins Lami.

«Mūsu franšīzes veikalu tīkls izplešas un Lauma Lingerie veļa - ar šī veikala atvēršanu Kosovā - ir pieejama 10 pasaules valstīs. Šis mums ir jauns, neapgūts un interesants tirgus,» teic AS Lauma Lingerie valdes priekšsēdētāja Linda Matisone.

«Ādažu Čipsu» cepšana eļļā notiek notiek 145 - 170 grādu temperatūrā atkarībā no receptes, šķēlītes biezuma un cepšanās laika. Šobrīd «Ādažu Čipsi» izmanto gan palmu eļļu, gan saulespuķu eļļu, gan palmu eļļas un saulespuķu eļļas sajaukumu. Taču līdz šā gada beigām «Ādažu Čipsi» ieviesīs izmaiņas ražošanas procesā un kartupeļu čipsu ražošanā izmantos vairs tikai saulespuķu eļļu, biznesa portālam db.lv pastāstīja uzņēmumā.

Saskaņā ar Orkla grupas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» 2018. gada laikā plāno pilnībā pāriet uz saulespuķu eļļas izmantošanu kartupeļu čipsu ražošanā. Jau kopš 2015. gada uzņēmums ir sācis pakāpenisku palmu eļļas aizvietošanu, palmu eļļu aizstājot ar saulespuķu eļļu. Pašlaik izmantojamā proporcija ir 1:3. Iemesli šādai pārejai ir palmu eļļas ieguves process un tā ietekme uz apkārtējo vidi.

«Ādažu Čipsu» kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražošana tiek veikta saskaņā ar augstākajiem Orkla grupas kvalitātes standartiem, kas produkciju padara konkurētspējīgāku ne tikai Latvijā, bet arī eksporta tirgos.

SIA «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» ir pirmā čipsu ražotne Baltijā, kas jau 25 gadus veiksmīgi strādā kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu segmentā. Latvijā produkcija ir atpazīstama ar zīmolu «Ādažu Čipsi», bet ārpus Latvijas – «Taffel». Galvenie ārvalstu tirgi ir Lietuva, Zviedrija, Mongolija, Baltkrievija, Krievija, Igaunija, Dānija, Somija.

AS Olainfarm pērn ir sasniedzis jaunu apgrozījuma rekordu, realizējot produkciju par 93,7 miljoniem eiro, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Tas ir par 20% vairāk nekā 2013.gadā, kad AS Olainfarm apgrozījums bija 78 miljoni eiro.

Koncerna peļņa pēc nodokļu nomaksas 2014.gadā bija 12,66 miljoni eiro, kas ir par 0,5% vairāk nekā 2013.gadā, kad peļņa sasniedza 12,6 miljonus eiro.

«Lai arī mums ir izdevies aizvadīt kārtējo apgrozījuma ziņā veiksmīgāko gadu Olainfarm vēsturē, ievērojamās izmaiņas gandrīz visos mūsu galvenajos tirgos - apgrūtinātā uzņēmuma produkcijas nogādāšana vairākos Ukrainas reģionos un valūtas vērtības kritums Ukrainā, Krievijā, Kazahstānā un Baltkrievijā - kavēja sasniegt izvirzītās peļņas prognozes. Satricinājumi uzņēmumam tik nozīmīgajos tirgos mudina pielikt vēl vairāk pūļu pie medikamentu un ķīmisko produktu realizācijas citos reģionos un aktīvāk strādāt pie iespējamas tāda uzņēmuma iegādes, kura atkarība no NVS valstu tirgiem būtu ievērojami mazāka, » norāda AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins.