Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings nolēmusi samazināt Krievijas kredītreitingu līdz BBB-, raksta MarketWatch.

Reitings iepriekš bija BBB. Tādējādi Krievijas reitings patlaban ir tikai vienu pakāpi virs spekulatīvās kategorijas. Reitinga nākotnes perspektīva ir negatīva, kas nozīmē, ka aģentūra vidējā vai ilgākā termiņā to atkal var pazemināt.

«Kopš pērnā gada ievērojami samazināta Krievijas ekonomikas prognoze, ko veicināja gan naftas cenas, gan rubļa vērtības kritums kopā ar strauji paaugstinātajām procentu likmēm,» norādīts aģentūras paziņojumā.

Rietumvalstu sankcijas, kas pirmo reizi tika ieviestas pērnā gada martā patlaban turpina iedragāt ekonomikas aktivitāti, jo Krievijas bankām un uzņēmumiem ir ierobežota pieeja ārējiem kapitāla tirgiem.

Pasaulē vadošo zīmolu reitinga pirmajās vietās ierindojas ASV zīmoli, savukārt strauju izaugsmi piedzīvo Āzijas zīmoli, apliecinot, ka Eiropas uzņēmumiem jārēķinās ar nopietnu konkurenci. Šādu tendenci parāda nesen publiskotais ikgadējais pasaules vadošo zīmolu reitings BrandZ, ko veido pētījumu kompānija Millward Brown, otrdien raksta laikraksts Diena.

Šis reitings jeb faktiski prognoze par paredzamo zīmola ieguldījumu uzņēmumu gada peļņā tiek veidots jau desmito gadu pēc kārtas un tiek uzskatīts par autoritatīvāko pasaulē, jo īpaši tāpēc, ka ļauj sekot izmaiņām patērētāju izvēlē.

Saraksta pirmajā vietā atrodas korporācija Apple, kura pērn bija zaudējusi pirmo vietu konkurentam Google. Tomēr 2014. gadā zīmola Apple vērtība atbilstoši reitinga veidotāju aprēķiniem palielinājusies par 67% līdz 246,99 miljardiem dolāru ( 220,17 miljardi eiro), kamēr Google, kas noslīdējis uz otro vietu, kļuvis dārgāks tikai par 9% un novērtēts 173,65 miljardu dolāru apmērā. Trešajā vietā atrodas korporācija Microsoft, kuras zīmola vērtība pieaugusi par 28% – līdz 115,5 miljardiem dolāru.

Bailēm no koronavīrusa ir plaša ietekme gan uz pasaules ekonomiku, gan uz dažādu aktīvu cenu. Panikas iespaidā, piemēram, naftas vērtība strauji noplanējusi līdz 50 ASV dolāriem par barelu.

Valdot šādam fonam, manāmi spriedumi, ka grūtāki laiki var gaidīt tās tautsaimniecības, kas atkarīgas no šī resursa pārdošanas.

Šādu ekonomiku vidū ir arī Krievija, kura turklāt pēdējā laikā solījusi īstenot dāsnākas tēriņu programmas.

Šobrīd tiek rēķināts, ka Krievijai, lai tās budžets būtu sabalansēts, ir nepieciešama naftas cena pie 42 ASV dolāru atzīmes par barelu (tas ir daudz labāk nekā daudziem citiem naftas ieguvējiem). Augstāka naftas vērtība šai valstij ar budžeta pārpalikumu ļāvusi strādāt jau kopš 2017. gada. Krievijas lielākie tirdzniecības partneri ir Eiropas Savienība un Ķīna. Abu šo reģionu ekonomikām tiek paredzēta sabremzēšanās.

Yandex.Taxi sācis darboties Rīgā – Latvija kļuvusi par pirmo Eiropas Savienības valsti, kurā serviss uzsācis darbību. Izsaukt taksometru iespējams iOS un Android mobilajos pielikumos latviešu, krievu, angļu un citās valodās. Serviss automātiski nosaka lietotāja atrašanās vietu un nosūta pieprasījumu vistuvāk esošajam vadītājam.

Mašīnas piebraukšana Rīgā maksāšot ne vairāk par 0,71 eiro, bet pēc tam ne vairāk kā 0,36 eiro par kilometru vai 0,13 eiro par brauciena minūti, informē pakalpojuma sniedzējs. Tā, piemēram, aizbraukt no tirdzniecības centra «Spice» līdz «Laimas» pulkstenim varot par apmēram 4,60 eiro. No viesnīcas «Radisson Blu Elizabete Hotel» līdz starptautiskajai lidostai «Rīga» – par aptuveni 7,40 eiro. Samaksāt par vešanu var skaidrā naudā vai ar bankas karti pielikumā, tas paskaidro.

«Mēs jau pasen sākām domāt par ienākšanu Baltijas valstīs. Visvairāk piedāvājumu sadarboties tiek saņemts no Latvijas, tāpēc mēs nolēmām sākt ar Rīgu. Mūsu tehnoloģijas un algoritmi padara taksometru par ērtu un ne pārāk dārgu pilsētas transporta veidu. Yandex.Taxi automātiski nodod pieprasījumu vadītājam, kurš atbrauks visātrāk. Tādā veidā viņam nenākas ilgi gaidīt uz izsaukumu vai braukt pie klienta cauri visai pilsētai. Serviss rēķinās ar situāciju uz ceļa, lai izveidotu optimālu maršrutu. Nākamo pieprasījumu pēc vadītāja tas jau laicīgi meklē vietā, kurp taksometrs ved pasažieri. Šādas tehnoloģijas samazina braucienu pašizmaksu – vadītāji nopelna vairāk, savukārt lietotāji maksā mazāk,» stāsta Yandex.Taxi starptautiskās attīstības direktors Mušegs Saakjans.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina agresīvo politiku var apturēt tikai rietumvalstu sankcijas, tomēr Putina dzīves laikā politiskas izmaiņas Krievijā nav gaidāmas un ir iespējami dažādi pavērsieni, šādu viedokli Neatkarīgajā paudis Krievijas vēsturnieks Boriss Sokolovs.

Sokolovs uzsvēris, ka ASV un Eiropas Savienības (ES) sankcijām pret Krieviju jābūt ļoti nopietnām - «tādām, kas vismaz uz laiku bloķētu Krievijas tirdzniecību ar energoresursiem». Amerikāņi tādas sankcijas pagaidām neieviešot, jo ASV prezidents Baraks Obama esot neizlēmīgs cilvēks un viņam nepatīk izmantot spēku un draudēt ar spēku.

«Putinu var apturēt tikai stingras sankcijas. Jā, no šīm sankcijām cietīs ne tikai Krievija, bet arī ES un arī Latvija, taču tas ir vienīgais veids, kā iegrožot Krievijas valdošo režīmu un ielikt to atpakaļ starptautisko tiesību normu rāmjos. Atpakaļ starptautisko tiesību rāmjos Krievija gan būs tikai tad, kad atteiksies no anektētās Krimas. Baidos, ka pēc tā vajadzēs nevis gadus, bet gadu desmitus. Tātad - vēl gadu desmitus nāksies dzīvot pasaulē, kas būs sadalīta ar līnijām kā aukstā kara laikos. Tas gan ir atkarīgs no tā, cik ilgi vēl valdīs Putins un kas nāks viņa vietā,» sacījis vēsturnieks.

Trīs lielākie uzņēmumi Baltijā pēc apgrozījuma rādītājiem ir Lietuvas pārstāvji, liecina starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface Baltijas uzņēmumu TOP 50 reitings. Igaunijai šogad lielākais topa jaunpienācēju skaits, bet Latvijas uzņēmumi uzrāda augstāko pieaugumu nodarbinātībā..

Coface Baltijas uzņēmumu TOP 50 šā gada rezultāti rāda, ka reģiona lielākās kompānijas piedzīvojušas kopējā apgrozījuma kritumu (-5,4%), salīdzinot ar uzrādīto 2% pieaugumu pērn. Coface to skaidro ar Krievijas, Baltijai nozīmīgā tirdzniecības partnera, ekonomikas pasliktināšanos un noteiktajiem embargo. Tas kavējis ekonomisko aktivitāti Baltijas reģionā 2014. gadā un attiecīgi turpinās negatīvi ietekmēt IKP izaugsmes tempus arī 2015. gadā

Lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma rādītājiem topa pirmajā trijniekā šogad saglabājas bez izmaiņām, goda pjedestālu ieņemot Lietuvas pārstāvjiem. Lai gan Orlen Lietuva AB aizvadīja izaicinājumiem pilnu gadu ar ievērojamiem zaudējumiem, tas saglabājis lielākā uzņēmuma statusu reģionā. Tāpat kā iepriekšējos gados tam saraksta augšgalā seko Vilniaus Prekyba UAB un Maxima Grupe UAB, abiem apliecinot stabilu izaugsmi.

Pasaulē sevi piesaka arvien lielākas bažas par Covid-19 atgriešanos, savukārt finanšu tirgos patlaban nevar teikt, ka būtu skaidrība, kādā virzienā tirgi ies tuvāko mēnešu laikā.

1. Gandrīz it kā nekas nebūtu bijis

Finanšu tirgos noslēdzies apaļš atskaites periods – pusgads. Neskatoties uz pandēmiju, ģeopolitiskajiem strīdiem un citām problēmām, pasaules lielākā akciju tirgus raksturojošā ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība kopš janvāra sarukusi vien par 5%. Savukārt otrais ceturksnis ASV akcijām izrādījās pats veiksmīgākais vairāk nekā 20 gados, kur tā vērtība pieauga gandrīz par 20%.

No 23. marta līdz 8. jūnijam ASV akciju cena palēcās par 44%. Šis ASV akcijām bija veiksmīgākais periods vismaz 90 gados. Otrajā ceturksnī bija vērojama arī pēdējos gados visai reta parādība, kad Eiropas akciju cena auga straujāk par ASV akciju vērtību (piemēram, Vācijas akciju DAX indeksa vērtība palēcās par ceturto daļu). Kopumā gan šobrīd nevarētu teikt, ka vērojama kāda liela skaidrība un pārliecība par to, kas finanšu tirgos varētu notikt vēl nākamo sešu mēnešu laikā. Cenu atveseļošanās bijusi patiešām ievērojama (tas pats par sevi dažiem liek būt piesardzīgiem), un daudzi izsaka bažas, ka šāds kāpums aizskrējis pa priekšu realitātei, kas nemaz tik patīkama (par ko it kā liek domāt akciju uzvedība) var arī nebūt. Lielā mērā esošais pieaugums balstījies uz bezprecedenta centrālo banku un valdību ekonomiku stimuliem. Tirgū tiek iepludināti triljoni, kas attiecīgi rada labu fonu finanšu aktīvu cenu pieaugumam pat ļoti dziļas recesijas apstākļos.

Pasaules iedzīvotāju viedoklis par Krieviju pēdējā gada laika ir ievērojami pasliktinājies, liecina pēdējā BBC World Service aptauja, kurā viedoklis tika vaicāts 24 valstu iedzīvotājiem.

Laikā no 2013. gada decembra līdz 2014. gada aprīlim tika aptaujāti vairāk nekā 24,5 tūkstoši dažādu valstu iedzīvotāju. Viņiem tika lūgts novērtēt 16 dažādas pasaules valstis, tostarp arī Eiropas Savienību kopumā.

Aptauja tika veikta drīz pēc notikumiem Krimas pussalā, kuru rezultātā šī Ukrainas teritorija tika anektēta. Pētījums liecina, ka pasaules iedzīvotāju Krievijas vērtējums ir zemākais, kopš šī aptauja tika uzsākta (2005. gads). Negatīvu vērtējumu par šo valsti snieguši 45% no visiem aptaujātajiem, bet pozitīvu – 31%. Krievijas tēla pasliktināšanās novērota visās valstīs, kurās tika veikta aptauja, taču sevišķi krasi Krievijas vērtējums krities tādās valstīs kā Kenija, Spānija, Brazīlija un Kanāda.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service pazeminājusi Krievijas reitingu līdz spekulatīvajam līmenim, norādot uz krīzes turpināšanos Ukrainā, naftas cenas kritumu un rubļa vērtības samazināšanos, raksta MarketWatch.

Reitings samazināts no Baa3 līdz Ba1, kas ir viens solis zem investīciju kategorijas.

Reitinga nākotnes perspektīva noteikta negatīva, kas nozīmē, ka Moody’s to var atkal pazemināt tuvākajā laikā.

Moody’s uzsver, ka valdības finansiālais spēks būtiski samazināsies, jo fiskālais spiediens un Krievijas ārvalstu valūtas rezerves turpinās sarukt, ņemot vērā ierobežoto pieeju starptautiskajiem kapitāla tirgiem un naudas aizplūdei.

«Kaut arī aizvien zems, tomēr pieaug risks, ka starptautiskā reakcija uz militāro konfliktu Ukrainā liks Krievijas amatpersonām pieņemt lēmumu, kas var tieši vai netieši ietekmēt regulāros ārējā parāda apkalpošanas maksājumus,» norāda Moody’s.

Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu esošajā "A-" līmenī, saglabājot pozitīvu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, liecina Valsts kases informācija.

Kā būtiskākos faktorus, kas uztur Latvijas kredītreitingu pašreizējā līmenī, aģentūra min zemu valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu līmeni salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstu rādītājiem, uzticamu politikas veidošanu, ko atbalsta dalība Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, un mērenu privātā sektora parāda līmeni.

Tomēr Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas ir zemāks nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, tekošā konta deficīta un neto ārējā parāda rādītāji, kas ir augstāki nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, kā arī nelabvēlīga demogrāfiskās situācijas attīstība joprojām ierobežo kredītreitinga turpmāko izaugsmi.

Ir visi nepieciešamie priekšnoteikumi, lai Rīga kļūtu par reģionālo finanšu pakalpojumu centru, bet šīs idejas īstenošanai vajadzīga valsts pragmatiska rīcība un sabiedrības izpratne

To intervijā DB stāsta Domnīcas Certus valdes priekšsēdētājs un bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. Viņš norāda, ka citu valstu pieredze apliecina – tas ir iespējams. Par iespējām un pieredzi tiks diskutēts arī Finanšu sektora attīstības iespēju konferencē, ko 4. novembrī organizē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Domnīca Certus sadarbībā ar DB.

Fragments no intervijas:

Vai Rīga var kļūt par finanšu centru?

Jā, Rīga var kļūt par finanšu centru. Protams, lai tas tā varētu notikt, ir jāsaprot, vai tam ir priekšnosacījumi, vai ir pieprasījums pēc šāda produkta – pakalpojuma, vai ir politiska vēlme šādu centru veidot Latvijā, konkrēti, Rīgā, vai ir atbilstoša normatīvo aktu bāze, vai ir izpildāmas uzstādītās prasības finanšu centra darbībai. Finanšu centri parasti nav valstis, bet gan konkrētas pilsētas — Londona, Ņujorka, Singapūra, Honkonga utt. Vēsture liecina, ka finanšu centru var izveidot daudzās vietās, tostarp arī mazu valstu pilsētās. To var izdarīt arī Tallinā, Viļņā un Rīgā. Šodien Honkonga ir viens no pieciem pasaules lielākajiem finanšu centriem, bet savulaik tā bija anklāvs pie Ķīnas sāniem, kur nebija nekā, izņemot zvejnieku ostu. Kāpēc tā? Vispirms jau Honkongas ģeogrāfiskais stāvoklis – līdzās lielvalstij, kurā tajā laikā bija liela politiska nestabilitāte, un arī tās politiskais statuss – Lielbritānijas pārziņā līdz 1997. gadam. Kapitālam ir vajadzīga drošība, salīdzinoši zemi nodokļi, tiesiskums un pārliecība, ka nenotiks nacionalizācija vai jebkāda cita veida ekspropriācija. Pagājušā gadsimta 50. gados Ķīnā bija karš, kam sekoja kultūras revolūcija, bet daudziem bija vēlme veidot darījuma attiecības ar Ķīnu. Bija drošības riski, turklāt tiem, kas darbojās Ķīnā, bija nepieciešami finanšu pakalpojumi – rezultātā sāka veidoties finanšu pakalpojumu centrs ārpus Ķīnas – Honkongā. Ar zināmu līdzību šodien var raudzīties uz Baltijas reģionu un Austrumu bloka valstīm – Krieviju, Vidusāzijas un Aizkaukāza valstīm, arī Ukrainu un Baltkrieviju. Lai arī šajās valstīs ir vietas, kuru nosaukumā ir finanšu pakalpojumu centrs, taču tās nav tādas, par kurām balsotu kapitāls. Proti, pērn pirmo reizi starptautisko finanšu centru reitingā tika iekļauta arī Rīga, apsteidzot tādus finanšu centrus kā Maskava un Sanktpēterburga, kuru reitings bija pat krities. Pat neko īpašu nedarot, Baltija un Latvija jau tiek uzskatīta par labu vietu finanšu pakalpojumu centram, turklāt austrumos dažādu iemeslu dēļ ir nepieciešamība pēc šādiem pakalpojumiem, bet nav atbilstoša piedāvājuma, turklāt kapitāls tur nevēlas atrasties. Galvenie šķēršļi, kas attur kapitālu, ir drošības un prognozējamas uzņēmējdarbības vides trūkums. Tātad izredzes ir un tās vēl vairāk pastiprina tas, ka Latvija ir viena no valstīm, caur kuru notiek kapitāla «bēgšana» no Krievijas. Piemēram, pēc Global Financial Integrity vērtējuma no 2007. līdz 2013. gadam no šīs valsts «aizbēguši» 884 miljardi ASV dolāru. Tā ir milzīga nauda. Tas nozīmē, ka daļa Krievijas uzņēmēji nejūtas droši un nopelnīto nevēlas ne glabāt, ne arī investēt savā dzimtenē.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņojis, ka nākamā gada martā paredzētajās vēlēšanās kandidēs uz vēl vienu sešus gadus ilgu pilnvaru termiņu Kremļa saimnieka krēslā.

Ziņa papildināta pēc 2.rindkopas.

«Es piedāvāšu savu kandidatūru uz Krievijas Federācijas prezidenta amatu,» Ņižņijnovgorodā tiekoties ar autorūpnīcas GAZ strādniekiem, pavēstīja Putins.

Sagaidāms, ka pie varas 18 gadus bijušais Putins vēlēšanās gūs vieglu uzvaru, ņemot vērā, ka mediji atrodas teju pilnīgā Kremļa kontrolē.

Neraugoties uz plašo problēmu spektru, tādu kā korupcija, nabadzība un sliktā veselības aprūpe, 65 gadus vecā līdera atbalsta reitings turas 80% līmenī.

Putins šobrīd īpaši cenšas uzrunāt gados jaunos valsts pilsoņus, šādi reaģējot uz šogad notikušajām jauniešu masveida protesta akcijām pret elites korupciju, kurā tiek apsūdzēts arī premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

Kopumā Latvijas pases «stipruma» reitings pasaulē ir labākais Baltijas valstu vidū

Reitingu izveidē tiek izmantotas dažādas metodoloģijas, un ne vienmēr to rādītāji atbilst Ārlietu ministrijas (ĀM) rīcībā esošajai oficiālajai informācijai. Tomēr bezvīzu/vīzu uz robežas valstu skaits reitingos Latvijai noteikti ir ļoti labs. Saskaņā ar ĀM rīcībā esošo no ārvalstīm saņemto oficiālo informāciju, Latvijas pilsoņi bez vīzas var ieceļot 112 valstīs, nepilsoņi – 47, par visu informē ĀM Konsulārā departamenta direktore Guna Japiņa.

Uz Chingis Khan

Nekas nestāv uz vietas, tostarp ieceļošanas kārtība Latvijas valstspiederīgajiem dažādās valstīs. Šīm aktualitātēm der sekot līdzi, jo itin bieži izmaiņas ir atvieglojumi – tātad priecīgas ziņas, kas var ietekmēt izbraukumu plānus, pēdējo pāris gadu korekcijas uzskaita G. Japiņa. No 2018. gada 27. jūlija Latvijas pilsoņi un nepilsoņi var ieceļot Baltkrievijā bez vīzas līdz 30 diennaktīm, ja ieceļo un izceļo no valsts ar avioreisu caur Minskas lidostu (līdz tam – 5 dienas). Savukārt no pērnā gada 24. aprīļa Latvijas pilsoņi un nepilsoņi Beninas vīzu pirms ieceļošanas valstī var noformēt tiešsaistē evisa.gouv.bj. Tas attiecas uz tūristiem un maksimums – 8 dienām. Pilsoņi un nepilsoņi vīzu var saņemt Beninas robežkontroles punktos.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.