Naftas cenas pasaules tirgū pirmdien pieaugušas par vairāk nekā 5% saistībā ar Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Kuveitas lēmumu samazināt naftas ieguvi.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieaugusi par 5,1% līdz 79,58 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena kāpusi par 5,2% līdz 84,02 dolāriem par barelu.

Saūda Arābija, AAE un Kuveita svētdien paziņoja, ka naftas ieguve tiks samazināta kopumā par 772 000 barelu dienā. Tai skaitā Saūda Arābija apņēmusies samazināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā.

Ierobežojums būs spēkā no maija līdz gada beigām.

Arī Irāka paziņojusi par naftas ieguves samazināšanu par 211 000 barelu dienā no 1.maija līdz gada beigām un Alžīrija nolēmusi samazināt naftas ieguvi par 48 000 barelu dienā.

Samazinājumi seko naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmumam oktobrī samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā.

Naftas ieguvējvalstu alianse OPEC+ svētdien vienojās saglabāt līdzšinējo naftas ieguves līmeni, lai gan neskaidrības tirgū rada jaunas sankcijas Krievijas energoresursiem, kas nākamnedēļ stāsies spēkā.

OPEC+ valstis sanāksmē Vīnē nolēma saglabāt oktobrī apstiprināto kursu, ka līdz 2023.gada beigām naftas ieguve būs samazināta par diviem miljoniem barelu dienā.

Oktobrī OPEC+ lēmumu pamatoja ar "tirgus apsvērumiem", lai stabilizētu globālo naftas tirgu.

Nākamā OPEC+ sanāksme gaidāma 4.jūnijā, pausts alianses svētdien izplatītajā paziņojumā, piebilstot, ka "varam sanākt jebkurā laikā un pieņemt tūlītējus papildu pasākumus", ja būs nepieciešams reaģēt uz notikumu attīstību tirgū.

Piektdien Eiropas Savienība (ES), G7 un Austrālija vienojās no pirmdien noteikt cenas griestus Krievijas jēlnaftai 60 ASV dolāru par barelu apmērā. Tāpat pirmdien stājas spēkā ES embargo Krievijas naftas piegādēm pa jūras ceļiem.

Neskatoties uz pieaugošiem centieniem samazināt klimata pārmaiņu tempu, naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC eksperti prognozē, ka vēl 20 gadus pieprasījums pēc naftas turpinās augt.

Savā ikgadējā ziņojumā OPEC lēš, ka līdz 2045.gadam pieprasījums pēc jēlnaftas sasniegs 116 miljonus barelu dienā, kas ir par 16,5% vairāk nekā 2022.gadā, kad pieprasījums sasniedza 99,4 miljonus jēlnaftas barelu dienā.

Pērn organizācijas eksperti prognozēja, ka pieprasījums pēc naftas 2045.gadā sasniegs 110 miljonus barelu dienā.

OPEC vadītājs Haitams al Gaiss atzina, ka pieprasījums pēc naftas "varētu būt vēl lielāks".

"Skaidrs, ka arī turpmākajās desmitgadēs pasaulei būs nepieciešams vairāk enerģijas," viņš uzsvēris ziņojuma priekšvārdā. Ziņojums publicēts astoņas nedēļas pirms nākamās ANO klimata konferences COP28 Dubaijā.

Konferencē desmitiem valstu centīsies noteikt mērķi, kad izbeigt fosilā kurināmā, piemēram, naftas, dabasgāzes un ogļu, izmantošanu.

Vairākas naftas ieguvējvalstu alianses OPEC+ valstis ceturtdien paziņoja, ka nākamgad īstenos papildu ieguves apjoma samazinājumus, tādējādi cenšoties palielināt naftas cenas.

Pēc OPEC+ dalībvalstu ministru virutālās sanāksmes Saūda Arābija paziņoja, ka naftas ieguves apmēra samazinājums par vienu miljonu barelu naftas dienā, kas ir spēkā kopš jūlija sākuma, būs spēkā līdz 2024.gada martam.

Krievija pavēstīja, ka naftas eksporta apmēra samazinājums par 500 000 barelu dienā, kas līdz šim veidoja 300 000 barelu dienā, arī tiks pagarināts līdz martam.

Arī Irāka, Apvienotie Arābu Emirāti, Kuveita, Kazahstāna, Alžīrija un Omāna veiks naftas ieguves samazinājums, bet mazākā apmērā.

Taču analītiķi skaidro, ka šīs sanāksmes iznākums nav tik veiksmīgs kā cerēts, jo Saūda Arābijai naftas ieguves samazinājumam izdevies pierunāt pievienoties vien septiņas valstis, bet Āfrikas valstis nav izdevies pārliecināt.

Pēc naftas cenas šoka, kas sekoja Krievijas iebrukumam Ukrainā, melnā zelta vērtība noplanēja zemāk. Tiesa gan, kopš maija pirmās daļas naftas cena pasaulē atkal spītīgi kāpj, kur nu tā atkal pārraususies pāri apaļajai 120 ASV dolāru par barelu atzīmei.

Notiekošo naftas cenu frontē un to, ka daudzi, iespējams, vairs negaida kādu būtisku šī resursa un tā produktu palētināšanos, šķiet, visai labi ataino arī cenrāži degvielas uzpildes stacijās, kur benzīna cena visai pārliecinoši pārkāpusi pāri divu eiro par litru atzīmei. Tupat ir arī dīzelis.

Nesenais naftas cenas kāpums daļēji ataino jauno Eiropas sankciju paku pret Krieviju. Tās ietvaros jau šogad iecerēts atteikties no šīs valsts naftas, kas plūst pa jūru. Šī lēmuma rezultātā rodas papildu naftas piedāvājuma caurumi, kam attiecīgi seko papildu cenu pieaugums. Pagaidām pietiekami spēcīgs saglabājies arī globālais naftas pieprasījums. Turklāt straujāku Krievijas naftas pazušanu no tirgus (tas sekos tam, ka šī valsts diez vai ļoti ātri varēs pārorientēt resursu piegādi uz citiem reģioniem) īsti nevar kompensēt, jo jau gadiem nav veikti pietiekami ieguldījumi jaunā naftas atrašanā.

Naftas ieguvējvalstu alianse OPEC+ svētdien sanāksmē Vīnē nolūkā nepieļaut naftas cenu kritumu vienojās 2024.gadā samazināt naftas ieguves apmēra mērķrādītāju vēl par 1,4 miljoniem barelu dienā.

Tomēr ne visas valstis reāli samazinās ieguves apmēru. OPEC+ samazināja naftas ieguves mērķrādītājus Krievijai, Nigērijai un Angolai, lai tie atbilstu pašreizējam līmenim.

Apvienotie Arābu Emirāti un Meksika ieguves līmeni varēs palielināt.

Savukārt Saūda Arābija paziņoja, ka šogad jūlijā samazinās ieguves apmēru par vienu miljonu barelu dienā un vajadzības gadījumā šo ieguves apmēra samazinājumu var pagarināt. Līdz ar to Saūda Arābija jūlijā iegūs deviņus miljonus barelu naftas dienā.

2022.gada oktobrī OPEC+ vienojās līdz 2023.gada beigām naftas ieguvi samazināt par diviem miljoniem barelu dienā, bet šogad aprīlī vienojās no maija līdz gada beigām samazināt ieguves apmēru vēl par 1,66 miljoniem barelu dienā.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā pieauga, bet naftas cenas kritās, tirgus dalībniekiem interpretējot OPEC+ samita atlikšanu kā iespējamu domstarpību pazīmi.

OPEC+, kas apvieno 13 OPEC dalībvalstis un 10 partnervalstis, paziņoja par plānota samita atlikšanu uz 30.novembri, nesniedzot nekādu skaidrojumu.

Naftas eksportētājvalstīm paredzēts lemt par savu naftas ieguves politiku apstākļos, kad jēlnaftas cenas krītas un tās pieprasījums ir zems, jo Ķīnas ekonomikas atkopšanās pēc Covid-19 notiek ar problēmām, savukārt Eiropa un ASV sastopas ar ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

Pašreizējā OPEC+ stratēģija, kas paredz ieguves apjomu samazināšanu, lai veicinātu cenu kāpumu, tomēr nav novedusi pie ilgstoša jēlnaftas cenu palielinājuma.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien pieauga par 0,5% līdz 35 273,03 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,4% līdz 4556,62 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,5% līdz 14 265,86 punktiem.

Akciju cenas Eiropas biržās ceturtdien pieauga, bet naftas cenas turpināja kristies, tirgus dalībniekiem interpretējot OPEC+ samita atlikšanu kā iespējamu domstarpību pazīmi. Akciju cenas ASV biržās nemainījās, jo ASV bija brīvdiena - Pateicības diena, tāpēc biržas bija slēgtas.

OPEC+, kas apvieno 13 OPEC dalībvalstis un 10 partnervalstis, ir paziņojusi par plānota samita atlikšanu uz 30.novembri, nesniedzot nekādu skaidrojumu.

Naftas eksportētājvalstīm paredzēts lemt par savu naftas ieguves politiku apstākļos, kad jēlnaftas cenas krītas un tās pieprasījums ir zems, jo Ķīnas ekonomikas atkopšanās pēc Covid-19 notiek ar problēmām, savukārt Eiropa un ASV sastopas ar ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

Pašreizējā OPEC+ stratēģija, kas paredz ieguves apjomu samazināšanu, lai veicinātu cenu kāpumu, tomēr nav novedusi pie ilgstoša jēlnaftas cenu palielinājuma.

Samits tika atlikts pēc tam, kad Angola un Nigērija iebilda pret jēlnaftas ieguves apjoma samazinājumu, uz kuru aicināja citas naftas ieguvējvalstis. Tika ziņots, ka Saūda Arābija gatavojusies turpināt ieguves apjoma samazinājumu par miljonu barelu dienā arī nākamgad.

Akciju cenas ceturtdien pieauga Volstrītā, bet kritās Eiropas biržās, savukārt naftas cenas saruka pēc Angolas lēmuma izstāties no Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC).

Akciju cenas Volstrītā trešdien bija kritušās, pārtraucot ilgstošu cenu kāpumu, bet ceturtdien tās atkal pieauga.

ASV akciju cenas ir kāpušas kopš oktobra beigām, inflācijai kļūstot mērenai un ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) dodot signālus par plāniem 2024.gadā pazemināt procentlikmes.

Investori gaida, kad piekdien tiks publiskots ASV personīgā patēriņa izdevumu (PCE) cenu indekss, kas ir FRS iecienīts inflācijas indikators. Tā rādījums var būt svarīgs FRS nākamajai sanāksmei janvārī.

Angola ceturtdien paziņoja, ka izstāsies no OPEC saistībā ar nesaskaņām par naftas ieguves kvotām pēc šīs organizācijas novembrī pieņemtā lēmuma nākamgad īstenot papildu ieguves samazinājumus.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada novembri, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,8%, kas bija straujākais cenu kritums decembra mēnesī kopš 1991.gada jeb datu publicēšanas uzsākšanas.

Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,4%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam degvielai, elektroenerģijai, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kāpumam pasažieru aviopārvadājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

2023.gadā kopumā patēriņa cenas stabilizējās, katru mēnesi sarūkot, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi - no 21,5% šā gada sākumā līdz 0,6% decembrī. To turpināja ietekmēt pasaules cenas un nestabilā ģeopolitiskā situācija. Ņemot vērā inflācijas dinamikas bāzes efektu, 2023.gadā vidējā gada inflācija saglabājās augsta - 8,9%.

Lielākā palielinošā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni gada laikā bija pakalpojumu cenu kāpumam. Pakalpojumu cenas kopumā pieauga par 5,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 1,3 procentpunktiem. Lielākā palielinošā ietekme bija ambulatorajiem pakalpojumiem, galvenokārt sadārdzinoties ārstu speciālistu un zobārstniecības pakalpojumiem, cenas ievērojami palielinājās arī ēdināšanas pakalpojumiem, pasažieru aviopārvadājumiem un pārvadājumiem pa autoceļiem, atpūtas un kultūras pakalpojumiem (ieskaitot televīzijas abonēšanas maksu, atpūtas un sporta pasākumus, muzeju, kinoteātru, teātru, koncertu apmeklējumu), mājokļa īres maksai, atkritumu savākšanai un citiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, kā arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt cenas būtiski samazinājās kanalizācijas pakalpojumiem.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā kritās, bažām par jauniem Covid-19 ierobežojumiem Ķīnā pasliktinot investoru noskaņojumu.

Pirmie ar Covid-19 saistītie nāves gadījumi Ķīnā pēdējo sešu mēnešu laikā izraisīja bažas, ka Ķīnas amatpersonas atkal noteikts stingrus un ekonomikai nelabvēlīgus ierobežojumus koronavīrusa uzliesmojumu ierobežošanai.

Naftas cenas kritās pēc ASV laikraksta "Wall Street Journal" ziņas, ka Saūda Arābija un citas OPEC+ dalībnieces apsverot naftas ieguves palielināšanu "par līdz 500 000 barelu dienā".

Saūda Arābijas enerģētikas ministrs princis Abdulazīzs bin Salmans vēlāk " kategoriski noliedza" šo ziņu, paskaidrojot, ka OPEC+ neapspriež nekādus lēmumus pirms savām sanāksmēm. Nākamā OPEC+ sanāksme ir paredzēta 4.decembrī.

ASV izklaides un mediju kompānijas "Walt Disney Co." akcijas cena pieauga par 6,3% pēc tam, kad kompānijas izpilddirektora amatā atgriezās Bobs Aigers, nomainot Bobu Čapeku.

Naftas cenas pasaulē pirmdien pieauga par vairāk nekā 6% pēc Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Kuveitas lēmuma samazināt naftas ieguvi. Akciju cenas pasaules biržās pārsvarā nedaudz palielinājās.

Saūda Arābija, AAE un Kuveita svētdien paziņoja, ka naftas ieguve tiks samazināta kopumā par 772 000 barelu dienā. Tai skaitā Saūda Arābija apņēmusies samazināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā. Ierobežojums būs spēkā no maija līdz gada beigām.

Arī Irāka paziņojusi par naftas ieguves samazināšanu par 211 000 barelu dienā no 1.maija līdz gada beigām un Alžīrija nolēmusi samazināt naftas ieguvi par 48 000 barelu dienā. Naftas ieguvi samazinās arī Gabona, Kazahstāna un Omāna.

Šie samazinājumi seko naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmumam oktobrī samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā.

OPEC+ no maija samazinās naftas ieguvi par 1,15 miljoniem barelu dienā papildus 0,5 miljonu barelu dienā samazinājumam no Krievijas. Krievija jau ir apņēmusies no marta samazināt ieguvi par 0,5 miljoniem barelu dienā līdz gada beigām. Tomēr faktiskais ieguves ierobežojums būs ap miljonu barelu dienā, jo Krievija jau februārī ražoja par 0,7 miljoniem barelu dienā mazāk.

Naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC trešdien prognozēja, ka naftas pieprasījums pasaulē nākamgad sasniegs visu laiku augstāko līmeni.

Organizācija lēš, ka naftas pieprasījums pasaulē 2024.gadā pieaugs par 2,2 miljoniem barelu dienā un veidos 104,36 miljonus barelu dienā.

"Sagaidāms, ka naftas pieprasījumu veicinās noturīga globālās ekonomikas izaugsme, ņemot vērā ekonomiskās aktivitātes kāpumu Ķīnā," norāda OPEC.

OPEC prognozē, ka naftas pieprasījums Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs nākamgad pieaugs par 0,3 miljoniem barelu dienā un veidos 46,1 milljonu barelu dienā, taču tas joprojām būs zem rekordaugstā līmeņa, kāds tika reģistrēts 2019.gadā.

Pieprasījums valstīs ārpus OECD palielināsies par diviem miljoniem barelu dienā līdz 58,3 miljoniem barelu dienā.

Naftas cenas pasaulē pirmdien pieauga pēc prognozēm par OPEC naftas ieguves apjoma samazināšanu, savukārt akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās palielinājās, jo vāji ASV ekonomikas dati vairoja cerības, ka centrālās bankas varēs piebremzēt ar procentlikmju paaugstināšanu.

Investorus ir padarījušas nervozus bažas par to, ka augošas procentlikmes, kuru mērķis ir iegrožot inflācijas kāpumu, var izraisīt ekonomikas recesiju. ANO ir aicinājusi centrālās bankas palēnināt procentlikmju paaugstināšanu, citādi tās riskēs ar pasaules iegrūšanu ilgstošā stagnācijā.

ASV ražošanas dati, kas liecina par cenu spiediena samazināšanos un pieprasījuma kāpuma palēnināšanos, palīdzēja uzlabot tirgus noskaņojumu cerībā, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz varētu atteikties no agresīvas procentlikmju celšanas.

Akciju cenas Eiropas biržās pieauga, sekojot šādai tendencei Volstrītā. Volstrītas indeksi gan pieauga par vairāk nekā 2%, bet Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi palielinājās robežās no 0,2% līdz 0,8%.

Vēl viens mēģinājums pie recesijas saltās dvašas aizsargāt augstu naftas cenu.

Maija beigās bažas par pasaules ekonomikas stāvokli bija sākušas naftas cenu tuvināt 70 ASV dolāriem par barelu. Lētākas naftas laikiem gan izteikti pretī spirinās pasaules pati lielākā tās ieguvēja Saūda Arābija. Šī valsts ziņoja, ka jūlijā (uz mēnesi!) tā savu melnā zelta ieguvi brīvprātīgi samazinās par papildu vienu miljonu barelu dienā. Tā arī norādīja, ka savu šo naftas ieguves brīvprātīgo samazināšanu var paildzināt. Attiecīgi tas melno zeltu atkal vismaz sākotnēji pietuvināja 80 ASV dolāru par barelu atzīmei. Situācija gan cenas kāpuma ziņā tik viennozīmīga nebija – naftas kartelis izskatās kārtējo domstarpību pārņemts, un arī ekonomika kļūst vēsāka.

Akciju cenas Volstrītā trešdien kritās, bet Eiropas biržās pieauga, savukārt naftas cenas kāpa līdz vairāku mēnešu augstākajiem līmeņiem pēc OPEC valstu naftas ieguves samazināšanas.

Ķīnā jūlijā bijusi gada deflācija 0,3% apmērā, tādējādi Ķīnā deflācija reģistrēta pirmo reizi vairāk nekā divu gadu laikā, savukārt ražotājcenas Ķīnā jūlijā samazinājušās par 4,4%, liecināja valsts statistikas biroja publiskotie dati.

Šie dati seko otrdien publicētiem datiem par Ķīnas eksporta kritumu, kas jūlijā bijis straujāks nekā jūnijā.

Neraugoties uz vājiem Ķīnas ekonomikas datiem, jēlnaftas cenas pieauga un "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā palielinājās par 1,6% līdz 87,55 dolāriem par barelu, kas ir augstākais līmenis kopš janvāra. Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieauga par 1,8% līdz 84,40 ASV dolāriem par barelu, kas ir augstākais līmenis kopš 2022.gada novembra.

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) piektdien palielināja naftas pieprasījuma prognozi šim gadam, norādot, ka pieprasījums sasniedz rekordlielu apmēru.

Pieprasījums pēc naftas jūnijā un augustā jau sasniedza rekordaugstu līmeni - 103 miljonus barelu dienā -, un varētu būt gaidāms jauns augstākais punkts, ikmēneša ziņojumā piektdien informēja Parīzē bāzētā organizācija.

"2023.gadā kopumā naftas pieprasījums pasaulē varētu pieaugt par 2,2 miljoniem barelu dienā līdz 102,2 miljoniem barelu dienā," aplēsusi IEA.

70% pieauguma veido pieprasījuma kāpums Ķīnā, norādīja organizācija, piebilstot, ka pasaules otrās lielākās ekonomikas pieprasījums ir lielāks, nekā prognozēts, un sasniedz jaunus rekordus, neskatoties uz pastāvīgām bažām par Ķīnas ekonomikas stāvokli.

Kā lasāms IEA ziņojumā, pieprasījumu pēc naftas pasaulē veicina spēcīgie vasaras gaisa satiksmes pārvadājumu rādītāji, plašāks naftas izmantojums enerģijas ražošanā un Ķīnas naftas ķīmijas sektora izaugsme.

Septembrī inflācijas līmenis pieauga par 1.6%, kas pacēla gada inflāciju līdz jauniem augstumiem – 22.2%. Joprojām būtiskākie inflācijas virzītājspēki ir rodami trijās galvenajās grupās – mājoklis, pārtika un transports, kas veido 18.4 procentpunktus no kopējās inflācijas.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka pamazām vērojama arī inflācijas pastiprināšanās pārējās grupās. "Kaut tas ir mazāk izteikts, šāda inflācijas paplašināšanās nozīmē, ka tās uzņemto tempu kļūs arvien sarežģītāk ierobežot. Tomēr pamat tendenci turpinās diktēt enerģijas cenu, īpaši gāzes, tālākā dinamika. Attiecībās uz gāzi pavīd pozitīvi signāli, kuru spēku mēs spēsim novērtēt uz gada beigām, nākamā gada sākumā. Pagaidām gāzes cenu lejupslīde vieš piesardzīgu optimismu. Laikapstākļi šobrīd tam ir labvēlīgi, gāzes krātuves Eiropā pildās un gāzes piedāvājums ir pietiekams, lai cena turpinātu piezemēties. Ja īstenosies prognozes, kas dzirdamas no ASV, ka šī ziema varētu būt izteikti silta, cenas pavasarī varētu rukt straujāk, strauji dzesējot inflāciju. Tomēr tuvākajos mēnešos inflācija vēl turpinās tiekties jaunos līmeņos, jo daudzās grupās, tai skaitā, tarifos pēc inerces turpinās uzrādīties līdzšinējais kāpums. Tas attiecas gan uz pārtiku, gan pakalpojumiem. Turklāt jaunu nenoteiktību nesīs nākamā gada sākums attiecībā uz Krievijas naftas un naftas produktu embargo stāšanās spēkā," prognozē D.Gašpuitis.

Tuvākajā laikā nav pamata cerēt uz jūtamu degvielas cenu samazinājumu, sacīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere, komentējot degvielas cenu prognozes.

Ligere norādīja, ka pēdējo mēnešu laikā ietekmi uz degvielas cenām galvenokārt atstāj notikumi Tuvajos Austrumos un Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) valstu vienošanās turpināt naftas ieguves samazinājumu, tā uzturot augstu naftas cenu.

Tāpat viņa minēja, ka būtisku lomu naftas cenas pieaugumā patlaban veido nemieri Sarkanajā jūrā, kas ierobežo tankkuģu kustību Suecas kanālā, kuri kalpo par naftas piegādes ceļiem Eiropai.

Ligere atzīmēja, ka rezultātā pieaug degvielas biržas cenas un secīgi - mazumtirdzniecības cenas. Savukārt Irānas trieciens Izraēlai, kā arī Ukrainas triecieni pa naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijā naftas cenu patlaban nav ietekmējuši.

Naftas cenas prognoze šim gadam ir samazināta USD 110, kas atspoguļo vājo makroekonomisko fonu. Tomēr cenu prognoze 2024. un 2025. gadam ir koriģēta uz augšu līdz USD 100 un USD 95.

Investīcijas naftas un gāzes ieguvē kopš 2014. gada ir bijušas nepietiekamas, bet Covid-19 periodā tās tika samazinātas vēl krasāk un kopš tā laika būtisks pieaugums nav vērojams. Tie ir svarīgākie iemesli, kāpēc Brent naftas cenas prognoze 2024. un 2025. gadam ir paaugstināta. To papildina piesardzīga attīstība ASV slānekļa naftas nozarē un akumulēsies zaudētās Krievijas piegādes efekts. Šie faktori pastiprināsies līdzko globālās ekonomikas perspektīvas sāks uzlaboties.

Brent naftas tirdzniecība gada beigās bija ļoti aktīva, tas ir, augstākajā līmenī kopš 1. decembra. 2022. gadā tās cena vidēji bija USD 99,9. Jaunā gada sākums ir lēnīgs, bet cena šogad vidēji būs vairāk nekā USD 100, ko veidos saspringtais piedāvājums un pieprasījuma atjaunošanās. Paredzams, ka strauji atgūsies Ķīnas naftas pieprasījums.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien kritās, pastiprinoties bažām par recesiju. Naftas cenas saruka pēc OPEC+ lēmuma arī augustā turpināt naftas ieguves palielināšanu.

OPEC+ valstis ceturtdienas sanāksmē nolēma, ka augustā naftas ieguves apmērs tiks palielināts par 648 000 barelu dienā, tomēr tas nespēs apmierināt pasaules pieprasījumu pēc jēlnaftas. Tāds pats pieaugums plānots arī jūlijā.

"Akciju tirgos jūnijā bija ievērojams kritums, tāpēc šķiet piemēroti, ka tie noslēdza mēnesi ar lieliem zaudējumiem," sacīja tirdzniecības platformas OANDA vecākais tirgus analītiķis Kreigs Erlams.

Akciju tirgi "ir briesmīgā noskaņojumā visā Eiropā", sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Moulds.

Inflācijas kāpums ir licis centrālajām bankām strauji pacelt procentlikmes, dodot smagu triecienu uzņēmumiem, kuriem pieaug aizņemšanās izmaksas.

Visu laiku pazīstamākais Latvijas hokejists, leģendārais Helmuts Balderis Sildedzis ir zināms un cienīts arī biznesa vidē, kur šobrīd nodarbojas ar dārzeņu biznesu, būdams dalībnieks uzņēmumos SIA Ezerkauliņi Agro un SIA Ķeizarsils. Gluži tāpat kā sports, arī bizness dod un prasa rūdījumu, uzticēšanos, kā arī mēdz sagādāt vilšanos.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.janvāra numurā lasi:

Statistika

Siltums lētāks, bet ziema vēsāka

Tēma

Politiskās mahinācijas ar ģimenes valsts pabalstu

Uzņēmējdarbība

Uzņēmumu demogrāfija beidzot plusos

Nodokļu maksātāju Latvijā kļuvis vairāk

Mežsaimniecība

Latvijas Valsts meži pārdos par 400 000 m3 vairāk

Konkurētspēja

Ražošana

Investīcijas pārvērš konkurētspējā. Bruģakmens ražotāja un tirgotāja SIA Betono Mozaika valdes priekšsēdētājs Romas Venckus

Nafta

Kad OPEC saļodzīsies līdz galam

Auto industrija

Šī var būt Ķīnas auto desmitgade

Portrets

Kaspars Kaleba, SIA Omarketing līdzīpašnieks un valdes loceklis

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, bet ASV dolāra vērtība samazinājās cerībā, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu piebremzēt ar procentlikmju paaugstināšanu.

FRS un citas pasaules centrālās bankas ir strauji pacēlušas procentlikmes, lai iegrožotu inflācijas kāpumu, bet stingrāka monetārā politika ir izraisījusi bažas, ka tā var iegrūst valstu ekonomiku recesijā.

Šīs bažas pēdējās nedēļās bija veicinājušas akciju cenu krasu krišanos, sevišķi pēc FRS paziņojuma, ka tā turpinās celt procentlikmes šogad un varbūt arī nākamā gada sākumā, vēršoties pret inflāciju.

Pirmdien publicēti vāji ASV rūpnieciskās ražošanas dati vairoja cerības, ka centrālās bankas varēs piebremzēt ar procentlikmju paaugstināšanu, tāpēc akciju cenas pirmdien pieauga un to kāpums turpinājās arī otrdien. Šo kāpumu otrdien veicināja arī tas, ka Austrālijas Rezervju banka (Reserve Bank of Australia) paaugstināja procentlikmi par 0,25 procentpunktiem, kas bija puse no gaidītā paaugstinājuma.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā kritās un britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru samazinājās pirms svarīgu ASV nodarbinātības datu publicēšanas, Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītājai Kristalinai Georgievai brīdinot par globālās recesijas risku palielināšanos.

Naftas cenas pasaulē turpināja pieaugt pēc naftas ieguvējvalstu alianses OPEC+ vienošanās no novembra krasi samazināt naftas ieguvi, lai stabilizētu naftas cenas.

OANDA tirgus analītiķis Kreigs Erlams sacīja, ka akciju cenu agrīnu kāpumu Eiropas tirgos drīz nomainīja kritums, jo "investori ieņem piesardzīgu pieeju" pirms piektdien gaidāmās ASV nodarbinātības datu publicēšanas, kas var ietekmēt Federālās rezervju sistēmas (FRS) nākamo soli.

Akciju cenas Volstrītā kritās pēc bažām, ka negaidīti labi ASV nodarbinātības dati var veicināt akciju cenu samazināšanos, ņemot vērā prognozes par agresīvāku procentlikmju pacelšanu.

"Ir jābūt ļoti drosmīgam, lai šodien riskētu pirms nodarbinātības datu [publicēšanas]. Šodien cilvēki nogaida," sacīja "Meeschaert Financial Services" analītiķis Gregorijs Volohins.