Nekustamā īpašuma attīstītāji var novilkt Spāniju «zem ūdens»  3

Galvenā problēma ir banku izdotie aizdevumi nekustamā īpašuma attīstītājiem. Šobrīd banku aizdevumi ir sasnieguši 324 miljardus eiro. Savukārt puse no summas ir aizdota nekustamā īpašuma attīstītājiem, kuri nepilda savus aizdevuma nosacījumus, bet meklē kreditoru aizsardzību, norāda Spānijas Nacionālais Statistikas institūts.

The Wall Street Journal norāda, ka lielajām Spānijas bankām, nemazam nerunājot par mazajām, ir milzu zaudējumi no aizdevumiem nekustamā īpašuma attīstītājiem. Pēc vairākus gadus augošā nekustamā īpašuma burbuļa, un pārāk daudz ēku būvniecības, attīstītāji ir kļuvuši par savas alkatības upuriem, jo tiem pieder vairāk nekā miljons īpašumu, kurus tie nevar pārdot.

«Ilgtermiņā, pēc Spānijas nekustamā īpašuma tirgus sabrukuma, vienkārši nebūs uzņēmēju, kuri varētu iegādāties nekustamā īpašuma attīstītāju projektus,» norāda tirgus analītiķi, kam piekrīt arī Spānijas valdības atbildīgās amatpersonas.

Valdība pagājušajā gada nogalē izveidoja fondu, lai palīdzētu finanšu grūtībās nonākušajām bankām. Fondu pārvalda Spānijas centrālā banka un tā mērķis ir palīdzēt grūtībās nonākušajām finanšu institūcijām vai arī stiprajām finanšu kompānijām pārņemt vājās. Fonds veiksmīgi darbojas, jo ilgus gadus Spānijas centrālā banka un banku sektora uzraugi aktīvi cīnījās pret pārlieku riskantu kredītu ekspansiju, nosakot, ka nekustamā īpašuma būvniecībai nedrīkst izsniegt kredītus bez būtiskas pirmās iemaksas, un pieprasot bankām veidot lielas tā sauktās dinamiskās rezerves.

Jāatzīmē, ka Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody`s Investors Service brīdināja Spānijas bankas, ka, ja nekas netiks mainīts, to darbībā aģentūra samazinās to reitingus.

«Šobrīd konsolidācija un pārstrukturēšanās tempi Spānijas finanšu sektorā ir daudz lēnāki nekā mēs bijām paredzējuši,» uzsvēra Moody`s analītiķe Marija Mori (Maria Mori).

Pagājušajā gada 4. ceturksnī Spānijas IKP samazinājās par 0,1% salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Kopumā 2009. gadā Spānijas IKP samazinājās par 3,6%, bet salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu – par 3,1%. 

Arī virkne citu ekonomisko rādītāju Spānijā ir sliktāki nekā citās eirozonas valstīs. Bezdarba līmenis Spānijā ir augstākais eiro zonā (18,8%) un otrais lielākais ES aiz Latvijas. Spānijai ir arī viens no augstākajiem tekošā konta deficīta rādītājiem ES - aptuveni 9%.