North Hub Services (NHS) uzsācis darbību Zviedrijā – Stokholmas Arlanda starptautiskajā lidostā. No jūnija NHS lidostā apkalpos Primera Air un Pegasus Airlines.

NHS līdz šim apkalpoja četrus Primera Air reisus starptautiskajā Helsinku Vantaa lidostā, un tagad uzņēmums uzsācis apkalpot 15 iknedēļas čarterlidojumu reisus Arlandas lidostā. Jaunākais NHS klients ir Pegasus Airlines, kuram katru nedēļu tiek apkalpoti četri reisi, kas izlido uz Stambulu.

Arlanda lidostā NHS nodrošinās pilnu virszemes pakalpojumu klāstu: administrācijas un vadības pakalpojumus lidostā, kā arī pasažieru, bagāžas, perona, lidojumu un ekipāžu operāciju pakalpojumus un gaisa kuģu apkalpošanu.

«Mūsu nākamais solis ir Stokholmas Arlanda lidosta, un mēs ar prieku speram šo soli. Tuvākajā nākotnē mēs plānojam piesaistīt jaunus klientus, nodrošinot turpinājumu mūsu startam Arlandas lidostā,» norāda NHS valdes priekšsēdētājs Jānis Baļķēns.

North Hub Services (NHS) jūlijā savu klientu bāzei Stokholmā pievienos airBaltic un AeroSvit.

No šā gada jūlija NHS uzsāks visu lidostas virszemes pakalpojumu sniegšanu AeroSvit Airlines, proti, desmit iknedēļas lidojumiem maršrutā Kijeva-Stokholma-Kijeva, DB informēja uzņēmuma pārstāvis Juris Pētersons.

Sākot ar 5.jūliju NHS pilnībā apkalpos 28 airBaltic iknedēļas lidojumus Arlanda lidostā.

«NHS izdevies dinamisks un vienlaikus stabils, starts Arlanda lidostā. Pievienojot airBaltic un AeroSvit, mēs esam izveidojuši drošu bāzi Stokholmā. Šodien Stokholmā esam apkalpojuši jau 100 lidojumus kopš darbības uzsākšanas 1.jūnijā. NHS dienā apkalpo vairāk nekā 180 lidojumus lidostās Rīgā, Helsinkos un Stokholmā,» norāda NHS direktors Jānis Baļķens.

North Hub Services (NHS) Stokholmā gatavs mēroties spēkiem ar tādiem nozares grandiem kā SAS Ground Services, Nordic Aero un Menzies.

Par to informē NHS- lidostu virszemes pakalpojumu sniedzējs-, kas plāno uzsākt aktīvu darbību Stokholmas Arlanda lidostā 2011.gada aprīlī.

Arlandas lidosta šogad ir demonstrējusi teicamus izaugsmes rezultātus, jo īpaši, ņemot vērā reģionālos un globālos apstākļus industrijā un ekonomikā kopumā. «Stokholmu mēs uzskatām par savu mājas tirgu. Izprotam tirgus realitāti, kurā mums, gaidāmā sacensība par klientiem kļūst jo interesantāka. Tīkla līgumi klientiem, kuri nākamgad lidos uz Rīgu, Stokholmu, Helsinkiem un Tallinu, nodrošinās mums nepieciešamās priekšrocības,» norāda NHS direktors Jānis Baļķens.

Uzņēmums North Hub Services (NHS) sniegs biļešu tirdzniecības klāstu savam jaunajam klientam Air France-KLM, paplašinot savu darbību Helsinku starptautiskajā lidostā Vantaa.

Līgums par pilnu Air France-KLM biļešu tirdzniecību stāsies spēkā šā gada 1. jūnijā. Līdz ar Air France-KLM, NHS ir biļešu tirdzniecības biroji abos lidostas terminālos, pirmajā terminālī apkalpojot arī City Airline un airBaltic, DB informēja uzņēmuma pārstāvis Juris Pētersons.

«NHS paplašina biļešu tirdzniecības servisu Vantaa lidostā līdztekus citiem virszemes pakalpojumiem, ko nodrošinām mūsu klientiem,» norāda NHS direktors Jānis Baļķens.

NHS 50 % daļu turētājs ir Baltijas Aviācijas Sistēmas un 50 % - HAVAŞ Ground Handling Services Co. NHS sniedz pakalpojumus starptautiskajā lidostā Rīga un Helsinku Vantaa starptautiskajā lidostā.

North Hub Services (NHS) noslēdzis līgumu par pilna lidostu virszemes pakalpojumu klāsta nodrošināšanu Krievijas lidsabiedrībai UTair Rīgas Starptautiskajā lidostā.

Pirmais lidojums tika apkalpots šodien, 1.aprīlī, norāda saka NHS direktors Jānis Baļķens.

Utair lido maršrutā Rīga - Maskavas Vnukovo Starptautiskā lidosta. NHS UTair Rīgā nodrošina visus virszemes pakalpojumus, tai skaitā pasažieru reģistrāciju un biļešu servisu.

Jāatgādina, ka UTair Aviation savu darbību uzsāka pagājušā gada augustā.2009. gadā UTair pārvadāja 3,8 miljonus pasažieru un šobrīd tā ir viena no piecām lielākajām lidsabiedrībām Krievijā, kā arī lielākā helikopteru kompānija valstī.

UTair flotē ir 176 lidmašīnas. No tām 16 Boeing 737-500, divas Boeing 757-200, 17 ATR tipa lidmašīnas, piecas – CRJ tipa lidmašīnas. Pārējās lidmašīnas UTair flotē ir TU-154, TU-134, kā arī AN tipa lidmašīnas, kas tiek izmantotas lidojumiem Krievijas iekšzemes lidojumiem.

Anglijas slimnīcās tā dēvētie jaunākie ārsti ceturtdienas rītā sāk piecu dienu streiku, kas būs lielākais Lielbritānijas Nacionālā veselības (NHS) dienesta vēsturē.

Streiks, kura nolūks ir panākt darba samaksas palielināšanu, turpināsies līdz otrdienas rītam.

Jaunākie ārsti ir gandrīz puse no visiem NHS ārstiem. Viņi pieprasa būtiski palielināt atalgojumu, norādot, ka inflācijas dēļ pēdējo piecpadsmit gadu laikā jaunāko ārstu reālie ienākumi samazinājušies par ceturtdaļu.

Plānots, ka 20.jūlijā divu dienu streiku slimnīcās sāks tā dēvētie vecākie ārsti, 25.jūlijā streiku sāks radiologi.

Nolūkā panākt darba samaksas palielināšanu, kas izlīdzinātu inflācijas ietekmi, iepriekš Lielbritānijā streikojuši gan slimnīcu darbinieki, gan citi valsts sektorā strādājošie.

Francijas galvaspilsētas Parīzes lidostu operators Aeroports de Paris (ADP) ir vienojies par 38% daļu iegādi Turcijas lidostu operatorā TAV Airports Holding, kas darbojas arī starptautiskajā lidostā Rīga, tostarp iznomā komercplatības un nodrošina beznodokļu tirdzniecību.

Pirmdien izplatītajā ADP paziņojumā sacīts, ka TAV Airports Holding akcijas par 874 miljoniem ASV dolāru (464 miljoniem latu) franči pērk no trim Turcijas koncerna lielākajiem akcionāriem – Turcijas kompānijām Akfen Holding, Tepe Holding un Sera Yapi Endustrisi & Ticaret. Turklāt ADP iegādāsies 49% daļu Turcijas koncerna būvniecības struktūrvienībā TAV Yatirim Holding.

«Šā darījuma dēļ tiks izveidota viena no lielākajām lidostu operatoru aliansēm pasaulē, kas tiešā vai netiešā veidā pārvalda 37 lidostas, kurās apkalpo kopumā 180 miljonus pasažieru gadā,» sacīts ADP paziņojumā. ADP norāda, ka iegādes darījums ir daļa Francijas kompānijas stratēģijas, kas paredz darbības izvēršanu attīstības valstu tirgos.

Lielbritānijas Valsts veselības dienesta (National Health Service, NHS) piedāvātas serviss ir pārlieku lēns, tādēļ daudzi austrumeiropieši pēc veselības pakalpojumiem dodas uz savu dzimteni, citējot Lielbritānijas valdības ekonomisko un sociālo pētījumu padomes (Government’s Economic and Social Research Council) aptaujas rezultātus, raksta AngloBalticNews.co.uk.

Tāpat daudzu austrumeiropiešuprāt Apvienotās Karalistes skolas nespēj sniegt viņu bērnu zināšanām atbilstošu izglītošanu. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai skolās tiek diskriminēti ārvalstīs dzimušie bērni, tomēr daudzi respondenti anketās pauda ieteikumus skolām pielikt lielākas pūles bērnu akadēmiskajā audzināšanā. Dažiem vecākiem licies, ka viņu bērniem ir lielākas spējas par piedāvāto apmācību līmeni.

Tāpat daudzi vecāki apgalvoja, ka veduši savus bērnus pie dzimtenes mediķiem, lai saņemtu labāku medicīnisko un zobārstniecības aprūpi nevis gaidītu mēnešiem garās rindās.

Biežie ceļojumi uz dzimteni ārstēties notiekot tāpēc, ka Lielbritānijā medicīniskie pakalpojumi esot vai nu dārgāki, vai arī ir gandrīz neiespējami dabūt nosūtījumu pie kāda speciālista, tāpat norādīts, ka Lielbritānijā sniegto pakalpojumu līmenis esot citāds vai arī sliktāks, norādīts pētījumā.

Igaunijas prāmju operators Tallink, kas nodrošina pasažieru prāmju satiksmi starp Rīgu un Stokholmu Zviedrijā, neplāno no Rīgas atvērt citas regulārās pasažieru līnijas, biznesa portālam db.lv sacīja AS Tallink Latvija pārdošanas un mārketinga direktore Baiba Muceniece.

«Šobrīd no Rīgas nodrošinām ikdienas pasažieru, transportlīdzekļu un kravu pārvadājumu jūras satiksmi uz Stokholmu ar kuģiem Isabelle un Romantika. Šobrīd nav paredzēti citi regulāras jūras satiksmes maršruti no Rīgas kā ceļojuma sākumpunkta,» saka B. Muceniece.

Pagājušajā nedēļā izpildītais reiss Helsinki-Rīga-Helsinki ir bijis speciāls reiss - vienreizējs pasākums, un to nav plānots veidot par regulāru līniju. Tas organizēts līdzīgi kā, piemēram, īpašie Visbijas kruīzi (Helsinki–Tallina–Visbija–Tallina–Helsinki) vasarā.

Kruīza kuģis Silja Europa, kas regulārā satiksmē nodrošina pasažieru, pasažieru transportlīdzekļu un kravu pārvadājumus maršrutā starp Tallinu un Helsinkiem, šajā speciālajā reisā no Helsinkiem atgāja 30.jūlijā, Rīgā piestāja 31. jūlija rītā un no Rīgas atgāja 31. jūlija vakarā, lai 1. augustā atgrieztos Helsinkos. «Ceļojuma sākumpunkts bija Helsinki, un pievienoties ceļojumam no Rīgas uz Helsinkiem nebija iespējams. Tallink ir ieguldījusi nozīmīgus finanšu līdzekļus Rīgas un Latvijas kā tūrisma galamērķa informatīvai reklāmai,» viņa skaidro.

Lielbritānijas valdība no pirmdienas atcēlusi visus karantīnas ierobežojumus, lai gan zinātnieki un opozīcija apgalvo, ka tas esot bīstams lēciens nezināmajā.

No svētdienas pusnakts darbu atsākuši naktsklubi, un arī visiem citiem iekštelpās esošajiem iestādījumiem ļauts atsākt darbību pilnā apjomā.

Atcelta arī obligātā aizsargmasku nēsāšana un attālinātais darbs.

Premjerministrs Boris Džonsons, kurš pēc veselības ministra inficēšanās ar Covid-19 pats spiests ievērot pašizolāciju, aicinājis sabiedrību ievērot saprātīgu piesardzību, bet tos, kas vēl nav potējušies, pievienoties divām trešdaļām līdzpilsoņu, kas pilnībā vakcinējušies.

Daudzi mediji ierobežojumu atcelšanu sveikuši kā "Brīvības dienu", kamēr zinātnieki pauž bažas, jo jaunu inficēšanās gadījumu skaits Lielbritānijā atkal pārsniedzis 50 000 dienā.

Lai mazinātu smēķēšanas izplatību valstī, Lielbritānija plāno kļūt par pirmo valsti pasaulē, kurā ārsti licencētas e-cigaretes varēs izrakstīt kā medicīniskus līdzekļus cilvēkiem, kuri vēlas atmest smēķēšanu.

Lielbritānijas valdība, pamatojoties uz Lielbritānijā un ASV veiktajiem zinātniskajiem pētījumiem, uzskata, ka e-cigaretes ir mazāk kaitīgas nekā tradicionālās cigaretes.

Lielbritānijas veselības nozares regulators – Zāļu un veselības aprūpes produktu regulācijas aģentūra (Medicines and Healthcare products Regulatory Agency - MHRA) 29. oktobrī paziņoja, ka uzsāks elektronisko cigarešu licencēšanu. Visiem MHRA iesniegtajiem elektronisko cigarešu produktiem tiks piemērota tāda pati apstiprināšanas procedūra, kā citiem recepšu medikamentiem.

Pēc medicīniskā līdzekļa licences saņemšanas, ārsti pacientiem elektroniskās cigaretes varēs izrakstīt kā līdzekli smēķēšanas atmešanai. Katru gadījumu ārsts varēs izvērtēt individuāli, cik lietderīgi pacientam ir izrakstīt e-cigaretes, lai palīdzētu viņam pārtraukt smēķēšanu.

Lielbritānijas Nacionālais veselības dienests otrdien sāks programmu cilvēku vakcinēšanai pret jauno koronavīrusu, intervijā raidorganizācijai BBC atklāja NHS galvenais vadītājs Kriss Hopsons.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons nodēvēja šo programmu par lielāko vakcinācijas kampaņu Lielbritānijas vēsturē.

Lielbritānijas zāļu aģentūra šonedēļ atļāva ārkārtējā situācijā izmantot ASV farmācijas giganta "Pfizer" un Vācijas kompānijas "BioNTech" izstrādāto vakcīnu pret jauno koronavīrusu.

Pirmās Covid-19 vakcīnas devas jau ir nogādātas Lielbritānijā. Nākamnedēļ tiks saņemtas vēl 800 000 devu, bet līdz gada beigām vēl aptuveni miljons devu.

Lielbritānija vispirms plāno vakcinēt cilvēkus, kas dzīvo vai strādā pansionātos, kā arī cilvēkus, kas vecāki par 80 gadiem, kā arī veselības aprūpes nozarē strādājošos, kuriem pastāv risks inficēties.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons svētdien prezentējis savas Konservatīvās partijas manifestu pirms decembrī gaidāmajām britu parlamenta ārkārtas vēlēšanām, kurā sola pabeigt valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), lai tā varētu izbeigt taupības pasākumus un veicināt uzplaukumu.

Jūlijā Džonsons sāka vadīt mazākuma valdību, bet tā arī nespēja panākt Brexit vienošanās apstiprinājumu britu parlamentā. Tagad viņš vēlas pārliecinošu uzvaru 12.decembrī gaidāmajās vēlēšanās.

"Kā jums zināms, ir atlikušas nepilnas trīs nedēļas līdz visizšķirošākajām vēlēšanām mūslaiku vēsturē," Džonsons sacīja, Telfordā prezentējot toriju priekšvēlēšanu manifestu.

"Izvēle nekad nav bijusi skaidrāka," viņš teica. "Pabeigt Brexit, un tad mēs varam atjaunot uzņēmēju un ģimeņu pārliecību un uzticību," Džonsons piebilda.

"Pabeigt Brexit, un tad mēs varam koncentrēt savas sirdis un prātus uz Lielbritānijas iedzīvotāju prioritātēm," viņš uzsvēra, sakot, ka "ir laiks atbrīvot visas valsts potenciālu un kalt jaunu Lielbritāniju".

Tehnoloģiju un stārtapu konference TechChill Baltics atgriežas 2016. gada 11. februārī, līdzi nesot iedvesmojošus pieredzes stāstus. Konferences galvenās tēmas ir biznesa attīstība, mārketings un investīciju piesaiste.

«Šogad svinam 5 gadu jubileju - TechChill, kas ir viens no svarīgākajiem Ziemeļeiropas stārtapu pasākumiem, sagaida pārmaiņas - jauna norises vieta, koncertzāle Godvil, ir tikai viens no jaunumiem,» norāda Egita Poļanska, TechHub Riga vadītāja. Arī šogad konferences apmeklētāju vidū tiek gaidīti nozares līderi, stārtapi, investori, studenti, tehnoloģiju entuziasti un mediji no reģiona, Austrumeiropas un ASV.

TechChill Baltics 2016 sagaida vairāk nekā 400 apmeklētāju, kam būs iespēja dzirdēt iedvesmojošus pieredzes stāstus un saņemt padomus, kā pilnveidot biznesu.

Pirmo reizi Baltijā ar stāstu viesosies Ross Kingslends, Inception Growth vadītājs un Virgin StartUp biznesa mentors. Savas karjeras laikā Ross veidojis komunikācijas stratēģijas tādiem klientiem kā Lamborghini un Virgin, savukārt kopā ar komandu, apvienojot zināšanas par biznesa psiholoģiju, iedvesmu un motivāciju, palīdzējis attīstīt biznesu Sainsbury’s, NHS, City Of Aberdeen, Ernst & Young un citiem. Konferencē uzstāsies arī viena no pazīstamākajām jaunajām Norvēģijas uzņēmējām Silje Vallestade, kuras vadītais un vairākas balvas saņēmušais stārtaps Bipper izstrādā mobilās drošības lietotni bSafe. Turklāt, piedaloties dažādās ar uzņēmējdarbību saistītās aktivitātēs un uzstājoties kā lektore, Silje 2011.gadā ir nosaukta par Norvēģijas gada uzņēmēju-sievieti, savukārt 2013.gadā Pasaules Ekonomikas forumā viņai piešķirta Jaunā Globālā Līdera atzinība.

Līdz augusta vidum no Helsinkiem uz Rīgu plāno ierasties aptuveni 25 000 tūristu, informē "Tallink Grupp".

"Šovasar ir patiešām liela interese par Rīga-Helsinki maršrutu. Pašlaik šajā maršrutā līdz augusta vidum veiktas jau aptuveni 50 000 rezervācijas," komentē Katri Link "Tallink Grupp" komunikācijas direktore.

Viņa norāda, ka 50 000 ir kopējais ceļojumu skaits, bet lielākā daļa tūristu dosies atpakaļ uz Somiju, tāpēc kopējais tūristu skaits ir aptuveni 25 000.

Jau ziņots, ka "Tallink Grupp" no 26.jūnija līdz 15.augustam uz laiku uzsāks regulāru kuģu satiksmi maršrutā Helsinki - Rīga, sniedzot šī reģiona iedzīvotājiem iespēju ceļošanai starp Somiju un Latviju šajā vasarā.

K.Link norāda, ka šobrīd lielākā daļa pasažieru ir somi, bet ir arī liels skaits latviešu, un aizvien pieaug lietuviešu un igauņu interese par ceļojumu šajā maršrutā.

Izsverot sekas aiziešanai no eirozonas, ietekmīgi Somijas politiķi un uzņēmēji nonākuši pie slēdziena, ka Helsinkiem tas ir izdevīgāk, uzskata pazīstamais ASV ekonomists Nuriels Raubini.

Savā blogā N. Raubini, kurš tiek dēvēts arī par Doktoru Pastardienu, aicina apsvērt vairākus faktorus. Pirmkārt, citas Ziemeļvalstis ir ārpus eirozonas un jūtas lieliski – Norvēģija un Islande nav pat Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, Dānija atteikusies no eiro ieviešanas, bet Zviedrija to pagaidām neplāno darīt. Tā kā neviena Ziemeļvalsts nav Eiropas monetārās savienības dalībniece, kāds labums no eiro ir Somijai, vaicā N. Raubini.

Otrkārt, lai gan Somiju pēc izstāšanās no eirozonas varētu piespiest pamest arī ES, Helsinki var saglabāt eirozonas un ES labumus bez lielām papildus izmaksām – piesaistot savu valūtu eiro un noslēdzot brīvās tirdzniecības līgumus. Treškārt – izstājoties, Somija varētu izvairīties no zaudējumiem, kurus rada dalība eirozonā – Helsinkiem vairs nevajadzētu piedalīties citu valstu glābšanā, bet ceturtkārt – Somijā ir politiķu un uzņēmēju aprindas, kas pret eiro noskaņoti visai skeptiski.

Tallink Grupp šodien paziņoja par lēmumu pārtraukt kuģa Victoria I darbību maršrutā Tallina-Stokholma-Rīga-Stokholma-Tallina un maršrutā Tallina-Helsinki no 2021.gada 1.janvāra, informē uzņēmumā.

Kopš šī gada rudens kuģis Victoria I kursēja divos pagaidu maršrutos, nodrošinot papildu kravas pārvadājumu kapacitāti starp Igauniju un Zviedriju un pagaidu vienīgo jūras transporta maršrutu starp Stokholmu un Rīgu.

Kopš oktobra kuģis izpildīja arī kruīzus nedēļas nogalēs maršrutā Helsinki-Tallina, kas galvenokārt bija paredzēti klientiem no Somijas, ļaujoties nelielai atpūtai uz kuģa, nenokāpjot no tā galamērķī - Tallinā.

Uzņēmuma lēmums saistīts ar pašreizējās pandēmijas situācijas pasliktināšanos un jauniem un stingrākiem ceļošanas ierobežojumiem Igaunijā, Somijā, Zviedrijā un Latvijā, kuru dēļ pasažieru skaits strauji samazinājās - kuģa Victoria I darbība ir kļuvusi finansiāli neiespējama.

Helsinkos atvērta pirmā viesnīca Radisson RED, kas atrodas jaunā un modernā ēkā pilsētas vecākajā parkā – Kaisaniemi parkā.

Viesnīca Radisson Red Helsinki atvērta modernisma stilā celtā jaunā ēkā, ko projektējis Somijas arhitektūras uzņēmums Anttinen Oiva Arkkitehdit.

Astoņu stāvu viesnīcā ir 195 numuri un apartamenti ar Radisson RED raksturīgo dizainu. Pirmajā stāvā viesiem un vietējiem iedzīvotājiem ir pieejams restorāns RED Bar and Kitchen. Tāpat arī pieejams bārs un āra vasaras terase ar skatu uz blakus esošo Kaisaniemi parku.

“Ar prieku paziņojam par mūsu pirmās viesnīcas Radisson RED atvēršanu Somijā, Helsinkos, “Baltijas pērlē”. Radisson RED Helsinki Skandināvijā ir mūsu ceturtā Radisson RED viesnīca pēc pirmās viesnīcas Radisson RED atvēršanas Dānijā, Orhūsā, un divām viesnīcām Oslo. Mūsu Radisson RED zīmols ir iecienīts Ziemeļvalstu reģionā, pateicoties tā uzsvaram uz modernu dizainu un mākslu, kā arī mierīgajai videi, kas piemērota biznesa un atpūtas ceļotājiem. Mēs ar nepacietību gaidām gan vietējos, gan starptautiskos ceļotājus mūsu jaunajā un dinamiskajā viesnīcā,” saka Radisson Hotel Group Ziemeļeiropas un Rietumeiropas reģiona vecākais viceprezidents Toms Flanagans Kartunens (Tom Flanagan Karttunen).

Saistībā ar lielo pieprasījumu "Tallink Grupp" pagarinās divu pagaidu maršrutu piedāvājumu: Rīga – Helsinki – Rīga ar kuģi "Silja Serenade" līdz 2021. gada janvārim un Turku – Tallina – Turku ar kuģi "Baltic Queen" līdz 2021. gada marta beigām.

Divi jaunie pagaidu maršruti vasarā izrādījušies ļoti iecienīti. Daudziem ceļotājiem no Somijas Latvija un Rīga šķietot aizraujošs galamērķis.

"Turku un reģiona iedzīvotāji ir gaidījuši un pieprasījuši tiešo reisu uz Tallinu ilgu laiku. Savukārt tiešais reiss Rīga – Helsinki ar kuģi "Silja Serenade" dod iespēju ieplānot garākas brīvdienas Somijā, kas daudziem ceļotājiem ir jauns galamērķis.

Pašreizējos apstākļos mēs vēlamies būt elastīgi un piedāvāt ceļotājiem drošas ceļošanas iespējas tuvu mājām, palīdzot Latvijai un Igaunijai atgūties no esošās krīzes tūrisma nozarē," saka Paavo Nõgene, "Tallink Grupp" vadītājs.

Reisi no Rīgas uz Helsinkiem ar kuģi "Silja Serenade" notiks trīs reizes nedēļā trešdienās, piektdienās un svētdienās. Pirmais reiss no Helsinkiem rudens sezonā notiks 30. augustā, bet pēdējā atiešana no Rīgas būs 2021. gada 9. janvārī.

Igaunijas kuģniecības kompānija Tallink pasažieru biļetēm ieviesīs piemaksu par degvielu divu eiro apmērā. Piemaksa noteikta pieaugušo degvielas cenu dēļ starptautiskajā tirgū, vēsta ERR News.

Piemaksa divu eiro apmērā tiks ieviesta no 1. jūnija. Tā attieksies gan uz kruīzu, gan vienvirziena braucienu izmantotājiem prāmju līnijās Tallina-Helsinki, Tallina–Stokholma, Turku–Stokholma un Helsinki–Stokholma.

Piemaksa par degvielu maršrutā Helsinki-Rostoka būs astoņi eiro, ņemot vērā, ka šīs maršruts ir garāks.

Kopš 2009. gada degvielas cena pasaules tirgū ir pieaugusi par 203%, savukārt šī gada pirmajos piecos mēnešos degvielas cenas pieaugums ir 25% apmērā, saskaņā ar Tallink sniegto informāciju.

Igaunijas prāmju operators "Tallink Grupp" šogad kuģu satiksmi maršrutā Rīga-Stokholma šogad nenodrošinās, aģentūrai LETA apstiprināja uzņēmuma pārstāvji.

Kā skaidroja "Tallink Grupp", tas galvenokārt saistīts ar spēkā esošiem ceļošanas ierobežojumiem abās valstīs.

Savukārt, runājot par Rīga-Helsinki maršruta atjaunošanu, kas pagājušajā gadā guva labu atsaucību, uzņēmums cer uz epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, kā arī abu valstu valdību lēmumiem par ceļošanas ierobežojumiem.

"Lēmumiem būtu jābūt skaidriem līdz jūnija sākumam, citādi maršruta Helsinki-Rīga atjaunošana šovasar varētu būt ļoti sarežģīta," vēstīja "Tallink Grupp".

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka šogad maršrutā Rīga-Stokholma "Tallink Grupp" nav pārvadājis nevienu pasažieri.

Satiksmi starp Rīgu un Stokholmu "Tallink Grupp" sāka 2006.gadā. Pandēmijas dēļ pārtrauktos regulārus reisus starp Latvijas un Zviedrijas galvaspilsētām prāmju operators vēl nav atsācis, veikti tikai speciālie reisi.

Starptautiskā lidosta Rīga šā gada aprīlī bijusi viena no piecām straujāk augošajām lidostām Eiropā lidostu grupā ar 5 - 10 miljoniem apkalpoto pasažieru, liecina jaunākais Starptautiskās Lidostu padomes (Airport Council International, ACI) gaisa satiksmes ziņojums.

Pasažieru skaitam pieaugot par 16,3%, lidosta «Rīga» aprīlī ierindojusies piektajā vietā Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5, atpaliekot vien no tādiem atpūtas un tūrisma galamērķiem kā Neapole, Seviļa, Krakova un Valensija. Rīgas lidosta ir arī ceturtā straujāk augošā Eiropas galvaspilsētu lidosta un viena no 11 galvaspilsētu lidostām, kurās pasažieru skaits aprīlī audzis par divciparu skaitli, norādīts ziņojumā.

Pasažieru skaita pieaugums lidostā «Rīga» turpinājies arī maijā - gada piektajā mēnesī lidostā apkalpoti 636 tūkstoši pasažieru, kas ir par 20,5% vairāk nekā pagājušā gada maijā. Kopumā 2018.gadā lidostā «Rīga» apkalpoti jau 2,56 miljoni pasažieru - par 19% vairāk nekā gadu iepriekš, informē lidostā.

"Ekonomiskajai sadarbībai ar Somiju ir liels potenciāls gan eksporta, gan investīciju piesaistes ziņā," norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

"Šobrīd Somijas investori saīsina savas piegādes ķēdes un vēlas ražošanu izvietot pēc iespējas tuvāk, kas ir lieliska iespēja Latvijai, jo Ziemeļvalstis visu Baltijas reģionu drošības ziņā uztver kā savu vietējo tirgu. Stimulu sadarbības aktivizēšanai starp Latviju un Somiju deva arī kompānijas "Tallink" šovasar atklātā prāmja līnija Helsinki-Rīga. Tiekoties ar kompānijas "Tallink" vadību, uzsvērām, ka esam ieinteresēti, lai šāds maršruts saglabātos arī turpmāk," viņš paskaidro.

Laika periodā no 18. līdz 19. augustam K.Rožkalns darba vizītē apmeklēja Somiju, kur tikās ar uzņēmuma "Tallink" vadību un vairākiem esošajiem un potenciālajiem investoriem, kā arī uzsāka sarunas par sadarbības veidošanu ar Somijas valdības finansēto VTT Tehniskās izpētes centru, kurā pie dažādu inovāciju attīstības strādā vairāk nekā 2 tūkstoši pētnieku. Vizītes laikā panākta vienošanas par vairākām potenciālo Somijas investoru vizītēm Latvijā šā gada septembrī.

Videi draudzīgais kuģis Baltijas jūrā MyStar, kuru pasūtīja Tallink Grupp, un kas pašlaik tiek būvēts Rauma Marine Constructions (RMC) kuģu būvētavā Somijā, tiks pabeigts 2022. gadā.

Tradicionālās kuģa kristības plānotas 2021. gada 12. augustā, un par kuģa krustmāti ir izvēlēta Igaunijas Republikas prezidente Kersti Kaljulaida.

Kuģa MyStar kristību pasākuma ietvaros kuģis pēc kristību ceremonijas tiks nolaists ūdenī, kas ir vēl viens būtisks un svarīgs pavērsiens kuģa būvniecības gaitā, tādējādi pārbaudot uz sauszemes būvētā kuģa gatavību un tā peldspēju.

Kuģa nolaišana ūdenī notiks kuģu būvētavas sausajā dokā, kur kuģis vēl tiek būvēts. Ceremonijas laikā goda viesi svinīgi atver vārstus, lai piepildītu doku ar ūdeni, kurā atrodas kuģis. Pēc kuģa kristīšanas un nolaišanas ūdenī, kuģa būvniecības darbi, kas līdz šim notika kuģa ārpusē, tagad noritēs kuģa iekšpusē.

Starptautiskā lidosta Rīga 2014.gadā apkalpojusi 4,8 miljonus pasažieru, kas ir par 0,4% ceļotāju vairāk nekā iepriekš. Savukārt šogad lidostā darbu uzsāks vairākas jaunas aviosabiedrības, kā arī jau esošās paplašinās galamērķu skaitu, informē Rīgas lidostas Komunikācijas vienības vadītāja Sarmīte Rinmane.

Šogad lidostā plānota vairāku jaunu aviosabiedrību ienākšana (Turkmenistan Airlines, Ukraine International Airlines, Swiss International Airlines) un jaunu reisu atklāšana. Savukārt aviosabiedrība Wizz Air šogad pavasarī plāno paplašināties Rīgā, izvietojot otru gaisa kuģi un atklājot trīs jaunus galamērķus.

«Esam lielākais gaisa transporta mezgls Baltijā – caur Rīgu tiek pārvadāti 46% šī reģiona aviopasažieru. Arī šogad turpināsim strādāt pie plaša galamērķu skaita nodrošināšanas un jaunu aviopārvadātāju piesaistes,» norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš.