Kas ir kopīgs futbola stadionam, jāšanas skolai, gaisa mitrinātājam cigāriem un miljoniem skaidrā naudā? Tie ir aktīvi, ko policija pēdējos gados konfiscējusi likumpārkāpējiem visā Eiropā. Pieaug tendence, ka organizēti noziedzīgi pārrobežu grupējumi pārvērš iegūto peļņu namīpašumos, automašīnās vai luksusprecēs, vai paslēpj to citās ES valstīs. Likumsargiem nav viegli turēt līdzi. Noteikumi par likumpārkāpējiem piederošas mantas atsavināšanu dažādās valstīs atšķiras, un tas nevajadzīgi sarežģī konfiskācijas procesu, padaro to neefektīvu gan pie mums, gan ārzemēs. Šodien es ierosinu vairākus ES tiesību aktus, lai labotu šo situāciju un atvieglotu likumsargu darbu, ļaujot dot triecienu mafijas grupējumiem pa vājāko vietu, proti, atsavinot viņu peļņu.
Organizētā noziedzība Eiropā ienes vairāku miljardu peļņu gadā. Globālā narkotiku tirdzniecība vien ģenerē gandrīz 240 miljardus eiro ieņēmumus gadā - vairāk nekā Eiropas lielie, daudznacionālie uzņēmumi Nestlé, Statoil un Carrefour kopā. Ieņēmumi no šīm aktivitātēm, tāpat kā no cilvēku tirdzniecības, ieroču nelikumīgas tirdzniecības, krāpniecības un citiem noziegumiem, ieripo tieši noziedznieku kabatā vai tiek pārvērsti materiālās vērtībās. Savukārt ienākumi tiek izmantoti, lai finansētu jaunas noziedzīgas darbības, un tas atkal nodara kaitējumu Latvijas un Eiropas legālajai ekonomikai. Eiropas pilsoņiem tiek ne vien atņemta nodokļu nauda, ko varētu ieguldīt sabiedriskos pakalpojumos, piemēram, veselības aprūpē vai skolās, bet arī tiek kavēta ekonomikas izaugsme, jo tiek kropļoti tirgi un liegti legāli ieguldījumi. Krīzes laikā, kad mums jādabū daudz cietusī Eiropas ekonomika uz kājām, ir vēl svarīgāk novērst tiesību aktu nepilnības, kuras savā labā izmanto likumpārkāpēji.
Eiropas komisāram šis darbs tverams plašākā kopainā, aizsargājot legālo ekonomiku Eiropas valstīs. Pagājušajā gadā iepazīstināju ar pasākumiem cīņai pret korupciju, kuri, cita starpā, palīdzēs identificēt nelabvēlīgas tendences, bet arī labo praksi ES mērogā. Ir svarīgi uzlabot iestāžu pārrobežu sadarbību, īpaši tādēļ, ka dažām dalībvalstīm ir labi panākumi organizētās noziedzības mazināšanā. Piemēram, Apvienotajā Karalistē policija viena gada laikā no likumpārkāpējiem atguva aktīvus 150 miljonu eiro apmērā. Itālijā šī summa pārsniedza 800 miljonus eiro.
Tomēr patiesie ienākumi no noziedzīgām darbībām ir simtiem reižu lielāki. Mums izdodas atņemt tikai nelielu daļu. Eiropas Savienībā dalībvalstu iestādes strādā ļoti atšķirīgos apstākļos, piemēram, attiecībā uz aktīvu iesaldēšanu ar tiesas lēmumu un aktīvu saistīšanu ar noziedzīgām darbībām.
Policija un tiesu vara visā Eiropā var efektīvi risināt šo problēmu tikai tad, ja to rīcībā ir pareizie instrumenti. Šodien Eiropas Komisija nāk klajā ar tiesību akta priekšlikumu, kas ļaus iestādēm darboties ar vienādiem nosacījumiem visās dalībvalstīs – gan Latvijā, gan Zviedrijā, gan Bulgārijā vai Spānijā.
Kad jaunie noteikumi būs stājušies spēkā, noziedzīgās darbībās iegūtus aktīvus un naudu varēs ātri iesaldēt, ja prokuratūrām būs bažas, ka citādi tie pazudīs uz ārzemēm. Būs arī vieglāk konfiscēt aktīvus, kas nav tieši saistīti ar konkrētu likumpārkāpumu, bet gan ar attiecīgās personas noziedzīgām darbībām. Turklāt likumpārkāpēji vairs nevarēs nodot aktīvus draugiem vai radiniekiem, uzskatot, ka tādējādi tie nav pieejami policijai.
Tomēr konfiskāciju nedrīkstēs veikt patvaļīgi vai pārkāpjot Eiropā pieņemtās pamattiesības. Pašreizējie priekšlikumi paredz pasākumus, kas nodrošinās to, ka tiks ievērotas personu tiesības uz nevainīguma prezumpciju un tiesības uz īpašumu.
Tādējādi policija varēs strādāt labāk, bet likumpārkāpēju aktīvus varēs ieguldīt visas sabiedrības labā. Kad Itālijas policija asi vērsās pret mafijas bosa Bernardo Provenzano darbībām Sicīlijā, viņa īpašumu pārveidoja par muzeju. Tur pārdod arī lauksaimniecības produkciju, kas izaug zemē, kura piederēja noziedzniekiem, un peļņu atkal iegulda muzeja darbībā. Savukārt Neapolē bijušajā mafijas slēpnī izveidots centrs sociāli neaizsargātiem jauniešiem. Galu galā likumpārkāpēju aktīvus var pārvērst arī atbalstā upuriem vai ieguldīt kvalitatīvākos pakalpojumos pilsoņiem. Tāpēc ir tik svarīgi nodrošināt, lai organizētajai noziedzībai tik tiešām nekur nebūtu droša patvēruma.
Priekšlikums, ar ko šodien nāk klajā Eiropas Komisija, tagad sāk ceļu, lai kļūtu par ES tiesību aktu. Es ceru, ka Latvijas pārstāvji Eiropas parlamentā un ES Padomē palīdzēs, lai šie noteikumi stātos spēkā pēc iespējas drīzāk. Mēs visi esam atbildīgi par to, lai noziedzība nebūtu ienesīga.
Sekojiet ziņām