Lielbritānijas Augstākā tiesa otrdien noraidīja valdības apelāciju un paturēja spēkā zemākās instances tiesas spriedumu, ar kuru atzīts, ka Lielbritānijas parlamentam, nevis valdībai jāapstiprina lēmums par sarunu sākšanu par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

«Šodien, ar vairākuma astoņām balsīm pret trim, Augstākā tiesa nolemj, ka valdība nevar iedarbināt [Lisabonas līguma] 50.pantu bez parlamenta lēmuma, kas uz to pilnvarotu,» paziņoja tiesas priekšsēdētājs lords Deivids Noiburgers.

Tajā pašā laikā tiesa nolēma, ka valdībai par izstāšanās procesa uzsākšanu nav jākonsultējas ar Skotiju, Velsu un Ziemeļīriju un ka to reģionālajiem parlamentiem šajā jautājumā nav teikšanas. Tādējādi tiesa aizvākusi vienu no iespējamajiem šķēršļiem, kas varētu kavēt tā dēvētā Breksita īstenošanu.

Lielbritānijas valdības augstākais tieslietu padomnieks Džeremijs Raits jau paziņojis, ka valdība esot vīlusies, taču ievēros tiesas spriedumu.

Tikmēr Dauningstrīta pavēstīja, ka, neskatoties uz tiesas lēmumu, valdībai joprojām ir nodoms līdz marta beigām uzsākt sarunas par izstāšanos no ES.

«Britu tauta nobalsoja par ES pamešanu un valdība šajā sakarā rīkosies, kā plānots - līdz marta beigām iedarbinās 50.pantu. Šodienas spriedums tajā neko nemaina,» pavēstīja premjeres preses pārstāvis.

Savukārt Breksita ministrs Deivids Deiviss jau apsolījis, ka attiecīgs likumprojekts parlamentam tikšot iesniegts «tuvāko dienu laikā». Viņš piebilda, ka tiesas spriedums neattiecas uz jautājumu, vai Lielbritānija izstāsies no ES, vai nē, jo to jau izlēmusi tauta.

Arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs pagājušajā mēnesī tienešiem norādīja, ka viņiem netiek lūgts anulēt referenduma rezultātus, bet izvērtēt procesu, kādā šis rezultāts var tikt likumīgi realizēts.

Tikmēr lielākās opozīcijas partijas līderis Džeremijs Kobrins jau paziņojis, ka leiboristi, respektējot referenduma iznākumu un tajā pausto britu tautas gribu, nebremzēs 50.panta iedarbināšanu.

Tajā pašā laikā viņš piebilda, ka leiboristi centīsies panākt likumprojektā par 50.panta iedarbināšanu tādas izmaiņas, kas liegtu pie varas esošajiem konservatīvajiem izmantot Breksitu, lai pārvērstu Lielbritāniju par «nodokļu paradīzi Eiropas piekrastē».

Savukārt eiroskeptiskās Apvienotās karalistes Neatkarības partijas (UKIP) līderis Pols Natals brīdinājis gan parlamenta apakšpalātas deputātus, gan lordus augšpalātā nemēģināt kavēt izstāšanās sarunu uzsākšanai nepieciešamā likuma pieņemšanu.

Tajā pašā laikā Skotu Nacionālā partija (SNP) jau paziņojusi, ka tā iesniegšot 50 «nopietnus un saturīgus» papildinājumus valdības likumprojektam par 50.panta iedarbināšanu.

Vienīgi opozīcijā esošo liberāldemokrātu līderis Tims Ferons paziņojis, ka viņa partija balsos pret 50.panta iedarbināšanu, ja vien nesaņems garantijas par atkārtota referenduma rīkošanu, galīgo vienošanos par izstāšanos no ES nododot izvērtēšanai vēlētājiem.

Meja pagājušajā otrdienā paziņoja, ka plāno līdz marta beigām iedarbināt Lisabonas līguma 50.pantu, kas regulē ES dalībvalsts izstāšanās procesu.

Lielbritānijas mediji ziņoja, ka valdība jau ir sagatavojusi likumprojektu par 50.pantu.

Meja pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Lielbritānija, izstājoties no ES, atstās arī bloka vienoto tirgu, lai tādējādi atgūtu kontroli pār ES pilsoņu ieceļošanu.

Taču viņa piebilda, ka vēlas panākt ar ES jaunu vienošanos par muitas ūniju, un slēgt brīvās tirdzniecības līgumus, kas dos «vislielāko iespējamo pieeju» vienotajam tirgum.

Meja arī apsolīja, ka Lielbritānijas parlamentam būs iespēja balsot par galīgo vienošanos ar ES, kas saturēs Apvienotās Karalistes izstāšanās noteikumus. Tomēr premjere neko neminēja par iespējamām konsultācijām ar parlamentu pirms Lisabonas līguma 50.panta iedarbināšanas.

Referendumā 23.jūnijā 52% vēlētāju nobalsoja par Lielbritānijas izstāšanos no ES.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra