Lielbritānijas uzņēmums “Harbour Energy” pagājušā gada nogalē piekritis noslēgt 11,2 miljardus ASV dolāru vērtu darījumu par “Wintershall Dea” naftas un gāzes aktīvus iegādi, ziņo aģentūra Reuters.

“Wintershall Dea” ir viena no lielākajām neatkarīgajām naftas un dabasgāzes kompānijām Eiropā, kuras 72,7% akcijas pieder vācu uzņēmumu grupai BASF, un daļa arī Pēterim Avenam daļēji piederošajai investīciju kompānijai “LetterOne”.

Lielākais Lielbritānijas Ziemeļjūras naftas un gāzes ražotājs “Harbour Energy” (“Harbour”) cenšas paplašināties ārpus Apvienotās Karalistes pēc tam, kad valdība pēc enerģijas cenu lēciena 2022. gadā noteica nozarei neplānotās peļņas nodokli, raksta Reuters .

Kā norādījusi “Harbour” izpilddirektore Linda Kuka, uzņēmums laika gaitā turpinās paplašināties. “Mūsu nozarē mērogs kļūst arvien svarīgāks. Ne tikai tāpēc, lai nodrošinātu nozīmīgumu investoru acīs, bet arī lai nodrošinātu piekļuvi dažādiem lēta kapitāla avotiem.”BASF, “LetterOne” un “Harbour Energy” līgums paredz “Wintershall Dea” ieguves un attīstības aktīvu, izpētes tiesību Norvēģijā, Argentīnā, Vācijā, Meksikā, Alžīrijā, Lībijā, Ēģiptē un Dānijā, kā arī Wintershall Dea oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas (CCS) licences nodošanu “Harbour”.

Vācijas ķīmijas un farmācijas kompānija Bayer pirmdien paziņoja, ka pēc apvienošanās ar Monsanto pārtrauks ASV lauksaimniecības uzņēmuma nosaukuma izmantošanu.

Bayer nosaukums uzņēmumā saglabāsies. Monsanto nosaukuma izmantošana tiks pārtraukta," norāda kompānija.

Bayer vēsta, ka šo apvienošanās darījumu paredzēts pabeigt ceturtdien.

Laikraksts Handelsblatt ziņo, ka apvienotās kompānijas nosaukums būs Bayer Crop Science.

Kā ziņots, Eiropas Komisija (EK) martā apstiprināja Bayer ieceri pārņemt Monsanto.

EK pērn augstā sāka padziļinātu izmeklēšanu attiecībā uz šo darījumu saistībā ar bažām, ka tas varētu samazināt konkurenci nozīmīgu lauksaimniecības produktu tirgū.

Taču kopš tā laika Bayer īstenojis vairākus pasākumus, lai iegūtu EK apstiprinājumu, tostarp piekritis pārdot agroķīmijas biznesa daļas Vācijas konkurentam BASF. Savukārt marta sākumā BASF arī parakstīja vienošanos, kas paredz Bayer dārzeņu sēklu biznesa iegādi.

Augusts finanšu tirgos pavēris durvis lielākai nervozitātei.

Šomēnes pasaules lielākie akciju tirgi piedzīvojuši jau divas visai sāpīgas tirdzniecības sesijas, kad cenu raksturojošo indikatoru vērtība noplanē zemāk uzreiz aptuveni par 3%.

Šobrīd viens no populārākajiem vārdiem finanšu pasaulē ir – recesija. Pašlaik, šķiet, tiek zīlēts, nevis - vai, bet kad tieši tā sevi pieteiks un cik dziļa tā būs. Bažas rada vairāku nozīmīgāko pasaules tautsaimniecību ekonomikas dati – Vācijas IKP ceturksnī līdz jūlijam, salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, izrādījās nedaudz sarucis. Par savu peļņu brīdinājuši tādi šīs valsts smagsvari kā Daimler, BASF, Continental, Henkel, Deutsche Lufthansa, Metro, Siemens utt. Savukārt Ķīnas rūpniecības apmēri jūlijā auguši par 4,8%. Virspusēji tas varētu šķist daudz, lai gan Ķīnas gadījumā šāds pieaugums ir zemākais 17 gadu laikā. Tas arī jūtami atpalika no analītiķu pirms tam prognozētajiem 6%. Uz sarežģījumu radara atrodas arī tirdzniecības kari un potenciāli smaga Brexit piezemēšanās. Valdot šādam fonam, arvien lielāka daļa, šķiet, padomā vairākas reizes pirms lielāku risku uzņemšanās.

Latvijas uzņēmējam Jevgenijam Gombergam Igaunijā piespriests cietumsods par nodokļu mahinācijām darījumos ar zeltu, ziņo Igaunijas mediji. Laikraksts «Postimees», atsaucoties uz avīzi «Aripaev», vēsta, ka Harju apriņķa tiesa atzinusi Gombergu un viņa Igaunijas uzņēmumu «Deoro Trade» par vainīgu liela apmēra nodokļu mahinācijās darījumos ar zeltu.

Gombergam piespriests četru gadu cietumsods, taču reāli viņam ieslodzījumā būs jāpavada divi mēneši. Pārējais soda termiņš ir nosacīts, un Gombergs to varēs pavadīt brīvībā, ja vien četru gadu pārbaudes laikā nepastrādās citu noziegumu.

Savukārt uzņēmumam «Deoro Trade» tiesa nolēmusi noteikt 3,2 miljonu eiro naudassodu, kas jāsamaksā pa daļām 12 mēnešu laikā. Spriedumu var pārsūdzēt. TV3 raidījums «Nekā personīga» 2016.gadā skaidroja, ka šajā lietā izmantota krāpšanas shēma, kurā sākumā persona legāli nopērk investīciju zeltu, ko ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) neapliek, jo 99,9.proves zelts ir naudas ekvivalents. Zelta stieņus pārkausē par zemākas proves zeltu un par darījumiem ar tādu dārgmetālu PVN jau ir jāmaksā.

Latvijā ar graudkopību mazākā un lielākā apmērā nodarbojas vismaz 1200 saimniecības, no kurām jau vairāk nekā puse ir reģistrējusies graudu tirdzniecības platformā "Agroplatforma.lv".

Pērnvasar platforma bija piesaistījusi vairāk nekā 300 Latvijas lauksaimniecības uzņēmumus. "Intensīvā darbā esam izcīnījuši savu pozīciju tirgū – lauksaimnieki zina, ka pie mums var iegūt ļoti konkurētspējīgu cenu par graudiem, kā arī mājaslapā ir daudz noderīgas aktuālās informācijas par notiekošo nozarē. Vienas graudu tonnas pārdošana mūsu platformā ir bijusi vidēji par 2,5 līdz 5 eiro izdevīgāka nekā citos kanālos, taču platformas izmantošana saistīta ar nopietnu ieradumu maiņu, kas prasa pamatīgu uzticības kredītu. Lielākais izaicinājums ir pārliecināt mūsu esošos un potenciālos klientus, ka šis ir drošs un efektīvs veids, kā strādāt ar saviem graudiem," saka Juris Kazulis, SIA "AgroPlatforma" līdzdibinātājs.

Eiropas Komisija (EK) otrdien apstiprinājusi 2,9 miljardu eiro vērtas subsīdijas no 12 dalībvalstīm, lai palīdzētu uzņēmumiem izstrādāt nākamās paaudzes elektrisko automobiļu akumulatorus.

Šis finansējums ir daļa no Eiropas centieniem iegūt lielāku daļu akumulatoru tirgū, kurā šobrīd dominē Ķīnas, Dienvidkorejas un Japānas ražotāji.

Subsīdijas piešķirs Austrija, Beļģija, Francija, Grieķija, Horvātija, Itālija, Polija, Slovākija, Somija, Spānija, Vācija un Zviedrija.

EK jau līdz 2019.gada beigām atsevišķā projektā, kas ietvēra septiņas dalībvalstis, bija apstiprinājusi 3,2 miljardu eiro atbalsta sniegšanu. Šī pirmā partnerība aptvēra 17 uzņēmumus, tostarp BMW, BASF un "Solvay".

Savukārt otrdien apstiprinātais projekts līdz 2028.gadam apvienos 42 uzņēmumus, tostarp BMW, "Fiat" un "Tesla".

Aptverot visu procesu no izejmateriāliem līdz otrreizējai pārstrādei, šis projekts ietver arī jaunuzņēmumu izveidi un sniedz sadarbības iespējas ar daudzām izpētes organizācijām un universitātēm.

Fonds “East Capital Real Estate Fund IV” parakstījis līgumu par divu modernu 10 stāvu biroju ēku “Duetto A” un “Duetto B” iegādi Viļņā.

Kompleksa kopējā iznomājamā platība ir 17 260 kvadrātmetri, un darījums tiks noslēgts šī gada jūnija sākumā. Abu biroju kompleksa ēku būvniecību 2017. un 2019. gadā pabeidza viens no vadošajiem Baltijas nekustamo īpašumu attīstītājiem “YIT Lietuva”.

Pateicoties pārdomātajai atrašanās vietai blakus Viļņas rietumu apvedceļam, kas savieno Viļņas priekšpilsētas ar galvaspilsētas centru, komplekss sniedz ērtu piekļuvi Kauņas un Rīgas šoseju nobrauktuvēm.

Iznomājamās “Duetto A” un “Duetto B” ēkas nodrošina ērtas, rentablas un videi draudzīgas biroja telpas, kas atbilst mūsdienu darba prasībām. Starp nomniekiem, kas izvēlējušies kompleksu kā savu galveno mītni Lietuvā, ir tādi pazīstami zīmoli kā “RIMI Lietuva” (daļa no “ICA Gruppen”), BASF, “Intrum”, “Schneider Electric”, kā arī pašvaldību apkures un ūdenssaimniecības uzņēmumi.

Latvijas pilsoņa Pētera Avena aktīvu vērtība, neraugoties uz ES un ASV sankciju ietekmi, pieaugusi par aptuveni miljardu ASV dolāriem, liecina “Bloomberg Billionaires Index” dati uz šā gada 1.martu.

Tā ir aptuveni tikpat liela summa, cik gada laikā Latvija piesaista ārvalstu tiešajās investīcijās. Ja 2022.gada maijā saskaņā ar “Bloomberg” aplēsēm Avens bija 5,3 miljardus ASV dolāru vērts, tad tagad viņa turība lēšama 6,31 miljarda ASV dolāru apmērā. Planētasbagātāko cilvēku sarakstā viņš ierindojies 429 vietā.

Ņemot vērā Avenam noteiktās Eiropas Savienības un ES sankcijas, šobrīd viņa aktīvi ir iesaldēti un līdz ar to arī investīciju iespējas ir ierobežotas.

Latvijā procesu komentētājs Dans Titavs, kurš savulaik bijis arī premjera Einara Repšes padomnieks, vēlāk arī aizsardzības ministra biroja vadītājs, savā “Titava Laboratorijas” Youtube kanālā pauda dažādi vērtētu viedokli, ka varbūt mums ir vērts ļoti pragmātiski un Latvijai izdevīgi strādāt pie tā, lai Avenam sankcijas noņemtu un viņa miljardi tiktu ieguldīti Latvijā, piemēram, jaunas dronu rūpnīca būvniecībā, tā stiprinot arī Latvijas aizsardzības spējas. “Var nebūvēt tieši dronu rūpnīcu, bet ko citu – galvenais, lai Avens, kurš Krievijā ieguldījis milzu naudu, to iegulda Latvijā un tā pierāda savu lojalitāti Latvijai,” tā Dans Titavs.

Eiropas Savienības (ES) Vispārējā tiesa ceturtdien atcēlusi Eiropas Komisijas (EK) 2013.gadā noteikto daļējo aizliegumu insekticīda fipronila izmantošanai, apmierinot Vācijas ķīmijas giganta BASF sūdzību.

Vienlaikus tiesa atstājusi spēkā EK noteikto daļējo aizliegumu izmantot trīs neonikotinoīdu grupas augu aizsardzības līdzekļus - tiametoksamu, imidakloprīdu, klotianidīnu, kas tiek vainoti par bišu populāciju nogalināšanu. Tomēr attiecībā uz šiem līdzekļiem ES jau spērusi radikālāku soli, aprīļa beigās vienojoties pilnībā aizliegt to lietošanu ārtelpās. Sūdzību par šo līdzekļu daļēju aizliegšanu bija iesniegušas Vācijas ķīmijas kompānijas «Bayer» un «Syngenta».

Attiecībā uz fipronilu tiesa nolēma, ka EK nav pilnībā novērtējusi sekas tā daļējam aizliegumam, kad pieņēma attiecīgo lēmumu 2013.gadā.

Tiesas lēmums atceļ ierobežojumus fipronilu lietot tikai siltumnīcās un uz augiem, kas tiek novākti pirms ziedēšanas, tādiem kā puravi un sīpoli.

Austrāļu traģiskā līderība saslimstībā ar melanomu tiek skaidrota ar dabas apstākļiem, bet ādas vēža augšupejošā skala ASV ir saistīta ar nelabvēlīgu tirgus regulējumu. Pret sauļošanās krēmiem liberālās Eiropas ieguvums ir mazāks saslimstību skaits.

Pēc šā gada karstās vasaras biznesa un ekonomikas ziņu vietne Quartz prognozē, ka amerikāņu saslimstība ar melanomu turpina pieaugt, šā ādas vēža paveidam gadā pārsniedzot 22 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Situācija ASV ir sliktāka par Ziemeļamerikas vidējo rādītāju – 21,1 saslimšanas gadījumu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Teksasas starptautiskais melanomas pētniecības fonds AIM at Melanoma skaidro, ka rekordaugstā saslimstība ar melanomu Austrālijā un Jaunzēlandē ir saistīta ar to atrašanos vistuvāk ozona caurumam atmosfērā virs Antarktīdas. Šajās zemēs saslimstību daudzums ir 54,1 gadījums uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju gadā. Salīdzinot ar Eiropu, Austrālijas sievietes ar sevišķi bīstamo ādas vēža paveidu saslimst desmit reizes biežāk, bet Austrālijas vīrieši – pat 20 reizes biežāk, lēš CNN.