Reprezentatīvā auto iegādes vērtībā iekļausim arī papildu aprīkojuma iegādes izmaksas.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) esot konstatējis, ka automobiļa vērtība mākslīgi tiek samazināta, bet samazinātās vērtības apmērā automašīnas pārdevējs atgūst neiegūtos līdzekļus, piemēram, veicot automobilim uzlabojumus.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma normas paredz summas apmēru, virs kuras automobilis tiek uzskatīts par reprezentatīvo automobili (šobrīd - vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa pārsniedz 50 000 eiro).

Ministru kabinetā tiek izskatīti grozījumi UIN likumā, kuri paredzēs, ka, lai noteiktu, vai automobilis kvalificējas vai nekvalificējas reprezentatīvā automobiļa statusam, VID, balstoties uz likuma «Par nodokļiem un nodevām» 23.panta četrpadsmito daļu (tā saucamais darījuma ekonomiskās būtības izvērtēšanas faktors), papildus vērtē, vai automobiļa vērtība nav mākslīgi samazināta, vērtējot veiktās papildus izmaksas par automobili.

Rīgā dzīvojošajiem joprojām jārēķinās ar lielāku dzīves dārdzību nekā Igaunijas un Lietuvas galvaspilsētu iedzīvotājiem, liecina Swedbank Finanšu institūta Baltijas valstīs veiktais pētījums.

Šogad par pārtiku, mājokli un transportu Rīgas ģimenēm jāatvēl 764 eiro mēnesī, Tallinā – 709 eiro mēnesī, bet Viļņā – 630 eiro mēnesī. Lielākais klupšanas akmens rīdzinieku ikdienā ir pieaugošie izdevumi par mājokli (kamēr kaimiņu galvaspilsētās tie mazinājušies), augstākās sabiedriskā transporta izmaksas un zemākie vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas un ģimenes valsts pabalstu saņemšanas.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo gadu laikā ir palielinājušies, kaut arī šis pieaugums ir bijis atšķirīgs. Kopš 2018. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga. Pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums vērojams Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par vairāk nekā trešo daļu jeb par 38% lielāka.

Iepazīstinot ar jauno Land Rover flagmaņa Range Rover paaudzi, britu ražotājs pamatoti varēja lepoties, akcentējot, kādai jābūt piecu gadu desmitu ražošanas pieredzes un moderno tehnoloģiju sinerģijai. Jaunais auto pilnībā atspoguļo moderno luksusu, sniedzot autovadītājam un pasažieriem vairāk izsmalcinātības un individualizēšanas nekā jebkad agrāk.

“Jaunais Range Rover ir ideāls piemērs mūsu redzējumam par to, kā radīt pasaulē visiekārojamākos luksusa automobiļus pat visprasīgākajiem klientiem. Tas ir atvēris jaunu nodaļu inovatīvo risinājumu unikālajā vēsturē, kas jau vairāk nekā 50 gadus ir Range Rover īpašā iezīme,” komentē Juste Jaruše, Jaguar Land Rover zīmola vadītāja Baltijas valstīs.

Baltijas tirgū šis modelis būs pieejams no janvāra, un pirmie pasūtītie automobiļi klientiem tiks piegādāti pavasarī. Uzlādējamais hibrīds (PHEV) un SV versijas pasūtījumiem būs pieejamas jau no janvāra.

Jaunās paaudzes sniegtās iespējas

Range Rover izmantotā jaunās paaudzes virsbūves konstrukcija ir kļuvusi par modeļa uzlabojumu pamatu. Modulārās arhitektūras (MLA-Flex) virsbūve izceļas ar savu īpašo stingrību un jauna līmeņa trokšņu izolāciju.

Šogad arvien vairāk savu popularitāti lietotu automobiļu tirgū nostiprina dīzeļi, informē Auto asociācija.

Vairāk nekā 85% no ievestajiem vieglajiem pasažieru automobiļiem (M1) ir ar dīzeļdzinēju aprīkoti, kas ir par 3,4 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada. Arī ievestā automobiļa vecums palielinājies līdz 11 gadiem, kas ir par ceturtdaļu gada lielāks, un nemainīgi – Vācija ir pārliecinoša vairākuma automobiļu iepriekšējā reģistrācijas valsts. Gandrīz puse ievesto automobiļu nāk no Vācijas.

2018. gada pirmajā pusē par 6% ir samazinājies lietotu pasažieru automobiļu imports, un līdz 30. jūnijam tika ievesti nedaudz vairāk par 23 000 lietotu vieglo pasažieru automobiļu, kas ir par 1500 vienībām mazāk nekā gadu iepriekš attiecīgajā laika posmā. Kur palika šie 1500 automobiļu pircēji? 400 nopirka jaunus automobiļus, bet atlikušie 1100+ izvēlējās automobili nemainīt, jo, iespējams, cena automobilim ar nodokļiem nelikās vairs tik pievilcīga.

"Lexus" luksusa sedans "ES 300h" sper soli uz priekšu nākotnē, nomainot tradicionālos durvju spoguļus ar augstas izšķirtspējas digitālajām kamerām, kas rāda reāllaika attēlus monitoros, kas atrodas automobiļa iekšpusē. Jaunā tehnoloģija būs pieejama Latvijā šā gada rudens otrajā pusē.

Sākotnēji šī jaunā tehnoloģija ieviesta Japānā 2018. gadā kā pasaulē pirmā, kas paredzēta sērijveida ražošanas automobilim.

Jaunā sistēma aizstāj tradicionālos durvju spoguļus ar kompaktām ārējām augstas izšķirtspējas kamerām, kas savienotas ar automobilī esošiem monitoriem. Tie sniedz uzlabotu skatu aiz automobiļa un netālu no automobiļa visos braukšanas apstākļos, mazinot vai pat likvidējot autovadītāja aklos punktus un automātiski pielāgojoties izvērsta skata rādīšanai, kad automobilis veic pagriezienu vai veic apgriešanās manevru.

Šīs tehnoloģijas debija Eiropā notiks martā, 2020. gada Ženēvas autoizstādē.

"Lexus Baltic" vadītājs Raigo Kaseorgs stāsta, ka "Lexus" turpina īstenot savu apņemšanos, proti, padarīt saviem klientiem pieejamas modernizētas tehnoloģijas, tādējādi sasniedzot augstāku drošības un ērtības līmeni.

Saeima šodien nolēma sākt darbu pie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas virzītajiem, uzņēmēju organizāciju rosinātajiem grozījumiem reprezentatīvā automobiļa vērtības sliekšņa palielināšanai no 50 000 eiro līdz 75 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Izskatīšanai komisijās nodoti grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un saistītie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā.

Deputāts Andris Kulbergs (AS), kurš ir arī Auto asociācijas vadītājs, iepriekš komisijas sēdē skaidroja, ka līdzšinējais slieksnis noteikts 2007.gadā, tas mainīts 2014.gadā Latvijā ieviešot eiro, bet kopš tā laika nav mainīts. Līdz ar to esošais slieksnis uzņēmumiem padara neizdevīgu gandrīz jebkura elektroautomobiļa reģistrāciju Latvijā, kā arī liela daļa uzņēmumu izmantotu auto tiek uzskatīti par luksusa auto, lai gan tādi nav, piemēram, kravas minibusi.

Tāpat Kulbergs norādīja, ka būtu jālabo vēl divas kļūdas, kuras nav iekļautas šajos grozījumos, piemēram, patlaban luksusa auto statuss tiek saglabāts līdz pat auto kalpošanas laika beigām, lai gan tas jau esot "nobraukts līdz kliņķim" un tā vērtība tuvojas nullei. Kulberga ieskatā, luksusa auto statuss būtu jāsaglabā piecus gadus no reģistrācijas brīža.

Pēdējo divu gadu laikā Rīgā ir bijis manāms jauno projektu pieaugums, lai gan Viļņa jauno projektu būvniecībā aizvien saglabā līdera pozīcijas.

Tieši Viļņā tiek būvēti dzīvokļu skaita ziņā ievērojamākie projekti, Rīgai pēc šī rādītāja ieņemot otro vietu. Savukārt platības ziņā lielāki dzīvokļi jaunajos projektos ir Rīgā un Tallinā. Šīs un citas atšķirības iezīmējušās DNB bankas sadarbībā ar nekustamo īpašumu attīstītāju Ober-Haus veiktajā apskatā par jauno projektu attīstību Baltijas valstu galvaspilsētās.

Kopš 2015. gada sākuma Rīgā uz 1000 iedzīvotājiem jaunajos projektos ir parādījies 5,1 pilnībā pabeigts dzīvoklis, kas ir par 2 dzīvokļiem vairāk nekā 2013. – 2014. gadā. Tallinā kopš 2015. gada jaunajos projektos ir pieejami 8,6 pabeigti dzīvokļi, kas ir par 4,7 vairāk nekā divus gadus iepriekš. Bet Viļņā attiecīgi - 13,4 pabeigtie dzīvokļi, kas ir par 5,6 dzīvokļiem vairāk nekā iepriekš.

No 1.februāra iebraukšana Jūrmalā maksās trīs eiro līdzšinējo divu eiro vietā, un caurlaižu režīms darbosies visu gadu, nevis tikai vasaras sezonā, kā līdz šim, aģentūru LETA informēja pašvaldībā.

Noteikumus kūrortpilsētā lemts mainīt, lai mazinātu ik gadu pieaugošo satiksmes intensitāti un stimulētu braucējus izmantot videi draudzīgākus transporta veidus, skaidro pašvaldībā.

Jūrmalas domes priekšsēdētāja Rita Sproģe (ZZS) vienreizējās caurlaides cenas pieaugumu pamato ar apsvērumu, ka divi eiro nav pietiekams stimuls izvēlēties Jūrmalas apvedceļu vai videi draudzīgāku transportu.

Caurlaižu režīms Jūrmalā ir kopš 1996.gada, bet kopš 2013.gada tas atcelts ziemas sezonā.

Deklarēto jūrmalnieku īpašumā vai turējumā esošiem transportlīdzekļiem caurlaides, tāpat kā līdz šim, būs bez maksas.

Nemainīga paliks arī ilgāka termiņa iebraukšanas caurlaižu maksa. Nedēļas caurlaide septiņām dienām maksās 10 eiro, mēnesim jeb 30 dienām - 31 eiro, trīs mēnešiem jeb 90 dienām - 55 eiro. Caurlaide visam gadam jeb 365 dienām maksās 180 eiro, kas ir 0,49 eiro dienā, pusgadam jeb 180 dienām - 107 eiro, bet 270 dienām - 150 eiro.

Latvijā nostiprinājies uzskats, ka mazlietota auto iegāde nav ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekams darījums, sacīja Auto asociācijas vadītājs Ingus Rūtiņš.

Viņš skaidroja, ka pēdējo gadu laikā mazlietotu automobiļu iegādes darījumos izkristalizējusies krāpniecības shēma, tos pārdodot kā lietotas preces un rēķinā neuzrādot PVN, kam būtu jānonāk valsts kasē. Iepriekš PVN bija negodīgo tirgotāju papildus peļņas avots, jo tas netika nomaksāts valsts kasē, taču pēdējos gados, konkurencei saasinoties, pārdevēji atsakās arī no PVN tiesas un samierinās vien ar pāris simtu eiro komisiju par darījumu.

Tomēr automobilis, neatkarīgi no tā, vai tas ir jauns vai lietots, ir tāda pati prece kā jebkura cita, un tās pārdošanas gadījumā tas ir ar PVN apliekams darījums. Tiesa, izņēmums ir automobiļiem, kas ir bijuši privātpersonu īpašumā un par kuriem PVN ir pilnā apmērā samaksāts, tos iegādājoties.

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Auto Asociācija veikusi apdrošināšanas sabiedrību darbības novērtēšanu, anonīmi aptaujājot autorizēto un neatkarīgo virsbūvju remonta uzņēmumu pārstāvjus, kuru darbs ikdienā ir tieši saistīts ar apdrošināšanas sabiedrībām un kuri nodrošina apdrošināšanas sabiedrību klientu transportlīdzekļu remontu.

Šogad mērķis bija ne tikai noskaidrot labāko, bet arī paskatīties patiesībai acīs un uzzināt kuri ir tie, ar ko ciešākajiem sadarbības partneriem – autoservisiem – iet visgrūtāk, skaidro asociācijas pārstāvji.

Izvēloties apdrošināšanas kompāniju sava automobiļa apdrošināšanai, parasti pircējs salīdzina apdrošināšanas kompānijas piedāvāto segumu (pašrisks, apdrošināšanas summa u.c.), noteikumus un cenu. Parasti netiek domāts par to, kā būs tad, ja kaut kas notiks un automobilis būs jāremontē. Skaidrs, ka visi sola labu pieredzi, ātru remonta izmaksu saskaņošanu un augstu kvalitāti, bet nav iespēja salīdzināt objektīvi to, cik viegli sadarboties būs brīdī, kad apdrošināšanas kompānijai radīsies nepieciešamība veikt izmaksu un atgriezt auto uz ceļa pēc negadījuma. Var jautāt draugiem vai darba kolēģiem, bet tie varēs pastāstīt tikai par tādu sadarbību, kad viss rit labi, jo nav bijuši negadījumi, kad apdrošināšanas kompānija veiktu izmaksas viņiem. Iespējams, ka kādam būs arī remonta pieredze, bet tad tā visticamāk būs tikai ar vienu konkrētu apdrošināšanas kompāniju un nebūs pietiekami plašs skatījums uz tirgu kopumā.

VSIA «Autotransporta direkcija» sadarbībā ar AS «Pasažieru vilciens» uzsāk informatīvu kampaņu «Pamēģini sabiedrisko!», lai motivētu Latvijas iedzīvotājus pārsēsties no privātā automobiļa sabiedriskajā transportā, tādējādi ne vien mazinot satiksmes sastrēgumus, bet arī ietaupot resursus un saudzējot vidi.

Šobrīd Latvijā vidējais braucēju skaits vienā vieglajā automobilī ir no 1,6 līdz 1,9 personām. Uz 1000 iedzīvotāju ir reģistrēti vairāk nekā 350 automobiļi, kuru skaits turpina palielināties, īpaši Rīgā un Pierīgā. Līdz ar to veidojas arvien lielāki sastrēgumi, liekot iedzīvotājiem ik dienas vairāk laika pavadīt ceļā, kā arī atstājot negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi.

Saskaņā ar pētījumu centra SKDS datiem kā galvenos argumentus par labu sabiedriskā transporta izmantošanai Latvijas iedzīvotāji visbiežāk min izdevīgāku cenu, jo sabiedriskā transporta biļete izmaksā daudz lētāk nekā degviela, automobiļa remonts, apdrošināšana, nodokļi utt.; blakus dzīvesvietai vai darbam esošas pieturvietas; piemērotu transporta kustības grafiku un citu transporta līdzekļu neesamību. Savukārt biežāk izplatītākie iemesli, kāpēc tomēr atteikties no sabiedriskā transporta pakalpojumiem, ir iedzīvotāju rīcībā esošais privātais vai darba automobilis (SKDS aptaujas, 2017–2019).

Zivju pārstrādes uzņēmuma «Brīvais vilnis» akcionāri pirmdien ārkārtas sapulcē iecēla padomi jaunā sastāvā, sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Viņš pastāstīja, ka uzņēmuma padomē ir iecelts Guntis Bergs, Indra Amatniece un Sarmīte Šīne. Jaunievēlētie padomes locekļi kādreiz strādājuši «Brīvajā vilnī», bet pirms izvēlēšanas padomē ar uzņēmumu kādu laiku nav bijuši saistīti.

Babris teica, ka padomes priekšsēdētājs vēl nav zināms, jo «Brīvā viļņa» jaunieceltajiem padomes locekļiem vēl ir savstarpēji jāvienojas par to, kurš no viņiem būs padomes priekšsēdētājs. Taču, visticamāk, tas būs Bergs, pieļāva Babris.

Tāpat «Brīvā viļņa» valdes priekšsēdētājs pastāstīja, ka akcionāru sapulcē nolemts konvertēt «Brīvā viļņa» akcijas uz vārda akcijām. «Tā kā mēs izstājāmies no biržas, izmainījām statūtus un pārejam uz vārdiskām akcijām. Attiecīgi, mēs vairs neturēsim akcionāru sarakstu depozitārijā, bet pie sevis,» sacīja Babris, skaidrojot, ka tādējādi kompānijai nebūs jāmaksā par šo pakalpojumu depozitārijam «Nasdaq CSD».

"Lexus" iepazīstinājis ar savu pirmo elektroauto – "UX 300e" –, kas enerģiju uzglabā tikai akumulatoros (BEV) un ko raksturo UX uzbūve un funkcionalitāte.

2019. gada Tokijas autoizstādē "Lexus" atklāja savu globālo elektrifikācijas stratēģiju, kuras nosaukums ir “Lexus Electrified”.

"Lexus Baltic" vadītājs Raigo Kaseorgs stāsta: ""UX 300e" ir pirmais ražošanas modelis, kam pamatā ir "Lexus Electrified" stratēģija. "Lexus" inženieri gan saglabājuši neskartu UX krosovera atšķirīgo dizainu un raksturlielumus."

"Lexus" inženieri spējuši likt lietā jauno elektrisko piedziņu, lai uzlabotu automobiļa sniegumu uz ceļa. Tajā pašā laikā "UX 300e" ir viens no klusākajiem saloniem savā klasē. "UX 300e" dinamisko veiktspēju gūst, pateicoties zemajam smaguma centram, kas izriet no motora un akumulatora novietojuma zem automobiļa virsbūves. "UX 300e" braukšanas režīma izvēles funkcija sniedz iespēju vienmērīgi palielināt un samazināt ātrumu atbilstoši situācijai.

Tirdzniecības parka Alfa autostāvvietās ir ieviestas jaunas ceļazīmes ar maksimālo stāvēšanas ilgumu četras stundas, teikts paziņojumā medijiem.

No šā gada 30. oktobra katram autovadītājam uz automobiļa priekšējā paneļa ir jānorāda informācija par laiku, cikos transportlīdzeklis ir novietots stāvvietā.

«Esam novērojuši, ka autovadītāji savus transporta līdzekļus bieži atstāj t/p Alfa autostāvvietās, lai dotos darba gaitās uz tuvējiem birojiem vai pārsēstos uz sabiedrisko transportu, kas ērti un ātri aizved tos uz pilsētas centru, lai gan šīs stāvvietas ir paredzētas tirdzniecības parka apmeklētājiem. Lai risinātu šo problēmu, esam izvietojuši jaunas ceļazīmes, kas nosaka t/p Alfa autostāvvietu izmantošanas laiku līdz četrām stundām. Tas ir pietiekami gan garākai iepirkšanās tūrei, gan kino apmeklējumam,» atzīst t/p Alfa vadītāja Irīna Toropova.

Automobiļu uzņēmums Volvo Cars un taksometru pakalpojumu firma Uber prezentējusi kopīgi izstrādātu ražošanas automobili, kas spēj braukt patstāvīgi.

Uber un Volvo Cars 2016. gadā noslēdza inženiertehnoloģiju sadarbības līgumu un kopš tā laika izstrādājuši vairākus prototipus ar mērķi paātrināt uzņēmuma autonomo automobiļu izstrādi. Volvo XC90 SUV ir pirmais ražošanas automobilis, kas apvienojumā ar Uber autonomās braukšanas sistēmu spēj braukt pilnīgi patstāvīgi.

XC90 bāzes automobilis ir aprīkots ar galvenajām drošības funkcijām, kas ļauj Uber instalēt savu autonomās braukšanas sistēmu, kas, iespējams, ļaus nākotnē izmantot pašbraucošos automobiļus Uber tīklā kā autonomas koplietošanas pakalpojumu.

Volvo Cars autonomajai braukšanai gatavā ražošanas automobiļa svarīgākās īpašības ir vairākas rezerves sistēmas stūrēšanas un bremzēšanas funkcijām, kā arī akumulatora rezerves jauda. Ja kāda no primārajām sistēmām kāda iemesla dēļ nespēj darboties, rezerves sistēmas ir ieprogrammētas nekavējoties apturēt automobili.

Šā gada 20. septembrī Hannoverē, Vācijā tiks atklāta viena no pasaulē lielākajām un prestižākajām komercauto izstādēm IAA Nutzfahrzeuge. Šogad pirmoreiz tajā būs apskatāms arī Latvijā pārbūvēts Volkswagen Crafter, kas 25 tūkstošus eiro vērtas apdares rezultātā ieguvis luksusa automobiļa izskatu – izmantojot kvalitatīvus materiālus, pilnībā pārveidots automašīnas salons.

Deviņvietīgā automobiļa pārbūvi veicis pašmāju uzņēmums «Universāls LTD», kas ar dažādu automašīnu pārbūvi un apdari nodarbojas 26 gadus. Spēkrata pilnveidošana aizņēmusi divus mēnešus. «Volkswagen Crafter uzstādīti pašu ražoti sēdekļi, būtībā viss salons pārbūvēts no jauna, iegūstot luksusa izskatu. Visu sēdekļu, kā arī instrumentu paneļa un stūres apdarē izmantoti dabīgās ādas materiāli,» stāsta uzņēmuma tirdzniecības direktors Māris Žukovskis.

«Auto izstāde Hannoverē ir būtisks notikums ikvienam industrijas pārstāvim, un ir pamats lepoties, ka pirmoreiz tajā būs apskatāms arī Latvijā pārbūvēts Volkswagen Crafter. Tā ir iespēja starptautiskai publikai demonstrēt Volkswagen spēkratu priekšrocības, kā arī izcelt pašmāju talantus auto pārveides jomā. Tas ir kārtējais pierādījums, ka mazā Latvija ir konkurētspējīga starptautiskā līmenī ļoti daudzveidīgās jomās,» saka Volkswagen komerctransporta zīmola vadītājs Baltijas valstīs Māris Zoltners.

Biznesa un tehnoloģiju platformas “BiSMART” organizētajā konferencē “Biznesa forums 2023” plašākai publikai pirmoreiz Latvijā tika prezentēts jaunais BMW iX1 elektroauto, kurš ir pirmais X1 modelis ar pilnībā elektrisku piedziņu.

“Lai attīstītu aprites ekonomiku, BMW jauno automobiļu ražošanas procesā izmanto aptuveni 30 % otrreizēji pārstrādātu un atkārtoti izmantojamu materiālu, kas nāk no iepriekšējo paaudžu lietotajiem automobiļiem. Taču tuvākajā nākotnē BMW grupas mērķis ir palielināt otrreiz pārstrādājamo materiālu izmantošanu jaunu automobiļu ražošanā līdz pat 50 %. BMW arī turpmāk stiprinās savas pozīcijas kā viens no inovatīvākajiem un ilgtspējīgākajiem auto ražotāju zīmoliem, kas jau šogad klientiem piedāvās 13 pilnībā elektriskus BMW modeļus. Savukārt, nupat prezentētais BMW iX1 ir uzskatāms paraugs tam, ka, izvēloties elektroauto, nav jāatsakas no klasiskām automobiļu vērtībām – mūsdienīgs dizains un videi draudzīga jauda ir jaunais mašīnbūves virziens,” prezentācijas laikā norādīja Andris Ustups, BMW autosalona vadītājs.

Šobrīd Latvijā ir pieejami divu veidu pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili, – taksometru un tā saucamie «balto numuru» pārvadājumi.

Lai arī pasažieris saņem šķietami vienādu pakalpojumu – braucienu līdz izvēlētajam galamērķim, veids, kā pakalpojumu pieteikt un apmaksāt, ir dažāds. Tāpat atšķiras abu pakalpojumu sniedzēju atpazīšanas zīmes. Arī institūcijas, kas izsniedz dokumentus, lai komersants varētu nodrošināt šo pakalpojumu, ir dažādas. Tomēr Taksometru vadītāju reģistrā ir jābūt reģistrētiem pilnīgi visiem automobiļu vadītājiem, kuri veic pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili, skaidro Autotransporta direkcijā.

Izsaukšana un norēķini

Taksometra pakalpojumus pasažieris var pieteikt telefoniski, zvanot pa izvēlētā pakalpojuma sniedzēja norādīto tālruņa numuru, caur aplikāciju / tīmekļvietni vai nolīgstot uz ielas. Norēķināties par braucienu var, maksājot skaidrā vai bezskaidrā naudā. Apmaksa tiek veikta pēc brauciena, pamatojoties uz taksometra skaitītāja rādījumu. Pēc apmaksas veikšana pasažierim ir jāsaņem čeks. Tāpat taksometriem ir tiesības braukt pa sabiedriskā transporta joslu, kas ir priekšrocība sastrēgumu laikā. Savukārt, tā saucamo, «balto numuru» pakalpojuma sniedzējus var pieteikt tikai caur aplikāciju / tīmekļvietni. Arī norēķināties par braucienu var tikai caur konkrēto aplikāciju / tīmekļvietni. Nodrošinot šādu komercpārvadājumu, automobilim nav jābūt aprīkotam ar taksometra skaitītāju.

VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU) saņēmis deviņas jaunas MAN TGS 33.420 6x4 ceļa tīrīšanas tehnikas, informē uzņēmumā.

«Kravas automobiļi ir multifunkcionāli - trīspusēji pašizgāzēji ar 13 kubikmetru lielu kravas kastes tilpumu, un tie tiks izmantoti dažādu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai, lai nodrošinātu satiksmes drošību un autoceļu caurbraucamību. Ziemas sezonā šiem kravas automobiļiem uzstāda ziemas aprīkojumu – priekšējo lāpstu, sānu lāpstu sniega tīrīšanai un sāls-smilts kaisītāju autoceļa seguma apstrādei ar pretslīdes materiāliem. Savukārt vasarā tos izmanto bedru remonta darbos un dažādu kravu pārvadāšanai. Jaunos kravas automobiļus jau pielieto LAU Rēzeknes, Liepājas, Alūksnes, Jelgavas, Talsu, Valmieras un Rīgas struktūrvienībās,» skaidro LAU valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.

Attīstot depozīta iepakojuma pieņemšanas infrastruktūru Latvijā, vairāku pašvaldību būvvaldēs saskaņoti pirmie projekti par āra kiosku novietošanu depozīta iepakojuma pieņemšanai tirdzniecības vietu teritorijās.

Āra kiosku novietošana šobrīd saskaņota Alūksnes, Balvu, Gulbenes, Ķekavas, Ludzas, Mārupes, Ogres, Rēzeknes, Rīgas, Salaspils, Saulkrastu, Salacgrīvas un Talsu pašvaldībās.

Pieteikumu iesniegšanas un skaņošanas process turpinās arī pārējās Latvijas pašvaldībās. No 2022. gada 1. februāra, kad Latvijā darbību uzsāks depozīta sistēma, lielākajās tirdzniecības vietās iedzīvotāju ērtībai tukšo depozīta iepakojumu varēs nodot arī āra kioskos, kas atradīsies tirdzniecības vietu tiešā tuvumā. Kopumā Latvijā paredzēts novietot aptuveni 200 āra kioskus.

“Esam ļoti pateicīgi pirmajām pašvaldībām, kuras operatīvi un ātri saskaņojušas tirgotāju iesniegumus par ārtelpu depozīta iepakojuma pieņemšanas kiosku novietošanu. Tas apliecina arī novadu ieinteresētību un izpratni par depozīta sistēmas ieviešanas nozīmīgumu. Sniedzot iespēju nodot tukšo iepakojumu āra kioskos, kur būs iespējams izvietot vairākus taromātus, vēlamies atvieglot iepakojumu nodošanas procesu tai iedzīvotāju daļai, kuru mājsaimniecībās ikdienā tiek patērēts liels iepakoto dzērienu daudzums – tādā veidā lielu iepakojumu apjomu varēs nodot vēl ātrāk un efektīvāk. Šāds āra kiosku risinājums paredzēts arī apkaimēs, kur atrodas vairākas tirdzniecības vietas, tādējādi vairāki tirgotāji saviem pircējiem piedāvās vienu kopīgu iepakojuma nodošanas punktu,” komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Rīgas pašvaldība noteiks koplietošanas elektroskrejriteņu un velosipēdu ātruma ierobežošanas un novietošanas zonas pilsētā, tā Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē lēma deputāti.

Izmaiņas Koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas saistošajos noteikumos veiktas ar mērķi palielināt visu ceļu satiksmes dalībnieku drošību, ieviešot koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas noteikumus, ātruma ierobežojuma zonas un to novietošanas aizlieguma zonas.

Noteikumi paredzēs, ka koplietošanas transportlīdzekļu ātruma ierobežojuma zonas un novietošanas aizlieguma zonas tiks publiskotas pašvaldības datu publiskošanas portāla "Geo Rīga" tīmekļvietnes www.georiga.eu sadaļā "Satiksme un mobilitāte". Mērķa īstenošanai tika apzināti objekti un teritorijas, kur ieviešams ātruma ierobežojums, kā arī ieviešamas novietošanas aizlieguma zonas. Šie objekti, galvenokārt, atrodas Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, taču tiek apzinātas arī jaunas vietas.

Eiropas skrejriteņu operators “Bolt” skrejriteņu lietotājiem piedāvā jaunu risinājumu – inovatīvus skrejriteņu uzlādes punktus dažādās Rīgas vietās, ar mērķi uzlabot skrejriteņu pareizu novietošanu galvaspilsētā, vienlaikus atvieglojot citu satiksmes dalībnieku pārvietošanos.

Paredzams, ka šis risinājums ilgtermiņā palīdzēs arī mazināt vandāļu sagāzto skrejriteņu skaitu.

Kopumā Rīgā uzstādīti pirmie 12 skrejriteņu uzlādes punkti dažādās populārās vietās, kurās ik gadu novērojams augsts pieprasījums pēc “Bolt” skrejriteņiem. Uzlādes punkti pieejami Rīgas centrā, Skanstē, Teikā, Purvciemā, Ķengaragā, Mežciemā, Imantā, Zolitūdē. Pārskats par vietām pieejams arī “Bolt” lietotnē, atrodot uzlādes punktu pēc elektrības simbola.

Uzlādes punktos vienlaicīgi var veikt uzlādi 5 vai 10 skrejriteņiem, atkarībā no uzstādītā uzlādes punkta.

Jaunais risinājums ir bezvadu tehnoloģija un lietotājiem maksimāli ērts – lai veiktu skrejriteņu uzlādi, nav nepieciešami vadi, atsevišķi spraudņi vai akumulatoru nomaiņa. Pievienojot skrejriteni uzlādes punktā, uzlāde sākas automātiski un arī pats brauciens tiek noslēgts automātiski – šādos gadījumos lietotne neprasīs pievienot skrejriteņa fotogrāfiju. Uzlādes punktos ir iespējams uzlādēt tikai “Bolt” skrejriteņus.

Jūrmalas pašvaldība vēlas palielināt iebraukšanas maksu un turpmāk piemērot to visu gadu, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.

Sabiedrības viedokļa noskaidrošanai nodots saistošo noteikumu projekts "Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā".

Saistošo noteikumu projektā saglabāta pašreiz noteiktā nodevas administrēšanas kārtība, bet būtiskākās izmaiņas ir saistītas ar nodevas piemērošanas perioda noteikšanu visu gadu, sākot no 2023.gada 1.novembra un nodevas apmēra izmaiņām vienai dienai. Nodevu plānots mainīt no tagadējiem 2 eiro uz 3 eiro.

Tāpat saistošajos noteikumos precizēta caurlaižu pārreģistrācijas kārtība; precizēts transportlīdzekļa īpašuma tiesību iegūšanas brīdis, piemērojot nodevas atbrīvojumu jūrmalniekiem; vienkāršota pieteikšanās nodevas atvieglojumiem, un citi nosacījumi.

Zemas pievienotās vērtības darba vietas jeb zvanu centri - tā visbiežāk Latvijā tiek raksturoti Starptautiskie biznesa pakalpojumu centri (SBPC), šķietami konsekventi ignorējot to, ka tieši šī ir nozare, kas pēdējos gados sniegusi vienu no lielākajiem ieguldījumiem tādu nozīmīgu jomu attīstībā kā datu zinātne un robotika.

Vēsturiski veidojušies stereotipi ir novecojuši un zināmā mērā bremzē valsts ekonomisko attīstību. Atstājot novārtā šo būtisko nozari, mēs ne vien zaudējam darba vietas ar konkurētspējīgu atalgojumu, starptautisku darba vidi, izaugsmes iespējām, profesionālajām apmācībām un lērumu citu labumu, bet arī labprātīgi atsakāmies no mūsu pašu dzīves apstākļu uzlabošanas, neveicinot tādu saistīto jomu attīstību pilsētā kā modernu biroja ēku būvniecība, dzīvojamo platību attīstība, pilsētas infrastruktūras pilnveide u.c.

Lietuva, īpaši Viļņa, ir bijusi veiksmīgs piemērs tam, lai laikus pārkāptu šiem stereotipiem un jēgpilni valstiskā līmenī strādātu pie šīs nozares uzņēmumu piesaistes. Pēc jaunākajiem datiem Viļņā šobrīd izvietoti 78 SBPC, kas nodrošina 17 tūkstošus darba vietas. Lietuva pat ir gājusi soli uz priekšu un sākusi aktīvi attīstīt arī Kauņu kā pievilcīgu SBPC lokāciju.