Jaunākais izdevums

Poļi par franku kredītiem atbildību var likt uzņemties komercbankām, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc Šveices franka cenas revolūcijas janvāra vidū šīs valūtas attiecībās ar eiro ir iestājies nosacīts pamiers. Pašlaik eiro un franks turpina uzturēties paritātes rajonā (1 eiro = 1 franks), lai gan vēl nesen pasaule faktiski par kaut ko neizkustināmu uzskatīja gandrīz konstantu eiro cenas atrašanos pie 1,2 franku atzīmes. Protams, straujais franka vērtības kritums par labu nenāks Šveices eksportētājiem. Tāpat apdraudēts ir Šveices privātbanku sektors, kuram liela daļa ieņēmumu ir ārvalstu valūtās, bet izdevumu – frankos (visticamāk, sagaidīsim ziņas par darbinieku skaita apciršanu no Šveices banku puses). Tiesa gan, interesanti ir arī tas, ka straujais Šveices valūtas cenas pieaugums nestabilitāti var raisīt vairākās Austrumeiropas valstīs, kur populāri bijis ņemt kredītus šajā valūtā.

Polija sekos Ungārijai

Tiek ziņots, ka Polijā vien aptuveni 600 tūkstošiem hipotekāro kredītu ņēmēju aizdevumi paņemti frankos. Tādējādi pēkšņais zlota cenas kritums frankos gandrīz par 20% ievērojami sadārdzinājis šos kredītus (jāizdod daudz vairāk zlotu, lai varētu atdot apsolīto franku daudzumu). Katrā ziņā situācija Polijā, šķiet, ir pietiekami nopietna visai ekonomikas stabilitātei, jo ar palīdzības plānu valsts kredītņēmējiem solījusi nākt palīgā valdība. Proti, pašreizējā stadijā poļu plāns, šķiet, paredz, ka hipotekārie kredīti no frankiem būs jāpārvērš uz zlotiem, bet liela daļa ar šo procesu saistīto izmaksu būs jāuzņemas komercbankām, liecina pieejamā informācija. Polijā saistībā ar pēkšņi dārgākajiem franku kredītiem notikuši pat protesti. Tas ir saprotams – atsevišķos gadījumos franku kredīta zlotos nominētā atdodamā summa kopš 2008. gada nelabvēlīgu valūtu cenu izmaiņu ietekmē ir palielinājusies pat par 50%, raksta The Wall Street Journal (kopš 2008. gada rekordiem zlota vērtība frankos ir sarukusi par 52%). «Ja man ir izvēle starp banku un cilvēku interesēm, kas ņēmuši šos kredītus, es stāvēšu cilvēku pusē. Izmaksas būs uz banku, nevis mūsu budžeta rēķina,» teic Polijas premjerministre Eva Kopača.

Visu rakstu Pār Poliju nomākusies franku kredītu ēna lasiet 28. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

No jauna izsniegto kredītu zemās likmes atvieglojušas kredītu atmaksu

Dienas Bizness, 27.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību eiro no jauna izsniegto kredītu procentu likmes pērn turpināja sarukt, sasniedzot zemāko Latvijā kopš neatkarības atgūšanas novēroto līmeni, liecina Latvijas Bankas pārskatā publicētā informāciju.

No jauna izsniegto kredītu zemās procentu likmes arvien vairāk ietekmēja esošo kredītu procentu likmes, ļaujot nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām ietaupīt uz kredītu maksājumu rēķina, atviegloja kredītu atmaksāšanu, uzlaboja kredītu kvalitāti un veicināja patēriņu.

Zemo kredītu procentu likmju pozitīvo ietekmi uz nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību pieprasījumu pēc jauniem kredītiem mazināja trūkumi uzņēmējdarbības vides stabilitātē un paredzamībā, kā arī kredītņēmēju neatbilstība kredītiestāžu izvirzītajiem kredītu standartiem. Mājsaimniecību kredītu atlikuma procentu likmes 2017. gadā turpināja samazināties, taču daudz lēnāk.

Esošo mājokļa iegādei eiro izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme 2017. gadā svārstījās 2.2–2.3% līmenī, savukārt attiecīgā patēriņa kredītu un pārējo mājsaimniecībām izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme svārstījās 11,5–11,8% līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību 2014.gadā liecina, ka nebanku kreditēšanas tirgū bija vērojama tendence no jauna izsniegto kredītu samazinājumam, ko visbūtiskāk ietekmēja no jauna izsniegto distances kredītu samazinājums, tomēr distances kredītportfeļa apjoms pakāpeniski palielinājās līdz ar aktīvāku kredītu izsniegšanu gada nogalē, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija.

Palielinājās arī kavēto kredītu īpatsvars ar kavējumu līdz 90 dienām, kas varētu liecināt par to, ka līdz ar aktīvāku kreditēšanu 2014.gada 2.pusgadā ir pasliktinājusies no jauna izsniegto kredītu atmaksas kvalitāte.

Plaši izplatīts pakalpojums ir kredītu pagarināšana – 48,1% no kredītportfelī esošajiem līgumiem 2014.gadā tika pagarināti, bet 29,7% pagarināti 3 un vairāk reizes.

PTAC sagatavotā informācija par Latvijas nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību liecina, ka 2014.gada decembrī Latvijas Republikā darbojās 56 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nevajadzīga slepenība un izvairīšanās no tūlītēji konkrētu atbilžu sniegšanas nekādi nevairo uzticēšanos ministriju paustajam

Kad Valsts vides dienests (VVD) augusta beigās paziņoja, ka vēsturiski piesārņoto vietu sanācija Sarkandaugavas teritorijā Rīgas brīvostā jau pusē un projekts «norit saskaņā ar darbu un laika plānu», Dienas Bizness uzdeva VVD, Finanšu ministrijai (FM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) pāris jautājumus par projekta finansējumu un iespējamiem riskiem pazaudēt Šveices līdzfinansējumu. Tobrīd DB rīcībā gan nebija nekādu faktu, kas liecinātu, ka nozīmīgajā vides attīrīšanas projektā kaut kas nebūtu kārtībā. Vien nelāga pēcgarša pēc šī projekta virzības atspoguļojuma iepriekš, kad iesaistīto skaidrojumi par to, kam no Latvijas puses jāpiešķir līdzfinansējums un kādas tam var būt sekas, radikāli atšķīrās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pirms UBS īstenotas pārņemšanas no Credit Suisse izņemti 62,4 miljardi eiro

LETA--AFP, 24.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms Šveices bankas UBS īstenotas pārņemšanas no "Credit Suisse" pirmajā ceturksnī izņemti 61,2 miljardi franku (62,4 miljardi eiro), teikts pirmdien publiskotajā "Credit Suisse" paziņojumā.

"Credit Suisse" norāda, ka līdzekļu aizplūšana no bankas jo sevišķi izteikta bijusi marta otrajā pusē, ņemot vērā paniku pirms UBS realizētas bankas pārņemšanas.

Vienlaikus banka paziņoja, ka tā pirmajā ceturksnī strādājusi ar 12,4 miljardu franku peļņu, ņemot vērā parādsaistību norakstīšanu bankas pārņemšanas darījumā.

Šis tiek uzskatīts par pēdējo "Credit Suisse" publiskoto finanšu pārskatu tās 167 gadus ilgušajā vēsturē.

Jau vēstīts, ka marta vidū UBS piekrita pārņemt grūtībās nonākušo "Credit Suisse" par trim miljardiem franku.

Šveices Centrālā banka atbalsta pārņemšanas darījumu ar 100 miljardu franku ārkārtas likviditātes palīdzību abām bankām. Vienlaikus centrālā banka ir atzinusi, ka tādas megabankas izveidošanās varētu radīt problēmas Šveicei, jo valstī lielākā banka UBS pārņems otru lielāko banku "Credit Suisse".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka jau visai ilgi tiek runāts par skaidras naudas norietu, šī pandēmija atklājusi, ka pēc tās daudzviet Rietumu pasaulē saglabājas liels pieprasījums.

Tas zināmā mērā varētu būt pārsteigums, ja ņem vērā, ka pasaule Covid-19 laikmetā cik vien tas ir bijis iespējams pārslēgusies uz dzīvi tiešsaistē. Lai nu kā - pieprasījums pēc papīra naudas pandēmijā audzis, kur sevišķi liels tas ir bijis pēc lielāka nomināla banknotēm, ziņo, piemēram, Bloomberg.

Kā piemērs tiek izcelti Apvienotās Karalistes dati, kur papīra naudas vērtība apritē pagājušā gada trešajā ceturksnī palielinājusies līdz 78 miljardiem sterliņu mārciņām. Kopš pandēmijas pirmā viļņa martā tas esot pieaugums par 11,5%. Tādējādi kādas runās par papīra naudas norietu patiesībā daudzviet nemaz neatbilst realitātei. Tajā pašā Apvienotajā Karalistē kopš 2014. gadā skaidras naudas apjoms apgrozībā audzis par 40%, liecina pieejamie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkal valūtu tirgū atgriezies sapnis par eiro un ASV dolāra paritāti, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šis gads pasaules valūtu tirgū ir bijis ļoti raibs, kur par dažādām tendencēm joprojām rūpējas vairāku centrālo banku īstenotā politika. Šis gads iesākās ar pamatīgiem satricinājumiem valūtu tirgū, kurus visai pēkšņi sagādāja Šveices centrālā banka, kas atteicās no savas iepriekšējās politikas iegrožot vietējā franka vērtības pieaugumu.

Vēl janvāra sākumā Šveices CB viceprezidents klāstīja, ka franka cenas kāpuma ierobežošanai ir jāpaliek par vienu no iestādes monetārās politikas pīlāriem. Šādas franka cenas izmaiņas raisīja pārdomas par mūsdienu finanšu sistēmas veselību un piemērotību ierindas investoram. Bija pārsteidzoši, ka tik stoiska centrālā banka samērā ilgi turētus solījumus atmet tik īsā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Raud franka mijēji; zūd uzticība Šveices Centrālās bankas teiktajam , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šveices Centrālajai bankai pēkšņi par 180 grādiem mainot savu nostāju saistībā ar franka cenas kāpuma ierobežošanu, daudzi tirgus dalībnieki palikuši neizpratnē. Jau rakstīts, ka Šveices centrālā banka pagājušās nedēļas laikā attiecās no eiro cenas uzturēšanas pie 1,2 franku atzīmes, kas līdz šim tika uzskatīts par iestādes monetārās politikas stūrakmeni. Eiro cena frankos pēc minētā Šveices Bankas paziņojuma dažu minūšu laikā (no 1,2 franku atzīmes) saruka par 30% – līdz 0,85 franku atzīmei, lai pēc tam atkal pieaugtu līdz paritātei (1 eiro = 1 Šveices franks).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kredītu reģistrā ziņas par 1,052 miljoniem personu un 3,497 miljoniem saistību

BNS, 14.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītu reģistrā šogad septembra beigās bija ziņas par 1,052 miljoniem personu, kas ir par 2,1% vairāk nekā 2013.gada beigās, un 3,497 miljoniem saistību, aģentūra BNS uzzināja Latvijas Bankā, kas reģistru izveidojusi.

Pēc centrālās bankas datiem, 2014.gada 30.septembrī Kredītu reģistrā bija ziņas kopumā par 1 051 879 personām, tajā skaitā par 971 215 fiziskajām personām rezidentiem (92,3% no visu personu skaita), 12 204 fiziskajām personām nerezidentiem (1,2%), 57 237 juridiskajām personām rezidentiem (5,4%) un 11 223 juridiskajām personām nerezidentiem (1,1%).

Vienlaikus spēkā esošas saistības, kas uzskaitītas Kredītu reģistra dalībnieku bilancēs, šogad septembra beigās bija 650 112 personām, tajā skaitā 613 918 fiziskajām personām rezidentiem (94,4% no kopējā šo personu skaita), 5243 fiziskajām personām nerezidentiem (0,8%), 27 531 juridiskai personai rezidentam (4,2%) un 3420 juridiskajām personām nerezidentiem (0,5%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ECB apšauba Saeimas pieņemtos likuma grozījumus mājokļu kredītņēmēju atbalstam

LETA, 18.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) iesaka Saeimas nu jau pieņemtos, bet Valsts prezidenta vēl neizsludinātos Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus papildināt ar rūpīgu analīzi attiecībā uz iespējamām negatīvām sekām banku nozarē, liecina ECB atzinums par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības pagaidu nodevu kredītiestādēm.

ECB atzinumu publicējusi 11.decembrī, norādot, ka jau 6.decembrī grozījumi pieņemti Saeimā, tādēļ netika dots apspriedēm ar ECB vajadzīgais laiks. Iesniegumu no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ECB saņēma 30.novembrī.

Atzinumā kritizēts, ka, lai gan likumprojekta īstenošana Latvijas banku sektoram radīs finanšu izmaksas, komisija nav iesniegusi ietekmes uz banku nozares rentabilitāti, kapitalizāciju un turpmāko kreditēšanas spēju novērtējumu.

Tostarp ECB skaidro - lai gan tiek lēsts, ka aptuveni 13% kredītņēmēju Latvijā varētu saskarties ar finanšu grūtībām cenu un procentu likmju pieauguma dēļ, procentu likmju pieauguma ietekme uz mājsaimniecību vispārējo maksātspēju būs mērena. Lielāku ietekmi radīšot patēriņa cenu kāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas padome veikusi grozījumus 2018. gada 18. janvāra noteikumos Nr. 160 «Kredītu reģistra noteikumi». Ar šiem grozījumiem tiek paplašinātas Latvijas Bankas uzturētā Kredītu reģistra funkcionālās iespējas.

Ar grozījumiem tiek pilnveidota personu elektroniskā apkalpošana, dodot iespēju fiziskajai personai, kura ir arī kādas juridiskās personas pārstāvis, Kredītu reģistrā iekļautās ziņas, autentificējoties ar personas apliecību, saņemt elektroniskā veidā vietnē https://manidati.kreg.lv.

Šādu ziņu izsniegšanu elektroniskā veidā Latvijas Banka nodrošinās tām fiziskajām personām, par kuru tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi var pārliecināties Komercreģistrā.

Tāpat noteikts, ka Kredītu reģistra pieejamība klientiem tiek nodrošināta nepārtraukti, proti, 24/7/365 režīmā, arī brīvdienās un svētku dienās. Tādējādi Kredītu reģistra dalībnieki var plānot savas ziņu iekļaušanas Kredītu reģistrā un Kredītu reģistrā iekļauto ziņu pieprasīšanas procedūras, kā arī personas var Kredītu reģistrā iekļautās ziņas par sevi vai savu uzņēmumu saņemt elektroniski jebkurā laik.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gaidīšanas svētki

Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs, 26.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielākā daļa hipotekāro kredītu ņēmēju ar interesi gaida aprīli, kad tiks izmaksāta pirmā kompensācija par pirmajā ceturksnī samaksātajiem hipotekārā kredīta procentiem.

Uzmanību! Ņemot vērā, ka krāpnieki aktīvi seko aktuālajiem notikumiem tirgū, svarīgi atcerēties, ka atbalsta atmaksa lielākoties notiks automātiski – ne bankas, ne VID noteikti nesūtīs vēstules un īsziņas ar saitēm, prasot pieslēgties internetbankai un kaut ko apstiprināt ar Smart-ID vai citiem autorizācijas līdzekļiem!

Visai pārējai pasaulei un tiem Latvijā, kuri vēl tikai plāno ņemt kredītu, gada sākums paies gaidot pirmo ECB procentu likmju pazeminājumu. Daļa tirgus dalībnieku pirmo ECB procentu likmju pazeminājumu prognozē ieraudzīt 7. marta sapulcē. Bet vai tā būs?

Pamatojoties uz pašreizējo vērtējumu, ECB padome uzskata, ka galvenās ECB procentu likmes atrodas tādā līmenī, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās savlaicīgu inflācijas atgriešanos 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Padomes lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kreditēšanas apjomi nebanku sektorā 2018.gada 1.pusgadā turpinājuši augt. Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis šā gada 30.jūnijā salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, ir pieaudzis par 7,11%, sasniedzot 655,82 miljonus eiro, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra dati.

Portfeļa pieaugums īpaši vērojams distances, patēriņa, līzinga un citu ar transportlīdzekļa vai cita veida objekta (izņemot nekustamo īpašumu) nodrošinājumu saistītiem kredītiem.

Nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji 2018.gada 1.pusgadā patērētājiem no jauna izsniedza kredītus 309,04 miljonu eiro apmērā, kas ir par 28,45 miljoniem eiro (10,14 %) vairāk nekā 2017. gada 1.pusgadā. No jauna izsniegtajos kredītos 2018. gada 1.pusgadā turpina dominēt distances kredīti ar 126,65 miljoniem eiro jeb 41% no visas no jauna izsniegto kredītu kopsummas, kam seko līzings un citu ar transportlīdzekli vai citu objektu nodrošinātie kredīti ar 94,36 miljoniem eiro jeb 30%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis uz 31.12.2017. salīdzinājumā ar 31.12.2016. ir pieaudzis par 16,01%, sasniedzot 612,21 milj. eiro, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sagatavotais pārskats.

Portfeļa pieaugums vērojams praktiski visās kreditēšanas jomās, savukārt jauno kredītu izsniegšanā jāuzsver būtiski augušais bez maksas izsniegto distances kredītu skaits un apjoms, likumsakarīgi, arī pagarināto kredītu skaits.

Apkopotā informācija liecina, ka 2017. gada 31. decembrī Latvijā darbojās 59 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu.

Distances kreditēšanas pakalpojumus sniedza 22 sabiedrības, patēriņa kredītus sniedza 21 sabiedrība, kredītus pret kustamas lietas ķīlu (lombarda kredītus) sniedza 19 sabiedrības, Hipotekāros kredītus sniedza 13 sabiedrības, līzinga un citus ar transportlīdzekļa vai cita veida objekta (izņemot nekustamo īpašumu) nodrošinājumu saistītus kredītus sniedza 14 sabiedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsniegto kredītu apjoms gan mājokļu iegādei, gan uzņēmumiem pēdējo 12 gadu laikā Latvijā piedzīvojis lejupslīdi, kamēr dienvidu un ziemeļu kaimiņvalstīs tieši pretēji – pieaudzis.

Baltijas salīdzinošās izmaiņas kredītu apjomos norāda nevis uz banku vai uzņēmēju kūtrumu, bet uz kādu kopējo spēles noteikumu aplamību, kas lēni un nepārvarami noved pie iepriekš prognozējama rezultāta.

Šādu ainu var novērot, ielūkojoties Eiropas Centrālās bankas datos. Nenoliedzami jautājums ir, kas notiek kreditēšanas segmentā un – vēl jo vairāk – kāpēc, laikam ritot, plaisa starp Baltijas valstīm tikai pieaug, nevis samazinās. Latvija, tāpat kā Igaunija un Lietuva, ir eirozonas valsts, bet, raugoties uz dažādiem parametriem, šķiet, ka tās nebūt nav viena reģiona valstis, kur būtībā ir ļoti daudz līdzīgā un salīdzinoši maz atšķirīgā.

Skaitļi rāda acīmredzamo, bet neticamo

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmumu kreditēšanas atkopšanās varētu pozitīvi ietekmēt Latvijas tautsaimniecību

Žanete Hāka, 16.12.2015

Eirozonas uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu attiecība pret IKP 2013. un 2014. gadā un 2015. gada 1. pusgadā, %

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecībā šis gads bijis stabils, saglabājoties mērenai izaugsmei, bet gada inflācijas līmenim svārstoties ap nulles līmeni, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Arī eirozonā kopumā iekšzemes kopprodukts audzis un inflācija lielākoties bijusi tuvu nullei. Eirosistēmai turpinot atbalstošas monetārās politikas īstenošanu, nodrošināta zema finansējuma izmaksu vide, kas veicinājusi kreditēšanas atgūšanos un stimulējusi pieprasījuma izaugsmi. Lai gan ekonomisko vidi skāruši atsevišķi satricinājumi, piemēram, pašlaik aktuālie notikumi Grieķijā un tautsaimniecības stāvoklis Ķīnā, situācija šajās valstīs nav saasinājusies vēl vairāk.

Jau septiņus gadus Latvijā vērojams kredītportfeļa samazinājums, tomēr par spīti tam iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums pēdējos gados pašmājās bijis straujāks nekā eiro zonā kopumā un arī vairumā citu eiro zonas dalībvalstu. Arī 2015. gada pirmajos trīs ceturkšņos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu IKP Latvijā audzis attiecīgi par 1,8%, 2,7% un 3,3%, bet eirozonā kopumā – par 1,3%, 1,6% un 1,6% (ātrais novērtējums). Lai gan kāpums līdz šim vairāk nodrošināts ar alternatīviem resursiem, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondiem, tālākā izaugsmes uzturēšanā bez kreditēšanas pieauguma neiztikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā ceturksnī bankas norakstīja kredītus 33 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā, rezidentu nefinanšu uzņēmumiem – 13,3 miljonus eiro, rezidentu mājsaimniecībām – 19,5 miljonus eiro, bet nerezidentiem – 0,8 miljonus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Norakstīto kredītu apmērs bija samērā zems, taču to var skaidrot gan ar sezonālo efektu, kad apjomīgāki bilanču tīrīšanas darbi noris gada beigās, kā arī ar to, ka atgūšanā esošo kredītu apmērs un īpatsvars ir samazinājies salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, skaidro FKTK.

Pirmajā ceturksnī ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars banku kopējā kredītportfelī samazinājās no 6,9% līdz 6,7%. Mērens virs 90 dienām kavēto kredītu sarukums bija vērojams gan rezidentu mājsaimniecību, gan rezidentu uzņēmumu portfelī. Savukārt nerezidentu virs 90 dienām kavētie kredītu īpatsvars attiecīgajā portfelī nedaudz pieauga - no 5,3% līdz 5,5% pārskata ceturkšņa laikā. Kopējais kavēto kredītu īpatsvars sasniedza 13,1% (2014.gada beigās – 12,3%), ko sekmēja neliels kavēto kredītu pieaugums līdz 30 dienām, kuram bieži ir īslaicīgs raksturs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Intervija: Uz patērētāja sniegto informāciju ir jāpaļaujas

Sandris Točs, speciāli DB, 24.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neesam ieinteresēti izsniegt kredītus un pēc tam mēģināt naudu piedzīt, tā mākslīgi palielinot kredītu izsniegšanas apjomus, lai gan tā var secināt no PTAC politikas attiecībā pret nozari, intervijā DB saka AS 4finance operatīvās vadības direktors Gvido Endlers, paužot viedokli par Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) jaunajām vadlīnijām nebanku kreditēšanas nozarei, nosakot pilnu maksātspējas vērtēšanas procesu kredītiem, sākot no 100 eiro.

Kā vērtējat šo priekšlikumu?

Vērtēju šīs izmaiņas kā ļoti sasteigtas. Nav neviena argumenta, kāpēc ir jāsamazina esošais apjoms no 425 eiro uz 100 eiro. Nav absolūti neviena pētījuma, nav veikta datu analīze. Mūsu esošais maksātspējas vērtēšanas modelis ir pat ļoti labs. Izsniedzam aizdevumu summas līdz 425 eiro SMScredit.lv un Ondo.lv produktos, nodrošinot mūsu izstrādātu maksātspējas vērtēšanas modeli, balstoties un informāciju, kas ir saņemta no patērētāja. Savukārt Vivus.lv produktam, kur maksimālā aizdevuma summa ir līdz 1500 eiro un maksimālais termiņš 24 mēneši, gadījumos, kad klienti vēlas aizņemties lielākas summas par 425 eiro, ir jāveic tā sauktais padziļinātais maksātspējas vērtēšanas process, kur klientiem tiek pieprasīti dažādi dokumenti – banku kontu izraksti, informācija no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vai Valsts ieņēmumu dienesta. Esam veikuši datu analīzi un salīdzinājumu un esam secinājuši, ka kredītu atmaksas kvalitāte produktos SMScredit.lv un Vivus.lv ir pilnīgi vienāda. Tātad tam, vai mēs prasām šos dokumentus vai neprasām, no kredīta apmaksas viedokļa nav nekādas atšķirības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kredītu pārfinansēšana būtu finansiāli izdevīga trešdaļai no visiem hipotekārajiem kredītiem

LETA, 09.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas aplēses liecina, ka tīri teorētiski kredītu pārfinansēšana būtu finansiāli izdevīga mazliet vairāk nekā trešdaļai no visiem hipotekārajiem kredītiem, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts, Konstantīns Beņkovskis un Artūrs Jānis Ņikitins.

Ja kredītu procentu likmju pārmaiņas, tai skaitā nesen pieredzēto likmju pieaugumu, galvenokārt nosaka EURIBOR likmju svārstības, tad iemesls, kāpēc kredītu procentu likmes Latvijā ir ilgstoši bijušas starp augstākajām eirozonā, ir salīdzinoši augstās pievienotās likmes, norāda ekonomisti.

Tomēr banku pievienotās likmes laika gaitā ir samazinājušās. Tās joprojām ir augstas, salīdzinot ar citām eirozonas valstīm, bet vismaz ar tendenci samazināties. Ja 2014.gadā iedzīvotājiem, kuri vēlējas saņemt kredītu mājokļa iegādei vai būvniecībai, bija jārēķinās ar pievienoto likmi aptuveni 2,8% apmērā, tad 2023.gadā vidējā pievienotā likme bija 2%. Piemēram, 100 000 eiro kredītam ar 25 gadu termiņu par 0,8 procentpunktiem mazāka likme nozīmē kredīta procentos samaksāt par 10 000-15 000 eiro mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizņemoties tikai retais pieļauj iespēju, ka kredītu varētu nespēt atdot. Tomēr dzīvē notiek visādi, un kredīts var kļūt arī par lielu slogu. Nonākot šādā situācijā, galvenais ir necensties izlikties, ka problēma nepastāv, un situāciju nepasliktināt, aizņemoties vēl.

Kā rodas parādi?

Visbiežāk parādi rodas, mainoties apstākļiem (zaudēts darbs, lieli neparedzēti izdevumi, veselības problēmas utml.) vai nespējot objektīvi novērtēt savu maksātspēju. Kļūdas maksātspējas novērtēšanā rodas, kad cilvēki ilgtermiņā rēķinās ar nestabiliem ienākumiem vai uzņemas pārāk lielu finansiālo slogu. Problēma ir arī tā, ka daļa sabiedrības neveido sev t. s. drošības spilvenu jeb uzkrājumus. Mainoties personīgajai finansiālajai situācijai, tieši uzkrājums palīdz situāciju risināt uzreiz, neņemot jaunus aizņēmumus. Diemžēl, redzot, ka mēneša beigās kontā paliek pāri nauda, liela daļa sabiedrības nevis to novirza uzkrājumos, bet gan uzreiz iztērē vai pat ņem kredītus lielākiem pirkumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku katru ceturksni veiktais banku apsekojums liecina, ka 2016. gadā kāpis klientu kredītu pieprasījums, bet kredītu izsniegšanas prasības kredītiestādes nav būtiski mainījušas, liecina informācija centrālās bankas gada pārskatā.

Nefinanšu sabiedrību kreditēšanas sektorā Latvijas kredītiestādes kompensēja kredītu procentu likmju kritumu ar augstākām ar procentu likmēm nesaistītām maksām. Vienlaikus augošās konkurences ietekmē nefinanšu sabiedrībām izsniegtajiem kredītiem kredītiestādes noteica mazāk stingras, piemēram, ķīlas prasības, kas uzlaboja nefinanšu sabiedrību iespējas iegūt kredītresursus.

2016. gadā Latvijas tautsaimniecībā iezīmējās jauna tendence – kredītiestādēm pakāpeniski atjaunojot tautsaimniecības kreditēšanu, ar martu sāka augt iekšzemes nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfelis, bet ar aprīli arī kredītu atlikuma gada pieauguma temps kļuva pozitīvs. Gadā kopumā iekšzemes finanšu iestādēm, nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfelis palielinājās par 3% (kredītiestāžu kredītportfeļa pirmais pieaugums kopš 2008. gada).

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ASV akciju cenas krītas pēc ziņām par ieceri celt nodokļus akciju investoriem

LETA--AFP, 23.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās pēc ziņām, ka ASV administrācija apsver nodokļu paaugstināšanu turīgajiem akciju investoriem, savukārt Eiropas akciju cenas pieauga pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmuma nemainīt bāzes procentlikmi un obligāciju uzpirkšanas programmas apjomu.

Volstrītas indeksi trešdien bija pieauguši, bet lielāko nedēļas daļu bija pakļauti spiedienam, pastāvot bažām par pārāk augstiem akciju novērtējumiem un augošu Covid-19 gadījumu skaitu Indijā un citās valstīs.

Ceturtdienas kritumu Volstrītā sekmēja ziņas, ka ASV prezidents Džo Baidens izstrādā plānu pacelt nodokļa likmi akciju darījumos gūtai peļņai no 20% līdz 39,6% cilvēkiem, kas nopelna vairāk nekā miljonu ASV dolāru.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi kritās par 0,9%.

Baidens jau pirms tam bija ierosinājis pacelt uzņēmumu ienākuma nodokļus, lai finansētu viņa ierosinātu infrastruktūras attīstības plānu 2,3 triljonu dolāru apmērā.

Frankfurtes biržas indekss pieauga par 0,8% un Parīzes biržas indekss - par 0,9%, reaģējot uz ECB paziņoto lēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices līdzfinansētajam Sarkandaugavas sanācijas projektam ir grūti atrast 0,7 milj. eiro, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai līdz 2016. gada beigām sekmīgi pabeigtu gan videi, gan biznesa turpināšanai nozīmīgo jau kopš 19. gadsimta piesārņotās (tostarp ar naftas produktiem padomju laikā) Rīgas ostas teritorijas attīrīšanu, Latvijai jāatrod 673,2 tūkst. eiro, taču kopš vasaras tas ir izrādījies visai sarežģīts uzdevums, kurā iesaistītie (Valsts vides dienests (VVD), Rīgas dome (RD), Rīgas brīvostas pārvalde (RBP), Finanšu ministrija (FM)) cenšas atrast vajadzīgo naudu cits cita kabatā. Visi gan apliecina projekta svarīgumu un ieinteresētību tā realizācijā, taču atsevišķu pušu rīcība šobrīd liecina par pretējo. Neviens gan īsti nepieļauj domu, ka nauda netiks atrasta, tā apdraudot projekta veiksmīgu pabeigšanu un valsts reputāciju. Savukārt Šveicei nav būtiski, kas ir naudas devējs, tomēr līdzfinansējuma procents mainītos no 85% uz 60%, ja līdzekļu avots nebūtu valsts vai pašvaldība. Tā kā projekta ieviesējs pieteicis projektu Pasaules enerģijas balvai 2015, kur tā izvērtēšana paredzēta nākamā gada pavasarī, būtu dīvaini, ja projekts kavētos līdzfinansējuma piešķiršanas dēļ. Oktobra nogalē Šveices Konfederācijas parlamenta deputāti, apmeklējot Sarkandaugavu, projektu novērtēja atzinīgi, vēstīja FM.

Komentāri

Pievienot komentāru