Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ministri ir apstiprinājuši tā saukto «Donavas stratēģiju», kurai vajadzētu uzlabot kuģošanas navigāciju, kā arī samazināt piesārņojuma apmērus Donavā, raksta Euobserver. «Donavas stratēģijas» kritiķi gan norāda, ka tās mērķi ir pretrunā ar reģiona valstu vides aizsardzības politiku.
«Ar Donavas stratēģijas pieņemšanu ir sasniegts viens no galvenajiem Ungārijas prezidentūras mērķiem,» skaidroja Ungārijas ārlietu ministrs. Pēc projektu autoru domām, tam vajadzētu palielināt investīcijas reģionā, nodrošināt labāku starpvalstu transporta koordināciju, uzlabot infrastruktūru, attīstīt tūrismu, valsts pārvaldi un kultūru.
Kuģošanas attīstības projekts Donavā ir saskāries ar plašu vides aizstāvju kritiku. ««Donavas stratēģijai» ir pretrunīgi mērķi. Navigācijas uzlabošana tiks darīta uz vides rēķina,» norāda Pasaules Dabas fonds.
Fonda bažas rada projekta ietvaros paredzētā navigācijas uzlabošana novēršot «vājās kuģošanas vietas», lai nodrošinātu kuģu satiksmi cauru gadu. Realitātē tas nozīmētu to, ka seklās upes daļas tiks padziļinātas, kas sagraus trauslās ekosistēmas. Palielināti kuģošanas apjomi piesārņos upi, kura jau tā ir diezgan netīra. Tas ir starptautisko un reģionālo konvenciju pārkāpums, norāda Pasaules Dabas fonds.
«Donavas stratēģijā» piedalīsies 14 valstis – Vācija, Austrija, Ungārija, Čehija, Slovākija, Slovēnija, Bulgārija, Rumānija, Horvātija, Serbija, Bosnija un Hercegovina, Ukraina, Melnkalne un Moldova.