Attīstības valstu «vidējais datorpirāts» ir 18-34 gadus vecs vīrietis, kas dzīvo Ķīnā, strādā uzņēmumā ar mazāk nekā 100 darbiniekiem un lieto datoru savā darbā, liecina starptautiskās izpētes organizācijas Ipsos pēc starptautiskās datorprogrammu ražotāju asociācijas pasūtījuma veiktā aptauja Business Software Alliance (BSA).
Turklāt «vidējais pirāts» izsaka mērenu līdz stingru atbalstu intelektuālā īpašuma principiem kopumā. Piemēram, viņš ir pārliecināts, ka radošajiem cilvēkiem, kas rada jaunus autortiesību produktus, būtu jāsaņem par to atbilstoša atlīdzība, jo tas viņus rosinās radīt vairāk inovāciju un kopumā dos pozitīvu ieguldījumu sabiedrības attīstībā, tehnoloģiju progresā un ekonomikas izaugsmē. Viņš teorētiski priekšroku dod legālai programmatūrai kā drošākai un uzticamākai, taču praktiskajā izvēlē nereti kļūst par pirātu. Tas tiek skaidrots ar izpratnes trūkumu par autora tiesībām, kā arī uzskatu, ka pirātisms ir vispārpieņemta parādība un sabiedrībā atzīta prakse un nav nekāda lielā riska tikt pieķertam.
BSA pilnvarotā pārstāve Ingrīda Veikša norāda, ka šis «pirāta portrets» ļoti labi raksturo arī situāciju Latvijā, protams, ar atrunu, ka pirāts nebūs ķīnietis. «Tas būs mūsu pašu Juris vai Maksims, kurš izplata maldīgo viedokli par interneta līdzību ar publisku vietu - pilsētas ielu, kurā katram informācijas sabiedrības loceklim ir tiesības brīvi staigāt un brīvi izplatīt un saņemt informāciju,» vērtē Veikša.
Viņa situāciju salīdzina ar ielas malā novietotām mašīnām - tās noteikti nav sarežģītāk atvērt un aizbraukt nekā lejupielādēt datorā jaunākās filmas, mūzikas ierakstus vai datorprogrammas. «Gan jau kāda mašīna ir atstāta pat neaizslēgta, bet tās, kuras ir aizslēgtas, noteikti var viegli atkodēt, izmantojot jaunākos tehnoloģiju sasniegumus. Nez kāpēc tomēr automašīnas zādzība šādu cilvēku prātos tiek uzskatīta par pārkāpumu, bet autordarba zādzība ne - tas ir vienkāršs ikdienas pasākums, ar ko taču nodarbojas visi, un tas nav nekas nosodāms,» ironizē BSA pārstāve.
Viņa gan uzsver: nevajadzētu naivi domāt, ka pirāts netiks pieķerts. Piemēram, 2012.gada martā tiesa atzina par vainīgu kriminālā pārkāpumā privātpersonu, kas lejupielādēja un izplatīja nelegālu programmatūru, piespriežot tai 80 stundas piespiedu darba, kā arī 1475 eiro (1030 latu) kompensāciju programmatūras ražotājam. Savukārt policija šī gada martā četros reidos dažādos uzņēmumos izņēma datoru cietos diskus ar nelegālu programmatūru 47 700 eiro (33 390 latu) kopējā vērtībā, tostarp ar Adobe, Autodesk, Microsoft, kā arī ar Latvijas ražotāja Tilde programmatūru.
Veicot kontrolpirkumu, policijai izdevās pieķert nelikumīgās darbībās divu datorveikalu darbiniekus, kuri datorā instalēja nelegālu programmatūru kopumā vairāk nekā 6000 latu vērtībā. Šie datorveikali tika atklāti BSA veiktā pētījuma MysteryShopper rezultātā, kad visā Latvijā vienlaicīgi pa datorveikaliem staigāja «noslēpumainie pircēji» un pētīja, kuru veikalu darbinieki neatteiks pārdodamajā datorā instalēt nelicencētu datorprogrammu.
«Aiz katra inovatīva, eksportspējīga produkta ir konkrēts cilvēks vai cilvēki, kas šo ideju ir radījuši. Diemžēl pirātisms attur daudzu izgudrotāju darbību un jaunu panākumu gūšanu. Ja cilvēks ieguldījis laiku un līdzekļus, izkopjot ideju vai veidojot produktu, bet tas pēc tam tiek vienkārši nozagts, tas izjauc pētniecības un attīstības ciklu, jo zūd motivācija jaunu ideju radīšanai. Bet šādas idejas un produkti mums ir ļoti svarīgi, ja vēlamies nostiprināt savas pozīcijas eksporta tirgos, konkurējot ar augstas pievienotās vērtības produktiem un pakalpojumiem,» komentē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa.
Intelektuālā īpašuma aizsardzība veicina inovācijas, kas savukārt rada ekonomisko izaugsmi, jaunu darbavietu radīšanu un mudina uz zināšanām balstītu nozaru attīstību.
Atzīmējot šodien notiekošo Pasaules Intelektuālā īpašuma dienas 12.gadadienu, BSA norāda uz datorlietotāju pretrunīgo attieksmi pret intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, kas konstatēta 15 000 respondentu plašā globālā aptaujā.
Ipsos pētījums rāda, ka sabiedrība kopumā atbalsta intelektuālā īpašuma principus, bet vērojama būtiska plaisa sapratnē par to, kādi programmatūras iegūšanas un lietošanas veidi ir legāli, bet kādi - nelegāli. Saskaņā ar pētījumu 71% datorlietotāju visā pasaulē atbalsta intelektuālā īpašuma tiesības, tomēr tajā pašā laikā 47% lieto nelegālo programmatūru. 13% respondentu ir «rūdīti pirāti», kas izmanto tikai nelegālus veidus programmatūras iegūšanai, savukārt 34% lielākoties, bet ne vienmēr, ķeras pie nelegāliem programmatūras iegūšanas veidiem.