Viena no Eiropas valstīm, kura pēdējā laikā izpelnījusies politologu un ekonomistu īpašu uzmanību, ir Portugāle. Pēc parādu krīzes pārdzīvošanas šī Dienvideiropas valsts spējusi atgūties. Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums? Bez liekām emocijām – aplūkosim Portugāles ekonomiku raksturojošos datus.

Portugāles reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.-2016. gadu periodā ir audzis par vidēji 1.4%. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paredz, ka izaugsme turpināsies, paredzot reālā IKP izaugsmi 2% apmērā arī 2017. gadā.

Virspusēji skatoties, kāds varētu apgalvot, ka Portugāles ekonomikas atlabšana ir panākta, piekopjot sociālu politiku. Kopš 2015. gada beigām Portugālē pie varas atrodas Sociālistiskā partija (Partido Socialista, SP), kura izveidojusi mazākuma valdību, paļaujoties uz kreiso (Bloco de Esquerda) un komunistu un Zaļās partijas apvienības (Coligação Democrática Unitária) atbalstu. Saprotami, ka šāds modelis ir izraisījis arī dažādu pasaules mediju uzmanību.

Tikko kā lepni atteikusies no finanšu drošības spilvena, Portugāle attopas banku ķezā

Pēc apjoma otrā lielākā Portugāles kredītinstitūcija Banco Espírito Santo ir pamatīgās naudas grūtībās, un tai nepieciešama restrukturizācija, ziņo Reuters. Tas licis kāpt Portugāles valsts obligāciju ienesīguma rādītājam un satricinājis akciju tirgus abos Atlantijas krastos. Tas viss notiek vien pāris mēnešus pēc starptautiskās aizdevuma programmas beigām maija vidū.

Aizvien miskastē

Arī pēc aizdevuma programmas noslēgšanas kredītreitingu aģentūras Portugāles parādzīmes aizvien patur «atkritumu» līmenī jeb zem investīcijām cienīga statusa. Maijā Standard & Poor’s paaugstināja savu Portugāles obligāciju nākotnes vērtējumu no negatīva uz stabilu.

Portugāles valdības nonākusi uz sabrukuma robežas, kad divi valdības ministri paziņojuši par savu gatavību atkāpties, sekojot ārlietu ministra Paulu Portaša piemēram, kurš savu atlūgumu iesniedzis otrdien.

Valdību nolēmuši pamest Demokrātiskā un sociālā centra – Tautas partijas (CDS-PP) lauksaimniecības ministre Asunscao Kristas un sociālās drošības ministrs Pedro Mota Soaress. Viņi savu lēmumu pieņēmuši sekojot CDS-PP līdera, ārlietu ministra Paulu Portašam, kas atlūgumu otrdien iesniedzis saistībā ar nesaskaņām par valsts starptautiskās glābšanas ietvaros nepieciešamajām reformām.

Portugāles premjers Pedro Pasušs Koelju jau paziņojis, ka nepieņems P. Portaša atkāpšanos un turpinās vadīt valdību, lai nodrošinātu stabilitāti un strādātu pie politiskā strupceļa pārvarēšanas. Komentētāji šo situāciju nosaukuši par absurdu.

Vācijas farmācijas gigants Merck draud atsaukt miljoniem eiro vērtas investīcijas no Portugāles, jo valsts pārziņā esošajām slimnīcām radušās problēmas ar rēķinu apmaksu, vēsta thelocal.de.

Kompānija tagad draudot izstāties no nākotnes pētniecības projektiem.

«Mūsu investīcijas pētniecībā tiek plānotas ilgtermiņā,» sacījis Merck Portugāles vadītājs Fricis Sačers.

«Savstarpēja uzticēšanās ir svarīgs pamats,» viņš piebildis. «Bet Portugāles nevēlēšanās maksāt grauj šo uzticību,» skaidrojis kompānijas pārstāvis.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) vakardienas lēmums palielināt eiro bāzes procentlikmi par 25 bāzes procentpunktiem līdz 1,5% nozīmē turpmāku eiro kredītu mērenu sadārdzināšanos. Tas nozīmē, ka būs nepieciešama lielāka naudas summa parāda apkalpošanai nākotnē, lēš eksperti.

«Katrā ziņā ECB apliecināja, ka turpina soļot pa iepriekš nosprausto likmju celšanas taku, šodienas preses konferencē vēl aizvien iezīmējot nostāju par labu likmju celšanai arī turpmāk. Kā sava kompasa galveno rādītāju ECB saglabā inflācijas draudus un cenu stabilitātes saglabāšanu nākotnē,» norāda Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības līdzekļu pārvaldnieks Pēteris Stepiņš.

Apņēmība dedzīgi cīnīties ar inflāciju caurvija visu šodienas centrālās bankas preses konferenci. «Tas nosaka arī ECB turpmāko rīcību, un pagaidām var gaidīt, ka šogad sekos vēl viena likmju celšanas reize - ļoti iespējams atkal pēc trīs mēnešiem oktobrī. Līdz ar šo lēmumu bankas savus brīvos līdzekļus centrālajā bankā var noguldīt par 1% gadā (tāpat kā iepriekš - 50 bāzes punktus zem bāzes likmes). Tādēļ pagaidām vēl aizvien var prognozēt, ka Euribor likmes kopumā turpinās savu virzību augšup un 2% robežu trīs mēnešu Euribor var sasniegt jau gada beigās. Tas, protams, palielina kredītmaksājumus gan eirozonas, gan Latvijas kredītņēmējiem, tai pat laikā slāpējot izaugsmi, kas nepieciešama veiksmīgai parādu krīzes pārvarēšanai eirozonā,» spriež P. Stepiņš.

Patlaban Portugāles ekonomikas lejupslīde sasniegusi zemāko punktu un apstājusies, krīze nepadziļinās, bet tautsaimniecības augšupeja vēl nav sākusies. Tā šā gada pavasarī ekonomisko situāciju savā valstī raksturoja dažādu paaudžu un atšķirīgu profesiju Portugāles iedzīvotāji, turklāt gan valsts galvaspilsētā Lisabonā, gan lauku reģionos, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Lai gan saistībā ar nestabilo situāciju Grieķijā izskanējuši pieļāvumi, ja īstenosies scenārijs par Grieķijas aiziešanu no eirozonas, tad pa pēdām var sekot citas Dienvideiropas valstis un to vidū arī Portugāle, pašu portugāļu vidū valsts iespējamā aiziešana no eirozonas netiek apsvērta kā reāls scenārijs. Vairāk nekā desmit gados portugāļi jau saraduši ar eiro, turklāt eiro ar savu starptautiski plašo pielietojumu un relatīvo stabilitāti tiek uzskatīts par izdevīgu Portugāles ekonomikai.

Jāatceras, ka aptuveni pirms gada Portugāle pārtrauca dalību trīs gadus ilgušajā un 78 miljardus eiro vērtajā valsts glābšanas programmā, kurā iesaistījās gan Starptautiskais Valūtas fonds, gan Eiropas Savienība (ES). Tomēr jāņem arī vērā, ka šopavasar publiskotajā aģentūras Bloomberg indeksā Portugāles ekonomika ierindojas «nožēlojamāko ekonomiku pirmajā desmitniekā» līdz ar Venecuēlu, Argentīnu, Dienvidāfriku, Ukrainu, Grieķiju, Spāniju, Krieviju, Horvātiju un Turciju.

Portugāle ir panākusi vienošanos par palīdzības saņemšanu no Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), medijiem pavēstījis Portugāles premjerministrs Žozē Sokratišs (Jose Socrates).

Ir panākts aizdevums uz trijiem gadiem no ES un SVF – atsaucoties uz Ž. Sokratiša paziņojumu televīzijā, vēsta BBC. Tas ir veiksmīgs darījums, uzskata Portugāles premjerministrs. Portugāle lūdza finansiālu palīdzību 78 miljardu eiro apmērā.

Vienošanos, pie kuras tika strādāts trīs nedēļas, vēl nav apstiprinājusi opozīcija.

Lielākā partija opozīcijā – sociāldemomkrāti, par savu lēmumu atbalstīt vai neatbalstīt vienošanos par sanāciju paziņos diennakts laikā.

Panāktā vienošanās paredz, ka Portugālei būs vairāk laika, lai sasniegtu noteiktos budžeta deficīta mērķus, paziņoja Portugāles ministru prezidents.

Budžeta deficītam jābūt samazinātam līdz 5,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP) šogad, līdz 3% no IKP nākamgad, un līdz 2% no IKP 2013. gadā. Aizdevumā paredzēti arī 12 miljardi eiro Portugāles banku sektora atbalstam.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service otrdien ir samazinājusi Portugāles kredītreitingu par četrām pakāpēm no Baa1 līdz Ba2, brīdinot, ka to varētu pazemināt vēl vairāk un ka valstij būs nepieciešams vēl viens aizdevums, vēsta BBC.

Portugāles reitings, pēc aģentūras domām, tagad liecina par pārāk augstu risku, lai investētu valsts parādzīmēs. Savukārt Portugāles valdība norāda, ka aģentūra, lemjot par reitinga samazināšanu, nav ņēmusi vērā valsts apņēmību ieviest finanšu taupības pasākumus.

Jau vēstīts, ka aprīlī Portugāle lūdza starptautisko palīdzību, lai spētu tikt galā ar finanšu krīzi. Kopumā Portugālei tiks piešķirti 78 miljardi eiro.

Portugāles varas iestādes maijā arī uzsākušas kriminālizmeklēšanu pret trim starptautiskajām reitingu aģentūrām par to, ka tās, iespējams, guvušas labumu no Portugāles reitingu samazināšanas.

Portugālei jāsamazina valsts sektorā strādājošo skaits, kā arī «jāgriež» to algas un pensijas, lai tādējādi spētu ietaupīt četrus miljardus eiro, rekomendējis Starptautiskas Valūtas fonds (SVF).

SVF rekomendācijas paredzētas, lai palīdzētu centriski labējā premjera Pedru Pašusa-Koelju valdībai par četriem miljardiem eiro samazināt valsts tēriņus 2013. un 2014. gadā, vēsta Portugāles laikraksts Jornal de negocios. Portugāles valdība lūgusi SVF palīdzību valsts izdevumu samazināšanai, vēsta AFP.

Saskaņā ar SVF rekomendācijām, kas tapušas sadarbībā ar Pasaules Banku un Eiropas Komisiju, Portugāles valsts sektorā strādājošo skaits jāsamazina par 20 procentiem, kas ļaus ietaupīt kopumā 2,7 miljardus eiro. Savukārt atlikušajiem ierēdņiem algas jāsamazina par septiņiem procentiem, kas ļautu ietaupīt 760 miljonus eiro.

Madrides Real un Portugāles futbola izlases superzvaigznes Krištianu Ronaldu vārdā trešdien svinīgā ceremonijā pārsaukta viņa dzimtās Madeiras salas lidosta.

Pašlaik 32 gadus vecais Ronaldu pērn palīdzēja Madrides Real futbolistiem triumfēt UEFA Čempionu līgā, kā arī Portugāles izlasei kļūt par Eiropas čempioni, kas viņu ļāva nosaukt par gada labāko futbolistu pasaulē. Viņš ir vietējais varonis Madeirā, tāpēc futbolistam tur ir arī muzejs un viņa vārdā nosaukta viesnīca.

«Jūs ziniet cik lepns esmu par savām saknēm, savu dzimteni,» runā teica Ronaldu, kurš vēl tikai otrdien turpat Madeirā iesita vārtus pārbaudes spēlē, kurā Portugāle ar 2:3 piekāpās Zviedrijai.

Trīskārtējais pasaules labākais nacionālajā izlasē aizvadījis 138 spēles un izcēlies ar 71 precīzu sitienu.

Par lidostas nosaukuma maiņu Madeiras reģionālā valdība lēma pēc Portugāles triumfa 2016.gada Eiropas čempionātā. Toreiz tika sāktas petīcijas gan par, gan pret šādu lēmumu, kritiķiem sakot, ka vēsturiskākas personas šādu godu būtu pelnījušas vairāk.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Portugāle, kas tradicionāli bijusi emigrācijas valsts, ir piedāvājusies uzņemt 10 000 imigrantu no valstīm, kurām ir grūti tikt galā ar viņu pieplūdumu, lai saglabātu savu iedzīvotāju skaitu.

Portugāles premjerministrs sociālists Antoniu Košta pagājušonedēļ nosūtīja vēstules imigrantu pieplūduma nomāktajām valstīm Austrijai, Grieķijai, Itālijai un Zviedrijai, paužot vēlmi uzņemt līdz 5,8 tūkstošiem imigrantu papildus tiem 4,5 tūkstošiem patvēruma meklētāju, kurus Portugāle jau ir piekritusi uzņemt pēc ES ierosinātās kvotu sistēmas.

Košta nesen paziņoja Briselei, ka Portugālei vajadzētu «rādīt piemēru», un piebilda, ka viņš esot pret tādu «Eiropu, kas slēdz savas robežas, lai bloķētu to pieejamību bēgļiem».

Šomēnes apmeklējot Berlīni, Košta izteicās, ka esot «netaisnīgi» noslogot Vāciju ar pienākumu, kāds ir «visiem Eiropas līderiem».

Portugāles lūgums pēc Eiropas Savienības atbalsta ir «saprātīgs un nepieciešams solis», ņemot vērā parādu nomāktās valsts ekonomisko un finanšu stāvokli, sacījis Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible (Wolfgang Schäuble), vēsta thelocal.de.

«Arī tirgi, spriežot pēc sākotnējās reakcijas, šķiet, to redz šādā veidā,» paziņojumā norādījis Šeible.

Kā vēstīts, Eiropas Savienība Portugāles glābšanas apmērus un nosacījumus apspriež šodien. Oficiāls lūgums pēc palīdzības saņemts vēlu ceturtdien.

No amata aizejošais Portugāles premjerministrs Žozē Sokratišs (Jose Socrates) sacījis, ka glābšana kļuva neizbēgama, kad valstī tika noraidīti jaunākie taupības pasākumi. Tie tika pasniegti kā pēdējā iespēja līdzsvarot valsts saspringtās finanses.

Atsaucoties uz avotiem valdībā, Portugāles laikraksts Diario Economico vēstījis, ka Lisabona prasa 90 miljardus eiro lielu atbalstu, kas ir par pieciem miljardiem eiro vairāk nekā bija nepieciešams Īrijai.

Portugāles varasiestādes ir uzsākušas kriminālizmeklēšanu pret trim starptautiskajām reitingu aģentūrām par to, ka tās, iespējams, guvušas labumu no Portugāles reitingu samazinšanas, vēsta Forbes, atsaucoties uz Portugāles nacionālo ziņu aģentūru Lusa.

Sūdzību ir iesnieguši vārdā nenosaukti Portugāles ekonomisti, kas uzskata, ka trīs starptautiskās reitingu aģentūras – Moody’s, Standard & Poor's (S&P) un Fitch - Portugālei ir izraisījušas pamatīgus finanšu zaudējumus, kā arī pieprasa izpētīt, vai aģentūras no tā ir guvušas finansiālu labumu. Aģentūru darbība varētu būt pretrunā ar pretmonopola likumdošanu, norāda ekonomisti.

Jau rakstīts, ka pēdējā gada laikā aģentūras ir vairākkārt samazinājušas Portugāles kredītreitingu – S&P līdz BBB, Moody’s līdz Baa1 un Fitch līdz A-.

Finanšu krīzes skartās Portugāles ekonomika šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar gada pirmajiem trijiem mēnešiem, augusi par 1,1%, tādējādi valsts pārvarējusi divus ar pusi gadus ilgušo recesiju. Situācijas uzlabošanos nodrošinājis eksporta pieaugums.

Portugāles statistikas birojs atklājis ka laika posmā no aprīļa līdz jūnijam, par 6,3%, salīdzinot ar attiecīgu periodu pirms gada, palielinājies valsts eksports. Portugāles eksportētāji palielinājuši pārdošanas rādītājus valstīs, kurās tiek runāts portugāļu valodā – Angolā un Brazīlijā. Gada otrajā ceturksnī līdz 16,4% samazinājies arī bezdarba līmenis. Laika posmā no janvāra līdz martam bezdarba līmenis Portugālē bija sasniedzis 17% un tā kritums novērots pirmo reizi kopš 2011. gada.

Vienlaikus Portugāle atzīst, ka par IKP kāpumu pagaidām liecina tikai ātrais novērtējums (flash estimate) un pirms uzsākt svinības, ir jāpagaida gada beigas, kad varēs precīzāk novērtēt stāvokli valsts ekonomikā.

Latvijā dibinātā investīciju platforma CrowdedHero informē par starptautisku uzņēmuma konsultatīvās padomes izveidi, kuras mērķis ir stiprināt uzņēmuma kompetences, globālo uzticamību un vairot platformas starptautisko atpazīstamību. Uzņēmuma padomē ir trīs pieredzējuši starptautiska līmeņa eksperti no Portugāles, Somijas un Lietuvas, kuri iepriekš ieņēmuši vadošus amatus globāla līmeņa korporācijās un guvuši plašu pieredzi, strādājot dažādās nozarēs.

Jaunizveidotā padome apvieno ekspertus ar plašu pieredzi dažādās nozarēs – padomē ir gan bijušais Portugāles nacionālās aviokompānijas TAP Air Portugal vadītājs Migels Fraskulio (Miguel Frasquilho), gan kosmētikas veikalu The Body Shop franšīzes ķēdes Baltijā izveidotājs Timo Valla, gan arī starptautiski pazīstama juriste Eugenija Sutkiene.

“Padomes galvenais mērķis ir virzīt uzņēmuma inovāciju iniciatīvas, veicināt sadarbības un apzināt jaunas tirgus sniegtās iespējas. Izmantojot padomes locekļu ekspertīzi, esam gatavi vēl vairāk nostiprināt savu konkurētspēju un panākt ilgtspējīgu izaugsmi pastāvīgi mainīgajā investīciju nozarē. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka šāda līmeņa ekspertu piesaiste pilnīgi noteikti veicinās uzticību CrowdedHero no stratēģisko un profesionālo investoru puses,” norāda CrowdedHero valdes priekšsēdētājs Jānis Blaževičs.

Grieķijas defolts rezultētos ar katastrofālām sekām Portugālei, paziņojis Portugāles premjers Pedro Passos Koelju.

Tāpat Portugāles premjers, kura vadītā valdība cenšas sevi atšķirt no līdzīgas situācijas Grieķijā un tajā pašā laikā ievērot starptautiskā aizdevuma nosacījumus (lai saņemtu kārtējos maksājumus), norādīja, ka Grieķijas bankrots nevar tikt izslēgts. «Mēs piedzīvojamam milzīgu neskaidrību, lai neteiktu vairāk – iespējamu valsts (Grieķijas) bankrotu. Tam būtu katastrofālas sekas uz Portugāli, un visvairāk tas atsauksies uz banku un ekonomikas finansēšanas jautājumiem,» tā Portugāles amatpersona.

Tāpat Portugāles valdības vadītājs uzsvēra, ka ļoti nozīmīgi ir pieturēties pie to ekonomisko mērķu izpildīšanas, ko uzliek starptautiskais aizdevums. «Tas ir tāpēc, lai mūsu partneri zina, ka mums ir vērts palīdzēt,» tā P. P. Koelju.

Ekonomikas krīze Latvijā un izvēlētie soļi tās pārvarēšanai līdzi nesa arī ēnas puses - augstu bezdarbu, algu samazināšanu, nodokļu paaugstināšanu un ēnu ekonomikas kāpumu, šodien Vīnē notiekošajā Euromoney Centrāleiropas un Austrumeiropas konferencē atzina Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

Premjers savā uzrunā izklāstīja gan to, kā Latvija iekļuva ekonomiskajā krīzē, gan arī skaidroja, kādus mehānismus valdība izvēlējās krīzes pārvarēšanai. Dombrovskis atzina, ka problēmas sākās jau tad, kad mūsu valsts pievienojās Eiropas Savienībai un NATO 2004.gadā. Toreiz, sasniedzot pēc Latvijas neatkarības atgūšanas izvirzītos stratēģiskos mērķus, iespējams, bijām pārāk optimistiski, ka nu jau nekas slikts nevar ar mums notikt.

Arī globālā ekonomika tobrīd bija uz optimisma viļņa, tas viss veicināja plašu kapitāla ieplūdi Latvijā un pārkarsēja ekonomiku - bija milzīga inflācija un augsts tekošā konta deficīts, izveidojās burbulis nekustamā īpašuma sektorā. Vienlaikus arī valsts budžets bija nesabalansēts, tādējādi mūsu valsts virzījās uz krīzi. Premjers stāstīja arī par krīzes sākumu mūsu valstī, "Parex bankas" nacionalizāciju un vēršanos pēc starptautiskās palīdzības.

Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas līgums Latvijai nozīmes to, ka formula, kas ir Latvijas fiskālās disciplīnas likumprojektā, kas pirmā lasījumā Saeimā jau ir atbalstīts, būs jāpiekoriģē atbilstoši ES līgumam, un nekādus papildus taupības pasākumus šis līgums neparedz.

Tā LNT raidījumā 900 sekundes skaidro premjers Valdis Dombrovskis.

«Mēs patlaban nekādu papildus fiskālo konsolidāciju neparedzam. Mēs pakāpeniski samazinām budžeta deficītu – tas nozīmē, ka mēs nevarēsim vienkārši atļauties tik strauji, kā gribētos, pieaudzēt tēriņus vai samazināt nodokļus. Šajā gadījumā būs jāņem vērā budžeta bilances nosacījumi, bet tie Latvijai jebkurā gadījumā jāņem vērā,» ES līguma nosacījumus komentē Dombrovskis.

Viņš uzsver, ka ES fiskālās disciplīnas līgums ir viens no veidiem, kā pārvarēt eirozonas krīzi, kas ir parādu krīze, kas izveidojusies, jo vairākas eirozonas valstis piekopušas neilgtspējīgu fiskālo politiku, tāpat, kā to savulaik darīja Latvija.

Portugāles finanšu ministrs Vitors Gaspars (Vitor Gaspar) paziņojis par savu demisiju, vēsta pasaules mediji.

V. Gaspars bija izpelnījies starptautisko aizdevēju atzinību par Portugāles finanšu «turēšanu grožos» pēc 2011. gada saņemtā aizdevuma valsts glābšanai. Tomēr Portugāle vēl slīgst recesijā, un valsti moka augsto bezdarba rādītāji, tāpat šā gada pirmajā ceturksnī pieaudzis valsts budžeta deficīts, ziņo BBC.

Tikmēr pats bijušais finanšu ministrs kā vienu no savas atkāpšanās iemesliem minēja arī valsts iedzīvotāju atbalsta trūkumu taupības pasākumiem. Jāatgādina, ka Portugāli vēl šā gada jūnija beigās pāršalca protesti – vairāk nekā miljons cilvēku piedalījās vispārējā streikā, kas vērsts pret taupības politiku. Vērienīgi protesti pret jostas savilkšanu Portugālē notika arī martā, kad ielās izgāja simtiem tūkstošu cilvēku.

Vairāk nekā miljons cilvēku piedalījušies vispārējā streikā, kas vērsts pret taupības politiku Portugālē, aplēsušas valsts arodbiedrības. Oficiāli dati par streikojošo skaitu gan nav apkopoti.

Streika laikā ceturtdien tika apturēta vilcienu satiksme un nestrādāja Lisabonas metro. Pēdējo divu gadu laikā tas valstī bijis jau ceturtais vispārējais streiks, kas vērsts pret taupības politiku, kuru Portugāle apņēmusies ievērot apmaiņā pret starptautisko aizdevumu. Streika laikā daudzās valsts pilsētās nestrādāja arī atkritumu savācēji un dienvidu reģionos ostās palika zvejniecības flote. Streika ietvaros Portugāles pilsētu ielās izgāja simtiem demonstrantu.

Portugāles arodbiedrības cer, ka ģenerālstreiks liks valdībai atteikties no jostu savilkšanas politikas un veicināt ekonomisko izaugsmi. Valdība gan iepriekš norādījusi, ka nemīkstinās iecerētos pasākumus, lai sasniegtu budžeta deficīta mērķus, tomēr apliecinājusi, ka varētu starptautiskajiem partneriem lūgt lielāku elastīgumu gadījumā, ja pasliktinās ekonomiskā situācija.

Portugāle būs spiesta meklēt palīdzību no ārpuses mēneša laikā, bet Spānijai nebūs vajadzības vērsties pie citām Eiropas valstīm pēc palīdzības, CNBC sacījis Londonā bāzētās kompānijas Amplify Trading treidinga vadītājs Piers Kurans (Piers Curran).

«Es domāju, ka Portugālei būs nepieciešama glābšana, drīzāk ātrāk nekā vēlāk,» teicis Kurans.

«Manuprāt, ka tas ir neizbēgami. Es nedomāju, ka viņi ir spējuši īstenot (politisko) reformu pietiekami ātri, un es uzskatu, ka viņi no tā cietīs,» sacījis eksperts.

Ņemot vērā Spānijas saistību ar Portugāli, glābšanai jānāk pēc iespējas ātrāk, viņš teicis, piebilstot: «Es domāju, ka tas notiks nākamajā mēnesī.»

Kā vēstīts, reitingu aģentūra Moody’s trešdien paziņoja, ka tā sāk pārskatīt Spānijas reitingu ar iespēju, ka tas tiks pazemināts.

Taču saskaņā ar Kurana sacīto Spānija ir ļoti atšķirīgā situācijā, ja salīdzina ar Portugāli.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Pastāv iespēja, ka Somija bloķēs eirozonas palīdzību Portugālei. Tas liek apšaubīt eirozonas spēju nodrošināt savu finansiālo stabilitāti, atsaucoties uz Somijas finanšu ministrijas amatpersonas sacīto, ziņo Reuters.

Somijā 17.aprīlī notiks parlamenta vēlēšanas, un eiroskeptiskās partijas, kas iebilst pret Portugāles glābšanu un pat glābšanas fonda - Eiropas Finanšu stabilitātes mehānisma (EFSF) - palielināšanu, gūst arvien lielāku atbalstu.

Somija ir vienīgā eirozonas valsts, kur EFSF glābšanas aizdevumi ir jāapstiprina parlamentam. Citās izlemj valdība.

«Situācija kļūst saspringtāka ar katru dienu,» stāstījis Somijas finanšu ministrijas padomnieks Marti Salmi. «Mēs vakar saņēmām jaunākās aptaujas rezultātus, un tie, kuri ir pret jebkādu palīdzību Portugālei vai jebkādu garantiju EFSF palielināšanu iegūst 48 procentus un pārējie - 52 procentus,» viņš stāstījis.

Reitingu aģentūra Standard&Poor's (S&P) samazinājusi grūtībās nonākušo valstu - Grieķijas un Portugāles - reitingus, norādot uz bažām par parādu slogu, ziņo BBC.

Šis aģentūras solis palielinājis valstu aizņemšanās izmaksas, jo aizdevēji pieprasa lielāku peļņas likmi, pērkot valsts obligācijas.

S&P Portugāles reitingu samazinājusi par vienu pakāpi līdz BBB-. Jāatgādina, ka aģentūra pirms dažām dienām jau samazināja valsts kredītreitingu par divām pakāpēm līdz BBB.

Grieķijas reitings pazemināts par divām pakāpēm līdz BB-.

S&P, viena no trīs vadošajām reitingu aģentūrām, norādījusi - reitingu samazināšana ir saistīta ar bažām, ka jaunā eirozonas glābšanas sistēma, par kuru vienošanās tika panākta Eiropas Savienības samitā pagājušajā nedēļā, varētu kaitēt investoriem.