Jaunas recesijas risks ne tikai ASV, bet arī eirozonas perifērijā, kā arī Liebritānijā un Japānā sasniedzis jau 50%, sarunā ar ASV telekanālu CNN uzsvēris slavenais profesors un ekonomists, kurš paredzēja iepriekšējo finanšu krīzi, Nouriels Raubini.

Pirmās recesijas laikā bija pārāk daudz parādu privātajā sektorā, taču tagad to ir pārāk daudz valsts sektorā. «Ja jūs samazināt finanšu izdevumus, lai ietaupītu, jūs panākat lēnu ekonomikas izaugsmi. Pašlaik tā ir pārāk lēna – tas ir apmēram tā pat kā ar lidmašīnu, kas zaudē augstumu – jums ir divas iespējas – vai nu palielināt ātrumu, lai izrautos no augstuma zaudēšanas, vai arī turpināt krist,» klāsta ekonomists.

«Es baidos, ka pašlaik mēs jau esam brīvajā kritienā – tāpēc, ka iepriekšējos gados, kad vien bija kādas ekonomiskas nedienas, mēs esam izmantojuši jau visus pieejamos līdzekļus to risināšanai,» skaidro N. Raubini, akcentējot, ka pasaules līderu rīcībā nav palicis nekādu instrumentu, lai novērstu recesiju.

Iespēja, ka pasaule piedzīvos atkārtotu recesiju, kas var novest pie nekontrolētas eirozonas izjukšanas, ir lielāka nekā 50%, paziņojis pazīstamais ekonomists Nouriels Raubini, kurš pirms četriem gadiem paredzēja globālo finanšu krīzi.

«Manuprāt eksistē liela iespēja – vairāk nekā 50%, ka nākošo 12 mēnešu laikā pasaules attīstītās ekonomikas piedzīvos vēl vienu recesiju. Ja mēs aplūkojam situāciju ASV, Eiropā un Lielbritānijā – var redzēt, ka atkārtotas recesijas iespējas ir ievērojami pieaugušas,» paziņojis N. Raubini, vēsta Businesweek.

Tāpat ekonomists izteica iespēju, ka vēl vienai recesijai var būt neprognozējamas sekas, kas, iespējams, pat izraisītu eirozonas sabrukumu. «Ja mēs uzdodam jautājumu – vai recesija būs viegla, vai smaga – atbilde ir atkarīga no tā, kas notiek eirozonā,» stāstīja N. Raubini.

Eirozona patlaban pārdzīvo nopietnu sociālpolitisku fragmentāciju, kas var novest pie tālākas monetārās savienības nestabilitātes. Lielāko «cunami risku» patlaban sagādā Itālijas politiskā paralīzi, pavēstījis pazīstamais ekonomists, par doktoru Pastardienu sauktais Noriels Raubini.

Runājot Itālijā, N. Raubini norādīja, ka valsts iekšpolitiskā situācija atspoguļo lielākas problēmas, ar kurām patlaban saskaras Eiropas monetārā savienība. «Itālijā briest vētra. Itālijas vēlēšanu rezultāts ir signāls, kas liecina par to, ka lielākā daļa cilvēku ir noskaņoti pret taupības režīmu. Par to liecina ne tikai notikumi Itālijā – Lisabonā ielās protestēt devās pusmiljons cilvēku, Grieķijā bezdarbs ir 25%, Spānijā puse valsts jauniešu ir bez darba. Tas viss rada nemieru,» N. Raubini sacīto citē CNBC.

Ekonomists arī norādīja, ka ticamākais scenārijs, kādā atrisināsies politiskais saspīlējums Itālijā, ir jaunas vēlēšanas nākamo sešu mēnešu laikā. Tomēr tas radīšot visai drūmus apstākļus. «Politiskā neskaidrība tikai vairos ekonomisko nestabilitāti – mazāk investīciju, zema darba tirgus aktivitāte, samazināts iekšējais patēriņš. Ir liela iespēja, ka jaunie [politiskie spēki, kas uzvarēs atkārtotās vēlēšanās] būs daudz naidīgāk noskaņoti pret taupības režīmu. Tas radīs sadursmi Vācijas, Itālijas un Eiropas Centrālās bankas (ECB) starpā,» sacīja N. Raubini.

Ungārijas Ekonomikas ministrija apsūdzējusi ekonomistu Norielu Raubini, kuš dažreiz tiek dēvēts par Dr. Pastardienu, saistībā ar nacionālās valūtas forinta vērtības krituma izraisīšanu. Forinta vērtība nedēļas sākumā samazinājās līdz zemākajam līmenim pēdējo septiņu mēnešu laikā.

Budapešta atsaucās uz N. Raubini kompānijas Roubini Global Economics aizvadītajā nedēļā investoriem izteikto rekomendāciju pārdot forintu, kam sekoja Ungārijas valūtas kritums līdz 295,36 forintiem par vienu eiro. Pazīstamā ekonomista kompānija ieteica pārdot forintu pēc tam, kad Ungārija nespēja panākt vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF).

Ungārijas valdība norādīja, ka valūtas spekulanti izlēmuši uzbrukt forintam un izmantojuši N. Raubini ieteikumus kā attaisnojumu. Iepriekš valsts ekonomikas ministrs Ģērģs Matolči pauda, ka Ungārijai būtu jāatsakās no tradicionāliem ekonomikas modeļiem, ieskaitot mehānismus, kuri uztur forinta kursu, lai tādējādi apkarotu inflāciju. Tomēr vēlāk Ungārija paziņoja, ka forinta kursa kritumam nav nekāda sakara ar ministra izteikumiem, un visa atbildība gulstas uz N. Raubini.

Nākamo trīs līdz piecu gadu laikā pastāv liela iespēja, ka daļa valstu izlems pamest eirozonu un notiks monetārās savienības sabrukums. Tas gan nenotiks pēkšņi, bet drīzāk izskatīsies kā vilciena avārija palēninājumā, uzskata pazīstamais ASV ekonomists Nouriels Raubini, kuram iepriekš izdevās paredzēt globālo finanšu krīzi.

Virzoties uz eirozonas sabrukumu pieaugs ekonomiskās grūtības, finanšu pārstrukturizācija, bet monetāro savienību sāks pamest dalībvalstis. «Atsevišķas valstis piedzīvos grūtības noteiktos laika posmos. Tas nebūs krass sabrukums,» intervijā laikrakstam Financial Times sacīja N. Raubini.

Līdz šim eirozona krīzes risināšanai ir spērusi tikai nelielus bērnu solīšus. «Problēma pašlaik ir tāda, ka eirozonā ir iestājusies atkārtota recesija. Tā ir sākusies ne tikai perifērijā, bet arī galvenajās kodola valstīs,» uzsvēra N. Raubini.

Ekonomists arī norādīja, ka līdz brīdim, kad netiks atjaunota ekonomikas izaugsme, nekādi finanšu taupības pasākumi nebūs pietiekoši. «Taupība īstermiņā krīzi tikai saasina, tas notiek tāpēc, ka tiek palielināti nodokļi un samazināti valdības tēriņi. Lai atjaunotu ekonomikas izaugsmi un padarītu eirozonu dzīvotspējīgu, nepieciešama vesela virkne savādāku pasākumu,» klāstīja ASV ekonomists.

Itālijas pieņemtie taupības pasākumi, iespējams, nespēs nodrošināt to, ka valsts aizņemšanās izmaksas saglabāsies pieņemamā līmenī, tāpēc, ja vien netiks pielietota apņēmīga rīcība, valsts saskaras ar jūtamu maksātnespējas un eirozonas pamešanas risku, izteicies ekonomists Nouriels Raubini.

«Es domāju, ka nākamo 12 mēnešu laikā ir liela iespēja, ka Itālijas «Plāns A» nedarbosies,» N. Raubini stāstīja aģentūrai Reuters. «Itālijai varētu piespiest parādu rekonstrukciju un pēc tam arī tai nāktos pamest eirozonu. Ir ļoti iespējams, ka Itālija zaudēs pieeju tirgus resursiem un nespēs to atgūt,» norāda ekonomists, kurš ieguvis pasaules slavu ar savu 2008. gada krīzes paredzējumu.

Tāpat ekonomists uzskata, ka Eiropas Finansiālās stabilitātes fonds (EFSF), kuru Eiropas valstis izveidojušas, lai cīnītos ar parādu krīzi, ir «joks». Tāpat šis apzīmējums attiecas arī uz mēģinājumu palielināt EFSF līdz vienam triljonam eiro, stāstīja N. Raubini, norādot, ka Starptautiskajam Valūtas fondam un Eiropai kopā nebūs tik daudz naudas, lai atrisinātu parādu krīzi.

Dažādu ekonomikas apstākļu dēļ 2013.gadā pasaules ekonomikā gaidāma «perfekta vētra», uzskata ekonomists Nouriels Raubini (Nouriel Roubini), vēsta CNBC.

Raubini, kurš paredzēja 2008.gada finanšu krīzi, sacījis, ka ASV, Eiropas valstis un citas valstis ir kļuvušas pietiekami lietpratīgas attiecībā uz to problēmām, tādēļ patiesā krīze līdz 2013.gadam nav gaidāma.

Taču, kad tas notiks, sekas, visticamāk, būšot sāpīgas.

«Mana prognoze par perfektu vētru nav attiecībā uz šo gadu vai nākamo gadu, bet 2013.gadu,» sacījis ekonomists, norādot, ka ir problēmas ASV, Ķīna «pārkarst», tāpēc galu galā gaidāma smaga piezemēšanās.

Tuvākā termiņā Raubini redz lēnu, bet stabilu izaugsmi ASV, bet kā negatīvie faktori turpinās būt bezdarbs un mājokļi.

Izsverot sekas aiziešanai no eirozonas, ietekmīgi Somijas politiķi un uzņēmēji nonākuši pie slēdziena, ka Helsinkiem tas ir izdevīgāk, uzskata pazīstamais ASV ekonomists Nuriels Raubini.

Savā blogā N. Raubini, kurš tiek dēvēts arī par Doktoru Pastardienu, aicina apsvērt vairākus faktorus. Pirmkārt, citas Ziemeļvalstis ir ārpus eirozonas un jūtas lieliski – Norvēģija un Islande nav pat Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, Dānija atteikusies no eiro ieviešanas, bet Zviedrija to pagaidām neplāno darīt. Tā kā neviena Ziemeļvalsts nav Eiropas monetārās savienības dalībniece, kāds labums no eiro ir Somijai, vaicā N. Raubini.

Otrkārt, lai gan Somiju pēc izstāšanās no eirozonas varētu piespiest pamest arī ES, Helsinki var saglabāt eirozonas un ES labumus bez lielām papildus izmaksām – piesaistot savu valūtu eiro un noslēdzot brīvās tirdzniecības līgumus. Treškārt – izstājoties, Somija varētu izvairīties no zaudējumiem, kurus rada dalība eirozonā – Helsinkiem vairs nevajadzētu piedalīties citu valstu glābšanā, bet ceturtkārt – Somijā ir politiķu un uzņēmēju aprindas, kas pret eiro noskaņoti visai skeptiski.

Eiropai nepieciešams palielināt līdzekļu apjomu, kas veltīti parādu krīzes apkarošanai, un iepludināt ekonomikā divus triljonus eiro pirms nav par vēlu, sarunā ar Bloomberg paziņojis Nouriels Raubini, kurš pirms četriem gadiem paredzēja globālo finanšu krīzi.

«Es esmu ļoti norūpējies par notikumu izkļūšanu ārpus kontroles,» klāstīja N. Raubini. «Nepieciešams milzīgs līdzekļu iepludinājums, vismaz divu triljonu eiro apmērā, taču nedrīkst ar to vilcināties. Tas jāizdara nākošo nedēļu laikā,» uzsver N. Raubini.

«Problēma nav tikai ar Grieķiju, bet ar to, ka istabā ir divi lieli ziloņi – Itālija un Spānija. Tie ir pārāk lieli, lai atļautu tiem krist, bet arī pārāk lieli, lai glābtu,» stāsta ekonomists.

Lai nepieļautu situācijas pasliktināšanos, nepieciešams spert pamatīgus soļus. Nepieciešams ne tikai mainīt Eiropas Centrālās bankas politiku un likmes, samazināt eiro vērtību, rekapitalizēt Eiropas bankas un «ļaut Grieķijai pamest eirozonu», bet arī piemērot liela apmēra finanšu stimulu galvenajām eirozonas valstīm, lai nepieļautu recesiju visās Eiropas valstīs.

Ir maldīgi uzskatīt, ka Grieķijas privātie kreditori, kas Atēnu parādu pārstrukturizācijas ietvaros uzņemas pamatīgu savu investīciju «griezumu», ir zaudētāji, kamēr valsts sektora ieguldījumi ir aizsargāti, uzskata pazīstamais ekonomists Nouriels Raubini, vēsta CNBC.

Ekonomists norāda, ka darījums par parādu restrukturizāciju, kura ietvaros privātie kreditori būs spiesti piedzīvot zaudējumus vairāk nekā 50% apmērā, patiesībā ir ļoti labs.

«Realitāte ir tāda, ka privātie kreditori saņems ļoti jauku darījumu, kamēr lielākā daļa esošo un nākotnes zaudējumu tiek pārcelti uz valsts sektoru,» rakstā Financial Times norādīja N. Raubini. Viņš arī uzsvēra, ka valsts sektors jau iepriekš uzsācis savu personīgo parādu pārstrukturizāciju.

«Valsts sektors parādu restrukturizāciju uzsāka daudz agrāk nekā privātais sektors. Tika pagarināti maksājumu termiņi un vairākkārt samazinātas procentu likmes,» skaidro ekonomists.

Roubini Global Economics (RGE), ekonomikas izpētes firma, kuras dibinātājs ir atzītais ekonomists Nouriels Raubini, izlikta pārdošanā, atsaucoties uz vārdā nenosauktiem informācijas avotiem, pie kuriem vērsusies investīciju banka, kas organizē firmas pārdošanu, ziņo CNBC.

RGE kopš dibināšanas esot strauji augusi. Raubini ir tās priekšsēdētājs. Tai ir vairāk nekā 85 darbinieki, un tā joprojām zaudē naudu.

Saskaņā ar cilvēku, kuri iepazinušies ar pārdošanas piedāvājumu, teikto firmas ieņēmumi šogad tiek plānoti 14 miljonu ASV dolāru apmērā, bet zaudējumi varētu sasniegt aptuveni 2 miljonus ASV dolāru. Nākamgad tiek prognozēts ieņēmumu pieaugums par 8%, kam sekošot ieņēmumu pieaugums par 40% 2013. gadā.

Raubini, kurš atrodas Korejā, nav atbildējis uz tālruņa zvaniem, bet firmas pārstāvis atteicies sniegt jebkādus komentārus.

Pretendentiem tiekot prasīts iesniegt cenas piedāvājumus, taču neesot skaidrs, vai kāds piedāvājums jau ir saņemts.

Doktors Pastardiena jeb ASV ekonomists Nuriels Raubini paliek uzticīgs savam pērnajam pravietojumam, ka īstās globālās ekonomiskās ziepes mums vēl priekšā – tās būšot 2013. gadā.

Pirms gada Db.lv jau atspoguļoja globālās ekonomikas un finanšu analīzes kompānijas Roubini Global Economics šefa kārtējo drūmo pareģojumu. Gada laikā viņa nostādnes palikušas nemainīgas; mainījušies ir tikai daži fakti, kas, šķiet, apstiprina ekonomikas kataklizmas tuvošanos.

Aģentūrai Bloomberg Raubini pauž, ka ES nesenais samits bijusi izgāšanās un, ja vien eirozonas valstu parādi netiks kopīgoti, ECB šo parādu nemonetizēs un EFSF/ESM glābšanas mehānismi netiks četrkāršoti, tad Itālijas un Spānijas parādzīmju ienesīgums celsies no dienas uz dienu, un krīze būs «ne pēc pusgada, bet divām nedēļām».

Eirozona atsakās pieņemt faktu, ka atsevišķas tās dalībvalstis ir bankrotējušas, kā arī nespēj izdzīvot un nodrošināt ekonomisko izaugsmi monetārās savienības ietvaros, uzskata pazīstamais ekonomists Noriels Raubini.

Situāciju nākamgad pasliktinās arī spriedze, kas saistīta ar eiro, un tas izraisīs nesaskaņas eirozonas dalībvalstu vidū, Financial Times interneta vietnē publicētajā rakstā norāda ekonomists. Savukārt eirozonas parādu krīze attīstīsies pēc «nekārtīgā» scenārija.

Ekonomists akcentē, ka politiskie apsvērumi neļaus eirozonas valstu līderiem pieņemt smagus lēmumus, kas radīs daudzas problēmas. «Nākamgad kļūs skaidrs, ka «bundžas spārdīšana pa ceļu» ir spēle, kurā var tikai zaudēt,» raksta nesenās krīzes pareģis.

N. Raubini arī uzskata, ka nākamgad Ķīnas ekonomiku var sagaidīt «cietā piezemēšanās», bet ASV nākamā gada beigās piedzīvos atkārtotu recesiju.

Eiropas vienotā valūta var izdzīvot tikai tādā gadījumā, ja eirozonas valstis darbojas politiski un ekonomiski saskaņoti. Eiropa, kura zaudēs šo saskaņotību, var atkātot PSRS likteni un eiro – rubļa likteni, publikācijā The Financial Times uzsver HSBC vecākais ekonomists Stīvens Kings.

Ekonomists norāda uz paralēlēm ar PSRS sabrukumu 90-to gadu sākumā, kad «politiskās vienotības vājināšanās izraisīja pilnīgu rubļa krahu, kurš kādu laiku bija vienīgais maksāšanas līdzeklis jaunajās republikās». Toreiz izskatījās, ka visas bijušās PSRS republikas (izņemot Baltijas valstis, kuras centās attālināties no Maskavas ietekmes pēc iespējas tālāk) lieliski jūtas rubļa zonā.

Taču 1993. gadā rubļa zona radikāli samazinājās – jaunās republikas, sākot ar Armēniju un Azerbaidžānu un beidzot ar Baltkrieviju un Gruziju, ieviesa savas valūtas.

Iemesli tam bija dažādi, norāda ekonomists – dažas republikas uzskatīja, ka personīgā valūta ir svarīgs neatkarības simbols, bet citas savu valūtu ieviesa pateicoties milzīgajam budžeta deficīta spiedienam. Šim valstīm nebija pieejas starptautiskajiem kapitāla tirgiem, un tās bija spiestas finansēt savu budžeta deficītu vai nu veicot aizņēmumus no citām bijušās impērijas valstīm, vai arī iedarbinot naudas drukāšanas mašīnas.

Pasaulslavenais ekonomists Nouriels Raubini mudinājis Eiropas Centrālo banku (ECB) tās šīs nedēļas sanāksmē samazināt eiro bāzes procentlikmi. Tāpat ekonomists izteicies, ka ECB lēmums šogad divas reizes paaugstināt eiro procentlikmes ir bijusi lielākā kļūda šīs centrālās bankas pastāvēšanas vēsturē.

«Tā [eiro bāzes likmes palielināšana] bija lielākā kļūda, kādu jebkad pieļāvusi ECB. Likmju kāpums krasi pasliktināja eirozonas krīzi. ECB veikto eiro bāzes likmju pieauguma ziņā pārsteidzošs ir tas apstāklis, ka visi redzēja iespēju, ka tas var izvērsties katastrofā,» norāda N. Raubini.

Tāpat ekonomists atgādina, ka šā gada eiro bāzes likmes palielināšana atsauc atmiņā 2008. gada ECB kļūdu, kad banka arī lēma paaugstināt eiro bāzes likmi, aizbildinoties ar augtāku inflāciju un neņemot vērā vājo reģiona finanšu sektoru.

Jāpiebilst, ka ECB septembra sanāksme notiks šo ceturtdien. No tās eiro bāzes likmju izmaiņas gan gaidītas netiek. Tiesa gan, sanāksme un tai sekojošā preses konference varētu būt intensīva.

Šodien notiekošās Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmes laikā eiro bāzes likme mainīta netika, un tā tik atstāta pie 1,5% atzīmes. Tiesa gan, šāds ECB solis bija gaidāms un liela uzmanība tiks pievērsta tam, ko ECB pēcsēdes preses konferencē teiks bankas prezidents Žans Klods Trišē.

Ņemot vērā eirozonas ekonomikas izaugsmes tempu bremzēšanos, ECB vadošās amatpersonas var signalizēt, ka eiro bāzes likme esošajos līmeņos var saglabāties vēl ilgi. Tāpat tiks sniegts Eiropas galveno baņķieru viedoklis par monetārā reģiona ekonomikas veselību. Tāpat, iespējams, tiks pavēstīti kādi jaunumi, ko ECB grasās darīt perifērijas sakarā.

Likmju ziņā šobrīd tiek gaidīts, ka ECB eiro bāzes likmi no pašreizējiem līmeņiem (1,5%) paaugstinās tikai 2012. gada ceturtajā ceturksnī, liecina Reuters ekonomistu aptaujas. Jāteic, ka ekspertu noskaņojums attiecībā pret potenciālo ECB rīcību ir mainījies ļoti ātri. Vēl pagājušā mēneša sākumā tika prognozēts, ka ECB eiro bāzes likmi par 25 bāzes procentpunktiem līdz 1,75% paaugstinās jau šā gada beigās. Kopumā arī ECB, visticamāk, ir pamanījusi ekonomikas izaugsmes tempu bremzēšanos un pieaugošos recesijas draudus. Līdz ar to augstāku likmju politika uz šāda fona vairs nav iedomājama (varbūt pat smagnējākas recesijas gadījumā likmes nāksies pazemināt). Tāpat tiek lēsts, ka banka ievērojami apcirps savas eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozes tuvākajiem gadiem.

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA Ragn-Sells pēc īpašnieku maiņas šī gada sākumā mainījis savu nosaukumu un turpmāk būs pazīstams kā SIA Lautus, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Attiecīgus grozījumus uzņēmums arī veicis savos statūtos. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 28.februārī.

Lursoft Klientu portfelis jau ziņoja, ka Zviedrijas Ragn-Sells grupa pārdeva meitas uzņēmumu Latvijā uzņēmumam SIA AM Investīcijas. Jaunā īpašnieka lielākais dalībnieks ir SIA FRR Auto, kas pastarpināti caur vairākiem uzņēmumiem pieder AS Ieguldījumu projekti.

Savuārt SIA AM Investīcijas 49% kapitāldaļu īpašnieks ir SIA EG Grupa, kas vienādās daļās pa 50% daļu katram pieder SIA Lautus valdes loceklim Agrim Marksam ārstei-epidemioloģei un SIA Lautus ekspertei Sandrai Eglītei.

SIA Lautus dibināta 2001.gadā ar nosaukumu Ragn -Sells, un tās pamatkapitāls ir 7 503 748 eiro. 2016.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 5,092 miljoni eiro, bet tas cieta zaudējumus 209 tūkstošu eiro apjomā. 2016.gadā tas nodarbināja 86 darbiniekus un nodokļos Latvijas budžetā samaksāja 955 tūkstošus eiro.

2020. gada maijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) vērsās kāds maz zināms uzņēmums SIA Pharma Invest, lūdzot FKTK izsniegt atļauju brīvprātīgā a/s Olainfarm akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai. Pharma Invest iecere bija atklāti aizdomīga – faktiski čaulas uzņēmums pēkšņi atradis līdzekļus 10 miljonu eiro apmērā, lai nopirktu 10% Olainfarm akciju.

Jau toreiz Dienas veiktā izpēte liecināja, ka aiz Pharma Invest mēģinājuma iegūt Olainfarm akcijas slēpās Kārļa Krastiņa un ar viņu saistīto Prudentia uzņēmumu intereses.

FKTK reakcija uz aizdomīgo iesniegumu bija pasīva, un, iespējams, tieši tas ļāva jau pēc nepilna gada tām pašām personām piedalīties nākamajā Olainfarm reiderisma mēģinājumā, kas beidzās ar policijas uzsākto kriminālprocesu.

Diena jau ziņoja par Valsts policijas progresu kriminālprocesa izmeklēšanā, taču šoreiz pēta, ko tad šajā situācijā īsti ir vai nav darījis finanšu tirgus uzraugs FKTK. Jautājums ir aktuāls, ņemot vērā FKTK plānoto apvienošanos ar Latvijas Banku, kas mudinājusi vadošās FKTK amatpersonas nodarboties ar pašreklāmu valdības un Saeimas gaiteņos.

Šveice piemērojusi sodu Francijas transporta un enerģētikas koncernam Alstom par kukuļdošanu Latvijā, Malaizijā un Tunisijā. Kukuļi doti Latvenergo prezidentam Kārlim Miķelsonam, viceprezidentam Aigaram Meļko un ražošanas tehniskajam direktoram Gunāram Cvetkovam, lai Alstom iegūtu līgumus Pļaviņu HES modernizācijas projektiem, liecina Šveices ģenerālprokuratūras izpildraksts.

Šveices prokuratūra secinājusi, ka līgumu noslēgšanai Latvijā, Malaizijā un Tunisijā Alstom «konsultanti izmantoja naudu nelegāliem mērķiem, lai ietekmētu līgumu noslēgšanas progresu vai lai izmaksātu kukuļus darbiniekiem». Latvijā kukuļi maksāti saistībā ar Latvenergo dažādiem modernizācijas projektiem, liecina izpildraksts.

Izmeklētāji secinājuši, ka kukuļi maksāti Latvenergo prezidentam Kārlim Miķelsonam, viceprezidentam Aigaram Meļko un ražošanas tehniskajam direktoram Gunāram Cvetkovam, lai uzņēmuma Zviedrijas struktūrvienības Alstom Power Sweden un Alstom Hydro Sweden iegūtu līgumus Pļaviņu hidroelektrostacijas modernizēšanā.

Latveijas energokompānijas Latvenergo lietā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) intensīvi strādā starptautiskā līmenī, un izmeklēšanas rezultāti Šveicē varētu veicināt attīstību Latvenergo amatpersonu lietā.

Tā LNT raidījumā 900 sekundes norādīja jaunais KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks, uzsverot ka šis ir piemērs tam, cik veiksmīgi KNAB sadarbojas ar kolēģiem ārvalstīs.

Streļčenoks norāda, ka patlaban no visām lietām, ko birojs izmeklē, trīs nozīmīgākās ir Latvenergo amatpersonu lieta, automašīnu ražotāja Daimler lieta, kā arī šogad uzsāktā oligarhu lieta.

Jaunais KNAB vadītājs skaidro, ka šādu apjomīgu lietu izmeklēšana prasa krietni ilgāku laiku, jo tajās iesaistīts liels skaits amatpersonu. Ierasti birojs atsevišķas lietu izmeklēšanu veic dažu mēnešu laikā.

Jau ziņots, ka Šveice piemērojusi sodu Francijas transporta un enerģētikas koncernam Alstom par kukuļdošanu Latvijā, Malaizijā un Tunisijā. Kukuļi doti Latvenergo prezidentam Kārlim Miķelsonam, viceprezidentam Aigaram Meļko un ražošanas tehniskajam direktoram Gunāram Cvetkovam, lai Alstom iegūtu līgumus Pļaviņu HES modernizācijas projektiem, liecina Šveices ģenerālprokuratūras izpildraksts.

Vairāk nekā četrus gadus Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izmeklē lietu, ko pat prokurors baidās nest uz tiesu

Tā sauktā oligarhu lieta ir jau vairāk nekā četrus gadus veca. Tā iesākās ar vērienīgām kratīšanām un sarunu slepenu noklausīšanos, kas tika nopludinātas medijiem un kulminēja ar eksprezidenta Valda Zatlera Rīkojumu nr. 2, kā rezultātā 2011. gadā tika atlaista Saeima. Tāda vēriena jukas un skandāli Latvijas jaunāko laiku vēsturē līdz tam vēl nebija piedzīvoti. Tā laika KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe publiski zvērēja, ka viņa skaidri zinot, oligarhu lieta neizgāzīsies. Un ko mēs redzam tagad? Septembra sākumā KNAB prasīja kriminālvajāšanas uzsākšanu pret divām par oligarhiem sauktām personām – Ainaru Šleseru un Aivaru Lembergu, bet prokuratūra secina, ka «patlaban iegūto pierādījumu kopums nerada pārliecību par personu vainu, tāpēc iegūstami papildu pierādījumi». Citiem vārdiem – lieta ir baltiem diegiem šūta. Turklāt pie šādas atziņas nāk nevis tiesa pēc pušu argumentu uzklausīšanas, bet jau prokurors saprot, ka tiesā ar kaut ko tādu nemaz nav vērts rādīties.

Spānijas desmit gadu obligāciju likmes sasniegušas 6,975%, kas ir augstākais līmenis kopš 1997. gada, vēsta Reuters.

Tādējādi valsts obligāciju likmes bīstami pietuvojušās 7% robežai, kas tiek uzskatīta par neilgtspējīgu, jo investori var nonākt pie pārliecības, ka Spānija savu parādu nespēs atmaksāt.

Db.lv jau vēstīja, ka situācija saistībā ar Grieķijas un Itālijas finansēm pastiprina bažas, ka līdzīgs liktenis var sagaidīt arī citas eirozonas valstis.

Iepriekš 7% robežu sasniedza arī Itālijas obligāciju likmes. Savukārt pazīstamais ekonomists Noriels Raubini izteicies, ka Spānija var kļūt par vienu no tām valstīm, kurām varētu nākties pamest eirozonu.

Tādā situācijā sabruktu arī pati Eiropas monetārā savienība. Oktobrī starptautiskās reitingu aģentūras Fitch un Standard & Poor’s (S&) samazināja Spānijas banku reitingus.

Strīds ar Nobela prēmijas ekonomikā laureātu Polu Krugmanu ļāvis Igaunijas prezidentam Tomasam Hendriksam Ilvesam iegūt vietu prestižā žurnāla Foreign Policy izveidotajā svarīgāko Twitter lietotāju sarakstā Twitterati 100.

«Igaunijas prezidents regulāri izsaka savas domas par tehnoloģijām un ekonomiku, bet spēja iekarot virsrakstus ar saviem asajiem izteikumiem pret Polu Krugmanu,» raksta medijs. Igaunijas prezidents ir viens no astoņiem pasaules politiķiem un diplomātiem, kas iekļuvuši sarakstā.

Sarakstā Twitterati 100 žurnāls iekļāvis svarīgākos mikroblogošanas vietnes lietotājus. Starp tiem ir pasaules politiķi, analītiķi, žurnālisti, tehnoloģiju speciālisti un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Kā svarīgākie Twitter lietotāji, kuriem jāseko, lai cilvēks būtu informēts par pasaulē notiekošo, tostarp minēti arī Venecuēlas prezidents Ugo Čavess, ASV senators Džons Makeins, ekonomists Noriels Raubini un ASV vēstniece ANO Sjūzena Raisa. Pilnu sarakstu iespējams aplūkot klikšķinot šeit.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Uz Dienas biznesa žurnālista jautājumiem atbild Swedbank First Securities galvenais ekonomists Oslo Haralls Magnuss Andreasens.

Kas tagad notiek pasaulē – sākas jauna globāla lejupslīde vai vienkārši ir neliela pavasara depresija?

Kad es runāju ar klientiem par ieguldījumiem, man galvenais jautājums ir, vai jūs apzinieties, ka ikvienā tirgū ir kāpumi un kritumi. Vienalga, vai mēs runājam par akcijām, nekustamo īpašumu vai jebkuru citu ieguldījuma veidu. Galvenais jautājums ir, vai cenas ir vai nav par augstu, ja mēs tās salīdzinām ar vēsturi, vai ilgtermiņa ienākumiem, vai kredīta iespējām. Vienīgais, kas ir jāsaprot – kāda būtu normāla cena? Piemēram, kāda ir normāla zemes cena Rīgā, ja mēs domājam par pilsētas izvietojumu, citiem raksturlielumiem. Protams, vienmēr būs rajoni, kuros dzīvos bagāti cilvēki un tāda būs arī zemes cena tajos, taču jāskatās ir uz kopējo situāciju. Vai arī, padomājiet kāda būtu normāla maksa par būvdarbiem konkrētā ekonomiskā cikla laikā. Kad jūs veicat šo ļoti vienkāršo analīzi, tad ļoti bieži atklājas, ka cilvēki vienkārši gremdējas sapņos, nevis skatās uz lietām reāli. Tas ir tāpat kā paziņot, ka mūs gaida fantastiska vasara pēc vienas saulainas nedēļas, vai arī steigties pirkt biļetes uz tālu kūrortu pēc vienas lietainas nedēļas. Mēs, cilvēki, ļoti bieži nespējam nošķirt īstermiņa parādības no ilgtermiņa prognozēm.