Pasaulē populārākais sporta forums – Pasaules kauss futbolā – jau kārtējo reizi liek uzdot jautājumu: vai milzīgi tēriņi svētku rīkošanā pēcāk neizvēršas par kārtīgām paģirām saimniekiem

Veselu mēnesi pasaule dzīvojusi kājasbumbas paēnā un, lai gan Pasaules kauss atnesa vairākus lielākus un mazākus pārsteigums, tā noslēguma fāze tomēr bija likumsakarīga. Pusfinālā iekļuva Vācija, Argentīna, Nīderlande un Brazīlija jeb komandas, kurām jau sākotnēji prognozēja ceļu līdz turnīra noslēdzošajai fāzei. Tāpat, lai gan čempionāta sākumā izskatījās, ka Eiropas komandām šoreiz ies grūti, tieši tām izdevās plūkt galvenos laurus – triumfēja Vācija, bet spēlē par trešo vietu uzvarēja Nīderlande. Nevar neatgādināt arī to, ka čempionāta sākumā dominēja dažādas bukmeikeru prognozes, kas pārsvarā pareģoja, ka Pasaules kausā pārliecinoši uzvarēs Brazīlija. Tiesa gan, prakse pierādīja, ka šādām prognozēm ne vienmēr vajag uzticēties.

Brazīlijas valdība pirmdien prezentēja 17 miljardu dolāru (15,04 miljardu eiro) vērtu taupības pasākumu programmu, lai veicinātu grūtībās nonākušo valsts ekonomiku.

Šajā programmā iekļauta valsts sektorā strādājošo darbā pieņemšanas un atalgojuma iesaldēšana, desmit no 39 ministriju likvidēšana, 1000 darba vietu likvidēšana, kā arī ar mājokļiem un veselības aprūpi saistītu sociālo izmaksu samazināšana.

«Šie ir pasākumi, kas nav visai populāri. Un tie ietekmēs atbalstu, kāds joprojām ir prezidentes Dilmas Rusefas valdībai, jo sevišķi starp iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem,» norāda analītiķi.

«Ir loģiski īstenot taupību, lai saglabātu budžeta pārpalikumu, kā to vēlas reitingu aģentūras, taču tā vēl vairāk samazinās ekonomisko aktivitāti,» uzsver analītiķi.

Investori šaubīgi skatās uz ieguldījumiem BRIC valstu vērtspapīros

Pēc iepriekšējās finanšu krīzes tirgus dalībnieki daudz uzmanību pievērsuši situācijai attīstītajās valstīs, kuru ekonomikas palēnām turpina savu atgūšanās procesu. Tiesa gan, pašlaik izskatās, ka jaunu nestabilitātes vilini globālajai tautsaimniecībai sagādās attīstības reģionu valstis. Jau šobrīd strauji sarūk gan Krievijas, gan Brazīlijas ekonomikas un izaugsme bremzējas arī Ķīnā. Nu var teikt, ka arī attīstības valstu grupas kopējo parādu līmenis ir augsts, kas uz sarūkošu ienākumu fona (krīt izejvielu cenas) paaugstina gan šo valstu, gan to uzņēmumu maksātspējas risku. Tāpat ASV Federālo rezervju sistēma briest augstākām dolāru procentlikmēm, un kapitāla plūsma šādos laikos mēdz no attīstības reģioniem virzīties atpakaļ uz ASV.

Pasaulē 35. lielākais valodu pakalpojumu piegādātājs un Latvijas uzņēmuma Skrivanek Baltic mātesuzņēmums Skrivanek Grupa atklāj pirmo filiāli Dienvidamerikā – Brazīlijas pilsētā Sanpaulu.

Brazīlija ir 17. valsts, kurā atvērta Skrivanek Grupa filiāle. Uzņēmums izvēlējies Brazīliju, jo tā ir ļoti strauji augoša ekonomika.

«Brazīlija ir mums saistoša vairāku apsvērumu dēļ,» uzņēmuma izaugsmi komentē Skrivanek Grupa ārvalstu filiāļu (tostarp Brazīlijas) reģionālā vadītāja un Skrivanek Baltic direktore Aiga Veckalne. «Šīs Dienvidamerikas valsts ekonomika šobrīd strauji attīstās, nodrošinot plašas uzņēmējdarbības iespējas, līdz ar to pieaug arī pieprasījums pēc kvalitatīviem valodu pakalpojumiem. Turklāt tulkošanas nozarē kopumā ir vērojams pieprasījuma pieaugums pēc portugāļu valodas un tās reģionālo formu tulkojumiem.»

Naftas un dažādu plaša patēriņa preču cenu kritums radījis ievērojami lielākas problēmas eksportējošo valstu ekonomikām, nekā iepriekš tika prognozēts, secinājuši globālās ekonomikas eksperti, otrdien raksta laikraksts Diena.

Samērā nesen Pasaules Banka pazemināja globālo ekonomiskās izaugsmes prognozi šim gadam par 0,2% – no janvārī prognozētajiem 3% līdz 2,8%. Jāpiebilst, ka par zemu tradicionāli tiek uzskatīta globālās ekonomikas izaugsme 2,5% apmērā. Kā norādīts Pasaules Bankas ziņojumā Globālās ekonomikas perspektīvas (Global Economic Prospects), attīstības ekonomikas, kuras atkarīgas no starptautiskās tirdzniecības un eksporta, kas sekmēja to izaugsmi pēdējā desmitgadē, patlaban sastopas ar pārprodukciju un pieprasījuma pazemināšanos visā pasaulē, jo attīstītās valstis joprojām cenšas atjaunoties pēc 2008.–2009. gadā piedzīvotās finanšu krīzes. Tajā pašā laikā gaidāms, ka cenu kritums sekmēs ekonomikas izaugsmi ilgākā laika posmā, tādēļ pieļaujams, ka turpmākajiem gadiem ekonomiskā izaugsme varētu būt jau prognozētā ietvaros – 3,3%.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poor's pirmdien samazināja Brazīlijas kredītreitingu par vienu pakāpi, šādu lēmumu skaidrojot ar vāju valsts fiskālo situāciju un gausu ekonomikas izaugsmi.

Aģentūra valsts kredītreitingu pazeminājusi līdz «BBB-», nosakot tam stabilu nākotnes perspektīvu.

Standard&Poor's kredītreitinga samazināšanu skaidro ar prognozēm, ka Brazīlijas ekonomikas izaugsmes tempa palēnināšanās nākamo gadu laikā samazinās valdības spēju stiprināt finansiālo stāvokli.

Tāpat aģentūra norāda uz zemo investīciju līmeni Brazīlijā, kas pērn veidojis vien 18% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Standard&Poor's arī prognozē, ka Brazīlijas ekonomika šogad pieaugs par 1,8%, bet nākamgad - par 2%.

Ieguldījumu veikšana jaunattīstības tirgos ir sarežģītāka nekā ieguldījumi attīstītajās valstīs, jo jaunattīstības valstīs ir jāpievērš pastiprināta uzmanība gan politiskajiem, gan arī dažādiem strukturālajiem faktoriem, saka Swedbank Finanšu tirgus daļas investīciju jomas vadītājs Jānis Spriņģis.

Viņš norāda - nenoteiktība jaunattīstības valstīs ir lielāka nekā attīstītajās valstīs. Bieži vien investori vispār izvairās no ieguldījumu veikšanas jaunattīstības valstīs, un, piemēram, slavenais investors Vorens Bafets (Warren Buffett) pārsvarā iegulda tikai ASV tirgū. Lai ieguldīšanu jaunattīstības tirgos padarītu drošāku, investors var no sākuma apsvērt ieguldījumu veikšanu, piemēram, plaši diversificētos biržā tirgotajos fondos, jo ieguldījumu veikšana individuālu uzņēmumu akcijās jaunattīstības valstīs ir daudz riskantāka un neparedzamāka nekā līdzīgu ieguldījumu veikšana attīstīto valstu uzņēmumu akcijās, iesaka eksperts.

Pēdējos mēnešos skatījums uz globālās ekonomikas izredzēm ir uzlabojies, taču pieaugošās politiskās turbulences riski rada daudz jautājumu par tās turpmāko ietekmi, norāda SEB bankas ekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Visticamāk, ka tuvākajā laikā protekcionisma un izolacionisma vēsmas līdzsvaros optimisma pieaugums, kaut skaidrs, ka šis gads būs prognozējami neprognozējams. ASV turpināsies laba izaugsme, bet galvenokārt ne Tramponomikas (Trampa ekonomiskās politikas) dēļ. Tikmēr strauji augošās ekonomikas ir sasniegušas izaugsmes zemāko punktu. Tikmēr Eiropas Savienība un Apvienotā Karaliste ir nonākušas politiskajās un ekonomiskajās krustcelēs, ko ieskauj liela nenoteiktība par Brexit procesu, bet ES saskaras arī plaša mēroga izaicinājumiem.

Neskatoties uz valstu daudzajiem iekšzemes un ģeopolitiskajiem sarežģījumiem, ekonomiskie signāli kopumā ir pozitīvi. IKP prognozes tuvākajiem diviem gadiem ir kļuvušas nedaudz labvēlīgākas, tajā pašā laikā D. Trampa ekonomikas politikas ietekme, visticamāk, būs pieticīga. Tuvākajos divos gados OECD valstu IKP pieaugums sasniegs 2,1%. Noskaņojuma rādītāji, kam globāli ir cieša mijiedarbība, ir augstākajā līmenī kopš 2011. gada. Tas daļēji atspoguļo lielās cerības uz fiskālajiem stimuliem, kas īstenosies kā nodokļu samazināšana un ieguldījumi infrastruktūrā, kā arī politikas pārmaiņām enerģētikas un finanšu sektoros. Pozitīvās tendences saistās arī ar strauji augošo ekonomiku perspektīvu uzlabošanos, kas izriet no izejvielu cenu pieauguma un spēcīgāku kapitāla izdevumu ciklu, jo jaudu noslodze turpina pieaugt.

Neskatoties uz politisko nenoteiktību, ekonomiskā aktivitāte, piemēram, Ķīnā, Japānā un eirozonā, kā arī ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs, ir bijusi pārsteidzoša, jaunākajā SEB ekonomikas apskatā Nordic Outlook norāda eksperti.

Pateicoties labvēlīgajai situācijai darba tirgū, pieaugošai resursu izmantošanai un tirdzniecībai, kā arī sparīgam aktīvu cenu kāpumam, izaugsme ir nostiprinājusies. Tajā pašā laikā, paralēli ģeopolitiskiem riskiem, pastāv arī sociālās problēmas, piemēram, ekonomiskā nevienlīdzība, iedzīvotāju novecošana un darbavietu zudumi, ko rada digitalizācija un automatizācija.

Šobrīd deflācijas un lejupslīdes riski ir mazinājušies, tomēr joprojām ir iemesli turpināt ekspansīvas monetārās politikas īstenošanu.

Taču arvien grūtāk ir attaisnot tās ekstrēmākās formas. Kopš 2008. gada centrālās bankas ir emitējušas 15 triljonus ASV dolāru, kas ir vienāds ar 20% no pasaules akciju tirgus kapitalizācijas. Līdz 2018. gada beigām apjoms pieaugs līdz apmēram 16 triljoniem USD. Tādējādi monetārā politika saglabāsies ekspansīva, bet tiks uzsākti pasākumi politikas turpmākai normalizācijai (stimulējošu obligāciju pirkumu samazināšana / pakāpeniska pārtraukšana un pakāpenisks procentu likmju pieaugums). Inflācija 2017.-2019. gadā palielināsies nedaudz. Pozitīvākas izaugsmes iespējas un ekspansīvas monetārās politikas kombinācija nodrošinās atbalstu akciju tirgiem.

Bažas par ekonomisko nestabilitāti saistībā ar apjomīgo monetārās stimulēšanas pasākumu samazināšanu nav pamatotas, neskatoties uz apgalvojumiem, ka ekonomikās iepludinātie naudas līdzekļi nodrošinājuši vien biklu atlabšanu, piektdien Davosā notiekošajā Pasaules ekonomikas forumā izteicās vadošo centrālo banku vadītāji.

«Netradicionālas politikas nodrošināta normalizēšanās nozīmē, ka šī politika ir veiksmīga,» norādīja Japānas Centrālās bankas vadītājs Haruhiko Kuroda.

Kuroda aprīlī ieviesa vērienīgu aktīvu iegādes programmu, kas tiek īstenota kā daļa no Japānas premjerministra Sindzo Abes plāna atdzīvināt ekonomiku un izvest to no vairākus gadus ilgušās deflācijas.

Viņš Davosas ekonomikas foruma klausītājiem sacīja, ka pats fakts par uztraukšanos, kā šīs politikas noslēgsies, nozīmē, ka tās strādā. Tomēr Kuroda vienlaikus pauž piesardzību, ka būs nepieciešams kāds laiks, līdz Japānā tiks pārtraukti monetārās stimulēšanas pasākumi.

Brazīlijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pērnā gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, samazinājies par 0,9%, tādējādi ekonomika nonākusi ilgākajā recesijas periodā valsts vēsturē, otrdien ziņo valsts statistikas birojs.

Brazīlijas ekonomika kritumu reģistrējusi astoto ceturksni pēc kārtas.

Tikmēr pērn kopumā valsts IKP saruka par 3,6%, salīdzinot ar 3,8% pirms gada.

Ekonomikas kritums galvenokārt tiek skaidrots ar naftas, sojas, metālu un citu izejmateriālu eksporta cenu samazināšanos, kā arī ar politisko nestabilitāti un vērienīgu korupcijas skandālu.

Vairs neuzticas akronīmiem; no BRIC fondiem noplūst milzu līdzekļi, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Bieži vien, ja aplūko to, kas notiek pasaules attīstības valstu reģiona tautsaimniecībās vai vērtspapīru tirgos, lielākā uzmanība tiek pievērsta tā saucamajām BRIC (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna) valstīm. Tie ir apjomīgi tirgi, kuriem tiek piedēvēts liels izaugsmes potenciāls nākotnē. Tiesa gan, pašlaik skaidrs, ka ļoti lieli izaicinājumi ir Brazīlijas un Krievijas ekonomikām. Ekonomikas izaugsmes tempi straujāk bremzējas Ķīnā. Pašlaik uz BRIC valstu fona labāk izskatās vienīgi Indija, lai gan arī šajā valsī ir nomanāmas grūtības īstenot dažādas nepieciešamās reformas. Šīs valsts IKP šā gada otrajā ceturksnī gada skatījumā iespēja pieaugt par 7%.

ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība ir ceļā uz 2000 punktu atzīmes iekarošanu

Lai gan janvāra otrajā pusē attīstīto valstu tirgos patiešām bija vērojams straujāks cenu kritums, tas nebija ilgstošs un kopumā šā gada pirmā puse pasaules lielākajiem akciju tirgiem ir bijusi visai veiksmīga. Piemēram, ASV akciju tirgus flagmaņa Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība kopš šā gada sākuma palielinājusies jau par 6,2% – līdz 1960 punktu atzīmei. Jāpiebilst, ka gada skatījumā minētā indikatora vērtība ir pieaugusi par 22%, bet kopš 2013. gada sākuma – par 37,5%.

Vēl par 2%

Lai gan daudz tiek runāts par to, ka akciju cenas pašlaik jau ir pārāk augstas un uzņēmumu finanšu rādītāji varētu nebūt tik labi, lai attaisnotu tik dārgus vērtspapīrus, Volstrītas analītiķu šā gada otrā ceturkšņa beigās veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka kāpums tirgū, visticamāk, turpināsies. Tiesa gan, tas būšot visai lēzens. Piemēram, Thomson Reuters veiktās vairāku simtu pasaules vadošo investīciju kompāniju ekspertu aptaujas rezultāti liecina, ka šā gada beigās S&P 500 indeksa vērtība atradīsies nedaudz virs apaļās 2 tūkst. punktu atzīmes, kas no šā brīža līmeņiem būtu pieaugums par 2%. Savukārt 2015. gada vidū šī indeksa vērtība atradīšoties pie 2053 punktu atzīmes, kas būtu kāpums vēl par 2,7%. «Vispārīgi līdz 2000 punktiem ir nepieciešams pieaugums par diviem procentiem, kas ir maz. Kopumā mūsu ieguldījumu stratēģijā šobrīd joprojām esam pozitīvi par akcijām, saglabājam paaugstinātu īpatsvaru. Tāpēc 2000 punktu sasniegšana otrā pusgada laikā ir ļoti reāla,» uzskata arī Nordea Private Banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Neskatoties uz sarežģījumiem, kas veidojas politiskajā vidē pasaulē, tuvākajos divos gados globālā izaugsme kļūs nedaudz spēcīgāka, taču ne iespaidīga, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

To kavēs tādi faktori kā nevienlīdzīgais labklājības pieaugums un smagā parādu nasta. Atskatoties uz notikumiem pēdējos mēnešos, tad jāsecina, ka lielos vilcienos skatījums uz globālo ekonomiku nav mainījies. Noskaņojuma rādītāji ir atguvušies, bet finanšu tirgi uz Donalda Trampa ievēlēšanu ir reaģējuši negaidīti pozitīvi, iespējams, balstoties gaidās par vairāk uz izaugsmi orientētu ekonomikas politiku. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidējā ekonomiskā izaugsme šogad būs 1.7%, bet 2017. un 2018. gadā IKP pieaugums sasniegs 2%. Ņemot vērā to, ka daudzas centrālās bankas vēsturiski zemās procentu pamatlikmes saglabās un turpinās kvantitatīvās mīkstināšanas politiku, pieauguma temps ir vērtējams kā viduvējs.

2017. gads metīs investētājiem nopietnu izaicinājumu, finanšu tirgos šis būs sarežģīts gads, iezīmīgs ar nestabilitāti un ļoti lielu politisko notikumu, tā saukto „melno gulbju”, iespaidu. D. Trampa prezidentūras sākums un joprojām neparedzamā ASV politika attiecībā uz brīvo tirdzniecību, Ķīnas valdības centieni iegrožot valsts ekonomikas pārkaršanu, OPEC vienošanās stabilizēt naftas cenas, vēlēšanas svarīgākajās ES ekonomikās – Vācijā, Francijā, Itālijā, referendums Nīderlandē, Brexit process – tie visi ir notikumi, kas 2017. gadā pilnīgi noteikti šūpos finanšu tirgus.

„Aktīvam investētājam tirgus nenoteiktība paver lielākas iespējas, tāpēc 2017. gads būs patiesi interesants, un investētāji var gūt labu peļņu. Mēs esam sagatavojuši perspektīvāko 2017. gada investīciju virzienu prognozes ikvienam kapitāla veidam – valūtām, akcijām, indeksiem, obligācijām un izejvielām. Pērn mūsu analītiķu komandai izdevās precīzi paredzēt tirgus virzienu visos kapitāla veidos, bet investētāji, kas izmantoja rekomendācijas par FTSE 100 indeksu, sojas cenas perspektīvām un Apple akcijām, ieguva labu investīciju atdevi, jo šo pozīciju izmaiņas sasniedza pat 12-16%. Kredītpleca iespējas izmantojušo investētāju peļņa attiecīgi bija vēl lielāka,” – aktīviem investētājiem domāto 2017. gada prognožu paketi piedāvā uzņēmuma TMS Brokers analītikas nodaļa .

Šogad uzņēmumu vadītāji visā pasaulē ir mazāk optimistiski par globālo izaugsmi nekā pērn, liecina PwC pētījums, kura rezultāti prezentēti ikgadējā ekonomikas forumā Davosā, Šveicē.

Tie, kuri uzskata, ka izaugsme turpināsies arī 2015. gadā, ir tikai 37%, kas ir mazāk nekā 2014.gadā (44%). Zīmīgi, ka to vadītāju skaits, kuri uzskata, ka globālā ekonomikas izaugsme samazināsies, ir dubultojies – kopumā tie ir 17%, pērn tie bija tikai 7% aptaujāto. Atlikušie 44% sagaida, ka ekonomiskā situācija saglabāsies nemainīga.

Aptaujas rezultāti liecina, ka šogad krietni mazāks uzņēmumu vadītāju skaits uzskata, ka ekonomiskā izaugsme tuvāko 12 mēnešu laikā uzlabosies, lai arī ir saglabājusies viņu pārliecība īstermiņā par ieņēmumu palielināšanos pašu biznesā.

Reģionāli ir vērojama rezultātu dažādība, piemēram, vadītāji Āzijas un Klusā okeāna reģionā ir visoptimistiskākie – tur 45% uzskata, ka ekonomika turpinās uzlaboties, šim viedoklim pievienojas arī Tuvo Austrumu (44%) un Ziemeļamerikas uzņēmēji (37%). Savukārt pesimisms valda Eiropas uzņēmēju vidū - tikai 16% no vadītājiem Centrālajā un Austrumeiropā paredz situācijas uzlabošanos.

Šodien sāktās spēles Riodežaneiro nav finansiāli izšķērdīgāko skaitā, tomēr arī šie tēriņi iekrituši Brazīlijai sliktā laikā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopumā vērtējot, Rio spēles ir mērenības iemiesojums, lai gan jau pirms svītras pavilkšanas ir skaidrs, ka izmaksas ir sadārdzinājušās par vairāk nekā 50%. Tik plaša vēriena pasākumā to varētu saukt par nieku, un tas ir arī zem vasaras spēju vidējā 89,7% sadārdzinājuma rādītāja, tomēr 1,6 mljrd. ASV dolāru pārtēriņš ekonomikas un politisko satricinājumu vārdzinātajai valstij ir ļoti nelaikā.

Par vasaras spēļu vietu Rio tika izraudzīta 2009. gadā, kad Brazīlijas ekonomika piedzīvoja vienu no vēsturiski labākajiem periodiem. Vēl 2010. gadā tās iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme bija 7,5%, tomēr pēdējā laika pasaules izejvielu cenu kritums un tradicionālās «lielās valdības» klātbūtnes negatīvie efekti ekonomikā, ieskaitot apjomīgus korupcijas skandālus un politisko spēlētāju arestus un nomaiņu līdz pat valsts prezidentes Dilmas Rusefas impīčmentam, ir darījuši savu. Pašreizējās ekonomikas ligas Brazīlijā tiek vērtētas kā smagākās pusgadsimta laikā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Baltics vadošā partnere Latvijā Armine Movsisjana. «Ļoti lepojamies ar savu ilggadējo pieredzi finanšu sektorā – esam revidenti vairākumam Latvijas banku un apdrošināšanas sabiedrību. Arī publiskajā sektorā ir pieprasījums pēc profesionālas ekspertīzes, jo īpaši tas novērojams sarežģītākās lietās ar starptautisku raksturu. Tāpēc kā konsultanti palīdzam arī mūsu valstij vairākos nozīmīgos finanšu darījumos,» stāsta A. Movsisjana.

Pasaules Banka samazinājusi pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi, ņemot vērā vājākas Krievijas, ASV un Ķīnas ekonomikas perspektīvas, raksta Bloomberg.

Tādējādi šajā gadā pasaules ekonomika augs par 2,8%, salīdzinot ar iepriekš prognozētajiem 3,2%.

ASV ekonomikas izaugsmes prognoze samazināta no 2,8% līdz 2,1% un pazeminātas arī Brazīlijas, Krievijas, Indijas un Ķīnas ekonomikas izaugsmes prognozes. Krievijas ekonomika šogad varētu augt vien par 0,5% iepriekš paredzēto 2,2% vietā.

Nākamā gada izaugsmes prognoze pagaidām atstāta nemainīga – 3,4%.

Izaugsmi pasaulē veicinās attīstītās valstis, kur uzlabojas iekšējais patēriņš, mazinoties fiskālajam spiedienam un atveseļojoties darba tirgum.

Pasaules Bankas prezidents Džims Jongs Kims uzsvēris, ka jaunattīstības valstu ekonomiku izaugsmes temps saglabājas pārāk mērens, lai radītu tik daudz darbavietu, kas uzlabotu 40% nabadzīgāko iedzīvotāju dzīves apstākļus. Tādēļ valstīm uz priekšu jāvirzās ātrāk un jāinvestē vairāk vietējās strukturālās reformās.

Latīņamerikas valstu grupa otrdien parakstīja rezolūciju, kas aicina Venecuēlas prezidentu Nikolasu Maduro pieņemt humāno palīdzību, lai «atvieglotu» šīs valsts migrācijas krīzi.

Venecuēlu ir atstājuši vairāk nekā miljons tās pilsoņu, bēgot no ekonomikas sabrukuma, kura dēļ valstī trūkst pārtikas, medikamentu un citu pirmās nepieciešamības lietu.

Ekvadoras galvaspilsētā Kito pirmdien un otrdien notika 13 Latīņamerikas valstu sanāksme, lai apspriestu venecuēliešu migrācijas krīzi, koordinētu reģionālu atbildi uz to un aicinājumu pēc ārēja finansējuma.

Sanāksmes noslēgumā parakstītā rezolūcija aicina «izveidot humānās palīdzības mehānismu, kas ļaus atvieglot kritisko situāciju».

Grupa arī aicināja Venecuēlu «pieņemt reģiona valdību un starptautisko organizāciju sadarbību», kuras mērķis ir rūpes par reģiona valstu iedzīvotājiem.

ASV un Ķīnas tirdzniecības kara sekas var būt daudz postošākas, nekā tās bija Aukstajam karam, jo Ķīna atšķirībā no Padomju Savienības ir otra ekonomiski spēcīgākā lielvalsts pasaulē ar ļoti ciešām ekonomiskajām saitēm ar visu pasauli.

Tik skarbi ir izteicies slavenais ekonomists Nuriels Rubini, kurš uzsver, ka abu minēto lielvalstu tirdzniecības karš, ja tas ieilgs, būs ar postošām sekām visas pasaules ekonomikai. ASV prezidenta Trampa pēdējais solis bija uzlikt 25% tarifus Ķīnas precēm 200 miljardu dolāru vērtībā, uz ko Ķīna sola atbildēt ar tarifiem ASV precēm 60 miljardu dolāru vērtībā. Tāpat nedēļas sākumā Tramps paziņoja, ka neredz nekādu vajadzību steigties ar tirdzniecības līguma ar Ķīnu noslēgšanu.

Vairāki ekonomikas analītiķi uzsver, ka Ķīna, protams, nav godīgākais konkurents pasaulē, jo savā tirgū diskriminē vai pat neielaiž ārvalstu investorus, subsidē savus uzņēmumus un nodarbojas ar intelektuālā īpašuma zādzību. Tajā pašā laikā, kā apgalvo, piemēram, CNN analītiķi, Trampa izvēlētais ceļš ar tarifu kariņu un izstāšanos no Klusā okeāna partnerības ir ar milzīgām ilgtermiņa izmaksām. Daudz produktīvāk būtu ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas un līguma starpniecību panākt reformas pašā Ķīnā, piemēram, atsakoties no valsts subsidētiem uzņēmumiem un liekot ievērot intelektuālā īpašuma tiesības. Tiesa, tas nebūtu viegls ceļš, jo Ķīnas komunistiskā partija nevēlas atteikties no kontroles pār valsts ekonomiku.

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (Vienotība) paziņojums par to, ka Latvijas interesēs ir ekonomisko sakaru paplašināšana ar Latīņameriku un Karību valstīm, izpelnījies zināmu neizpratni uzņēmēju vidū. Reģions atrodas ļoti tālu, un izteikti lielākajai daļai eksporta preču transporta izmaksas nemaz neatmaksājas. Tikmēr pats ministrs laikrakstam Diena norāda, ka ir konkrētu jomu uzņēmumi, kuri šajā reģionā ir ieinteresēti, tāpēc būtu jārada iespēja tiem attīstīt biznesu.

Īpaši sarunās tiek izcelta Brazīlija, kur 2017.gadā paredzēts atklāt Latvijas vēstniecību. Līdz šim ekonomiskā sadarbība ar Brazīliju nav bijusi pārāk spoža. Ekonomikas ministrijas dati atklāj ainu tikai par 2013. un 2012.gadu. Statistika rāda, ka eksports krities teju par ceturto daļu, savukārt imports – par gandrīz 17%.

Visvairāk Latvija uz Brazīliju eksportē iekārtas balss un attēlu pārraidei, otro vietu ieņem kokizstrādājumi un raidaparatūra.

Roku Latīņamerikas tirgū ir ievingrinājis datu pārraides aparatūras ražotājs SAF tehnika. Runājot par Brazīliju, uzņēmuma vadītājs Normunds Bergs Dienai gan atzīst, ka kopumā nemaz tik viegli uzņēmumiem šeit nesokas un pēdējā laikā ejot kā pa kalniem. «Ja vienu brīdi Brazīlija likās ļoti perspektīva un strauji augoša, tad tagad tās izaugsme ir sabremzējusies. Tam ir dažādi iemesli. Iespējams, ekonomika bija pārkarsusi. Pērn pēdējā pusgadā ietekmi atstāja arī krītošās naftas un gāzes cenas, tāpat jāņem vērā arī publiskās pārvaldes nianses,» klāsta Bergs. Turklāt Brazīlija ir ļoti birokrātiska. «Tiem, kas raud par to, ka Latvija ir birokrātiska, es ieteiktu pamēģināt strādāt Brazīlijā, tad viņiem mūsu valsts liksies kā sapņu zeme. Lai nokārtotu tur vienu atļauju, vajag rēķināties ar apmēram pusgadu. Tam ir dažādi iemesli, sākot no sava tirgus protekcionisma, beidzot ar ierēdniecības vēlmi nodrošināt sev labas vecumdienas,» skaidro Bergs.

Nopietna politika parasti ir garlaicīga, īpaši, ja runa ir par kompleksiem ekonomikas vai finanšu jomas jautājumiem.

Tā pieprasa kompromisus, ilgtspēju, sabalansētību starp vēlmēm un iespējām un ir ļoti grūti izskaidrojama tā, lai katrs to saprot. Iespējams, ka tā saucamie nopietnie politiķi arī tik ilgi ir atrauti dzīvojuši savā ziloņkaula pilī, ka tagad pie varas arvien vairāk nāk citi - tie, kuriem ir stāsts, varbūt pilnīgi traks, bet aizraujošs, tie, kuri ir autentiski un līdz ar to sabiedrībai šķiet īstāki par korektajiem paraugzēniem, tie, kuri politisko skatuvi spēj pārvērst par krāsainu šovu un publiski bārstīties ar izteikumiem, kurus daudzi citi nespēj izdabūt pār lūpām. Taču medaļai ir arī otra puse, kas var arī pamatīgi sabojāt politisko atrakciju pēcgaršu.

Neraugoties uz to, ka situācija pasaules melno metālu tirgū saglabājas sarežģīta, atjaunotā Liepājas metalurga, kas tagad pazīstams ar nosaukumu KVV Liepājas metalurgs, vadība ar nākotnes plāniem vieš optimismu. Tas rada impulsu ne tikai sociālekonomiskās situācijas uzlabošanai Liepājā, bet pozitīvi ietekmēs arī valsts kopējos ekonomiskās izaugsmes rādītājus, kas nav mazsvarīgi brīdī, kad jau vairāk nekā pusotru gadu Latvijas tautsaimniecības izaugsme demonstrē aizvien izteiktākas bremzēšanās pazīmes, trešdien vēsta laikraksts Diena.

Tiesa gan, uzreiz jāpievērš uzmanība tam, ka saistībā ar ekonomisko situāciju pasaulē jaunā uzņēmuma ceļš nebūs rozēm kaisīts. Tas, kas notiek tērauda tirgū, liecina par situāciju pasaules ekonomikā kopumā. Tērauda produkcijas galvenie noņēmēji ir celtniecības un mašīnbūvniecības nozares, kuru aktivitāte saistīta ar to, cik plaši gan privātais, gan korporatīvais sektors ir gatavs atvērt savus naudas makus. Pēc tam, kad 2007. un 2008. gadā plīsa uz kredītiem balstītais patēriņa burbulis, arī tērauda nozare nonāca sprukās, turklāt sevišķi izteikti tas bija vērojams Ziemeļamerikas un Eiropas melnās metalurģijas uzņēmumiem. Tā kā tirgū vietas visiem nepietika, konkurences cīņā aizvien lielāku dominanci sāka izrādīt lētā tērauda ražotāji no Ķīnas, veicinot procesus, kuru rezultātā iepriekš tika apturēta arī Liepājas metalurga darbība.