Saredz jaunus dolāru drukāšanas mājienus  4

Minētās sanāksmes odziņa bija ASV Federālo rezervju (FRS) vadītāja Bena Bernankes uzstāšanās, jo tika gaidīts, ka pasaules ietekmīgākais baņķieris dos skaidrus mājienus par jaunas kvantitatīvās mīkstināšanas (populārāk - dolāru drukāšanas) programmas īstenošanu.

Uzreiz jāteic, ka B. Bernanke skaidrus mājienus nedeva, lai gan finanšu tirgu reakcija liecināja, ka gaidītie mājieni ir saņemti un tirgus dalībnieki uzvedās, it kā mīkstināšana būtu jau apsolīta. Augstā amatpersona ziņoja, ka pēc kārtas jau trešā kvantitatīvā mīkstināšana tiks īstenota, ja ASV ekonomikas apstākļi šādu rīcību attaisnos. Tāpat ASV galvenais baņķieris atzina, ka pastāv nopietnas bažas attiecībā uz stagnējošo ASV darba tirgu (ASV FRS vienlīdz svarīgi uzdevumi ir cenu stabilitātes nodrošināšana un darba tirgus veselības uzturēšana). Katrā ziņā, lai gan par mājienu tiešumu var pastrīdēties, finanšu tirgu reakcija bija visai nepārprotama - kāpums bija vērojams gan izejvielu, gan akciju tirgos.

Arī vietējo banku eksperti uzskata, ka FRS tuvākajā laikā varētu īstenot pēc kārtas jau trešo kvantitatīvo mīkstināšanu. «FRS vēlas redzēt krītošu bezdarbu. Tā vietā tas ir pieaudzis, kas ir vistiešākais arguments naudas drukāšanai. Tādēļ ASV FRS šoruden, visticamāk, tomēr īstenos jaunu kvantitatīvās mīkstināšanas kārtu. Tāpat inflācija ir strauji kritusies. Zemā inflācija sniedz manevra iespējas, un lēmums par stimulējošu monetārās politikas instrumentu iedarbināšanu var sekot jau pēc ASV Federālās atklātās tirgus komitejas septembra sanāksmes [tā notiks 12.-13. septembrī]. Var prognozēt, ka varētu tikt pagarināti solījumi rekordzemos līmeņos uzturēt ASV dolāra procentlikmes,» uzskata SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Tiesa gan, SEB eksperts vērš uzmanību uz to, ka jaunas dolāru drukāšanas kārtas rezultāts var būt visai ierobežots. Tāpat skaidrs ir arī tas, ka abu iepriekšējo «mīkstināšanu» ietekme uz reālo ekonomiku ir ļoti grūti izmērāma. Redzamākais bija tas, ka pēc QE īstenošanas strauji pieauga gan izejvielu, gan akciju cenas. «Kvantitatīvās mīkstināšanas turpināšanas trūkums ir tāds, ka tās efekts ar laiku izzūd. Nominālā IKP attiecības pret M2 naudas piedāvājuma koeficientu var būt viens no rādītājiem, kā mērīt monetārās politikas centienus iekustināt ekonomiku. Šis rādītājs turpina slīdēt lejup, ko var vērtēt kā pierādījumu tam, ka monetārā politika ir bijusi neefektīva. Šajā pašā laikā FRS ir norādījusi, ka politiķiem ir jādara savs darbs, lai izaugsme kļūtu pašpietiekama,» piebilst D. Gašpuitis.