Liepājniece Ilze Šupstika pamet labi atalgotu darbu, lai no sirds nodotos tam, par ko kādreiz teica «nekad», radījusi bērnu apģērbu zīmolu Little lion

Ilze nekad apzināti nav mācījusies šūt, bet vidusskolas laikā apmeklējusi dažādus pulciņos. Kleitas Ilze savai meitai nekad nav pirkusi veikalos, vienmēr šuvusi pati, tomēr nebija iedomājusies, ka šūšana varētu kļūt par pamatnodarbošanos. «Kad man kādreiz teica – tev ir tik skaistas kleitas, vajadzētu ar to nodarboties, man likās – nu nē, negribu būt šuvēja. Valdīja stereotips – ja ir augstākā izglītība, tad taču nestrādā par šuvēju, » viņa stāsta.

Viņa strādājusi algotu darbu, saņēmusi labu atalgojumu, taču kādā brīdī radusies sajuta, ka vairs nejūt piepildījumu, kaut kas ir jāmaina. Arī Ilzes vīrs viņu atbalstīja un mudināja iet prom no darba, nopirka sievai audumus, un viņa sāka darboties. Sākotnēji viņa sprieda, ka varētu strādāt ar trikotāžas audumu, jo tas ir vienkāršāk. «Sāku skatīties, ko dara citi, un darīju pilnīgi pretējo. Tie, kas mājas apstākļos kaut ko šuj, lielā mērā izmanto trikotāžu, taču šis audums nebija īsti manējais. Man ir svarīgi, ka manām kleitām ir kokvilnas oderīte, skaistas podziņas un auduma pogu cilpiņas, lai kleitas ir svinīgas, taču lai ir arī viegli mazgājamas. Citi vecāki saka – galvenais, lai kleitas nebūtu jāgludina, tāpēc cenšos izmantot šādus audumus,» stāsta Ilze. Visbiežāk apģērbu radīšanai tiek izmantota kokvilna, mākslīgais zīds, zīds, samts, bet oderēm pārsvarā tiek izmantota kokvilna.

Kāzas Latvijā šobrīd biežāk nekā agrāk rīko brīvā dabā, tādēļ līgavas izvēlas vieglas, plīvojošas un kustību neierobežojošas kleitas.

Šajā sezonā priekšroka tiek dota klasiskajiem modeļiem, kas papildināti ar mežģīnēm, taču ir bez liekiem dekoriem. Jaunas vēsmas kāzu kleitu modē ir apmetņi un pēc individuāla pasūtījuma veidotas matu rotas.

Vienkāršība, kvalitāte

Jauno līgavu stils pašreiz ir lakonisks, bez liekām detaļām – grezni izšūti audumi un smalki dekori atlikti malā, jaunākās tendences raksturo kāzu kleitu dizaineri un salonu pārstāvji. Lielāka uzmanība tiek pievērsta kleitu audumam un aizvien biežāk topošās līgavas nāk jau ar gataviem attēliem, kā kleitai jāizskatās, un zina, kādi aksesuāri tai piestāvēs.

Zīmola Divas pēdas apģērbi palīdz jaunajām māmiņām, arī barojot mazuli ar krūti, izskatīties skaisti un sievišķīgi.

Specializētas kleitas, tunikas, džemperi, krekliņi, džemperkleitas – apģērbs, kurā jaunā māmiņa savu mazuli var pabarot, esot kino, kafejnīcā, sēžot parkā uz soliņa vai pat koncertā un neuztraucoties par mulsinošiem un neērtiem brīžiem. Tāds ir Sanitas Olderes - Haitinas biznesa mērķis. Piedzīvots gan arī sāpīgs brīdis – biznesa ideja nokopēta mēnesi pēc laišanas tirgū.

Meklējot sirdslietu

«Man šī ideja neienāca prātā nejauši vai kā atklāsme. Tā bija daudzu iepriekš veikto soļu un lēmumu rezultāts,» stāsta S. Oldere - Haitina.

Pēc Latvijas Universitātes absolvēšanas, iegūstot bakalaura grādu ekonomikā un maģistra grādu vadībzinātnē ar novirzienu mārketings, viņa strādājusi dažādās vietās kā biroja vadītāja, kā pārdošanas un mārketinga vadītāja, tomēr jutusi, ka šis darbs nedod dzīvē prieku. «Manā dzīvē pienāca brīdis, kad visam bija jāmainās. Pilnīgi visam! Dzīvei, domāšanai, darbam. Iestājos «bezdarbniekos» Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA). Vienā no tikšanās reizēm ar konsultantu, kārtējo reizi izskatot piedāvātos variantus biroja darbiem («Jums taču ir tāda pieredze un izglītība,» man teica.), lūdzu piedāvāt man kursus, lai varu paplašināt savu redzesloku, iegūt jaunu profesiju un atrast savu sirdslietu. Tas bija pagrieziena moments manā dzīvē. Pateicoties NVA atbalstam, saņemot gan pabalstu, gan arī kompensāciju ceļa izdevumiem un katru dienu braucot no Ādažiem uz Rīgu, deviņos mēnešos apguvu drēbnieces profesiju,» stāsta jaunā uzņēmēja.

Norvēģijas kāzu tērpu zīmols Sadoni par vietu, kur šūt savas kleitas, izvēlējies Rīgu; tā dizainere un līdzīpašniece Trūde Sadoni (Trude Sadoni) ar šo lēmumu ir apmierināta

Līgavām ir jādod iespēja izpaust savu individualitāti kāzu kleitā, un par savu uzdevumu dizainere uzskata palīdzēšanu viņām to īstenot. T. Sadoni ik mēnesi vairākas dienas pavada Rīgā, lai būtu Sadoni ateljē un iesaistītos ikdienas procesos, pārējā laikā kopā ar savu vīru un biznesa partneri Hamidu Sadoni (Hamid Sadoni) klātesot ar e-pasta un citu sakaru līdzekļu palīdzību. Vairāk par tendencēm kāzu kleitu biznesā, e-komerciju un izaicinājumiem viņa stāsta intervijā DB.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā izvēlējāties šūt kleitas Latvijā? Tepat netālu – gan Lietuvā, gan Igaunijā – šī industrija arī ir labi attīstīta.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piespriedusi 300 eiro lielu naudas sodu kādai sievietei, kura nelikumīgi izmantojusi Latvijā radīto zīmolu "Coo Culte", iznomājot šī zīmola kleitas. Iepazīstoties ar tiesas spriedumu, pārņem neizpratne par šāda sprieduma motivāciju. Ļoti žēl, ka nokavēts pārsūdzības termiņš.

Administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.¹⁷ panta, kas paredz atbildību par preču zīmes vai dizainparauga nelikumīgu izmantošanu. Vienlaikus spriedumā norādīts, ka pārkāpums ir pierādīts, jo nav saņemta autortiesību (?) īpašnieka atļauja iznomāšanai. Spriedumā nav vispār analizēts, kā konkrētais pārkāpums ir izpaudies attiecībā uz kleitu iznomāšanu, bet esot "izslēgtas visas šaubas par pārkāpējas vainu".

No izklāstītajiem lietas apstākļiem, noprotams, ka kundze ir iegādājusies oriģinālās zīmola kleitas (eksperts atzinis preces par oriģināliem). Tātad kleitas ražojis preču zīmes un dizainparauga īpašnieks. Preču zīmes un dizainparauga īpašnieka tiesību pārkāpums rastos situācijā, ja kleitas būtu viltotas, t.i. cita persona būtu uzšuvusi kleitas, izmantojot bez atļaujas svešu dizainu un piestiprinot īpašniekam piederošu preču zīmi.

Ap Rožu laukumu Cēsīs dzīvība kūsā, biznesa veiksme gan lielā mērā atkarīga no tūristiem.

Cēsu vēsturiskajā daļā esošais Rožu laukums pēdējos gados pārvērties par pilsētas centru, atņemot šīs pozīcijas Vienības laukumam, saka vietējie. Lai gan banku, lielāku veikalu, jaunās Cēsu koncertzāles, intensīvākas satiksmes dēļ par pilsētas centru uzskatāms Vienības laukums ar Uzvaras pieminekli, dzīves baudītājiem īstā vieta, šķiet, ir Rožu laukums. Te līdzās viena otrai rindojas kafejnīcas, karstās dienās strūklakā šļakstās bērni, paveras skats uz Sv. Jāņa baznīcu un tikai rokas stiepiena attālumā ir Cēsu pils. Gar laukumu vijas Rīgas iela, pa kuru no galvaspilsētas puses viduslaiku pilsētā ierodas tūristi.

Ārpilsētas valdzinājums

Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors pirmdien iesniedzis protestu par tiesas spriedumu, ar kuru kādai sievietei, kura iznomāja zīmola "Coo Culte" kleitas, uzlikts 300 eiro liels naudas sods, pavēstīja Ģenerālprokuratūras pārstāve Laura Majevska.

Viņa norādīja, ka prokurors veicis pārbaudi par personas sodīšanu un iesniedzis prokurora protestu, kurā ir lūgts atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 20.septembra spriedumu administratīvā pārkāpuma lietā un pieņemt jaunu nolēmumu, ar kuru izbeigt lietu, jo notikumā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Jau vēstīts, ka tiesa piesprieda 300 eiro lielu naudas sodu kādai sievietei, kura nelikumīgi izmantojusi Latvijā radīto zīmolu "Coo Culte", iznomājot šī zīmola kleitas, lasāms publiski pieejamajā anonimizētajā tiesas spriedumā.

Kino kompānijas «Walt Disney Pictures» filmas «Kristofers Robins» pirmizrādēm, kuras norisinājās Losandželosā un Londonā, Latvijas bērnu apģērbu zīmols «Lazy Francis» radījis divas kleitas. Latvijas zīmola kleitās pirmizrādi apmeklējusi Kristofera Robina meitas lomas tēlotāja, jaunā aktrise – Bronte Kārmaikla (Bronte Carmichael).

Jaunās aktrises kleitas tika radītas īsā laikā - to izveide prasīja nedēļu, informē ražotājs.

«Pie mums vērsās aktrises māte ar lūgumu radīt divas kleitas viņas meitai. Ņemot vērā to, ka kleitas šuvām pēc individuālas piegrieztnes, laika mums bija katastrofāli maz. Turklāt uzdevumu vēl grūtāku padarīja tas, ka kleitām vajadzēja būt šūtām precīzi uz auguma, tāpēc nevarējām kļūdīties pat par centimetru. Tas ir ārkārtīgi sarežģīti, kad mērus ņem, sazinoties «Skype»», stāsta Olga Krūze, zīmola «Lazy Francis» dibinātāja un īpašniece.

Galvenais kleitu radīšanas iedvesmas avots bijusi pati filma – visiem pazīstamais Vinnijs Pūks, kas raisa asociācijas ar medu, noapaļotām formām, un Kristofers Robins, kurš ir slavens ar savu klasisko angļu svīteri. «Sarkanā un zelta krāsa ir dzīvi apliecinoši toņi, tāpēc mums nebija ne mazāko šaubu, ka tieši tie jāizvēlas, veidojot tērpus Brontei,» komentē O. Krūze. Abas kleitas tika radītas no dabīgā zīda un apakšsvārki katrai pašūti no 8 metriem tilla.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piespriedusi 300 eiro lielu naudas sodu kādai sievietei, kura nelikumīgi izmantojusi Latvijā radīto zīmolu "Coo Culte", iznomājot šī zīmola kleitas, lasāms publiski pieejamajā anonimizētajā tiesas spriedumā.

Tajā skaidrots, ka pārbaude pie sievietes, kura reģistrējusies kā pašnodarbinātā persona, notikusi šī gada maijā. Konstatēts, ka kleitas ar preču zīmi "Coo Culte" tiek iznomātas par naudu, nesaņemot autortiesību īpašnieka atļauju.

Tiesas sēdē sieviete savu vainu pārkāpuma izdarīšanā neatzina, paskaidrojot, ka ir invalīde, gribējusi nopelnīt, uzsākt privāto biznesu. Viņa tiesai skaidroja, ka izdomājusi iznomāt meitu kleitas, kā arī iegādājusies kleitas no kaimiņiem un paziņām, darbojusies kā pašnodarbinātā persona. Sieviete gan nenoliedza, ka ir zinājusi par "Coo Culte" preču zīmi. Spriedumā norādīts, ka sievietei izņemtas 16 kleitas, divas apakškleitas un viena josta - visas ar "Coo Culte" zīmolu.

Pašmāju ražotāja SIA Lingerie Baltic zīmols Coo Culte gadu gaitā ieguvis prāvu pastāvīgo klientu loku.

Uzņēmums nostiprinājies savā tirgus nišā, taču apstāties negrasās. Tā mērķis ir strauji augt, jo, kāpinot apgrozījumu par 20% gadā, būtu iespējams samazināt preču cenu.

Coo Culte īpašniece, SIA Lingerie Baltic valdes locekle Ilona Giberte atzīst: ja salīdzina Latvijas iedzīvotāju pirktspēju ar Eiropas, tā nav tik augsta, tāpēc, veidojot cenu politiku, uzņēmums vadās pēc latviešu vidējām algām, protams, arī citiem faktoriem. «Apģērbi noteikti nav un nebūs pirmās nepieciešamības prece. Daudzi gan meklē apģērbu, kuru varētu nopirkt tā kā kafiju ar maizīti. Līdz ar uzņēmuma izaugsmi man ir svarīgi samazināt apģērba cenu. Vēlos, lai zīmols būtu ekskluzīvs, tajā pašā laikā arī pieejams. Bieži vien, vērojot citus Latvijā radītus zīmolus, esmu neizpratnē par to izstrādājumu augstajām cenām. Esmu ievērojusi, ka bieži cena ir neatbilstoši augsta, taču citreiz tā ir adekvāta un atbilst zīmola idejai. Dažkārt dārdzību var skaidrot, piemēram, ar auduma izmaksām, citos gadījumos zīmoli vēlas vairāk nopelnīt. Runājot par audumiem, pērkot trīs metrus, cena par to noteikti ir daudz augstāka, savukārt, iegādājoties 1000 vai 500 metru, cena ir pavisam cita,» biznesa nianses skaidro I. Giberte.

Vecāki vismaz vienreiz katrai mazai meitenei līdz septiņu gadu vecumam nopirks īpašu kleitu

Tā uzskata Anastasija Dzeha, bērnu svētku tērpu zīmola Mimimi īpašniece. Stāstot par to, kā pievērsusies bērnu apģērbu ražošanai, viņa atklāj, ka pērn precējās un vēlējās savai mammai atrast skaistu kleitu, taču, izstaigājot visus veikalus, pieņemts lēmums tērpu darināt pie šuvējas. Māte un meita atrada brīnišķīgu audumu, bet izrādījās, ka veikalā esošais daudzums ir nepietiekams. Tur gan viņām ieteica kādu vairumtirgotāju, kas piedāvā audumus, vienīgais nosacījums – minimālajam pirkuma apjomam jābūt 20 metru. Lai gan tik liels daudzums ne tuvu nebija nepieciešams, Anastasija nopirka audumu un vairākas dienas prātoja, ko darīt ar tā pārpalikumu. «Man radās ideja, ka vajadzētu uzšūt kaut ko interesantu, tāpēc sašuvām bērnu kleitas, kādus 30 tērpus. Instagram un Facebook bez jebkādas reklāmas visas kleitas pārdevu un sapratu, ka tā ir interesanta niša, ko vajag mēģināt attīstīt un šūt meiteņu kleitas lielākā apjomā,» viņa stāsta.

Meklējot pierādījumu tam, ka pandēmijā viss ir iespējams, turklāt sapņiem un ambīcijām nav vecuma ierobežojuma, ielūkosimies kādas jaunas uzņēmējas stāstā par to, kā mīlestība pret dabu un modi materializējās perspektīvā modes inovācijā.

Katrīna Resne ir 19 gadus veca jauniete, modes un dabas jautājumu entuziaste, kā arī dabai draudzīgā apģērba zīmola Rosafella radītāja: “Rosafella patiesībā tika izveidots jau tad, kad es gāju devītajā klasē. Man bija vēlme izpausties un šķita, ka bizness ir īstā vieta, kur to darīt. Protams, tobrīd man palīdzēja vecāki. Mans pirmais produkts bija plānotājs.”

Katrīna komentē, ka neesot gribējusi to, ko rāda filmās, – dizainerus, kuriem pieder sava studija un kuri nelielos daudzumos pārdod savus unikālos dizainus. Tieši tā radās pirmās idejas par dabai draudzīgu apģērbu. Rezultātā Katrīna savu bērnības interesi par dažādām dabas zinātnēm pārvērta lolotā sapņa piepildījumā, kurā mode draudzējas ar dabu.

Globālais tirgus Eiropas un Japānas brīvā tirdzniecība ir apliecinājums liberālajām vērtībām; Latvijas interese paredzami pieaugs, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Straujo virzību uz nule kā noslēgto brīvās tirdzniecības līgumu starp ES un Japānu jeb Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) ir sekmējusi ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas protekcionisma dēļ notikusī Klusā okeāna reģiona brīvās tirdzniecības līguma (TPP) caurkrišana. EPN stāsies spēkā 2019. martā un nozīmēs muitas tarifu atcelšanu vairāk nekā 99% no ES preču eksporta uz Japānu. Tas radīs pasaulē lielāko brīvās tirdzniecības bloku ar 600 miljoniem iedzīvotāju un gandrīz trešo daļu no pasaules IKP.

Latvijas preču eksportētāji par jaunajām iespējām ir optimistiski, tomēr ne īstermiņā.

Paldies Trampam

«Trampam ir jāsaka paldies par to, ka pēc ilgām un stagnējošām sarunām, kas tika uzsāktas 2013. gada aprīlī un vienu brīdi šķita nonākušas strupceļā, beigās tik ātri izdevās parakstīt EPN,» DB komentē eiroparlamentārietis un EP Starptautiskās tirdzniecības komitejas loceklis Artis Pabriks. Viņš skaidro, ka TPP neizdošanās dēļ Japāna bija gatava atjaunot sarunas un piedāvāt praktiski tādus pašus noteikumus ES kā iepriekš ASV, īpaši attiecībā uz lauksaimniecības produktu eksporta apjomu, kas līdz šim bija viens no lielākajiem šķēršļiem līguma noslēgšanai. «Līguma parakstīšana ir uzskatāma kā abu pušu pretreakcija uz Trampa īstenoto protekcionisma politiku. Kompromiss lielā mērā tika panākts, atverot ES tirgu Japānas automobiļiem, bet Japānu ‒ ES lauksaimniecības produktiem.»

Avotu ielas posms no Čaka līdz Lāčplēša ielai Rīgā ir kā nosēts ar kāzu saloniem, vienkopus pulcējušās vairāk nekā desmit tirgotavas.

Piedāvājums līgavām ir visnotaļ plašs – tērpu iespējams pieskaņot gan topošās sievas gaumei, gan maciņa biezumam. Laika gaitā saloni gan atvērti, gan aizvērti, daži kāzu tērpu biznesu sākušie uzņēmēji meklējuši laimi citviet, taču pēc kāda laika atgriezušies, jo Avota iela ir kā magnēts, kas pievelk ne tikai vietējās, bet arī ārvalstu līgavas. Lai piesaistītu pircējas, ar kleitām vien ir par maz, tirgotāji kāzu salonos ir uzbūruši romantisku gaisotni, piedāvājot krāšņu sajūtu buķeti – teju katrā salonā līgavas tiek cienātas ar dzirkstošo vīnu un saldumiem, dažviet gaisā virmo svaigi grieztu rožu aromāts.

Pirmais kāzu salons – Jūlija – Avotu ielā tika atvērts pirms divdesmit gadiem un ir pārdzīvojis daudzus laikabiedrus. To izveidoja SIA Aļkokodens, kas ir radījusi zīmolu Julia Bridal Fashion. Kāzu kleitas tiek šūdinātas uzņēmumam piederošajā ražotnē turpat netālu, Lāčplēša ielā. Pirms četriem gadiem kompānija paplašināja savu darbību un Avotu ielā atvēra vēl vienu kāzu salonu – Bonni. Šie divi gan telpu, gan piedāvātā sortimenta ziņā varētu būt lielākie līgavu kleitu tirgotāji – katrs salons iekārtots vairāk nekā 200 m2 plašās telpās, kurās ir piecas uzlaikošanas kabīnes un kas strādā septiņas dienas nedēļā. Kāzu salonu Jūlija un Bonni vadītājas vietniece Kristīne Zariņa stāsta, ka aptuveni 30% klientu ir ārzemnieces – galvenokārt no Igaunijas un Skandināvijas valstīm.

Lai arī Pāvelam Gognidzem gruzīnu asinis nav dominējošās, ar to pilnīgi pietiek, lai Rīgā izveidotu restorānu ķēdi ar nosaukumu Yakuza, kā tiek dēvēts slavenas mafijas klans Japānā. Būt gruzīnam Latvijā ir pat nedaudz izdevīgi, viņš saka intervijā DB.

Kā tapa Yakuza?

Nosaukums Yakuza, manuprāt, parāda, ka mēs esam nedaudz ironiski pret sevi. Tie, kuri saprot, kas ir īsta japāņu virtuve, redz, ka tā nav īsta japāņu virtuve, jo Eiropas cilvēkiem īstu japāņu virtuvi piedāvāt nevar. Visi tie suši, ko mēs Latvijā pazīstam, piemēram, ar Filadelfijas sieru, ir drīzāk amerikāņu suši, nevis japāņu. Jā, mūsu restorāni piedāvā japāņu virtuvi, bet tādu, kas galvenokārt ir domāta eiropiešiem. Mēs pārāk nopietni uz sevi šajā ziņā neskatāmies. Tā radās zināma ironija pret sevi, kas atspoguļojas nosaukumā. Japāņi parasti pie mūsu restorānu izkārtnēm mēdz fotografēties. Es varu tikai vien iedomāties, ko viņi par šo raksta sociālajos tīklos. (Smejas) Mēs esam ļoti lepni, ka japāņi, piemēram, no Japānas vēstniecības vai japāņu kompānijām, kuras šeit, pie mums Latvijā, darbojas, nāk pie mums un viņiem patīk. Taču es vēl neesmu piedzīvojis tādu dienu, un domāju, ka arī nepiedzīvošu, kad japānis pasūtīs suši ar Filadelfijas sieru. Domāju, ka viņi nesaprot, kas tas tāds vispār ir. Vārds Yakuza nozīmē japāņu mafiju, līdzīgi, kā piemēram, Cosa Nostra Itālijā. Kad es domāju restorāna nosaukumu, iespējams, nedaudz ietekmējos no restorānu ķēdes ar nosaukumu Mafija, kas atrodas Kijevā. Ar nosaukumu ir tā, ka, ja tas aizķer, to atceras. Nav obligāti, lai tas patiktu. Ja restorānam būtu neitrāls nosaukums, tas mārketinga ziņā, protams, nebūtu tik veiksmīgs.

Rūbija Bārnhila (11 gadi) ir uzlecoša Holivudas zvaigzne. Šobrīd viņas honorārs par lomu Stīvena Spīlberga filmā The big friendly giant /Lielais draudzīgais milzis/ sasniedz apmēram 490000 sterliņu mārciņu. Iznācienam uz Kannu sarkanā paklāja viņa izvēlējusies Latvijā radītu kleitu.

«Kā mūsdienīgs bērns, Rūbija sev kleitu meklēja interneta veikalā childrensalon.com, kur līdzās tādiem zīmoliem kā Burberry, Dior, Gucci, Fendi, Roberto Cavalli var atrast arī mūsu radītos apģērbus. Mums veicās, viņai iepatikās tieši mūsu kleita - Lazy Francis jau lielu popularitāti iekarojušais modelis,» stāsta dizainere Olga Krūze. «Es ar Rūbiju tikos klātienē. Zālē, kur bija daudz tērpu no pasaules augstākā līmeņa dizaineriem, un viņas stilists viņai piedāvāja kleitas, kas bija viena par otru krašņākas, Rūbija atkal izvēlējās Lazy Francis. Domāju, ka ir lieki stāstīt, cik lieliski bija to piedzīvot! Es ar savu darbu ļoti cenšos iekarot ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu bērnu sirdis un šis bija izcils panākums! Mani pārsteidza šīs meitenes profesionalitāte - viņa izvēlējās kleitu, kas atšķīrās no visām citām un atteicās no savu palīgu piedāvājumiem to papildināt ar bantēm, lentām, volāniem un ziediem,» ar iespaidiem dalās dizainere.

Avotu ielu Rīgā pavisam noteikti varētu pārdēvēt par kāzu ielu, jo nelielajā ielas posmā no Čaka līdz Lāčplēša ielai cits citam blakus atrodas seši kāzu saloni.

Faktam, ka vienā ielā līdzās pastāv tik daudz vienas specializācijas salonu ir gan plusi, gan mīnusi. Lielākās ieguvējas ir klientes, proti, sievietes, kuras nolēmušas nolūkot kāzu kleitu, jo, iegriežoties Avotu ielā, iespējams koncentrētā veidā apskatīt plašu sortimentu dažādās cenu kategorijās un izvēlēties sev tīkamāko. «Klientēm ir ļoti ērti, it īpaši tām, kuras atbraukušas no citas pilsētas ar mērķi vienā dienā atrast kāzu kleitu. Viņām nav «jāskraida» pa pilsētu meklējot salonus, jo, atnākot šeit, viss ir vienuviet. Šādu praksi, ka vienā ielā atrodas vairāki kāzu saloni, redzēju arī ASV,» stāsta kāzu salona Pērle īpašniece Diāna Svetlova. Pirms astoņiem gadiem viņas salons šeit bijis viens no pirmajiem. Pie ilgdzīvotājiem pieskaitāms arī salons Jūlija, kas esot bijis celmlauzis. Lielākā daļa Avotu ielas kāzu salonu strādājot jau ilgus gadus, bet netrūkstot arī tādu, kas izmēģina savu varēšanu, paļaujoties uz «specializētās» ielas slavu, taču pēc laika durvis ver ciet. Iemesls ir lēmums salonu atvērt kādā citā Rīgas rajonā vai arī nespēja izturēt milzīgās konkurences slogu, atzīst DB aptaujātie kāzu salonu īpašnieki. «Vienu brīdi šeit bija vēl vairāk šādu veikalu. Šķiet, – desmit. Patlaban ar esošajiem ir gana. Negribētos, lai šeit uzrastos vēl kāds, jo konkurence ir sīva. Katrs klientus piesaista ar savu sortimentu un cenām, bet kopumā dzīvojam draudzīgi,» atzīst D. Svetlova. Piemēram, ja kliente Pērlē esot noskatījusi kleitu, bet blakus esošajā salonā plīvuru, tad abu uzņēmumu īpašnieces sadarbojoties un abas preces ļaujot uzmērīt vienā salonā. Runājot par pieprasījumu, aptaujātās kāzu salonu saimnieces atzīst, ka pēdējā gadā vērojama lielāka pircēju aktivitāte. Iespējams, tāpēc, ka pagājušā gada skaitlī bijis 13, kas daudziem asociējas ar ķibelēm.

No meitu un mammu kleitu komplektu kolekcijas apģērbu zīmols Linden Leaf pārorientējas uz sieviešu kleitām un atver otru veikalu Vecrīgā.

Otru veikalu apģērbu zīmola Linden Leaf radītāja Sanda Liepiņa-Liepa izlēma izveidot tūristu dēļ, kuri Vecrīgā ir sastopami biežāk nekā K. Valdemāra ielas tālākajā centra pusē. «Jau divus gadus piedalos Kalnciema ielas tirdziņā un tur sastopu daudz tūristu. Esmu sapratusi, ka arī viņiem patīk manas kleitas un dāmas no citām valstīm ir gatavas tās pirkt. Manas pircējas ir aizvedušas kleitas uz Jaunzēlandi, Austrāliju, Ķīnu, Kanādu, tas nozīmē, ka man ir izdevies trāpīt dažādām gaumēm,» viņa saka.

Sanda novērojusi, ka tūristi visbiežāk izvēlas vienkāršākās kleitas un ne itāļi, ne skandināvi nav mežģīņu cienītāji. Viņa gan pieļauj, ka tas tāpēc, ka tūristi, kuri atbrauc uz Latviju, ir vienkāršāki un pauž to, arī iepērkoties.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija apmierinājusi Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurora protestu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu administratīvā pārkāpuma lietā, ar kuru sievietei, kura iznomāja Latvijā radītā zīmola "Coo Culte" kleitas uzlika 300 eiro sodu.

Db.lv jau vēstīja, ka pārbaude pie sievietes, kura reģistrējusies kā pašnodarbinātā persona, notikusi pērn maijā. Konstatēts, ka kleitas ar preču zīmi "Coo Culte" tiek iznomātas par naudu, nesaņemot autortiesību īpašnieka atļauju.

Šā gada 27.februārī nolemts izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietu pret personu pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.17 panta, informē Latvijas Republikas Prokuratūras Sabiedrisko attiecību speciāliste Una Rēķe.

Tiesas kolēģija piekrita prokurora protestā norādītajiem argumentiem norādot, ka no likuma "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" 5.panta otrās daļas izriet, ka preču zīmes "Coo Culte" īpašniecei tiesības attiecībā uz jebkuru pārdoto oriģinālo kleitu izbeidzas ar kleitas pārdošanas brīdi, kā arī no Autortiesību likuma 32.panta izriet, ka autoram tiesības izplatīt darbu izbeidzas ar brīdi, kad darbs pirmo reizi ticis pārdots vai citādi atsavināts Eiropas Savienībā, ja to izdarījis pats autors vai ja tas izdarīts ar viņa piekrišanu.

Izglītības attīstības līmenis Zviedrijā ir patiešām augsts. Katru gadu valsts uzlabo savas pozīcijas pasaules reitingā izglītības kvalitātes jomā, turklāt pastāv arī pārdomāta atbalsta sistēma jaunajiem vecākiem, lai gan mammām, gan tētiem būs iespēja pavadīt pietiekami daudz laika ar bērniem.

Zviedrijas izglītības sistēmas galvenais princips ir izglītības pieejamība, neatkarīgi no sociālā stāvokļa, etniskās piederības, reliģiskās pārliecības vai dzimuma. Valstī ir gan privātās, gan pašvaldību pirmsskolas un vecāki, lielākoties, izvēlas bērnudārzu pēc atrašanās vietas. Arī gaidīšana rindās nav ilga – vietu bērnudārzā izdodas atrast vidēji trīs mēnešu laikā.

Likums nosaka maksimālo gaidīšanas laiku – 4 mēnešus

Zviedrijas izglītības sistēmā gan 30 gadus paralēli pastāv un veiksmīgi darbojas gan privātās, gan valsts un pašvaldību izglītības iestādes, tostarp, pirmsskolas. Privātie un pašvaldību bērnudārzi tiek finansēti no pašvaldību līdzekļiem, tāpēc vecāku līdzmaksājums neatšķiras. Turklāt, jo vairāk bērni no vienas ģimenes apmeklē pirmsskolu, jo lielāku maksas atlaidi saņem vecāki. Zviedrijā visiem bērniem no viena gada vecumam ir tiesības uz vietu pirmsskolā. Izpaliek arī gaidīšana rindā – kad ģimenē piesakās bērniņš, vecāki reģistrējas gaidīšanas sarakstā un vidēji trīs mēnešu laikā vieta bērnudārzā ir pieejama. Zviedrijas likumi paredz, ka vieta bērnudārzā ir jānodrošina četru mēnešu laikā.

Zīmola "ProudBe" radītāja Dace Vintere izveidojusi savu perfekto somu un piedāvā tādu arī citiem.

"Ceļojumos teju vienmēr dodos ar mugursomu plecos. Līdz šim esmu iegādājusies piecas dažādas somas. Bet diemžēl neviena man nešķiet perfekta. Vienā trūkst kāda man ļoti nepieciešama kabata, citā tieku iekšā tikai no augšas, vēl kādai ir neērta muguras daļa u.tml. Reiz, kāda 2018.gada ceļojuma laikā, stāvēju autobusa pieturā un vēroju cilvēkus. Pie autobusa pienāca trīs savā starpā nepazīstamas meitenes, visas ar mugursomām plecos un centās noskaidrot, ar kuru autobusu viņām jādodas tālāk savos piedzīvojumos. Sapratušas, ka kādu laiku ceļojumu turpinās kopā, meitenes uzsāka sarunu. Interesanti, ka, iepazīstoties, pirmais jautājums nebija, kā kuru sauc. Tas bija – no kurienes tu esi? Visas šīs meitenes vienojošais elements bija ceļojuma mugursoma. Viņas visas lepojās ar piederību valstij, no kuras nāk. Un tā dzima ideja par somu. Ļoti īpašu somu. Par somu, kas jau savā būtībā atbild uz šo galveno jautājumu – no kurienes tu esi," stāsta zīmola "ProudBe" izveidotāja D.Vintere.

Dizaineram savā darbā jārēķinās ar daudziem parametriem un jāsaprot ekonomika, ergonomika, mārketings, ražošana, tā intervijā DB teic llka Supanens (llkka Suppanen).

Viņš ir viens no starptautiski pazīstamākajiem un visvairāk titulētajiem somu laikmetīgajiem dizaineriem. Pēc arhitekta grāda iegūšanas Helsinku Tehniskajā universitātē, mēbeļu dizaina programmas apguves Helsinku Mākslas un dizaina universitātē, kā arī studijām Gerita Rietvelda akadēmijā Amsterdamā, 1995. gadā Helsinkos viņš dibināja dažādos arhitektūras un dizaina virzienos orientēto biroju Studio Suppanen, bet dažus gadus vēlāk kopā ar kolēģiem attīstīja vienu no prominentākajām mūsdienu somu dizaina grupām Snowcrash. 1968. gadā dzimušais dizainers, kurš Instagram kontā pozicionē sevi kā uzņēmēju, sadarbojas ar daudziem slaveniem zīmoliem, izstrādā izstāžu koncepcijas, modelē nākotnes dizaina vīzijas, lasa dizaina lekcijas jaunajai paaudzei. Viņa klientu vidū ir gan skandināvu, gan starptautiskas kompānijas, tostarp Artek, Axis, Cappellini, Ferlea, Leucos, Lucente, Nokia, Zanotta, Marimekko, Iittala, Ferrero, Luhta, SAAB Automobiles, Sony u.c. Šogad Milānā Salone del Mobile. Milano ietvaros Supanens, no kura personības un darbiem staro īstās skandināvu dizaina skolas DNS, prezentēja savus jaunākos darbus. Līdz vīlītei patiess un pragmatisks, ar plašu starptautisku redzējumu apveltīts, Supanens atklāja savu redzējumu par dizainera profesionālo misiju šodien un skandināvu kodu.

SIA "EHR Mediju grupa" investējusi vairākus simtus tūkstošus eiro radiostacijas "Latviešu hiti" FM apraides izveidē, informē "EHR Mediju grupa" līdzīpašnieks un attīstības vadītājs Guntars Traubergs.

Būtiskākās investīcijas veiktas "Latviešu hiti" FM apraides tīkla iegādei septiņās Latvijas pilsētās - Rīgā, Valmierā, Cēsīs, Smiltenē, Limbažos, Liepājā un Jēkabpilī. Radio "Latviešu Hiti" ir dzirdami Rīgā (101.0 FM), Valmierā (103.4 FM), Cēsīs (104.7 FM), Smiltenē (103.1 FM), Limbažos (103.0 FM), Liepājā (93.5 FM) un Jēkabpilī (93.4 FM).

Kopējais veikto investīciju apjoms, atbalstot vietējos mūziķus un pandēmijā cietušo izklaides industriju, ir vairāki simti tūkstoši eiro, bet noslēgto līgumu nosacījumi liedz atklāt precīzas darījumu summas. G.Traubergs pauda pārliecību, ka investīcijas atmaksāsies, jo šādā veidā tiks sniegta atbilde uz sabiedrībā augošo pieprasījumu klausīties dziesmas dzimtajā valodā.

Laika posmā no 2004. līdz 2022. gadam vēlme pēc bērniem, pati motivācija, griba pēc tiem ir sarukusi no vidēji trīs bērnu ģimenes ieceres uz vidēji divu bērnu ieceri, liecina Latvijas Universitātes speciālistu pētījums Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu – vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte.

Bērni daudz mazākam skaitam cilvēku Latvijā nozīmē dzīves jēgu un piepildījumu.

Pētījuma statistiskā bāze

Pētījuma autores norāda, ka pētījums veikts pēc līdzīgiem principiem 2004. un 2022. gadā, turklāt visā šajā laikā Latvijas dzimstības rādītāji ir vērtējami kā kritiski zemi, gluži tāpat kā tas ir visā Eiropā. «Tomēr, ja vērtē pēc summārā dzimstības koeficienta, kam normālai paaudžu nomaiņai būtu jābūt 2,1–2,2, tad 2004. gadā tas bija 1,29, bet 2021. gadā tas bija pieaudzis līdz 1,57,» secina pētījuma autores. Proti, arī izmiršanas bezdibenī ir dziļuma atšķirības.

Tāpat bāzes datiem pieder secinājums par mātes vidējā vecuma pieaugumu. Latvijā tāpat kā visā pasaulē mātes vidējais vecums, kad dzimst pirmais bērns, palielinās. 2000. gadā pirmais bērns vidēji pasaulē dzima 24 gadus vecai māmiņai. 2021. gadā vidējais pasaules rādītājs ir pieaudzis līdz 27,8 gadiem, bet Latvijā pirmā jaundzimušā mātes vidējais vecums 2021. gadā bija 30,2 gadi. Līdztekus pētījuma autores kā pozitīvu faktoru min aizvien lielāku jaundzimušo skaitu likumīgi noslēgtās laulībās. 2021. gadā 10 872 bērni jeb 62,4% no visiem jaundzimušajiem ienāca oficiāli reģistrētās ģimenēs. 2011. gadā laulībā dzimušo īpatsvars bija tikai 55,4%. Tiesa gan, bērnu bija krietni vairāk kopumā. Situācija patlaban nedaudz atgādina Eduarda Veidenbauma dzejoļa «Ej un dzenies tik pēc naudas» vārsmas, kas noslēdzas ar vārdiem: «Papriecāties tikumīgi, bērnus radīt likumīgi.»

Veikals ir laba vieta, kur parādīt savu produkciju, bet mazam uzņēmumam tas paņem pārāk daudz spēka attīstībai.

Pusotru gadu apģērbu zīmolam Yuta (SIA Yuta Sense) un M50 bija kopīgs veikals, bet šī gada sākumā SIA Yuta Sense īpašnieces Līga Irbe un Ina Kantiķe izlēma atteikties no tā. Šāds lēmums pieņemts galvenokārt tāpēc, ka veikala uzturēšana prasīja lielus ieguldījumus gan laika, gan naudas izteiksmē, tāpēc cieta ražošana. «Manuprāt, mums arī nav tādas veikalnieču sūtības un mēs neilgojamies pēc savas bodītes,» saka Ina. Līga piebilst, ka viņām lielāku prieku sagādā jaunu apģērbu radīšana un piedāvāšana citiem veikaliem. Uzņēmumam joprojām ir laba sadarbība ar veikalu M50 – pircējiem tur ir pieejams Yuta apģērbs, bet tagad viņām pašām nav jābūt visu laiku klāt, lai to pārdotu. «Ir forši, ka ir sava bodīte un cilvēki nāk un aprunājas, bet tas nav tas, ar ko gribam nodarboties. Ja mazā bodītē gribam tirgot tikai savas lietas, ir jāražo ļoti daudz un dažādi apģērbi. To izdarīt ir grūti. Man liekas, ka M50 ir labs piemērs – veikalam klājas arvien labāk, jo viņiem ir viss no nieciņiem līdz lielām lietām, un viņiem patīk strādāt veikalā, tas ir jūtams,» saka Līga.