Pandēmijā gūtās mācības palīdzējušas uzņēmumiem izveidot šodienai atbilstošus darba apstākļus un mudina strādāt pie efektivitātes uzlabošanas.

Trauksmainais 2020. gada pavasaris uzņēmumiem lika pārskatīt ierasto strādāšanas kārtību un ieviest izmaiņas, kurām iepriekš nepietika laika vai tās nešķita gana svarīgas. Pārejā uz attālinātā darba principu daudziem par paraugu noderēja informācijas tehnoloģiju uzņēmumi, kas mākoņpakalpojumus un attālinātas pieslēgšanās iespējas lieto jau vairākus gadus. Arī tagad IT nozare "lauž ceļu" efektīvākas strādāšanas virzienā un ir gatava dalīties atziņās. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Tet, kas ir viens no lielākajiem darba devējiem Latvijā, spējis martā pāriet uz attālinātu darbu būtībā dienas laikā. Kopš augusta darbiniekiem ir iespēja atgriezties birojā, un gandrīz puse no tiem (45%) nāk uz biroju vien 1–2 reizes nedēļā, savukārt 15% strādā tikai attālināti. Tajā pašā laikā uzņēmuma iekšējās aptaujas liecina par to, ka 81% darbinieku saglabāja vai uzlaboja savu produktivitāti attālināta darba apstākļos.

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 934 tūkst. iedzīvotāju – par 15,7 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8 % salīdzinājumā ar 1,0 % 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkst. jeb 0,6 % mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkst. jeb 1,2 % mazāk.

2017. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7,9 tūkst., un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā (2016. gadā – 6,6 tūkst.). Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkst. bērnu, kas ir par 1 140 mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā samazinājās par 7,8 tūkst. (2016. gadā – 12,2 tūkst.). Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9,9 tūkst. cilvēku, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,6 tūkst. vairāk un izceļoja 17,7 tūkst. – par 2,9 tūkst. mazāk nekā 2016. gadā. Apmēram puse (55 %) no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju (piemēram, dzimuši Latvijā u.c.).

Latvija saskaras ar būtisku globālās ārējās vides nenoteiktību. Ir daudz dažādu faktoru, kas to veicina: plaisas pasaules kārtībā, kāda tā bija izveidojusies pēc aukstā kara, straujas klimata un tehnoloģiju pārmaiņas, pastāvīga urbanizācija un ekonomiskās aktivitātes ģeogrāfiskā koncentrācija, demogrāfiskās pārmaiņas un populisms.

Tie ir tikai daži no galvenajiem faktoriem, tāpēc grūti noformulēt nākotnē gaidāmo pārmaiņu bāzes scenāriju. Tomēr ārējo vidi veido un arī turpmāk veidos vairākas ilgāka termiņa tendences, kas politikas veidotājiem ļauj izdarīt svarīgus secinājumus. Šī raksta mērķis ir aplūkot atsevišķas globālās tendences, kuras varētu ietekmēt Latviju, un piedāvāt atbilstošus politikas pasākumus, ko nenāksies nožēlot.

Attīstīto valstu vidusslāņa negatīvais viedoklis par globalizāciju

Pēdējā Eiropas un ASV vēlēšanu ciklā kandidāti ar nacionālistisku noskaņojumu un negatīvu viedokli par globalizāciju guva nozīmīgu sabiedrības atbalstu vai pat tika ievēlēti amatā. Visspilgtākais piemērs ir Donalda Dž. Trampa (Donald J. Trump) ievēlēšana ASV prezidenta amatā, sabiedrībai atbalstot viņa aicinājumu īstenot nacionālistiskāku ekonomisko politiku un solījumu pārskatīt svarīgāko ASV parakstīto tirdzniecības līgumu nosacījumus. Trampa administrācija jau izstājusies no Klusā okeāna reģiona partnerības (TPP), apturējusi sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP) ar Eiropas Savienību (ES), kā arī pārskata Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīguma (NAFTA) noteikumus.

Nākamā gada sākumā aptuveni 40 000 eParaksta lietotāju dokumentu parakstīšana portālā eParaksts.lv būs pieejama, darbam izmantojot jaunu mobilo lietotni eParaksts mobile, informē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

«Esam izvirzījuši ambiciozu mērķi – nodrošināt eParaksta lietotājiem iespēju ērti lietot eParakstu trīs dažādos veidos, radot ideālo eParaksta risinājumu komplektu, kāds ir nepieciešams katram ekonomiski aktīvam iedzīvotājiem - ir eParaksts eID kartē, eParaksts viedtālrunī un pieeja portālam eParaksts.lv. Tas garantē gan maksimālas ērtības dokumentu elektroniskā parakstīšanā, gan arī eParaksta izmantošanas nepārtrauktību gadījumā, ja tiek nozaudēts kāds no eParaksta rīkiem, kas ir personas rīcībā. Nākamā gada pirmajā pusē, ieviešot dokumentu eParakstīšanu viedtālrunī, mēs radīsim Eiropas mērogā unikālu piedāvājumu, nodrošinot iedzīvotājiem pilna servisa un drošu eParaksta risinājumu komplektu, un līdz šim paveiktā jaunās platformas izveide, kā arī tehnoloģiskā migrācija, ir būtisks priekšnosacījums izvirzītā mērķa sasniegšanai,» uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Mēs visi - nodokļu maksātāji - maksājam milzīgas dotācijas valsts augstskolām, lai studenti kvalifikāciju iegūtu specialitātēs, kurās nav darba.

Iepriekšējās publikācijās (piemēram, “Latvijas augstākās izglītības sistēma nav motivēta sekot uzņēmumu vajadzībām”, Dienas Bizness 2023. gada 10. janvārī) es norādīju, ka prognozes par darba tirgū nepieciešamajām specialitātēm atšķiras no Latvijas augstskolu absolventu skaita un absolventu skaita iespējamajām izmaiņām tuvākajā nākotnē.

Latvijas iedzīvotāju skaita sarukums notiks lielās mirstības un zemās dzimstības dēļ. Pat tad, ja starpvalstu migrācijas saldo būs nulle vai pat nedaudz pozitīvs (“Latvijas ekonomikai jauns drauds - sezonālā starptautiskā migrācija”, Dienas Bizness 2022. gada 22. novembris), Latvijas darbaspējīgo iedzīvotāju skaits samazināsies.

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Ekonomiski motivēta migrācija nav vienā virzienā, un migrantu naudas pārvedumi ir nozīmīgi arī Eiropai, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Paralēli migrantu pieplūduma krīzei Eiropā notiek arī pretēja kustība, un Eiropā naudu sapelnījušie atgriežas Āfrikā, lai sāktu patstāvīgu biznesu. Tā publikācijā par Senegālu un Subsahāras Āfriku vispār secina biznesa datu un ziņu aģentūra Bloomberg. «Šis ir izcils piemērs, ka cilvēks, nopelnot starta kapitālu attīstītā Eiropas valstī, atgriežas dzimtajā zemē un uzsāk savu biznesu. Faktiski gan pašam imigrantam un viņa ģimenei, gan tā dzimtajai zemei tas ir ideāls imigrācijas variants, kad ārzemēs uzkrātā pieredze un kapitāls atvesti un ieguldīti savā valstī,» DB saka farmācijas uzņēmuma Lundbeck Latvia vadītājs, migrācijas jautājumos specializējies ekonomikas zinātņu doktors Eduards Vanags.

Bez pārējo reģionu darbaspēka importa Rīgai un Pierīgai neiztikt.

Rīga un Pierīga bez darbaspēka «importa» no laukiem, kur sociāli ekonomiskās sistēmas maiņas rezultātā daudz darba vietu ir pazudušas, bet jaunradītās nespēj visiem darbspējīgajiem nodrošināt darba iespējas. Par to liecina Dienas Biznesa veiktais pētījums par darba vietu pieejamību pašvaldībās, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes datus par aizņemtajām darba vietām šā gada otrajā ceturksnī un iedzīvotāju skaitu darbspējas vecumā (15–61 gads). Aprēķinātais darba vietu pieejamības indekss tikai kārtējo reizi apliecina reģionālās attīstības svarīgo jautājumu.

Rēķinot, ka statistika darbspējīgo vecumā iekļauj arī vidusskolēnus, profesionālās izglītības iestāžu audzēkņus, kā arī augstskolu studentus, var diezgan droši prognozēt, ka Rīgā un Pierīgā darbaspēka deficīts attiecībā pret šajās pašvaldībās dzīvojošajiem (deklarētajiem) darbspējas vecuma iedzīvotājiem ir vēl iespaidīgāks.

Triju gadu laikā Latviju pameta 15,4 % no Ventspils Augstskolas programmas Datorzinātnes, 10,5 % no LU programmas Matemātiķis statistiķis, 7,7 % no RSU programmām Audiologopēdija, Fizioterapija, Rehabilitācija, Uzturzinātne, 7,1 % no RTU programmām Ražošanas tehnoloģija, Inženiertehnika, mehānika un mašīnbūve un 7,0 % no LU programmas Bioloģija 2017. gada absolventiem.

Šoreiz tiek pabeigts augstskolu absolventu monitoringa apskats. Privāto koledžu un augstskolu atalgojums, absolventu reģionālais sadalījums programmu līmeni tika aplūkots DB 14. marta rakstā Privāto augstskolu absolventu sasniegumi. Šajā rakstā tiks aplūkoti citi privāto augstāko izglītības iestāžu absolventu rādītāji programmu vai programmu grupu līmenī, kā arī noslēguma dati par visām - gan valsts, gan privāto mācību iestāžu - programmām ar vislielāko emigrāciju un programmām, par kuru absolventiem ir liels datu trūkums.

Rakstā tiek izmantoti augstskolu absolventu monitoringa rezultāti, tā laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam un tas, kā, līdz pat 2020. gadam ieskaitot, izvērtās Latvijas augstāko izglītības iestāžu absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt. Latvijas augstākās izglītības iestādes tiek iedalītas četrās lielās grupās - valsts augstskolās, privātajās jeb juridisko personu dibinātajās augstskolās, valsts koledžās un privātajās koledžās.

Lai arī jaunākie demogrāfijas dati liecina, ka pērn Eiropas Savienības iedzīvotāju skaits bija palielinājies par 1,5 milj. cilvēku un šī gada sākumā sasniedzis gandrīz 512 milj., tas ir noticis, pateicoties migrācijai. Iedzīvotāju dabiskais pieaugums ES jau otro gadu pēc kārtas ir bijis negatīvs, jo mirušo skaits par gandrīz 16 tūkst. pārsniedza dzimušo skaitu.

Latvija ir to 15 ES valstu skaitā, kurās ir negatīvs dabiskais pieaugums. Vienlaikus Latvija ieņem otro vietu aiz Lietuvas starp desmit ES dalībvalstīm, kurās izbraukušo iedzīvotāju skaits ir lielāks nekā iebraukušo. Tā rezultātā kopējais iedzīvotāju skaits mūsu valstī aizvadītajā gadā vien samazinājās gandrīz par 19 tūkst. jeb par vienu procentu (Lietuvā par 1,4 procentiem). Salīdzinājumam – Igaunijā iedzīvotāju skaits pērn samazinājās tikai par 309 cilvēkiem, un to noteica negatīvais dabiskais pieaugums, nevis migrācija. Jau otro gadu pēc kārtas imigrantu skaits Igaunijā pārsniedz emigrantu skaitu.

Pašlaik Latvija ar iedzīvotāju skaitu 1,97 milj. ir piektā mazākā ES valsts aiz Igaunijas, Maltas, Luksemburgas un Kipras. Latvijā dzīvo 0,4 procenti no visiem ES iedzīvotājiem.

Meklējot atbilstošu mākoņpakalpojumu sniedzēju, speciālisti uzņēmumiem iesaka ņemt vērā vairākus būtiskus kritērijus.

Turpinoties nemitīgai, stabilai tendencei uzņēmumiem pāriet uz mākoņpakalpojumu lietošanu, ik nedēļu kādā vadības sapulcē tiek iztirzāts jautājums par pareizā pakalpojumu sniedzēja izvēli. Biznesiem tas patiešām ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem – ar pirmo piegājienu atrast uzticamāko un prasībām atbilstošāko mākoņpakalpojumu.

Eksperimentēšana un vairākkārtēja pakalpojumu sniedzēja mainīšana draud ar nevajadzīgām izmaksām un lieku biznesa traucēšanu. Ja mākoņpakalpojumu ēras rītausmā pirmajiem entuziastiem patiešām nācās nopūlēties labākā piedāvājuma meklējumos, tad tagad viss ir krietni vienkāršāk. Jau pieejamas citu lietotāju atsauksmes, ir profesionālu apskatnieku sagatavots vērtējums, pat reitingi, un ir gatavas speciālistu receptes, kā izvēlēties atbilstošāko tieši konkrētā uzņēmuma prasībām.

Valsts augstākās amatpersonas un dažādas ministrijas jau ir paziņojušas, ka Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums par nākamo daudzgadu budžetu Latvijai ir nepieņemams, jo tajā kohēzijas finansējums samazināts par 13%. Vai tiešām ir tik slikti?

Jāsāk ar to, ka kopējais ES budžets pēc Brexit ir krietni plānāks, līdz ar to jostu nākas savilkt visām valstīm. Tajā pašā laikā vēl joprojām, pat pie paaugstinātām mūsu iemaksām ES budžetā, mēs uz vienu iemaksāto eiro saņemsim trīs eiro. Turklāt, ja raugāmies absolūtos skaitļos, tad kopējā aploksne mūsu valstij ir tikai nedaudz mazāka nekā iepriekšējā periodā.

Ja raugāmies uz ES piešķirto finansējumu sadalījumā uz vienu iedzīvotāju, tad esam 3. vietā. Jā, nevajadzētu arī aizmirst, ka kohēzijas finansējums mums ir samazināts par 13%, bet Igaunijai un Lietuvai par teju 24%. Protams, var jau dusmīgi kliegt, kādēļ mums finansējums samazināts, bet Itālijai un Grieķijai pieaudzis. Taču, kā raksta politico.eu, ES šobrīd galvenās problēmas ir nevis Austrumos, bet Dienvidos. Turklāt šajā budžeta priekšlikumā katrai valstij piešķirtais finansējums tiek rēķināts pēc atšķirīgas formulas nekā iepriekš. Proti, netiek ņemts vērā tikai IKP uz vienu iedzīvotāju, bet tiek skatīti arī bezdarba rādītāji, klimata pārmaiņas un migrācija. Šie rādītāji, īpaši migrācija, Dienvidos ir daudz sliktāki nekā Baltijas valstīs. Nav prāta darbs salīdzināt tikai IKP uz vienu iedzīvotāju un tad kliegt, ka mums vajag vairāk.

Jauno dzīvokļu būvniecībā Rīga drīzumā varētu sākt pietuvoties Viļņai un Tallinai, no kurām pagaidām jūtami atpaliek, intervijā aģentūrai LETA sacīja nekustamā īpašuma attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

"Domāju, ka Rīga uzņems apgriezienus. Igaunijā, piemēram, cilvēku rocība ir lielāka tieši finansējuma pieejamības ziņā. Igaunijā ir daudz mazāka ēnu ekonomikas ietekme, līdz ar to daudz lielākam cilvēku lokam ir pieejams finansējums. Tas ir faktors, kas ir dzinis Tallinu uz priekšu, salīdzinot ar Rīgu," teica Kļaviņš.

Viņš skaidroja, ka pēc iepriekšējās krīzes Latvijā tirgus attīstību sabremzēja dažādi alternatīvie nodokļu režīmi, kas liedza cilvēkiem iegūt finansējumu mājokļa iegādei. Pagājušā gada laikā gan situācija ir uzlabojās, samazinot pelēkajā sektorā strādājošo Latvijas iedzīvotāju skaitu.

"Taču šī problēma nav izskausta pavisam - pandēmija atkal izgaismoja šo problēmu: ja tu strādā pelēkajā sektorā, maksā mazus nodokļus, tad arī krīzes situācijā nav pieejams atbalsts. Valsts iet pareizajā virzienā prom no šiem alternatīvajiem nodokļu režīmiem, tādēļ domāju, ka situācija ar laiku uzlabosies," pauda Kļaviņš.

Noslēdzies AS Latvenergo izsludinātais konkurss par jaunas norēķinu sistēmas ieviešanu, liecina informācija Iepirkumu Uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā uzvarējis SIA Tieto Latvia, un kopējā līgumcena noteikta 3,6 miljoni eiro.

Kā skaidroja Latvenergo pārstāve Ivita Bidere, AS Latvenergo, gatavojoties jaunu klientu ienākšanai brīvajā elektroenerģijas tirgū, veic ieguldījumus klientu apkalpošanas un norēķinu sistēmās.

Arī Lietuvā un Igaunijā atkārtoti ir izsludināts klientu apkalpošanas un norēķinu elektroniskās sistēmas iepirkums.

Ieviešot jauno apkalpošanas sistēmu, tirgū ienākošajiem klientiem būs pieejama pilnveidota pakalpojumu sniegšanas iespēja, kas nodrošinās elastīgāku sadarbības modeļu izveidi, gūstot informāciju par uzņēmuma piedāvājumu. Ja līdz šim norēķinu principi bija vienoti, tad brīvā elektroenerģijas tirgū ir jāparedz vairākas jaunas iespējas – pilna norēķinu funkcionalitāte, līgumu slēgšana, klientu datu bāzes uzkrāšana, skaidro uzņēmuma pārstāve.

Būvniecības izmaksas šobrīd ir lielākais nekustamā īpašuma tirgus izaicinājums, jo, tām augot, mājokļu pieejamība samazinās, taču iedzīvotāju pirktspēja aug lēnāk nekā būvniecības izmaksas, sacīja nekustamo īpašumu projektu attīstītāja «Bonava Latvija» valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

«Pirktspēja aug lēnāk nekā būvniecības izmaksas, tādēļ jādomā un jāveic pasākumi, lai samazinātu mājokļu pašizmaksu. Te saredzu vairākas lietas, ko valsts no savas puses varētu izdarīt salīdzinoši ātri, lai mazinātu mājokļu pašizmaksu,» stāstīja Kļaviņš.

Piemēram, norādīja Kļaviņš, būtu nepieciešams sakārtot Dzīvokļa īpašuma likumu, lai varētu dalīt dzīvokļu īpašumos vairāk nekā vienu ēku.

Kļaviņš sacīja, ka Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse ir iesniegusi priekšlikumu, kuru ir atbalstījušas gan ministrijas, gan Valsts Zemes dienests, gan būvvaldes, bet tas ir «iesprūdis» Saeimā.

«Jaunais likums dotu iespēju efektīvāk izmantot zemes gabalu. Piemēram, ja dzīvojamais projekts sastāv no trim mājām, tad jaunais likums ļautu veidot vienu rotaļlaukumu šīm mājām pa vidu, nevis trīs bērnu rotaļu laukumus - katrai mājai savu, kā to paredz esošā likuma redakcija. Tas nevajadzīgi sadārdzina mājokļa izmaksas, kuras gala rezultātā sedz neviens cits kā dzīvokļu pircēji. Ja apzināmies, ka zemes izmaksas veido 10% no kopējām izmaksām, tad šādā veidā var samazināt mājokļu pašizmaksu. Turklāt mūsu priekšlikums ļautu risināt arī problēmas, kuras ir parādījušās ar privatizētajām daudzdzīvokļu ēkām. Tas ir svarīgi arī no apsaimniekošanas viedokļa, jo apsaimniekojot lielāku ēku kompleksu, var piedāvāt zemāku cenu,» skaidroja Kļaviņš.

Pirmais vērtējums par ekonomikas sniegumu pērnā gada nogalē sagādā nelielu vilšanos. Salīdzinājumā ar 2016. gada 4. ceturksni iekšzemes kopprodukts (IKP) ir audzis par 4.2%. Saskaņā ar šiem provizoriskajiem datiem Latvijas ekonomika pērn kopumā auga par 4,5%, nevis par 4,7% vai pat 4,8%, kā varēja domāt iepriekš.

Sezonāli izlīdzinātais IKP, kas ņem vērā darba dienu skaita atšķirības, 4. ceturksnī pret iepriekšējo periodu audzis par 0.3%, bet gada laikā — par 4,8%. Savukārt 2017. gadā kopumā pievienotā vērtība varētu būt kāpusi par 5%.

Šos skaitļus precizēs un papildinās pēc mēneša. Uz citu datu fona pārsteidzoši zems šķiet iekasēto produktu nodokļu apjoma sākotnējais vērtējums. Vēl nav zināmi janvāra rezultāti, kas atspoguļo notikumus ekonomikā decembrī. Šķiet, ka brīdī pirms akcīzes nodokļa paaugstināšanas kāpumam drīzāk jābūt ļoti spēcīgam.

Par nelielu apbēdinājumu uzskatāms arī rūpniecības pievienotās vērtības kāpums 4. ceturksnī tikai par 5% gada griezumā. Šajā periodā bijusi grūti prognozējama enerģētikas dinamika. Laikapstākļi ir veicinājuši elektrības ražošanu, bet mazinājuši siltuma pieprasījumu.

Ārkārtējās situācijas laikā uzņēmumiem ir atļauta darbaspēka starpvalstu migrācija.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) noteikta par atbildīgo iestādi, kas apkopo informāciju par uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešams nosūtīt darbiniekus darbam ārvalstīs vai kuru darbiniekiem nepieciešams iebraukt Latvijā pasūtījumu izpildei.

Ministru kabinets š.g. 2. aprīlī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2020.gada 12.marta rīkojumā Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", uzdodot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai sniegt atbalstu komersantiem, kuriem ir nepieciešams atvest atpakaļ uz Latvijas Republiku vai nosūtīt savus darbiniekus darbam uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm pasūtījumu izpildei, vai kuriem nepieciešams piesaistīt ārvalstu darbiniekus Latvijas Republikā pasūtījumu izpildei. LIAA uzdots apkopot informāciju par starptautiskiem pasažieru pārvadātājiem, kā arī koordinēt darbinieku iekļaušanu satiksmes ministra atļautajos starptautisko pārvadātāju reisos.

Iekšlietu ministrija ir sākusi gatavot un ar citām valsts pārvaldes iestādēm saskaņot regulējumu tā dēvēto "nomadu vīzu" ieviešanai, informē ministrija.

"Nomadu vīza" paredz iespēju trešo valstu pilsoņiem veikt darbu pie darba devēja, kas nav reģistrēts valstī, kurā darba ņēmējs uzturas. Piemēram, Spānijas pilsonis, kurš veic darbu informācijas tehnoloģiju jomā Spānijā reģistrēta darba devēja labā, strādā attālināti no citas valsts, piemēram, no Igaunijas, kas viņam izdevusi digitālo jeb "nomadu vīzu".

Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) cer, ka "nomadu vīzas" ļaus Latvijai no ārzemēm piesaistīt jaunus talantus.

"Migrācija vēsturiski ir bijusi Eiropas pieredzes integrāla daļa. Augsti kvalificēti migranti samazina nevienlīdzību un pētījumi liecina, ka valstis ar atvērtāku imigrācijas politiku ir ar vidēji augstāku iekšzemes kopproduktu, zemāku bezdarba līmeni, zemākiem valdību izdevumiem un izglītotāku darbaspēku," uzrunā konferencē "Digitālā migrācija: Darbs. Nākotne. Kopiena." norādījusi Golubeva.

Zivju faunas saglabāšanā patlaban visnozīmīgākā upe ir Gauja, bet tai seko Daugava, noskaidrots Valsts zinātniskā institūta "Bior" Latvijas upju pētījumā "Latvijas upju ierindošana prioritārā secībā pēc to esošās un potenciālās nozīmes zivju faunas saglabāšanā".

Kā informēja "Bior" pārstāve Ilze Dimante, institūta vadošie pētnieki sadarbībā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru šogad pētīja Latvijas upes 19 000 kilometru garumā.

Kā uzsvēra vadošais "Bior" pētnieks Didzis Ustups, pētījuma mērķis bija noteikt, kuras no upēm un tajās esošie šķēršļi zivju migrācijai ir visnozīmīgākās un kāds būtu ieguvums, ja šie šķēršļi tiktu likvidēti.

Pētījumā izmantota gan zinātnieku rīcībā esošā informācija par upēm un tajās esošajiem zivju migrācijas šķēršļiem, gan aplikācija "Dabasdati.lv", kurā iedzīvotāji ziņoja par upēs konstatētajiem šķēršļiem.

Kā liecina apkopotie dati, ja upēs tiktu veikti visi iespējamie to kvalitātes uzlabošanas pasākumi, proti, pilnībā nodrošināta zivju migrācija un novērsta meliorācijas, lauksaimniecības, hidroelektrostaciju (HES) ekspluatācijas un cita veida nelabvēlīgā ietekme, visnozīmīgākā upe joprojām būtu Gauja, bet tai cieši pietuvotos Daugava. Balstoties uz sagaidāmajām nozīmīguma izmaiņām, pētījumā upes iedalītas vairākās grupās.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai. Laikraksts Diena iepriekš jau aprakstīja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad uzmanības centrā nelegālās imigrācijas ierocis, kuru arī ne bez Lukašenko ziņas izmantoja gan pret Latviju, gan Lietuvu un Poliju, pērn novembrī izraisot ļoti saspīlētu situāciju uz Baltkrievijas–Polijas robežas.

Baltkrievijas acīmredzami mākslīgi veidotā migrantu krīze 2021. gada nogalē kļuva par neatņemamu mediju dienaskārtības sastāvdaļu. Notikumi, kas norisinājušies uz Baltkrievijas robežas un kur klātesoši bija tūkstošiem spēka struktūru pārstāvju, nav klasificējami kā klasisks militārs konflikts, lai arī brīžiem šķita, ka tas teju sāksies. Pietiks ar apzīmējumu "hibrīdagresija".

Lasi arī:

Kā Baltkrievija kļuva par cigarešu kontrabandas centru 

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu...

Kā iepatikties Lukašenko. Neaizskaramais oligarhs Topuzidis 

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa,...

Pāvela Topuzida biznesa īpatnības: turpinājums 

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot...

Šī krīze, kura migrantus pārvērtusi par instrumentu dažnedažādu mērķu sasniegšanai, vienlaikus eksportējot koronavīrusu uz Eiropas Savienību, spilgti izgaismo arī vienu no šo hibrīdagresiju provocējušajām dimensijām, proti, ekonomiskos un biznesa ieguvumus, kā arī zaudējumus. Finanšu pasaules mūžīgais jautājums "kam tasizdevīgi?" īsti vietā, aplūkojot Tuvo Austrumu migrantu tranzītu caur Baltkrieviju.

Mucai spunde vaļā

2021. gada pavasarī uz pasliktinošos attiecību ar Baltkrieviju fona Lietuva vērš uzmanību uz pieaugošo nelegālo migrantu straumi, kas valstī ieplūst pāri Baltkrievijas robežai. Visa 2020. gada laikā Lietuvā aiztur tikai 81 nelegāli, bet līdz 2021. gada aprīlim – jau pavisam 90.Par atskaites punktu, kas mucai atrāvis spundi vaļā, tradicionāli tiek minēta 2021. gada 24. maijā notikusī Ryanair lidmašīnas, uz kuras borta atradās opozīcijas žurnālists Romāns Protasevičs, piespiedu nosēdināšana Minskas lidostā. A. Lukašenko apvainojas par šim notikumam sekojušo Rietumu sektorālo sankciju paketi un paziņo, ka pārtrauks kontrolēt nelegālo migrantu plūsmu. 26. maijā viņš apsola Eiropu pārpludināt ar migrantiem.22. jūnijā sakot runu Brestas cietoksnī saistībā ar 80. gadadienu, kopš trešā reiha karaspēks šķērsoja PSRS robežu, A. Lukašenko skaidri akcentē, ka migrantu plūsmas ir atriebība Rietumiem par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju: "Uz Lietuvu, Latviju un Poliju metās nelegālo migrantu tūkstoši un tūkstoši. Viņi [kolektīvie Rietumi] mums prasa sevi aizsargāt pret kontrabandu, pret narkotikām (..) Mēs tērēsim simtiem miljonu dolāru gadā, tāpat kā agrāk, lai aizstāvētu jūsu ģeopolitiskās intereses?"

Šā izteikuma detaļu patiesumu apšauba baltkrievu Nacionālās antikrīzes pārvaldes līderis Pāvels Latuško: "Valsts robeža tika uzlabota, lielā mērā pateicoties ES, kā arī Krievijas palīdzībai. Es to saku kā bijušais Baltkrievijas sūtnis Polijā, kurš ņēmis dalību lielākās daļas uz Polijas robežas esošo caurlaides punktu organizēšanā. Es zinu, no kādiem avotiem tie tika finansēti, par kādu naudu tika pirktas iekārtas, tehnika. Resursi tika gūti, pateicoties Frontex.

"Plašas nelegālo migrantu plūsmas caur Baltkrieviju uz ES nav novērotas pat lielās tautu staigāšanas laikā 2015.– 2016. gadā un tādas it kā nevar būt principā. ES austrumu spārnā gandrīz neviens ko tādu nav arī prognozējis. Saskaņā ar Frontex statistiku pēdējos 10 gados maksimālais ES austrumu robežu šķērsojušo nelegālo imigrantu skaits nav pārsniedzis 280 cilvēku mēnesī. Visaugstākie rādītāji attiecināmi uz 2015. gadu, kad Eiropa uzņēma vairāk nekā miljonu migrantu, galvenokārt no Sīrijas un Irākas.

Slepenā operācija Slūžas

Tomēr A. Lukašenko samelojas ne vien attiecībā uz detaļām, bet arī būtību – nelegāļu straume ES virzienā paplašinājās vēl pirms Ryanair lidmašīnas nosēdināšanas. Zināma, kaut arī neliela un slepenībā turēta pieredze Tuvo Austrumu migrantu nosūtīšanai uz ES Baltkrievijai jau eksistēja, un A. Lukašenko nevarēja nezināt, ka šis maršruts jau aprobēts.

Baltkrievija vienmēr bijusi tranzīta valsts. Migranti no Afganistānas, Pakistānas un citām Āzijas valstīm nereti nokļuva tās teritorijā. Cīņas ar organizēto noziedzību un korupciju Galvenās pārvaldes (CONKGP) Trešā nodaļa, ko vadījis Aleksandrs Azarovs, ķēra nevis migrantus, bet gan starptautisko noziedzīgo grupējumu dalībniekus, kuri veidoja plūsmu.

Baltkrievijas robeža patiesībā izsenis nav bijusi aiz atslēgas. Valsts drošības komiteja (VDK) regulāri īstenoja operāciju Slūžas, tīmekļa vietnes Ukr.net žurnālistam pastāsta A. Azarovs: "Tādas operācijas notika, lai vara nopelnītu naudu. Kad Valsts robežas komitejas struktūrvienību OSAM vadīja Terteļs, VDK pašreizējā priekšsēdētāja brālis, šī operācija tika plaši īstenota. OSAM darbinieki ieveda nelegāļus un sūtīja pāri robežai. Viņi taču zina situāciju uz robežas, vienību pārvietošanās shēmas. Un ņēma par to naudu, kas nonāca pie varas esošo kabatās. "OSAM ir atsevišķs pusslepens aktīvo pasākumu dienests ar neierobežotām pilnvarām, kas darbojas visā Baltkrievijas teritorijā un pakļaujas vienīgi A. Lukašenko.

Šajā specnodaļā dienējuši arī A. Lukašenko dēli Viktors un Dmitrijs. V. Lukašenko savulaik bija arī Baltkrievijas Drošības padomes loceklis, tagad viņš ir rezerves ģenerālmajors. Nauda, ko elites specnodaļas OSAM virsnieki saņēma par nelegālo migrantu plūsmas organizēšanu, tika nopelnīta absolūti nelegālā veidā, akcentē A. Azarovs.

"Nelegāļi pēc iebraukšanas Baltkrievijā maksāja naudu. Tas bija fiksēts, CONKGP bija operatīvās uzskaites lietas, ko pēc tam savāca VDK – un vēlāk šīs lietas pazuda. Šī bija nelegāļu pārsūtīšanas oficiālā valsts politika. Un tagad, kā es saprotu, šī operācija Slūžas atsākusies. Taču daudz pastāvīgākā mērogā," komentē A. Azarovs.

Atstrādāta shēma

Pēc A. Lukašenko skaļajiem izteikumiem Viļņa sāk fiksēt strauju nelegāļu skaita pieaugumu: jūlija sākumā viņu skaits sasniedz ap 800, augustā – jau vairāk nekā 4000 (1. augustā aizturēts rekordskaits – 289).

Vēl gada sākumā 768 kilometru garās Baltkrievijas– Lietuvas robežas infrastruktūra kā tāda praktiski neeksistē, tā ir izteikti caurumaina. Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite maija beigās precizē, ka videonovērošanas sistēma aptver mazāk nekā 40% no šīs robežas, un, lai situāciju uzlabotu, nepieciešami divi gadi un 38 miljoni eiro. Jūnija beigās A. Bilotaite portālam Delfi.lt paziņo: "Nelegālā migrācija no Baltkrievijas uz Lietuvu – organizēts un pelnošs bizness, kurā iesaistīti baltkrievu ierēdņi un virsnieki."

Vasarā Irākas iedzīvotājs uz anonimitātes principa pastāsta medijprojektam Reform.by, ka A. Lukašenko teikto, ka Baltkrievija pārtrauc aizšķērsot migrantu plūsmas, vairākas dienas pēc kārtas translējusi Irākas televīzija. Par Baltkrieviju plašāk sākuši vēstīt arī citi Irākas plašsaziņas līdzekļi, kas seko līdzi migrācijas tēmai. Līdztekus tam informācija par iespējām caur Baltkrieviju nonākt Lietuvā sāk iekarot savu vietu dārknetā. Simtiem analoģisku piedāvājumu parādās WhatsApp, reģionā vispopulārākajā saziņas vietnē. Ceļojumu biroju reklāmas ar izcenojumiem un prasībām klientiem izraibina Instagram.

Viens pēc otra savairojas sociālo tīklu kanāli ar tūkstošos mērāmu auditoriju, kur var saņemt padomus, kā šķērsot Baltkrievijas robežu. Tajos publicē pavadoņu kontaktus un ērtas vietas robežas pāriešanai, iesaka, kā ģērbties un ko ņemt līdzi. Dažās sarakstes grupās piedāvā izgatavot viltotus dokumentus, tostarp ES valstu pases, piemēram, par 2400 ASV dolāriem.

Pēkšņi ceļu uz ES caur Baltkrieviju Irākā un Tuvajos Austrumos sāk uzskatīt par visātrāko un drošāko, secina lietuviešu portāls 15min.lt, pieminot, ka par nokļūšanu ES pār Baltkrievijas–Lietuvas robežu tiek prasīti 5–15 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam 2021. gada vasarā nelegāla iekļūšana Eiropā pāri Egejas jūrai izmaksā 8–9 tūkstošus dolāru, caur Balkāniem – astoņus tūkstošus eiro, savukārt pāri Vidusjūrai – 3–5 tūkstošus eiro. Par parastu tūrisma ceļojumu no Irākas uz Baltkrieviju saskaņā ar Reform.by sniegto informāciju ceļojumu biroji prasa 500–1500 dolāru. Vasarā, pateicoties ievērojamam pieprasījuma pieaugumam, šādas tūres cena jau ievērojami kritusies.

Ieceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Minskā drīz kļūst par jauniem acu tīksmināšanas objektiem, kas raisa lielāku interesi nekā pilsētas arhitektūra, secina ziņu aģentūra Lenta.ru. Lai arī 2021. gada vasarā Baltkrievijas galvaspilsētā gandrīz neparādās ierastie tūristi, Minskas un Grodņas hoteļus līdztekus migrantiem palīdz pārpildīt arī žurnālisti, kuri filmē un fotografē nelegāļus. Migrantu plūsmu var uzskatīt par lielu, lai arī pārsvarā neformālu ekonomikas sektoru, kura izaugsmi nodrošina pat plašsaziņas līdzekļi.

Pateicoties Baltkrievijai, 2021. gadā otro elpu guvis pārrobežu bizness ar migrantiem, kas krāšņi uzplauka 2015.–2016. gadā. Attiecībā uz šo laikposmu Eiropols secinājis, ka vairāk nekā 90% Eiropā ieceļojušo migrantu izmantojuši kriminālās pasaules atbalstu. Lielākā daļa no viņiem par šiem pakalpojumiem maksājusi 3,2–6,5 tūkstošus dolāru. Piemēram, ceļojuma paketes, kurā iekļauti pārlidojumi no Turcijas uz Lībiju un pēc tam no Lībijas uz Itāliju, cena ir 3700 dolāru. Pārvešanas pāri Vidusjūrai neoficiālās izmaksas: pieaugušajiem – 1000 dolāru, bērniem – 500. Rezultātā šī starptautiskā biznesa apgrozījums sastādīja 5–6 miljardus dolāru, tajā iesaistījās vairāk nekā 100 valstu pilsoņi.

Zina, ko ved

2021. gada vasarā Irākas un Sīrijas tūrisma tirgū jau nostabilizējies jauns, vilinošs produkts nodrošinātai publikai: iekļūšana ES kā bēglim. Šādā paketē parasti iekļauta Baltkrievijas grupas vīza (individuālā – par atsevišķu piemaksu), lidojums ekonomiskajā klasē uz Minsku (biznesa klasē – par atsevišķu piemaksu), dzīvošana Minskas viesnīcā, piemēram, uz trim diennaktīm, aizvešana līdz robežai, kuras šķērsošana esot 20 minūšu jautājums. Skaistos vārdos tiek aprakstīta pat dzīvošana un darbā iekārtošanās ES.

Tāpat par atsevišķu samaksu var saņemt instrukciju, kā šķērsot Baltkrievijas robežu ar GPS navigāciju vai pat tiek piedāvāta robežas pāriešana pavadoņa pavadībā. Depozītā atstājamās summas zemākais slieksnis ir 3000 dolāru, augstākais var pietuvoties 20 000 dolāru.

"Cenu variāciju nosaka tas, līdz kādam punktam pavadonis aizvedīs," uz anonimitātes nosacījuma izdevumam Novaja Gazeta savā pieredzē dalās kādas baltkrievu tūrfirmas darbiniece. "Visbiežāk tā ir Vācija – 95% gadījumu. [Ceļotājs] atlido uz Minsku, iekārtojas viesnīcā un norunātajā dienā ierodas noteiktā vietā. Tur pulcējās grupa, visbiežāk no 10 līdz 45 cilvēkiem. Viņus ved līdz robežai, parāda virzienu, bet tālāk migranti dodas paši.

"Izcelsmes zemēs daudzi migranti pārdod visu savu īpašumu, lai samaksātu par nokļūšanu ES. Baltkrievijas pusē ceļazīmes migrantiem pārdod Prezidenta lietu pārvaldes paspārnē esošā iestāde Centrkurort, kā arī citas tūrfirmas, kuru starpā aktīvi darbojas arī Oscartur un Jood Land.Svarīgs aspekts – opozīcijas informācijas resursi ziņo, ka migranti koronavīrusa pandēmijas situācijā pēc ierašanās Minskā nebūt neievēro izolācijas režīmu. Savdabīgi, ka Baltkrievijas likumdošana paredz iespēju neievērot karantīnu, ja ārzemnieks ieradies komandējumā ar atbilstošu vīzu.

Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Arnolds Abramavičus augusta sākumā oficiāli pauž, ka valsts noskaidrojusi galvenos ceļus līdz savai robežai. Savdabīgā popularitātes saraksta pašā virsotnē – tiešais reiss Bagdāde–Minska, lidojumi četrreiz nedēļā: otrdien, trešdien, piektdien, svētdien. Pēc A. Abramavičus vārdiem, migranti, kas izlido no Irākas un Turcijas, līdztekus pašam ceļojumam pērk arī kontrabandistu, kuri ieceļojušos pavada jau Baltkrievijas teritorijā, pakalpojumus.

Lielisks migrantu aktivitāšu indikators ir aviokompāniju reisu skaits. Iraqi Airways lidojumi no Irākas uz Baltkrieviju, sākot no 2017. gada, notiek divreiz nedēļā. Augusta sākumā aviokompānija uzsāk vēl trīs reisus no dažādām Irākas pilsētām. 2021. gada maijā arī Fly Baghdad sāk lidot uz Baltkrieviju – divreiz nedēļā. Katra aviokompānija vienā reisā var uzņemt 200– 300 pasažieru.

Līdztekus sevi nopietni piesaka arī maršruts caur Stambulu, ko apkalpo Belavia un Turkish Airlines. Izdevuma The Moscow Times publicētā reportāža no kāda Belavia reisa skaidri liecina – lielākā daļa pasažieru izrādās migranti, bet ekipāžas locekļi korespondentam pastāstījuši, ka skaidri zina, ko ved, lai arī izlidošanas vietās identificēt pasažierus kā migrantus praktiski nav iespējams. Viņiem ir nauda, ar dokumentiem viss kārtībā, viņu apģērbs ne ar ko neatšķiras – aviokompānijām nav nekāda pamata šos pasažierus nelaist uz borta, pat ja tām pašām rastos iebildumi.

Dzeramnauda diplomantiem

"Protams, viņi saņēma vīzas," izdevumam Novaja Gazeta pastāsta Baltkrievijas tūrfirmas darbiniece. "Tika noformēti kā tūristu grupas, un pirmajām šādām grupām dežurējošais konsuls no Ārlietu ministrijas lidostā štancēja vīzas pēc atlidošanas. Pēc tam viņi sāka saņemt vīzas jau konsulātos arābu valstu, Sīrijas, Turcijas teritorijā. Iespējams, lai arī Ārlietu ministrijas darbinieki varētu nopelnīt. Baltkrievu vīza maksā 120 dolāru."

"Vienlaikus konsuli dažās austrumu zemēs – man par to stāstīja tie, kas Baltkrievijas vīzu saņēma dzimtenē un atbrauca uz Minsku, – papildus pilnai dokumentu paketei – ielūgums, hoteļa rezervācija, biļetes abos virzienos – ņēma 300 dolāru no katra "par pozitīvu vīzas jautājuma risinājumu". Bakšišs (dzeramnauda, kukulis – red.) – austrumos ar to nevienu nepārsteigsi, visi pie tā pieraduši un arvien gatavi izvilkt maku. Un tagad iedomājies, cik daudz tādu "tūristu" ik dienu izgāja caur baltkrievu konsulu. Domāju, daudzi no šiem konsuliem atpakaļ Baltkrievijā vairs neatgriezīsies. Pārcelsies, piemēram, uz Emirātiem, būdami nodrošināti vairākus gadus uz priekšu,|" stāsta darbiniece.

Kļūst arvien grūtāk

Pēc ierašanās Minskā "tūristu" atkarībā no iegādātās paketes vai nu aizved uz viesnīcu, vai arī viņš uzreiz dodas uz noteiktu gaidīšanas vietu. Kad savācas komplekts, grupu iesēdina autobusā un aizved uz rietumu robežu. To pašu dara taksometru vadītāji, taču viņi uzņem ne vairāk kā četrus pasažierus.

"Taksisti arābiem aktīvi piedāvā "aizsviest" līdz robežai," raksta Lenta.ru. "Jautājuma cena bieži ir 250 dolāru. Tāpat taksometru šoferi mīl piebilst, ka par migrantu vešanu līdz Polijas robežai iespējams tikt pie līdz pat pieciem gadiem cietumā. (..) Pilsētā klaiņo baumas par vadītājiem, kuri veselas ģimenes aizved uz Polijas robežas vājajām vietām: nevis uz zināmajiem robežkontroles punktiem, bet gan uz slepenām pārejām. Taču tas maksā ievērojami dārgāk.

Daži veiksmīgi robežu pārgājušie ceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Vācijas policistiem izstāstījuši, ka baltkrievu robežsargi viņiem palīdzējuši pāriet otrā pusē – izgriezuši ejas dzeloņdrāšu žogā vai arī ar dronu palīdzību uzmeklējuši drošu robežas šķērsošanas vietu.

Viegluma pakāpe, ar kādu "tūristi" no Tuvajiem Austrumiem šķērso robežlīniju (līdz ar tās pusēs atrodošos valstu attieksmi), 2021. gadā mainās strauji. Migrācijas krīzes sākumā Lietuvas, Polijas un Latvijas robežsargi pieņem "tūristus" no Tuvajiem Austrumiem un tālāk nosūta uz speciālām iestādēm. Kad robežu sāk šķērsot jau simtiem un vēlāk – tūkstošiem dienā, ES valstis pārstāj viņus ielaist, vienlaikus veidojot garus dzeloņdrāšu žogus.

Cilvēki, kuriem nav izdevies pāriet robežu, var doties atpakaļ uz Grodņu, Minsku un citiem apdzīvotiem punktiem, lai atpūstos un pēc kāda laika atkal izmēģinātu laimi. Novembrī baltkrievu robežsargi migrantus piespiedu kārtā jau ved uz robežas tuvumā izveidotām nometnēm, "lai cilvēki neatgrieztos pilsētā un tur ilgi neuzturētos, bet gan censtos no jauna šķērsot robežu", interneta izdevums The Bell citē cilvēktiesību organizācijas Human Constanta darbinieci Aļonu Čehoviču.

Ceļotāja portrets

Kas ir šie migranti? "Pirmām kārtām tie ir irākiešu kurdi," satriecošā reportāžā no Baltkrievijas robežas novembrī pauž izdevums Kommersant. "Irākas Kurdistāna – tie ir Irākas ziemeļi, daļēji autonoma valsts daļa. Ir cilvēki no pašas Irākas, no dienvidiem, kur šobrīd ne īpaši labvēlīga situācija. Satiku arī dažus sīriešus. Kolēģi sastapa vēl libāniešus un afgāņus, taču man viņi nepatrāpījās. 90–95% ir Irākas kurdi. Demogrāfiskais sastāvs – vīrieši 20–30 gadu vecumā. Taču daudz arī ģimenes cilvēku, ar maziem bērniem. Topošās māmiņas un bērni, burtiski no zīdaiņiem pāris mēnešu vecumā. Ir arī ļoti lielas ģimenes, cilvēki ar pieciem bērniem. Lielākā daļa no viņiem – vidusšķiras pārstāvji. Daudzi saka, ka viņiem ir augstākā izglītība. Tomēr daži puiši ir jaunāki: uzreiz pēc skolas vai vienkārši kaut kur strādājuši. (..) Kurp doties, viņi uzzina čatos. Kurš vada čatus, kurš pauž vajadzīgo [robežpārejas] vietu, saprast nav iespējams.""Pirmajā dienā tur bija kaut kādas ēdamā rezerves, taču nelielas," turpina Kommersant.

"Otrajā dienā Baltkrievijas varas iestādes, Baltkrievijas Sarkanais Krusts, citas sabiedriskās organizācijas atveda humāno palīdzību. Tas ir piens, gaļas konservi, es redzēju cīsiņus, ūdens, segas, minimāls medikamentu daudzums."

Ap migrantu nometni burtiski ik pēc pusmetra stāv cilvēki formastērpos, ķiverēs, pilnā bruņojumā. Daļa telšu atrodas jau poļu teritorijā – aiz poļu robežstabiem, bet vēl pirms dzeloņdrātīm. Bet visi poļi stāv uzreiz aiz dzeloņdrātīm. "Daži bēgļi stāstīja, ka viņiem sūta SMS. Izskaitļo pēc irākiešu numuriem un atsūta ziņojumus: baltkrievi jūs māna, brauciet prom, atgriezieties mājās. Bēgļi izbrīnīti un šokēti, ka robeža ir slēgta. Viņi nav paredzējuši atrasties slēgtas robežas priekšā. Viņiem var pārmest naivumu, taču viņiem ir pilnīgi cita psiholoģija, citi priekšstati par pasauli," raksta Kommersant.

"Baltkrievijas varas iestāžu atbildība – vieglums, ar kādu šie cilvēki saņem vīzas. Viņi saņem caur firmu, paši nedodas tieši uz vēstniecību vai konsulātu. Šeit viņus lidostā sagaida cilvēki, sakot: "Mēs jums palīdzam." Tādi kā brīvprātīgie. Taču acīmredzami, ka tie ir diasporas pārstāvji, kuri sen jau dzīvo šeit, Baltkrievijā".

Likumu devalvācija

Laikrakstā Novaja Gazeta publicētajā intervijā tūrfirmas pārstāve uz jautājumu, cik atsevišķi maksā tieši robežas šķērsošana, atbild: "No 700 dolāru, taču ar garantiju – 800–900 dolāru. Un maksāts tiek vienīgi pēc fakta. Ņemot vērā, ka parasti pāriet ne pa vienam, bet tomēr grupās, katrā reizē pavadonis ļoti labi nopelna."

Uz jautājumu, vai «vienīgi pēc fakta nozīmē, ka tajā pusē un tur mani satiek vietējā pavadoņa poļu kolēģis, viņa atbild: "Nē, tu ar pavadoni ej tieši uz Poliju. Un tikai, kad tu jau saproti, ka atrodies Polijas teritorijā, pieņemsim, pēc ģeolokācijas, viņam samaksā, un viņš cauri mežiem dodas atpakaļ uz Baltkrieviju."

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks paziņo, ka noskaidroti gan robežas nelegālas šķērsošanas organizētāji, gan izpildītāji, kuri izmanto baltkrievu oficiālo iestāžu labvēlību. Migranti paši atzīstot, ka cilvēki kamuflāžā viņiem sniedzot ļoti detalizētas instrukcijas: kā iznīcināt dokumentus, kā notiek iztaujāšana, kādas atbildes sniegt. "Tas, ko mēs patlaban vērojam, ir īsts bandītisms un robežsargu darbības jēgas un pienākumu apgriešana kājām gaisā," situāciju izdevumam Naša Ņiva komentē patlaban dienošs robežapsardzes virsnieks.

"Vismaz vēl pirms pusgada darbiniekiem izmaksāja prēmijas 200 rubļu apmērā par nelegālas migrācijas kanāla aizšķērsošanu, daudzi paātrinātā kārtā saņēma jaunas dienesta pakāpes par afrikāņu un irākiešu grupu aizturēšanu. Desmit cilvēku grupa uz robežas tika uzskatīta par ārkārtēju notikumu, par kuru informēja Valsts robežas komiteju. Nedod dievs, ja kāds no viņiem izlauztos – momentāni sekoja zvans poļiem, lai viņi savā pusē pārtvertu un atgrieztu, citādi lieta varēja nonākt līdz rājienam, pazeminājumam, pārcelšanai. Patlaban notiekošais – pilnīga likumu un zvēresta devalvācija."

Medijprojektam Reform.by divi citi robežsargi uz anonimitātes nosacījuma pastāsta, kā migranti neoficiāli kļuvuši "neredzami" un viņiem uz robežas tiek veidoti "logi" – pēkšņi parādās nepieskatītas zonas. Viens no intervētajiem pauž, ka pret nelegāļiem agrāk izturējās stingrāk, sastādīja administratīvo protokolu un ievietoja speciālos izvietošanas punktos sekojošai deportācijai. Tagad viņus vienkārši atlaiž.

"No priekšniecības nāca mutiska pavēle – pievērt acis uz nelegālajiem migrantiem, aizturēt vienīgi tajos gadījumos, kad kļūst pavisam nekaunīgi un cenšas iziet bezmaz caur robežkontroles punktu," pauž viens no avotiem. "Starp citu, tagad robežsargu vietā robežas kontrolei un patrulēšanai izmanto Robežapsardzības spēku speciālo nodaļu, un pilnīgi iespējams, ka cilvēki no specnodaļas parāda migrantiem, kur jādodas."

Politiskās mazspējas apstākļos Latvijas pastāvēšanas pamats tiek drupināts no ekonomikas puses, saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis.

Samērā īsā laika posmā esat apceļojis lielu daļu pasaules – bijāt Krievijā, ASV, Singapūrā, tikko arī Luksemburgā. Kas LTRK biedriem, pozitīvi sakot, ir tas aktuālākais vai varbūt kreņķis – ārējie tirgi vai ekonomiskā situācija tepat Latvijā?

Lielākie kreņķi ir iekšējie, bet tie ir ļoti cieši saistīti ar ārējiem, jo orientācija jau tomēr ir uz konkurētspēju un eksportu. Raugoties uz mūsu biedru aptaujām, kreņķi ir trīs. Pirmām kārtām viss, kas ir saistīts ar nodokļu politiku plašā nozīmē. Otrs ir finansējuma pieejamība, un trešais – ES fondu izmantošana.

Risks ir tāds, ka mūsdienās arī mazs uzņēmējs, kas pagaidām aizvien ir patriotisks un paliek šeit, būtībā jau var izvēlēties savam biznesam arī atsaucīgāku zemi, jo viņi jau tāpat darbojas starptautiski. Šeit mēs nonākam pie Latvijas valsts politikas – cik mūsu politikas veidotāju lēmumi un viņu domāšana ir laikmetīga? Mūsu uzņēmējdarbības vide, protams, ir dažāda, un LTRK koncentrējas uz palīdzību tieši mazajiem uzņēmējiem.

Pēc dabasgāzes tirgus atvēršanas 1.maijā, mājsaimniecības gāzi varēs iegādāties no trīs tirgotājiem, pārējie spēlētāji lēmumu par iesaisti privātpersonu segmentā pagaidām vēl nav pieņēmuši.

Saskaņā ar grozījumiem Enerģētikas likumā no 2023. gada 1. maija mājsaimniecībām būs pilnībā atvērts dabasgāzes tirgus, kas nozīmē turpmāk privātpersonām dabasgāzes cena vairs netiks aprēķināta pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātās metodikas, bet to noteiks tirgotāji. DB veiktā aptauja liecina, ka šobrīd šajā segmentā iesaistīties gatavi vien daži lielie tirgus spēlētāji - gāzi mājsaimniecībām joprojām piedāvās AS Latvijas gāze (LG) un AS Latvenergo, kā arī šī segmenta jaunpienācējs - SIA Elenger. Tikmēr SIA Enefit, SIA AJ Power un SIA Ignitis pagaidām šajā tirgū iesaistīties neplāno.

Iespējas bija jau iepriekš

Igaunija Eiropas Savienībai savas prezidentūras laikā vēlas piedāvāt savu pieredzi digitālājā jomā, tikšanās laikā ar Eiropas Savienības valstu žurnālistiem uzsvēra Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida.

Viņa atzīmēja, ka Eiropas valstu pilsoņi un bizness jau sen darbojas digitalizētā vidē, taču dalībvalstu valdības nedaudz atpaliek. Un Igaunijas prezidentūras Eiropas Savienībā prioritāte ir panākt, lai arī valstu valdības savu darbību digitalizētu, nodrošinot brīvu datu plūsmu starp dalībvalstīm. Tajā pašā laikā K. Kaljulaida uzsvēra, ka digitālā sabiedrība nevar pastāvēt bez uzticēšanās tam, ka dati tiek izmantoti godprātīgi un tiek aizsargāta to drošība.

Runājot par Igaunijas fenomenu – elektroniskajām vēlēšanām, Igaunijas valsts prezidente atzina, ka tas noteikti nav tas, ar ko vajadzētu sākt valstīm, kuras sper pirmos soļus e-pārvaldības virzienā. Jāsāk ir ar pavisam vienkāršām lietām, piemēram, elektronisko iespēju pieteikt bērnu bērnudārzā vai skolā. Digitālā sabiedrība darbojas tāpat kā analogā, tikai ar daudz lielāku drošību, skaidroja K. Kaljulaida. Viņa arī klātesošajiem žurnālistiem uzdeva jautājumu, vai ir zināms, kas pēdējais ir skatījies viņu pacientu karti, kas ir papīra formā? Protams, to nezina neviens. Taču, kā uzsvēra prezidente, viņai ir elektroniskā pacienta karte, kurai ir iespējams izsekot, kurš pēdējais ir to aplūkojis. Līdz ar to datu drošība ir daudz augstākā pakāpē.

Eiropas Komisija (EK) ir publiskojusi sa­vu priekšlikumu Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam no 2021. līdz 2027. gadam, kas ir 1,279 triljonu eiro vērts jeb 1,1% no ES kopējā nacionālā ienākuma. Jau pašlaik vairākas dalībvalstis ir paudušas, ka EK priekšlikums tām ir nepieņemams, tostarp neapmieri­nāta ir arī Latvija.

Izdevums Politico raksta, ka jaunais daudzgadu bu­džets riskē padziļināt plaisu starp tām dalībvalstīm, kas ir lielākās iemaksu veicējas budžetā, un tām, kas ir saņēmējas, kā arī vairot domstarpības starp Ziemeļiem un Dienvidiem. Proti, līdz ar Lielbritānijas aiziešanu no ES zūd arī tās veiktās iemaksas, kas ir mērāmas 15 miljardos eiro katru gadu. Līdz ar to, lai šo robu aizlā­pītu, EK piedāvā gan palielināt iemaksas ES budžetā, gan atsevišķās pozīcijās samazināt izdevumus. Kā jau tas bija gaidāms, pret iemaksu palielināšanu ES budžetā protestē donorvalstis, piemēram, Austrija, Nīderlande, arī Vācija izteikusies, ka iemaksu slogam jābūt godīgāk sadalītam starp dalībvalstīm. Tajā pašā laikā Latvija ir gatava palielināt iemaksas, jo jebkurā gadījumā ir vin­nētāja. Proti, palielinot iemaksas, uz katru iemaksāto eiro no budžeta pretī saņemsim trīs eiro. Citādi ir ar donorvalstīm, kuru neapmierinātība ir saprotama.

Pieaugot algu līmenim Igaunijā, aizvien vairāk igauņu, kas pēdējo 15 gadu laikā devušies darbā uz Somiju, sāk atgriezties mājās, vēsta Somijas sabiedriskā raidorganizācija «Yle».

Šāda tendence sāka iezīmēties aptuveni pirms diviem gadiem. Kā norādījis Igaunijas vēstnieks Somijā Harri Tīdo, Igaunijas ekonomika šobrīd attīstās straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā un straujāk nekā Somijā. Algas pieaug, jo konkurence darba tirgū ir sīva.

Pēc viņa teiktā, ir nozares, kurās algu starpība sarukusi līdz dažiem simtiem eiro, un cilvēki sāk aizdomāties, vai ir vērts doties darbā uz kaimiņvalsti, ņemot vērā dzīves dārdzību Somijā, turklāt prombūtne no mājām rada problēmas ģimenē un sekmē alkohola lietošanu.

Pagājušajā gadā vidējā alga Igaunijā bija 1310 eiro mēnesī, kamēr 2008.gadā tā sasniedza tikko 825 eiro mēnesī.

Igauņu darba migrācija uz Somiju sākās pēc gadu tūkstošu mijas un pirmo maksimumu sasniedza 2006.gadā, kad uz ziemeļu kaimiņvalsti devās gandrīz 4500 igauņu. Migrācijas līkne ar dažiem izņēmumiem konsekventi kāpa līdz pat 2014.gadam, bet kopš tā laika Somu līci darba meklējumos šķērso aizvien mazāk igauņu, toties aizvien vairāk aizbraucēju atgriežas mājās.