Atkal valūtu tirgū atgriezies sapnis par eiro un ASV dolāra paritāti, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šis gads pasaules valūtu tirgū ir bijis ļoti raibs, kur par dažādām tendencēm joprojām rūpējas vairāku centrālo banku īstenotā politika. Šis gads iesākās ar pamatīgiem satricinājumiem valūtu tirgū, kurus visai pēkšņi sagādāja Šveices centrālā banka, kas atteicās no savas iepriekšējās politikas iegrožot vietējā franka vērtības pieaugumu.

Vēl janvāra sākumā Šveices CB viceprezidents klāstīja, ka franka cenas kāpuma ierobežošanai ir jāpaliek par vienu no iestādes monetārās politikas pīlāriem. Šādas franka cenas izmaiņas raisīja pārdomas par mūsdienu finanšu sistēmas veselību un piemērotību ierindas investoram. Bija pārsteidzoši, ka tik stoiska centrālā banka samērā ilgi turētus solījumus atmet tik īsā laikā.

Astronomiskus monetāros eksperimentus ar zināmu riska devu veic arī Šveices centrālā banka

Vēsturiski Šveice tradicionāli tiek saistīta ar vienu no tām vietām, kur uz globālās skatuves finanšu ldzekļus glabāt ir visdrošāk. Lai gan šobrīd faktiski visas pasaules varenākās centrālās bankas piekopj riskantas bezprecedenta stratēģijas, kuru mērķis ir reanimēt ekonomiku, iespējams, vienu no vislielākajiem riskiem ir uzņēmusies Šveices centrālā banka. Minētā banka norādījusi, ka visiem spēkiem nepieļaus situāciju, kad Šveices franks kļūst pārlieku spēcīgs. Rezultātā minētā centrālā banka par sadrukātiem frankiem milzīgos apjomos pērk ārvalstu valūtas (pamatā eiro), tādējādi arī audzējot savas rezerves. Šis ir kārtējais eksperiments, kura rezultātu mēs varam tikai minēt, lai gan tas potenciāli var izraisīt strauju franka vērtības kritumu vai pat hiperinflāciju Šveicē. Savukārt tam jau var būt graujoša ietekme uz šīs valsts (un ne tikai) ekonomiku. Pagaidām gan neviena no pasaules varenajām centrālajām bankām hiperinflāciju izraisījusi nav – drīzāk pasaules ekonomikas ietekmīgākajos reģionos vērojama inflācijas samazināšanās.

Šveices centrālā banka satricina valūtu tirgu , piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ uz pasaules finanšu tirgus skatuves pamatīgu traci sacēlusi Šveices Centrālā banka, kura pēkšņi atteikusies no savas vietējās valūtas – franka – cenas kāpuma iegrožošanas. Jāatgādina, ka pēc tam, kad 2011. gada vasarā Šveices franks ar eiro gandrīz sasniedza paritāti, ar milzīgām intervencēm valūtu tirgū franka cenas koriģēšanas nolūkos iesaistījās šīs valsts centrālā banka. Banka paziņoja, ka darīs visu, lai nepieļautu franka pārlieku stiprināšanos un aizsargātu valsts eksportētājus, cīnītos ar deflāciju (arī spekulatīvo naudas plūsmu) un palīdzētu ekonomikas izaugsmei. Pamatā banka norādīja, ka franks ir pārāk dārgs un nekādā gadījumā nepieļaus eiro vērtības kritumu zem 1,2 franku atzīmes. Toreiz minētā iestāde pauda gatavību par sadrukātiem frankiem milzīgos apjomos pirkt ārvalstu valūtas (pamatā eiro). Tādējādi arī Šveice īstenoja savu monetāro eksperimentu.

Kopš brīža, kad Šveices Nacionālā banka janvārī šokēja tirgu un atcēla franka un eiro kursa robežu 1,2 frankus par eiro, šīs valūtas vērtība ir ievērojami augusi un raisījusi bažas par uz eksporta vērstās ekonomikas turpmāko stāvokli.

Pēc robežas atcelšanas franka vērtība pret eiro pieauga līdz rekordaugstam līmenim, bet 14. maijā saruka līdz zemākajai atzīmei kopš robežas atcelšanas. Tirgus dalībnieku izteiktās bažas par franka vērtības izmaiņu ietekmi uz Šveices ekonomiku ir bijušas pamatotas un jaunākie dati liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī valsts tautsaimniecība pirmo reizi 4,5 gadu laikā ir piedzīvojusi kritumu. To galvenokārt veicināja spēcīgais franks, kas ir iedragājis ārvalstu pieprasījumu pēc valsts farmācijas un mehānismu ražošanas produkcijas. Šveices ekonomika pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ir sarukusi par 0,2%, liecina jaunākie dati. Tiesa gan, gada laikā ekonomika aizvien ir piedzīvojusi pieaugumu – par 1,1%. Pirmajā ceturksnī Šveices eksporta apjomi saruka par 2,3%, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem.

Šveices franka kurss pret eiro ceturtdien pieauga par 29% pēc tam, kad Šveices centrālā banka paziņoja, ka izbeidz trīs gadus ilgušos centienus mākslīgi pazemināt franka kursu.

Dažu minūšu laikā pēc Šveices Nacionālās bankas paziņojuma, ka tiek atcelta tās noteiktā minimālā maiņas likme 1,2 franku par eiro apmērā Šveices valūtas kurss krasi pieauga pret eiro zonas vienotās valūtas kursu.

Franka vērtība, kas trešdien bija 1,2010 franki par eiro, ceturtdien pieauga līdz 0,8517 frankiem par eiro.

«Šveices Nacionālā banka izbeidz minimālās maiņas likmes 1,20 franki par eiro uzturēšanu,» teikts bankas paziņojumā.

Banka kopš 2011.gada septembra aizstāvēja kursa grīdas noteikšanu, cenšoties aizsargāt valstij nozīmīgo eksporta jomu, tostarp tā arī uzpirka lielu daudzumu ārvalstu valūtas.

Viens no pasaules vadošajiem veselības aprūpes uzņēmumiem Roche šodien paziņoja, ka kompānijas pārdošanas apjomi šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu vēl pirms gada sarukuši par 14,5% līdz 9,82 miljardiem Šveices franku.

Kompānija ziņo, ka pārošanas apjomu samazinājums ir bijis galvenokārt dārgās Šveices vietējās valūtas dēļ. Jāpiebilst, ka kopējais Roche apgrozījums šā gada deviņos mēnešos sasniedzis 31,5 miljardus franku, kas ir par 13% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Valdot šādam fonam, šodien Roche akcijas cena saruka par 3,3% līdz 142,6 Šveices franku atzīmei.

Roche, līdzīgi kā daudzām citām Šveices kompānijām, nākas cīnīties ar dārgā franka negatīvo ietekmi uz biznesu. Jāatgādina, ka šogad eiro un Šveices franka cena tik tikko sasniedza paritāti (vēl 2007. gadā viens eiro maksāja 1,678 frankus), jo franks masveidā tika pirkts tā drošā patvēruma statusa dēļ. Paritāti neļāva sasniegt Šveices centrālās bankas aktivitāte, veicot pretpasākumus, kas tika mērķēti uz rekorddārgā franka vērtības pazemināšanu. Šveices CB paziņoja, ka vairs neļaus franka cenai nonākt zem 1,2 eiro atzīmes. Tādējādi Šveices CB mēģina atvieglot dzīvi valsts ražotājiem un eksportētājiem.

Šveices nacionālās bankas vadītājs nokļuvis interešu konflikta ēnā, jo viņa sieva Kašia Hildebranda savā īpašumā ieguva aptuveni 500 tūkstošus ASV dolāru par zemu cenu, bet vēlāk, kad Šveices banka mainīja minimālo franka apmaiņas kursu pret eiro, lai mazinātu franka vērtības celšanos, mazinātu deflāciju un palīdzētu eksportētājiem, viņa dolārus izdevīgi pārdeva, nopelnot 80 tūkstošus ASV dolāru, vēsta The Finacial Times.

Šveices bankas vadītāja sieva veica pirmo darījumu – iegādājās 500 ASV dolārus - augusta beigās, kad Šveices banka sprieda par franka vērtības maiņu, bet otru darījumu – augustā pirkto dolāru pārdošanu – viņa veica pērnā gada septembrī, pēc tam, kad banka mazināja franka vērtību pret dolāru.

Darījumu rezultātā viņa nopelnīja ap 80,5 tūkstošiem dolāru.

Žurnāla Weltwoche redaktors Filips Guts raksta, ka šis ir klasisks valūtas kursa maiņas spekulācijas gadījums, kurā izmantota centrālās bankas rīcībā esošā konfidenciālā informācija. Tādējādi Šveices nacionālās bankas vadītājs ir nonācis interešu konfliktā. Bankas vadītājs Filips Hildebrands apgalvo, ka par sievas.darījumu neko neesot zinājis.

Līdz šim Šveices Centrālās bankas lēmums atcelt franka kursa minimālo robežu radījis 400 miljonu dolāru zaudējumus tādām bankām kā Citigroup, Deutsche Bank un Barclays, raksta Bloomberg.

Tomēr eksperti uzskata, ka zaudējumi būs vēl lielāki.

«Zaudējumi sasniegs miljardus – patlaban tie vēl tiek aprēķināti,» saka Bostonas Universitātes eksperts Marks Viljams. Viņš uzsver, ka zaudējumi skars milzīgas bankas, brokerus, hedžfondus, fondus un valūtu spekulantus.

Citigroup, kas ir pasaules lielākais valūtu starpnieks, ir zaudējusi vairāk nekā 150 miljonus ASV dolāru, informējusi kāda anonīma persona. Arī Deutsche Bank zaudējusi tikpat lielu summu, savukārt Barclays – mazāk nekā 100 miljonus dolāru.

Tā, piemēram, hedžfondu pārvaldnieks Marko Dmitrijevičs, kas spēja izdzīvot vismaz piecas jaunattīstības tirgu parādu krīzes, slēdz savu lielāko hedžfondu, kura aktīvi pērnā gada beigās bija aptuveni 830 miljoni dolāru, jo praktiski ir zaudējis visu savu naudu Šveices Bankas lēmuma dēļ.

Šveices franka kurss pret eiro tuvojas spēcīgākajam līmenim gandrīz 21 mēneša laikā, raksta Bloomberg.

Tādējādi Šveices Nacionālajai bankai varētu nākties iejaukties pirmo reizi divu gadu laikā, lai aizsargātu 1,2 franku robežu, norāda ekonomisti.

Pieprasījums pēc franka palielinājās pēc tam, kad Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi paziņoja, ka ECB var nākties iejaukties, lai apkarotu zemo inflāciju. Tāpat pieprasījumu pēc valūtas audzē arī konflikti Ukrainā un Tuvajos Austrumos.

Šomēnes franka vērtība pret eiro ir augusi par 0,8%, sasniedzot 1,206 frankus par eiro, kas ir augstākais līmenis kopš 2012. gada decembra. Savukārt pret dolāru franka vērtība samazinājās līdz 91,85 centiem, kas ir vājākais līmenis kopš 2013. gada novembra.

Zīmola Rolex pulksteņi un citu Šveices luksusa pulksteņu zīmolu preces Singapūrā tiek izpirkti pēc tam, kad Šveices franka kurss krasi pieauga attiecībā pret citām valūtām, otrdien paziņoja mazumtirgotāji.

Entuziasti un investori iegulda kvalitatīvos pulksteņos, pirms mazumtirgotāji pielāgo cenas spēcīgajam franka kursam.

Franka vērtība attiecībā pret eiro un ASV dolāru ir pieaugusi par 20% kopš ceturtdienas, kad Šveices centrālā banka pārsteidza pasaules tirgus ar lēmumu atcelt minimālo franka kursa likmi pret eiro 1,2 franku par eiro līmenī.

Singapūras luksusa pulksteņu mazumtirgotāja The Hour Glass pārdevēji stāstīja, ka ir pieaudzis Šveices zīmolu pārdošanas apmērs, jo īpaši Rolex pārdošanā.

Lielākā daļa mazumtirgotāju Singapūras galvenajā iepirkšanās rajonā sestdien un svētdien pārdeva 25-30 Rolex pulksteņus dienā, lai gan ierasti dienā tiek pārdoti četri vai pieci pulksteņi.

Šodien zelta nākamā mēneša kontrakta cena palielinājās līdz 1579,7 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei, kas ir jauna dārgmetāla augstākā cena vēsturē.

Investori zeltu, uz eirozonas parādu krīzes neskaidrību fona, uzskata par drošības saliņu, kā rezultātā aug pieprasījums pēc dārgmetāla. Satraukuma vilni radījusi Īrijas kredītreitinga pazemināšana un Itālijas un Spānijas obligāciju ienesīguma pieaugšana.

«Uzmanības centrā ir vārds «inficēšanās». Ar parādu finansēšanas problēmu viegli inficēties, jo finanšu tirgū viss ir savstarpēji saistīts. Ja viens liels tirgus dalībnieks nespēj tikt galā ar problēmām, investori ar aizdomām skatās uz tuvāko domino kauliņu un tā tālāk,» esošo situāciju apraksta Nordea Markets analītiķis Andris Lāriņš.

Pirms pāris nedēļām notikušajā starptautiskajā konferencē Spītējot apstākļiem: Baltijas valstu tautsaimniecības atveseļošanās pieredze Latvijas vadošās amatpersonas kārtējo reizi apliecināja, ka mūsu valsts stratēģija ir pievienoties eiro zonai, un Latvija nekad no tā neatkāpsies. Joprojām gan nav dzirdama plašāka diskusija par šo jautājumu.

Plaši tiek tiražēts apgalvojums, ka Latvija, balsojot par pievienošanos Eiropas Savienībai, automātiski nobalsojusi arī par eiro ieviešanu. Es labi atceros šo balsojumu un tad, kad balsoju, nebija jautājuma par to vai atblastu vai nē eiro ieviešanu. Tādēļ šos apgalvojumus nekā savādāk nevar uztvert kā vienīgi par spekulāciju.

Spekulācija ir arī apgalvojumi, ka uzņēmēji viennozīmīgi atbalsta eiro ieviešanu. Uzņēmējiem viedoklis ir dažāds un, tāpat kā sabiedrībā kopumā, tas nebūt nav viennozīmīgi pozitīvs. Sabiedrības aptaujas rāda, ka eiro nav populārs. Iespējams, ka beidzot valdība sapratusi, ka eiro ieviešana par katru cenu nav vajadzīga. Vismaz valdības vadītāja un finanšu ministra izvairīgie komentāri par šo jautājumu, beidzot ir ļāvuši noprast, ka eiro ieviesīs, izejot no pragmatiskiem apsvērumiem un to izvērtēs šī gada beigās un nākamā gada sākumā.

Pēc Šveices centrālās bankas lēmuma par atteikšanos franka kursu noteikt izmantojot biržas mehānismus un piesaistīt to eiro, pieaugusi investoru interese par Norvēģijas kronu.

Tirdzniecības laikā 7. septembrī, eiro vērtība samazinājusies līdz 7,4884 kronām par eiro. Tādējādi saskaņā ar The Wall Street Journal rakstīto krona bija sasniegusi augstāko vērtību attiecībā pret eiro pēdējo astoņu gadu laikā.

Eiropas vienotā valūtas vērtība tikai divas reizes savā pastāvēšanas laikā esot nokritusi zemāk nekā 7,5 eiro par vienu kronu – tas noticis 2000. un 2002. gadā. Septembra sākumā eiro maksāja 7,7 kronas, bet ceturtdienas pusdienlaikā eiro maksā 7,59 Norvēģijas kronas.

Investoru interesi par Norvēģijas kronu izraisījis Šveices lēmums noteikt frankam cietu apmaiņas kursu, norāda medijs. Db.lv jau rakstīja, ka turpmāk viens eiro maksās 1,2 Šveices frankus, kas ir zemākā robeža, saskaņā ar kuru notiks valūtas maiņas darījumi, pavēstījusi valsts Nacionālā banka. Banka arī uzsvērusi, ka šī likme var tikt vēl vairāk samazināta, ja būs tāda nepieciešamība.

Populāri pasaulē pēdējo mēnešu laikā ir runāt par ASV dolāra spēku, kas ir viens no galvenajiem attīstības valstu finanšu nestabilitātes avotiem.

Daudziem, kas ārvalstīs aizņēmušies ASV dolāros, nu jādomā, kā spēt nosegt savas parādsaistības, jo tiem jāiztērē daudz vairāk vietējo valūtas vienību, lai iegādātos dārgo ārvalstu valūtu. Jāteic gan, ka jau ilgāku laika periodu var runāt arī par dažu citu valūtu dārdzību, kur šajā topā vietiņa atvēlēta arī Šveices frankam. Šajā valūtā dažās valstīs pirmskrīzes laikā ir bijis populāri ņemt hipotekāros kredītus. Viena no šādām valstīm ir arī Polija, kuras valdība nu aktīvi domā, kā palīdzēt saviem iedzīvotājiem tikt galā ar dārgo franku kredītiem. Jāpiebilst, ka Šveices franka cena Polijas zlotos kopš 2008. gada vidus līmeņiem ir pieaugusi aptuveni par 95%. Tiek ziņots, ka vairums poļu kredītus Šveices frankos gan ir ņēmuši laikos, kad franka cena atradās aptuveni pie 2,5 zlotu atzīmes. Kopš tā brīža franka cena zlotos tāpat ir pieaugusi iespaidīgi – gandrīz par 60%. Redzot šādus skaitļus, droši vien nevar apskaust tos Polijas kredītņēmējus, kas ņēma hipotekāros aizdevumus frankos, cerot un rēķinoties ar šīs valūtas stabilitāti un zemākām procentlikmēm. Katrā ziņā poļu valdība mierā nestāv un sagatavojusi likumprojektu, kas paredz, ka valsts bankām izsniegtos franku kredītus būs jākonvertē Polijas zlotos (pie krietni zemāka kursa nekā pašreizējais tirgus kurss). Ja poļi to spēs izdarīt, tad, iespējams, viņu pieredze dūšu dos arī citiem (runa varētu būt par tiem pašiem ASV dolāru kredītiem).

Raud franka mijēji; zūd uzticība Šveices Centrālās bankas teiktajam , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šveices Centrālajai bankai pēkšņi par 180 grādiem mainot savu nostāju saistībā ar franka cenas kāpuma ierobežošanu, daudzi tirgus dalībnieki palikuši neizpratnē. Jau rakstīts, ka Šveices centrālā banka pagājušās nedēļas laikā attiecās no eiro cenas uzturēšanas pie 1,2 franku atzīmes, kas līdz šim tika uzskatīts par iestādes monetārās politikas stūrakmeni. Eiro cena frankos pēc minētā Šveices Bankas paziņojuma dažu minūšu laikā (no 1,2 franku atzīmes) saruka par 30% – līdz 0,85 franku atzīmei, lai pēc tam atkal pieaugtu līdz paritātei (1 eiro = 1 Šveices franks).

Piektdien dolāra vērtība pret eiro tuvojās 11 gadu augstākajam līmenim, jo ceturtdienas negaidītais Šveices Bankas lēmums veicina tirgus dalībnieku pieprasījumu pēc drošiem ieguldījumiem, raksta Bloomberg.

Dolāra kurss pret eiro sasniedza 1,1644 dolārus par eiro. Ceturtdien dolārs sasniedza spēcīgāko līmeni kopš 2003. gada, tā vērtībai pieaugot līdz 1,1568 dolāriem par eiro.

«Tādi aktīvi kā dolārs un zelts būs iecienītākie produkti, kuros ieplūdīs investoru līdzekļi, meklējot drošu patvērumu,» saka Australia & New Zealand Banking Group Ltd eksperts Ričards Jetsenga. Viņš paredz, ka pašreizējās tirgus tendences turpināsies.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka šonedēļ uz pasaules finanšu tirgus skatuves pamatīgu traci sacēlusi Šveices Centrālā banka, kura pēkšņi atteikusies no savas vietējās valūtas – franka – cenas kāpuma iegrožošanas.

Šveices Centrālā banka piektdien paziņoja, ka pērn tās zaudējumi sasnieguši 23 miljardus franku, kas ir lielākais apmērs vēsturē, raksta MarketWatch.

Zaudējumu rašanos veicināja valūtas kursa straujās svārstības, reaģējot uz bankas vēlmēm ierobežot franka spēcīgo kursu.

Pērn Šveices Banka aktīvi tirgojās valūtu tirgos, mēģinot samazināt franka vērtību pēc tam, kad tā pazeminājās pret eiro, reaģējot uz bankas lēmumu atcelt kursa robežu pirms gada.

Šie zaudējumi ir lielākie kopš Šveices Bankas dibināšanas 1907.gadā.

Pašreizējais franka kurss ir 1,0855 franki par eiro, kas patlaban ir pievilcīgs investoriem, kuri meklē drošu patvērumu saviem ieguldījumiem.

Šveices Banka paziņoja, ka prognozēja zaudējumus aptuveni 20 miljardu franku apmērā, lielākoties atspoguļojot kritumu eiro rezervēs.

Trīs dienu garumā kinoteātrī "Filmpodium" Cīrihē, Šveicē tiks demonstrētas 24 latviešu veidotas filmas, kļūstot par lielāko un žanriski plašāko Latvijas kino skati Šveicē.

Latvijas kino dienu kurators ir Latvijas kino draugs Uldis Mākulis (Šveice) un to norisi atbalsta Cīrihes pilsēta, Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fonds, Nacionālais kino centrs, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un Latvijas filmu studijas.

Latvijas kino dienu programma aptvers plašu Latvijas kino ainu gan žanriski, gan hronoloģiski – Latvijas kino mantojumu programmā reprezentē Rolanda Kalniņa spēlfilma "Četri balti krekli", Herca Franka dokumentālā īsfilma "Par desmit minūtēm vecāks" un Jura Podnieka dokumentālā filma "Vai viegli būt jaunam?".

Pēdējos gados radītās Latvijas spēlfilmas pārstāv Lailas Pakalniņas "Ausma", Jāņa Norda "Ar putām uz lūpām" un Viestura Kairiša "Melānijas hronika" – simbolisks “tilts” starp Latviju un Šveici, jo šajā filmā galvenās lomas atveidotāja ir šveiciešu aktrise Sabīne Timoteo.

Lielākā daļa jeb teju 67% Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka viņu uzņēmumu darbību Krievijas noteiktais tirdzniecības embargo uz Eiropas Savienību nav ietekmējis, liecina Citadele Index aptauja.

22% uzņēmēju atklāj, ka ir izjutuši nelielu negatīvu embargo ietekmi, savukārt 8% uzsver, ka ir izjutuši lielu negatīvu ietekmi. Bet 1% uzņēmēju atzinuši, ka bijusi neliela pozitīva ietekme.

Dati rāda, ka atkarībā no uzņēmuma lieluma, Krievijas noteiktais embargo visbiežāk negatīvi ietekmējis mazos uzņēmumus. Kopumā negatīvu ietekmi izjutuši 33% mazo uzņēmumu, no kuriem lielu negatīvu ietekmi izjutuši 8%, bet 25% aptaujāto – nelielu negatīvu ietekmi. Vismazāk embargo ir jutuši lielie uzņēmumi, 74% no tiem atzinuši, ka embargo tos nav ietekmējis, 14% - izjutuši nelielu negatīvu ietekmi, 3% - lielu negatīvu ietekmi, savukārt tikpat daudz jeb 3% izjutuši lielu pozitīvu ietekmi un 6% - nelielu pozitīvu ietekmi.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 4,8%, salīdzinot ar 2020.gadu, liecina Centrāl;as statistikas pārvaldes dati. Ekonomisti norāda - līdz šim bija pamats domāt, ka 2022. gada Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvas ir labas, taču Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis politisko, kā arī ekonomisko situāciju pasaulē, un tas ietekmēs arī Latvijas ekonomiku.

Komentē bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš:

Aizvadītās nedēļas laikā pasaule ir strauji mainījusies, mainīsies arī ekonomika un politikas prioritātes. Ir cerība, ka Ukrainas sekmīgā pretestība iebrukumam un ekonomiskais pretspiediens liks tai apturēt agresiju, bet ir jārēķinās ar risku, ka karš var turpināsies arī ilgi. Tādā gadījumā Latvijas un visas Eiropas politikā drošības nostiprināšanas mērķis vēl ilgu laiku gūs virsroku pār labklājības celšanu tuvākajā nākotnē. Tā kā dzīvojam bīstamākā pasaulē, ir jābūvē ekonomika, kas būs noturīga pret satricinājumiem, kā arī jāizmanto ekonomika kā ierocis miera labā.

Šogad Latvijas ekonomikas sniegumu lielā mērā noteiks pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktais sankciju režīms. Jau šobrīd apstiprinātie pasākumi ir skarbi, Krievija būs tikai viena no trīs pasaules valstīm (kopā ar Irānu un Ziemeļkoreju), kurai ir liegta pieeja SWIFT. Turklāt tas iespējams vēl nav stingrākais līmenis, ASV ir arī iespēja aizliegt bankām, kas strādā ASV, veikt jebkādus darījumus ar Krieviju, tas padarītu norēķinus ar šo valsti praktiski neiespējamus, atslēgšana no SWIFT ir tikai liels apgrūtinājums. Arī šāda soļa iespēja tiek vērtēta.

Šveices valdība trešdien paziņoja, ka aizliedz zelta importu no Krievijas.

Šveice pievienojusies Eiropas Savienības (ES) sankcijām, kas 21.jūlijā iekļāva Krievijas izcelsmes zelta importa aizliegumu.

Aizliegums stājas spēkā trešdien plkst.18.00, teikts Šveices Federālās padomes paziņojumā. Šveice ir viens no vadošajiem zelta pārstrādātājiem un zelta stieņu ražotājiem.

Saskaņā ar jaunajām sankcijām Šveice aizliedz "pirkt, importēt vai transportēt zeltu un zelta izstrādājumus no Krievijas", teikts paziņojumā, piebilstot, ka "aizliegti arī pakalpojumi saistībā ar šīm precēm".

Tradicionāli neitrālā Šveice pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā mainīja savu ierasto nostāju, pieskaņojoties ES noteiktajām ekonomiskajām sankcijām.

Maijā no Lielbritānijas tika importētas trīs tonnas zelta no Krievijas, taču nebija skaidrs, kura kompānija ir atbildīga par tā nogādāšanu Šveicē, vēstīja "Bloomberg News".

Ar zaļo iepakojumu un videi draudzīgiem produktiem nepietiek: soļi ilgtspējīga biznesa virzienā//Produktu ražotāji tiek aicināti cīnīties pret “zaļo tukšvārdību”

Sabiedrības “PwC” analīze liecina, ka pēdējos gados ilgtspējas jēdziens ir būtiski mainījies – šodien vairāk nekā puse no patērētājiem par labākiem atzīst ilgtspējīgus, videi draudzīgos iepakojumos esošus produktus. Tomēr, pieaugošā interese par ilgtspējību rada apstākļus “zaļajai tukšvārdībai” (angl. greenwashing), kad produkti, kas tiek saukti par ekoloģiskiem, neatbilst uz tiem līmējamām etiķetēm. Viens no veidiem skaidri atklāt produkta ietekmi uz vidi, pamatojoties uz konkrētiem datiem, – Produkta vides deklarācija (angl. Environmental Product Declaration, EPD).

Jūnijā publicēts “PwC” patērētāju apsekojums atklāja, ka vairāk nekā puse no patērētājiem par labākiem atzīst skaidras izcelsmes produktus (55 %) un dod priekšroku vidi aizsargājošajām kompānijām (54 %). Patērētāji arī nav vienaldzīgi pret produkta ietekmi uz vidi – 54 % respondentu izvēlas produktus videi draudzīgos iepakojumos vai ar mazāk iepakojuma, 53 % – ātri sadalāmus, videi draudzīgus produktus. Katrs otrais pircējs (52 %), pirms iegādāties produktu, meklē ilgtspējības sertifikāta apzīmējumu uz iepakojumiem.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Trešdien Šveices franka vērtība pret eiro pavājinājās līdz mēneša zemākajai atzīmei, reaģējot uz eirozonas ekonomikas datiem, kas liecina par reģiona atveseļošanās sākumu.

Atgūstoties eirozonas ekonomikai, sarūk pieprasījums pēc Šveices valūtas kā droša patvēruma.

Franka vērtība saruka pret visām 16 svarīgākajām valūtām pēc tam, kad dati liecināja, ka Vācijas un Francijas IKP izaugsme ir pārsniegusi prognozēto.

Savukārt mārciņas cena pret eiro jau ceturto dienu auga, ko veicināja dati par bezdarbnieku pieteikuma kritumu jūlijā Lielbritānijā.

Eiro vērtība pret dolāru saruka par 0,1% līdz 1,3256 dolāru atzīmei.

Db.lv jau rakstīja, ka otrajā ceturksnī eirozonas ekonomika spēja tikt ārā no ilgākās recesijas vēsturē, iekšzemes kopproduktam pieaugot par 0,3%, liecina Eiropas Savienības statistikas biroja dati.

Šveices referenduma rezultāts vienlaikus būs indikators turīgās sabiedrības attieksmei pret valdošo naudas politiku, var arī viest korekcijas attiecībā uz tendencēm pasaules dārgmetālu tirgū.

Vēlme pēc kaut kā «taustāma» vispārējā virtuālās naudas laikmetā – acīmredzami tā varētu raksturot šveiciešu 30. novembrī paredzēto referendumu par centrālās bankas zelta rezervju apjomu palielināšanu līdz 20% no kopējiem aktīviem salīdzinājumā ar 7,8% mēnesi iepriekš. Dažādas tautas nobalsošanas pat par šķietami sīkiem jautājumiem Šveicē ir ļoti populāras, un, lai arī katra sīkuma iztirzāšana ar vēlētāju palīdzību varētu šķist apgrūtinoša dinamiskai attīstībai, gala rezultāts ir sakārtota valsts un pilsoniskas sabiedrības nostiprināšanās. Šajā gadījumā referendums ir īpašs, jo tā rezultāts var vienlaikus būt indikators turīgas sabiedrības attieksmei pret pasaulē valdošo naudas politiku, kā arī viest zināmas korekcijas attiecībā uz pēdējos divos gados vērojamām tendencēm pasaules dārgmetālu tirgū. Tās zināmā mērā ir uzskatāmas par trekno gadu uzdzīves sekām, kuru ietvaros dzīve uz nemitīga parādu pieauguma rēķina ir novedusi pie šobrīd vērojamā ekonomiskā paguruma un nemitīgas cīņas ar deflācijas draudiem par spīti tam, ka naudas drukājamās mašīnas ir strādājušas ar pilnu jaudu. Nav ekonomiskā pieauguma, nav inflācijas, līdz ar to arī vairs nav vajadzības pēc zelta kā stabilizējoša faktora, kas rodas, naudai zaudējot pirktspēju brīdī, kad patēriņa cenu indeksam ir vēlme piedzīvot izaugsmi.