Pasaulē

Tallinas lidosta: Ryanair lidojumu skaita samazināšanas dēļ lidostā vilki negaudos

Gunta Kursiša, 29.10.2012

Jaunākais izdevums

Lai arī pēc ziņām, ka Ryanair samazinās lidojumu skaito no Tallinas, varētu būt radies iespaids, ka lidostā ziemā svilpos vējš un gaudos vilki, lidojumu skaits no Tallinas lidosta šoziem, salīdzinot ar pagājušo ziemas sezonu, pieaugs par trešdaļu, citējot lidostas paziņojumu raksta Baltic-Course.com.

«Pēc ziņām par zemo cenu aviokompānijas Ryanair lidojumu skaita samazināšanu no Tallinas lidostas radās iespaids, ka šoziem Tallinas lidostā tukšumā svilpos vējš un gaudos vilki. Tomēr tā pilnīgi noteikti nav taisnība,» norādīja lidostas komunikāciju speciālists Lauris Linnamāe (Lauri Linnamae), uzsverot, ka no lidostas lidojumu skaits, gluži pretēji, šoziem palielināsies.

Tāpat kā pagājušajā gadā, šogad no Tallinas lidojumus veiks 13 aviācijas kompānijas. Pērn tās veica lidojumus uz 30 galamērķiem, bet šogad lidos 29 maršrutos. Februārī Estonian Air uzsāks lidojumus uz Gēteborgu, un sākot no marta aviokompānija veiks lidojumus uz Londonu, tādējādi kopumā palielinot vienā nedēļā veikto lidojumu skaitu par 35%, salīdzinot ar pērno gadu.

Jau rakstīts, ka Ryanair šā gada ziemas sezonā pamatīgi apcirpusi lidojumus no Tallinas lidostas, atstājot vien maršrutus Tallina-Oslo, Tallina-Milāna un Tallina-Londona.

Savukārt lidostā Rīga ziemas sezonā pieci aviopārvadātāji palielinājuši lidojumu skaitu kopumā uz 18 galamērķiem - Amsterdamu, Briseli, Maskavu, Vīni, Londonu, Minheni, Parīzi un citiem. Atklāti arī divi jauni galamērķi – Mančestera un Zalcburga, tāpat atsākti lidojumi uz Brēmeni. Reisu skaitu ziemas sezonā no lidostas Rīga palielinājusi kompānija Ryanair, Wizz Air, airBaltic, Austrian Airlines Group Lauda Air.

No lidostas Rīga veikto lidojumu skaitam pēdējo gadu laikā ir tendence pieaugt – 2009. gadā no Rīgas lidostas tika veikti kopumā 60 tūkst. lidojumi, 2010. gadā tika veikti vairāk nekā 68 tūkstoši lidojumi, 2011. gadā – vairāk nekā 72 tūks. lidojumu, savukārt šā gada pirmajos deviņos mēnešos – teju 53 tūkst. lidojumu, liecina lidostas Rīga statistika. Pašlaik no Rīgas lidostas var doties uz 79 galamērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Intervija: Lidosta vienosies ar AirBaltic

Egons Mudulis, Līva Melbārzde, 17.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vai airBaltic rīkojās gudri, kalpojot par CSeries izmēģinājuma trusīti?

Egons Mudulis, 03.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To laikrakstam Dienas Bizness pirms 10. maijā gaidāmā Rīgas Aviācijas foruma komentē partneris MIDAS Aviation Džons Grānts, kurš nozarē darbojas jau vairāk nekā 20 gadu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 3. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Jums ir ļoti garš CV, darbojoties aviācijas jomā. Kas ir jūsu kompetenču jomas?

Esmu komerciālās aviācijas analītiķis ar specializāciju jaunu aviācijas pakalpojumu izstrādē lidostām, valdības institūcijām un citām ieinteresētajām pusēm visā pasaulē.

Kā jūs raksturotu situāciju aviācijā salīdzinājumā ar citām ekonomikas jomām?

Patlaban aviācija, iespējams, ir rentabilitātes cikla virsotnē un nes daudz lielāku peļņu aviolīnijām un akcionāriem pēdējos 4‒5 gados, balstoties uz zemām naftas cenām, lielu pieprasījumu, lidsabiedrību konsolidācijām Ziemeļamerikā. Reisu noslogojums bieži vien pieaudzis līdz 85‒90%. Aviācija ieguvusi arī no jauniem tirgiem Indijā un Ķīnā, kā arī no jaunām tehnoloģijām tādos modeļos kā, piemēram, Boeing 787, A350 un nesen arī Bombardier CSeries, ko veiksmīgi izmanto airBaltic. Salīdzinājumā ar citām nozarēm, aviācija ir bijis diezgan labs bizness. Taču tajā aizvien ir daudz risku, no kuriem nebūt ne mazākais ir degvielas cenas, naftas cenām gada laikā pieaugot par 35%. Līdz ar to aviācijas nozarē nav vietas pašapmierinātībai, vienmēr var notikt kaut kas negaidīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā biznesa aviācijā kā pa viļņiem, Ziemeļeiropā veidojas jauns aviācijas centrs, tirgus dalībnieki strādā pie tiešsaistes pasūtījumu veikšanas, tāpat kļūst populārāki helikopteri - tādas atziņas izskanēja septītajā Baltijas Biznesa aviācijas forumā Rīgā.

Biznesa aviācijas būtība ir savienojamība, norādīja Briselē bāzētās Eiropas Biznesa aviācijas asociācijas (EBAA) tirgus izpētes vadītājs Arturs Tomass. Viņa pārstāvētā organizācija darbojas jau 42 gadus, tajā ir 730 biedri, tostarp 150 operatori. Organizācijā ir lielākā daļa Eiropas nozares operatoru.

Eiropā biznesa aviācijā kopumā tiek izmantotas 3600 lidmašīnas, tostarp vairāk nekā 1000 gaisa kuģi pieder EBAA biedriem, bet pārējās - maziem operatoriem vai privātīpašniekiem. Kopumā pasaulē ir ap 35 tūkst. biznesa aviācijas gaisa kuģu, no tiem apmēram puse ASV, 5% Brazīlijā, 5% Kanādā un 5% Meksikā. Apmēram 60% no Eiropas flotes veido mazas lidmašīnas. Visvairāk biznesa aviācijas lidmašīnu ir Vācijā (745), Lielbritānijā (508) un Francijā (458). Nozare nodrošina apmēram 8% no visiem gaisa kuģu lidojumiem Eiropā jeb apmēram 2000 lidojumus dienā, vidējam lidojumam sasniedzot vienu tūkst. km. Apmēram 90% šo lidojumu tiek veikti Eiropas iekšienē, vidēji ietaupot divas stundas salīdzinājumā ar regulāro aviosatiksmi, bet lielākie ieguvumi ir maršrutos, kur netiek nodrošināta tieša komerciāla satiksme, atzīmē A. Tomass. Eiropas Savienībā ar nozari tieši un netieši saistītas 400 tūkst. darbavietas. Biznesa aviācijas pienesums Eiropas ekonomikai sasniedz 100 miljardus eiro gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Biznesa aviācijas priekšrocības Latvijā - klienti, konkurence un perspektīvas

Olga Kņazeva, Egons Mudulis (tulkojusi Žanete Hāka), 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Capital Handling stratēģiskās plānošanas un attīstības direktors Romāns Krupjaņko intervijā stāsta par biznesa aviācijas iezīmēm, par to, kādus pakalpojumus tā patlaban piedāvā klientiem visā pasaulē un kādas ir Latvijas nozares spēlētāju priekšrocības Eiropas kontekstā.

Kā tika izveidota Jūsu kompānija, ar ko viss sākās?

Šā gada aprīlī mūsu kompānija svinēja 7 gadu jubileju. Capital Handling pārvaldītā bāze bija pirmā šāda veida bāze Rīgā un Baltijas valstīs. Tā tika atvērta vēl agrāk, jau 2010.gadā. Mēs sākām gandrīz no nulles un šajā laikā esam jau paspējuši daudz paveikt. Īsā laikā uzņēmums Latvijā ir spējis kļūt par vienu no šīs nozares līderiem.

Kompānijas pirmsākumi meklējami 2008.gadā, kad tika nopirkta ēka lidostas teritorijā, ko iepriekš izmantoja DHL. 2010.gadā tika atvērts pirmais termināls Baltijas valstīs un biznesa aviācijas angārs.

2012.gadā tika izveidota kompānija Capital Handling, kas nodarbojās ar biznesa aviācijas pakalpojumu sniegšanu. 2013.gadā tika uzbūvēts papildu apsildāms angārs biznesa lidmašīnu uzglabāšanai un apkalpošanai. 2016.gadā Capital Handling pievienojās Latvijas Aviācijas asociācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Eiropas aviācijā samilzt problēmas

Egons Mudulis, 28.06.2019

«Rīgas Aviācijas foruma 2019» fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jārisina lidostu un gaisa telpas kapacitāte, aviokompāniju rentabilitātes problēmas

Tādus secinājumus izteica nozares eksperti Rīgas Aviācijas forumā 2019.

«Izdevās izveidot kvalitatīvu konferences saturu, sākot ar vietējiem ekspertiem attiecībā uz infrastruktūras jautājumiem un beidzot ar interesantu diskusiju par Eiropas aviācijas nozares izaicinājumiem,» gandarījumu par nu jau otro ikgadējo forumu pauž Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) vadītājs Artūrs Kokars.

Kā galvenās sistēmiskās problēmas, ar ko tuvāko gadu laikā saskarsies Eiropas aviācija, forumā minētas neizbēgamā aviokompāniju konsolidācija un lidostu un gaisa telpas kapacitāte. Proti, mazākās kompānijas ar laiku neizbēgami pazudīs no tirgus, jo tikai lielās lidsabiedrības Ziemeļamerikā un Eiropā spēj ģenerēt pietiekami lielu biznesa apjomu, lai tas nestu peļņu. Savukārt mazas aviokompānijas ilglaicīgi cieš zaudējumus pat pie labvēlīgiem nosacījumiem. Šobrīd kā papildu izaicinājums ir degvielas cenu kāpums un atsilums pasaules ekonomikā. «Līdz ar to vājākajiem vai nu jāpazūd, vai arī jāapvienojas,» saka A. Kokars. Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biznesa modeli runātāji gan vērtējuši visnotaļ pozitīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostas "Rīga" lielākais trumpis jeb pārākums pār citām Baltijas valstu lidostām ir tranzīta pasažieri, intervijā norādīja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa pauda, ka gada sākumā bijušas bažas par to, ka Rīgas lidosta varētu pazaudēt savu tirgus daļu, jo pasažieriem, ceļojot uz un no Lietuvas, bija vienkāršāki Covid-19 nosacījumi, tomēr, neraugoties uz to, pagājušajā gadā netika zaudēta sava tirgus daļa.

"Vienlaikus par kādām tirgus daļām mēs īsti varam runāt, ja ir tik niecīgs apkalpoto pasažieru skaits? Ja vienā lidostā tiek apkalpoti 20 000 pasažieru, otrā - 22 000, tad es nedomāju, ka tas ir iemesls satraukumam vai tālejošu secinājumu izdarīšanai," skaidroja Odiņa.

Lidostas valdes priekšsēdētāja atzīmēja, ka šā gada sākums parādīja, ka Lietuvas lidostas - Viļņa, Kauņa un Palanga - ir apkalpojušas vairāk pasažieru nekā Rīgas lidosta, bet lidojumu skaita ziņā Rīga tomēr bijusi līdere, un tai joprojām ir vairāk lidojumu, nekā tas ir Lietuvas lidostās. Problēma bijusi tajā, ka Rīgā ir mazāks lidmašīnu aizpildījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tukuma lidosta SIA Sky Port līdz šim bijis perspektīvs, bet snaudošs biznesa aktīvs, kuras attīstību nosaka arvien pieaugošā aviācijas nozīme pārvadājumo, to intervijā DB stāsta naftas produktu pārkraušanas termināļa SIA Naftimpeks valdes priekšsēdētājs un degvielas uzpildes operatora RixJet Riga valdes loceklis Raimonds Kisiels.

Viņš atzīst, ka pašlaik vēl ir pāragri runāt par konkrētām iecerēm, jo primārais uzdevums ir veikt visaptverošu auditu par iegādātā aktīva pašreizējo stāvokli, tomēr mērķis ir lidostu un tai pieguļošo teritoriju attīstīt, izmantojot aviāciju.

Fragments no intervijas

Kā no naftas tranzītbiznesa nonācāt līdz lidlauka kompānijas kapitāldaļu iegādei?

Aviācija ir perspektīvs bizness, par to liecina ārzemju pieredze, un, lai arī Latvija ir maza valsts, tomēr pieprasījums pēc aviācijas pārvadājumiem pieaug. Turklāt aviācija ir pārvadātājs, tāpat kā citi transporta veidi. Naftas un tās produktu tranzītbiznesā dažādās kompānijās darbojos jau vairāk nekā 25 gadus, kuru laikā ir meklēti augstākas pievienotās vērtības pakalpojumi, un savulaik tāds tika atrasts un sekmīgi īstenots – degvielas uzpildes kompānija lidmašīnām sākotnēji lidostā Rīga, tagad arī Tallinas lidostā. Rīgas lidostā gaisa kuģu degvielas uzpilde tiek veikta ar hidrantiem, kas šo laiku saīsina līdz 30 minūtēm, bet Tallinā uzpilde notiek no autocisternām. Tādējādi aviācijas tēma nav pavisam sveša, kaut arī lidostu biznesa specifiskajās niansēs vēl nāksies iedziļināties. Tā kā viens no Tukuma lidosta SIA Sky Port līdzīpašniekiem – SIA Wings 4 Sky Group (iepriekš SIA K.S. Avia) piedāvāja iegādāties daļu no tai piederošajām kapitāldaļām par ļoti interesantu cenu, tad arī šis darījums tika uzsākts. Sākotnēji no šī pārdevēja tika nopirkti nepilni 20% Tukuma lidostas operatora kapitāldaļu, bet pašlaik ir parakstīts līgums par vēl 27% daļu iegādi. Kopā tas būs 47%, kas kopā ar Engures novada domei piederošajām 4,25% kapitāldaļu nodrošina vairākumu lidostas operatora kompānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vēlas AirBaltic un Rīgas lidostas attīstību roku rokā

Egons Mudulis, 07.05.2019

Virszemes pakalpojumu sniedzēja Rīgas lidostā Havas Latvia vadītājs Simons Zitcers.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostas infrastruktūra un darbaspēka pieejamība arvien ir aktuāli jautājumi, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda virszemes pakalpojumu sniedzēja Rīgas lidostā Havas Latvia vadītājs Simons Zitcers.

Fragments no intervijas

Kāda izskatās situācija aviācijā, raugoties no Havas biznesa nišas?

Pasaulē kopumā attīstības potenciāls ir milzīgs, cilvēki lido ārkārtīgi daudz, un tas mani priecē. Savukārt Eiropa ir ārkārtīgi sadrumstalota. Piedāvāto pakalpojumu klāsts te ir milzīgs, un mēs vairs nevaram teikt, ka aviācija Eiropā un arī Amerikā būtu kaut kas ekskluzīvs. Faktiski tas ir sabiedriskais transports. Amerika šajā ziņā pat ir soli priekšā, un tur, iekāpjot lidmašīnā, jūties, ka esi iekāpis sabiedriskajā transportā. Eiropā ir vairāk glamūra un sajūta, ka tā ir lidmašīna un tas ir kaut kas ekskluzīvāks.

Arī jaunie tirgi attīstās, raugoties no Havas, TAV, Group ADP redzespunkta. (Red. piez. – Group ADP pieder 46,12% turku lidostu operatorā TAV Airports.) Patlaban koncentrēties virszemes pakalpojumu jomā uz Eiropu ir ļoti grūti, tirgus ir ļoti blīvs. Mēs mēģinājām būt Somijā, Zviedrijā un Vācijā, taču tur ir ļoti grūti izsisties.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Air Baltic spēj būt atklāta

Egons Mudulis, DB žurnālists, 16.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diemžēl uzreiz jāsaka, ka sāpīgu jautājumu gadījumā Latvijas nacionālā lidsabiedrība atvērtību demonstrē lielākoties tad, kad uzņēmumam tas ir izdevīgi vai arī fakti nav apslēpjami.

Trešdienas vakarā Latvijas Televīzijā izskanēja satraucošs vēstījums – drošības apsvērumu dēļ Air Baltic apturējis visu septiņu jauno Bombardier CS 300 lidojumus. Tiem, kas seko līdzi notikumiem aviācijā, pirmajā pārsteiguma brīdī varēja rasties jautājums, vai tik tiešām kanādiešu gadiem lolotā, miljardus izmaksājusī programma beidzot būs izgāzusies līdz šim neatklātu defektu dēļ. Jebkurā gadījumā uzreiz prātā varēja nākt incidenti ar citām kanādiešu lidmašīnām, proti, Q400 modeļiem.

Kā izrādās, nē, Boeing par nevēlamā konkurenta galu priecāties pāragri. Un tā jau nākamajā rītā lidojumi pakāpeniski tika atsākti, jo, acīmredzot, ASV ražotāja Pratt & Whitney dzinēji bija pārbaudīti un pasažieru drošību pilnīgi nekas vairs neapdraudēja. Pie dzinēja piestiprinātās iekārtas defekti bija novērsti, un lidmašīnas atkal bija drošas. Līdz pilnīgai atklātībai pietrūka pavisam nedaudz – šķiet, ka defektīvā detaļa tā arī netika vārdā nosaukta. Visa milzīgā ažiotāža beidzās ar trīs atceltiem reisiem, kas ietekmēja 372 pasažieru ceļojumus. Tomēr aviācijā notiekošā vērotājus varētu urdīt jautājums, kāpēc Air Baltic bija tik ļoti vajadzīgs uzsvērt drošību. Vai nepietika ar teikto, ka līdzīgi kā citās tehnoloģiju jomās arī aviācijā jaunām iekārtām raksturīgas zināmas tehniskas nianses, kam sākuma periodā tiek pievērsta uzmanība un veikta pilnveidošana. Un vai tad jebkura tehniskā apkope nav saistīta ar drošību? Kā tas nākas, ka vakarā lidaparātus noliek pie sētas nāves draudu dēļ, bet no rīta tie aizlido, it kā nekas nebūtu bijis? Turklāt jāņem vērā arī tas, ka notikumi, incidenti un negadījumi aviācijā tiek ļoti detalizēti atspoguļoti visā pasaulē, tā ka jau visai drīz kāds nozares vērotājs izteica versiju, ka pie vainas varētu būt nekvalitatīva degviela. Iespējams, viņš kļūdījās. Taču ziņa bija apskrējusi zemeslodi, un par notikušo Bombardier Kanādā varēja uzzināt ne tikai no saviem darbiniekiem Rīgā. To visu saliekot kopā, Air Baltic atklātībai varētu būt visai triviāls skaidrojums – vēlme nodot lidmašīnu piegādātājam publisku vēstījumu: lūdzu, ātrāk kustiniet kājiņas, kad mums vajadzīga kāda detaļa. Jo ir skaidrs, ka kanādiešiem negatīva publicitāte pagalam nav nepieciešama, jo īpaši tagad, kad jācīnās pret Boeing protekcionismu ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā lidosta «Rīga» nemitīgi attīsta pasažieriem piedāvāto pakalpojumu klāstu, gan piedāvājot aizvien jaunas iepirkšanās iespējas, gan arī attīstot nekomerciālus projektus, lūgta komentēt ziņu, ka Tallinas lidostā pasažieriem turpmāk bez maksas būs pieejama sporta zāle, biznesa portālam db.lv norādīja VAS Starptautiskā lidosta «Rīga» Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

«Tā kā lidostas strateģiskais mērķis ir kļūt par starptautisku gaisa satiksmes mezglu, piesaistot aizvien vairāk tranzīta un transfēra pasažieru un attīstot tālos lidojumus, lidostas pakalpojumu piedāvājums tiek pilnveidots tā, lai tas būtu pievilcīgs ceļotājiem, kuri veikuši garus lidojumus vai pavada lidostā ilgāku laiku, gaidot nākamo lidojumu,» viņa skaidro.

Cita starpā šā gada oktobrī ir lidostā atvērti pieci jauni objekti, tostarp SPA un skaistumkopšanas salons «Embassy of Wellness», vīriešu frizētava «Wood Religion», rotaslietu veikals «Grenardi», Latvijā ražotu preču veikals «Roots of Latvia» un pieprasītāko preču veikals «ATU DUTY FREE». Līdz gada beigām durvis vērs vēl četri pavisam jauni pakalpojumu sniedzēji – vīna kafejnīca-veikals «Easywine», sporta bārs «Tickerdaze», veselīga uztura kafejnīca «Aspara goose» un elektronisko cigarešu kiosks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzē apturēto un samazināto lidojumu skaita dēļ pērn Latvijā mainījusies civilās aviācijas drošuma risku struktūra, palielinoties atgadījumiem, kas varētu būt saistīti ar civilās aviācijas personāla nepietiekamu lidojumu pieredzi.

Tā secināts valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) publicētajā Lidojumu drošuma pārskatā par 2020.gadu.

2020.gadā palielinājies navigācijas kļūdu izraisīto atgadījumu skaits civilajā aviācijā, kas pērn apsteidza iepriekšējo gadu otro visbiežāko kategoriju - sadursmes ar putniem. CAA navigācijas kļūdu salīdzinoši lielo skaitu skaidro ar to, ka lidojumu apkalpēm, veicot ievērojami mazāk lidojumu, ir nepietiekama prakse (gan pārvietojoties pa lidlauka peronu, gan lidojumu laikā), kas izraisa biežākas kļūdas navigācijā.

2019.gadā tika ziņots par 81 atgadījumu, kas saistīts ar navigācijas kļūdu, kamēr pērn - par 82 šādiem atgadījumiem, neskatoties uz to, ka kopējais lidojumu skaits lidostā "Rīga" 2020.gadā (35 591 lidojumi) ir ievērojami mazāks salīdzinājumā ar 2019.gadu (87 007 lidojumi).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Netiek smādētas arī mazākas lidostas, ja vien ir paredzams pārvadājumu apjoma kāpums

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Deloitte Consulting S.L.U. (Madride) partneris infrastruktūras un kapitālieguldījumu projektos Daniels Ramoss Moraless.

Ar kādām aviācijas jomām esat bijis saistīts?

Pēdējos 16 gadus esmu darbojies dažādos aviācijas konsultāciju projektos, īpaši fokusējoties uz lidostām, konkrētāk – uz lidostu privatizāciju un koncesijām daudzās valstīs. Šajā jomā galvenokārt esmu darbojies Dienvid- eiropā, Austrumeiropā, Tuvajos austrumos un Latīņamerikā. Strādājot kā konsultants publiskajam sektoram, sadarbojos, piemēram, ar Pasaules Banku, Amerikas Attīstības banku (IADB), Eiropas Investīciju banku utt. Konsultējot privāto sektoru, galvenokārt esmu bijis iesaistīts darījumos, piemēram, publiskajos iepirkumos uz koncesiju. Atsevišķos gadījumos asistēju investoriem piedāvājumu prezentēšanā, kas ietver koncesijas, to risku, finansējuma izvērtēšanu. Publiskajā pusē esmu bijis iesaistīts dažādās publiskās‒privātās partnerības (PPP) līgumu fāzēs, tostarp veicot priekšizpēti PPP projektiem, izvērtējot to, vai investīcijas atmaksājas. Daudzās valstīs, piemēram, Latīņamerikā, Lielbritānijā un citviet, ir jāpamato tas, ka PPP ir labākais veids lidostas būvniecībai. Tādējādi esmu bijis projektu abās pusēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Taskila Rīgā dalās ar uzņēmuma vadītāja veiksmes recepti

Līva Melbārzde, 22.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai pirms dažām nedēļām no vadītāja pienākumiem Estonian Air atbrīvotais bijušais airBaltic komercdirektors Tero Taskila Rīgā starptautiskā konferencē pamāca, kādam jābūt veiksmīgam uzņēmuma vadītājam

T. Taskilas prezentācija Big Business day konferencē bija virzīta uz to, ka veiksmīgs uzņēmuma vadītājs ilgtspējīgu izaugsmi spēj nodrošināt pateicoties ieviestām inovācijām, veiksmīgi atlasītai komandai, kā arī aktīvai sociālo tīklu izmantošanai.

Lai arī konferences programmā bija minēts, ka T. Taskila prezentēs arī Estonian Air stāstu, tomēr kopš 1. novembra no valdes priekšsēdētāja amata atbrīvotais T. Taskila par Estonian Air nerunāja, tajā vietā minot aviāciju kopumā kā vienu no inovatīvākajiem sektoriem.

«Eiropas aviācijā, kur pēdējo 10 gadu laikā ir nodibinātas 1 300 jaunas aviokompānijas, izdzīvot spēj tikai inovatīvākās un tās, kas spēj piedāvāt zemas cenas, neskatoties uz pieaugošajām degvielas un nodokļu izmaksām. Par inovācijām Baltijas reģionā man īpaši gribas uzteikt airBaltic lojalitātes programmu Baltic Miles, kas ļoti veiksmīgi izmanto arī sociālo tīklu dāvātās priekšrocības,» klāstīja T. Taskila.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pomers: Rīgas lidostai jāatīstās straujāk nekā kaimiņiem

Egons Mudulis, 10.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Inflācija un ģeopolitika neapturēs lidostas attīstību

Māris Ķirsons, 05.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas atkāpšanās ļauj strauji atjaunot aviopasažieru skaitu un, neraugoties uz lidojumu neesamību uz un no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas, lidosta Rīga īstenos jaunā pasažieru termināļa būvniecību, kura izmaksās korekcijas varētu ieviest inflācija.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta valsts akciju sabiedrības Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa norāda, ka pašlaik uzmanības centrā ir vairāki būtiski projekti, kuri mainīs lidostu, – biznesa parks, kura mērķis ir palielināt ar aviāciju nesaistītos ienākumus, bet tālākā perspektīvā – Rail Baltica dzelzceļa ienākšana lidostā.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija lidostā?

Notiek strauja atgūšanās no Covid-19 pandēmijas krīzes – vairāk pasažieru, tūristu, vairāk tūrisma galamērķu (pašlaik 91, kas ir tuvu 2019. gada skaitam 100), bet salīdzinoši maz tranzīta pasažieru. Tādu situāciju, kāda bija 2020. gada aprīlī, maijā, kad lidosta Rīga bija slēgta, neatceros, kaut arī aviācijas nozarē strādāju kopš 1987. gada. Protams, lidosta Rīga nebūt nebija vienīgā, kura šajā laikā bija slēgta, jo tādā situācijā bija teju visas Eiropas lidostas, izņemot dažas, kuras darbojās ļoti ierobežotā diapazonā. 2020. gadā apkalpoto pasažieru skaita kritums sasniedza nepieredzētus 70%. Un šis sarukums varēja būt vēl lielāks, ja nebūtu izcili labu rezultātu 2020. gada pirmajos mēnešos līdz Covid-19 pandēmijai. Ceru, ka šādi laiki ir pagātne. Šā gada pirmajā pusgadā apkalpots tikpat pasažieru, cik visā 2020. gadā kopā. 2022. gada maijā apkalpoti 474 000 pasažieru, kas ir pat vairāk nekā 2021. gada pirmajā pusgadā. Skaitļi runā paši par sevi. Pēc pašreizējām prognozēm 2022. gada jūlijā tiks pārspēts arī 2021. gada kopējais apkalpoto pasažieru skaits – 2,35 miljoni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviācijas nozares eksperti prognozē, ka 2022. gadā pasaules gaisa satiksme no krīzes būs atguvusies 70% apmērā, bet līdz 2024.gadam - pilnībā, stāsta Serkans Kaptans (Serkan Kaptan), TAV Airports izpilddirektors un Eiropas Starptautiskās lidostu padomes (Airports Council International Europe) valdes loceklis.

Lai gan pēdējie divi gadi ir bijis vissarežģītākais periods civilās aviācijas vēsturē, ilgtermiņā aviācijas nozare strauji attīstīsies un pasažieru skaits tikai pieaugs, atzīmē S. Kaptans. Viņš stāsta, ka šobrīd tiek lēsts, ka līdz 2040. gadam katru gadu lidostas visā pasaulē apkalpos apmēram 19 miljardus pasažieru, kas ir vairāk nekā divas reizes vairāk nekā 2019. gadā. Šis pieaugums prasīs papildu investīcijas lidostās, un pašlaik tiek uzskatīts, ka, lai apkalpotu tik lielu pasažieru skaitu, lidostās visā pasaulē būs jāiegulda vismaz 2,4 triljoni ASV dolāru, skaidro TAV Airports izpilddirektors.

Fragments no intervijas

Pēdējie gadi uzņēmējiem visā pasaulē ir bijuši gana izaicinoši. Kā šajā laikā veicies TAV Airports?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Koronavīrusa trieciena "neitralizācijai" vajadzīga valdības "pote"

Māris Ķirsons, 17.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

COVID-2019 pirmo sitienu izjuta tūrisms, otro - aviācija. Lai nozare spētu pārvarēt šo situāciju, ir sagatavots piecu punktu pasākumu plāns, kas pēc diskusijas nozares iekšienē tiks iesniegts valdībai.

To intervijā "Dienas Biznesam" stāsta Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars. Viņaprāt, ja ārkārtas situācija beidzas

tuvāko 4-6 nedēļu laikā, tad nozares attīstība būs ietekmēta, bet gada laikā tā izlīdzināsies, taču, ja krīze ieilgs uz 3-6 mēnešiem, tad sekas var būt ļoti dramatiskas, jo daudzi nozares spēlētāji to nepārdzīvos.

Kāda ir situācija aviopārvadājumu jomā?

Pašreizējā situācija aviācijā ir krīze šī vārda pilnā nozīmē. Proti, 12. marta dati rāda, ka Rīgas lidostā ir atcelti 726 lidojumi un biļešu rezervāciju vidējais kritums ir 30%. Savukārt, situācijai attīstoties, 13. martā airBaltic paziņoja jau vairāk par 2000 lidojumu atcelšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija jau tagad ir vadošais aviācijas centrs Baltijas valstīs. Lai šo statusu saglabātu, nepieciešamas pastāvīgas un efektīvas investīcijas, lai šis sektors attīstītos – to šodien notiekošajā Rīgas Aviācijas forumā norādīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Nav citu industriju, kas tik ļoti pārņemtu cilvēku kā aviācija, norādīja ministrs, citējot aviatoru Robertu Siksu. Latvijas gadījumā to ik dienu apliecina 21 tūkst. darbinieku aviācijas nozarē un ar to saistītajās jomās. 2016.gadā nozares īpatsvars IKP bija 2,6%, kas bija par 12,4% vairāk nekā 2015.gadā. Nodokļos nozare gadā samaksā ap 99 milj. eiro. Pārvadāto pasažieru skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju Latvija ir starp līderiem. Pērn pasažieru skaits Rīgas lidostā pieauga par 12,9% līdz 6,1 milj. pasžieru. Vasaras lidojumu sezonā tiks sasniegti jauni rekordi.

Ir simboliski, ka Latvijas simtgadē no Rīgas ir sasniedzami 100 galamērķi, atzīmēja U. Augulis. Viņš pauda lepnumu par nacionālo lidsabiedrību AirBalic, kas atzīta par pasaulē vispunktuālāko aviokompāniju. Patlaban tā aizņem 53,3% no pārvadājumu tirgus galavaspilsētā. Ministrs norādīja, ka AirBaltic bijusi pirmā kompānija pasaulē, kas uzsākusi lidojumus ar modernajām un videi draudzīgājām Bombardier CS300 lidmašīnām. Lai turpinātu izaugsmi, nozarei svarīga ir kvalificēta darbaspēka pieejamība. Tādēļ AirBaltic investējusi Pilotu akadēmijā. Kompānijas lēmums šim mērķim izmantot Liepājas lidostu sekmēs Kurzemes reģiona izaugsmi. Tālākai attīstībai aviācijā svarīgi turpināt investēt, ko arī paredz vairāki vērienīgi projekti. Piemēram, lidosta tiks savienota ar Rail Baltica, AirBaltic turinās investēt jaunā flotē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviācijā attīstību nosaka cilvēku skaits reģionā un tā ekonomiskās attīstības parametri, līdz ar to izaugsmes epicentri arvien vairāk pārvietojas Āzijas virzienā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Dubaijas vērienīgie plāni kļūt par pasaules aviācijas centru bija dzirdami jau vairākus gadus. Tie aktualizējās brīdī, kad pieņemts lēmums par valsts ekonomikas diversifikāciju, to balstot ne tikai uz naftu, bet arī tirdzniecību, transportu un tūrismu. Pērn Dubaijai izdevies spert vēsturisku soli tuvāk šiem plāniem. Ar 71 miljonu apkalpotajiem starptautiskajiem pasažieriem tai izdevies Londonas Hītrovas lidostai, kas pērn apkalpoja tikai 68,1 milj. starptautisko pasažieru, nocelt pasaules noslogotākās lidostas kroni. «Hītrova zaudēja Dubaijai, jo varam piedāvāt savienojumus, kam Hītrovas lidostai pietrūkst kapacitātes,» Financial Times norādījis Dubaijas Starptautiskās lidostas vadītājs Pols Grifits. Tomēr jāpiebilst, ka kopējā pasažieru skaita ziņā Hītrova joprojām pārspēj Dubaiju, pērn apkalpojot 73,4 miljonus pasažieru. Turklāt gan Hītrovas, gan Getvikas (pērn apkalpoti 38,1 milj.) lidostas Londonā ziņoja par rekordlielu pasažieru skaitu 2014. gadā, jaunu maršrutu atklāšanu uz straujas izaugsmes tirgu Ķīnā un Meksikā. Dubaijas lidostas izaugsmes pamatā ir valstij piederošās aviokompānijas Emirates ekspansija, kas tika dibināta 1985. gadā. Šobrīd Emirates pieder pasaulē lielākā starptautisko pasažieru pārlidojumu lidmašīnu flote, nodrošinot savienojumus starp Rietumiem, Āziju un Dienvidaustrumāziju. Dubaijas amatpersonas cer, ka 2020. gadā lidosta jau apkalpos 98,5 miljonus pasažieru, nodrošinot 22% darbavietas Dubaijas emirātā un trešdaļu no tā IKP. Taču ar to izaugsmes plāni vēl neaprobežojas. Otra Dubaijas lidosta – Al–Maktoum International, kas sāka apkalpot pasažierus 2013. gadā, pēc pilnīgas pabeigšanas 2022. gadā būšot spējīga apkalpot 120 miljonus pasažieru, kas ir par 40 miljoniem vairāk nekā Hītrovas pašreizējais maksimums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi atzīst drošības lomas pieaugumu, taču ieguldījumi ne vienmēr seko tādā apmērā, kā nepieciešams, kamēr uzbrukumi tikai pieņemas spēkā

Šobrīd IT loma ir mainījusies un izmaiņām būtu jāseko arī drošības aizsardzības jomā, tā Dienas Biznesa sadarbībā ar Exigen Services Latvia un IBM Latvija organizētajā konferencē par drošības jautājumiem uzsvēra informācijas drošības eksperts Arnis Vārslavs. Proti, pirms desmit gadiem no visiem finanšu resursiem drošībai tika atvēlēti 2 līdz 3%, bet, ņemot vērā prognozes un vidi, šobrīd tam būtu jāatvēl līdzekļi 5 līdz 10% apmērā, taču bieži vien ieguldījumu apmērs nav mainījies. 2005. gadā drošības nodrošināšanai pārsvarā pietika ar perimetra aizsardzību no ārējiem draudiem, kas paredzēja lokālā tīkla pasargāšanu un šifrēšanu. Otra sadaļa bija pretvīrusu aizsardzība, trešā – pieejas tiesību un identitātes pārvaldība, bet ceturtā – darbības atjaunošanas nodrošināšana. «Savukārt šobrīd – desmit gadus vēlāk – esam pārgājuši no ārējo draudu uz multidraudu aizsardzību,» brīdināja A. Vārslavs. Iemesli tam ir vairāki – nepārtraukti parādās nebijušas uzbrukumu platformas, tiek radīti jauni risinājumi, kā hakeri mēģina piekļūt datiem, izmaiņas ievieš arī sociālo tīklu uzvaras gājiens, nedrīkst arī aizmirst par sponsorētiem uzbrukumiem, mākoņskaitļošanu un biometriju. Arī piedāvājumu spektrs no tehnoloģiju puses ir liels, kas sniedz plašas izvēles iespējas. Savukārt no ieguldījumu viedokļa pasaule nav mainījusies – pētījumi un aptaujas liecina, ka vidēji uz darbinieku tiek tērēts aptuveni 300 līdz 400 dolāru, lai gan pasaule šajā laikā ir mainījusies un ir nepieciešama daudz intensīvāka aizsardzība. Diemžēl vēl aizvien diezgan daudzos gadījumos biznesa drošība neparādās kā prioritāte, novērojis A. Vārslavs. Liela loma drošības jomā ir arī uzņēmuma vadības iesaistei un izpratnei, lai tā apzinātos drošības nodrošināšanas nepieciešamību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Eksperti: Eiropas biznesa aviācijā šogad gaidāma mērena izaugsme

Dienas Bizness, 02.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Eiropas valstīs, tostarp Latvijā biznesa aviāciju iepriekš būtiski ietekmējis militārais konflikts Ukrainā un starptautiskās sankcijas pret Krieviju, vairāku labvēlīgu faktoru dēļ šogad ir sagaidāma mērena šīs nozares izaugsme, prognozē eksperti.

«Ekonomikas trauslā un nenoteiktā atkopšanās samazinājusi lidojumu aktivitāti Eiropā, taču pēdējos gados biznesa aviācijas nozarē vērojamas pozitīvas tendences un ir notikusi stabilizācija,» secina Rīgas starptautiskajā lidostā strādājošā biznesa aviācijas holdinga Flight Consulting Group līdzīpašnieks Romāns Starkovs.

Ja 2013 .gadā salīdzinājumā ar 2012. gadu Eiropā biznesa aviācijas apmēri kritās par 2,6%, tad 2014 .gadā pret 2013. gadu kritums saruka līdz 0,5%. Savukārt visā 2015.gadā salīdzinājumā ar 2014. gadu, pēc Eiropas Biznesa aviācijas asociācijas (EBAA) aplēsēm, ir paredzams pieaugums aptuveni 1% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Vēlas Latvijai dot vairāk par izrādi debesīs

Jānis Goldbergs, 02.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviošovi visā pasaulē ir gan aviācijas profesionāļu, gan aviācijas biznesa aprindu tikšanās vieta, un tā tas var būt arī Latvijā

Tā intervijā Dienas Biznesam sacīja aviošova Wings Over Baltics Airshow (WOBA) 2019 organizators Artūrs Šlosbergs. Jūlija izskaņā Tukuma lidostā aizvadītais šovs pulcēja vairāk nekā 20 tūkstošus skatītāju, tādēļ pamatoti nosaucams par lielāko aviošovu Baltijas valstīs.

Kāds ir šodienas stāsts par aviošovu, kuru organizējat?

Šogad uz aviošovu Tukuma lidostā ieradās 20 tūkstoši cilvēku. Pārdevām 16 tūkstošus biļešu. Bērni līdz astoņu gadu vecumam tika bez maksas. Bijām izsūtījuši daudz ielūgumu, tostarp ministriem un vēstniecībām. Cilvēku bija vairāk nekā festivālā Positivus, bet mazāk nekā uz Prāta vētras koncertu Liepājā, kas, starp citu, notika tajā pašā laikā, kad mūsu aviošovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas Aviācijas foruma zinātniskā konference tiks veltīta nozares ilgtspējīgas attīstības jautājumiem

Db.lv, 14.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Aviācijas Asociācija kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti, Transporta un sakaru institūtu un Rīgas Aeronavigācijas institūtu ir apņēmusies veicināt Latvijas aviācijas inovatīvās pētniecības attīstību, organizējot ikgadēju aviācijas nozarei veltītu zinātnisko konferenci. To apliecina šā gada 10. janvārī parakstītais sadarbības līgums, kurā puses apņemas veicināt Latvijas aviācijas inovatīvās pētniecības attīstību un viedokļu līderību Eiropas aviācijā.

Rīgas Aviācijas foruma zinātniskā konference 2020. gada 21. maijā norisināsies pirmo reizi. Konferences organizatori, sadarbojoties ar tās galveno atbalstītāju "airBaltic", šogad par konferences vadmotīvu izvirzījuši aviācijas ilgtspējīgas attīstības jautājumus.

"Rīgas Aviācijas foruma zīmols jau ir ieguvis starptautisku atpazīstamību. Mūsu turpmākais izaicinājums ir veicināt jaunu, ar aviācijas nozari saistītu promocijas darbu izstrādi Latvijā. Zinātniskās konferences organizēšana kopā ar biznesa forumu ir lieliska iespēja jaunajiem zinātniekiem un mācībspēkiem satikties ar vadošajiem nozares uzņēmējiem un dalīties ar idejām, kam vajadzētu veicināt inovatīvu projektu īstenošanu un atbalstīt Latvijas aviācijas konkurētspēju globālajā tirgū," komentējot sadarbības līguma parakstīšanu, vērtē Latvijas Aviācijas Asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ekonomikai ir nepieciešama aviācijas nozare

Artūrs Kokars, Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis, 15.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd svarīgāk kā jebkad agrāk ir apzināt nozares, kuras palīdzēs Latvijas ekonomikai pārdzīvot šo krīzi un pēc tās atveseļoties. Viena no tām ir aviācija, kas ne tikai sniedz iespēju mūsu iedzīvotājiem brīvi pārvietoties un veidot starptautiskās biznesa saites, bet tiešā veidā ietekmē valsts ekonomiku un cilvēku labklājību.

2019. gadā aviācijas nozare Latvijā radīja 3,5% pievienoto vērtību iekšzemes kopproduktam (IKP), kā arī nodrošināja ap 30 000 labi apmaksātas darbavietas. Nozares pievienotā vērtība ir nozīmīga sabiedrībai un ietekmē daudzus mūsu dzīves aspektus.

Ekonomikā, kuru stimulē spēcīgs aviācijas sektors ar daudziem savienojumiem un lidojumu galamērķiem, tiek piesaistītas tiešas investīcijas un radītas jaunas darbavietas, kas rada ilgtermiņa pozitīvo ietekmi uz IKP. Ņemot vērā, ka Latvija joprojām ir spēcīgs Baltijas tranzītmezgls ar savu nacionālo lidsabiedrību un konkurētspējīgu lidostu, ir svarīgi apzināties aviācijas nozari kā ilgtermiņa ieguldītāju valsts ekonomikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 2,6% pienesumu iekšzemes kopproduktam, modernākajām lidmašīnām, reģionālās lidostas attīstību Liepājā, citu valstu aviokompāniju gaisa kuģu apkopes un remonta uzņēmumiem, dažiem pasaulē zināmiem dronu ražotājiem, vairākām profesionālajām un akadēmiskajām mācību iestādēm, kā arī rekordlieliem pasažieru apkalpošanas rādītājiem un trīs vērienīgiem projektiem (jauns pasažieru apkalpošanas terminālis, Rail Baltica stacija un gaisa satiksmes vadības tornis) Rīgas lidostā varētu domāt, ka aviācijas nozari Latvijā gaida gaiša nākotne. Atliek vien jomas spēlētājiem kopīgiem spēkiem izstrādāt nozares stratēģiju 2019.‒2025. gadam, kā to paredz nule kā notikušajā Rīgas Aviācijas forumā ar Satiksmes ministriju parakstītais sadarbības memorands, to īstenot, un laime būs pilnīga.

Pretstatā tranzītbiznesam, kur komersanti sagaida nozares bēres (ogļu, naftas produktu kravu strauju sarukumu) pāris gadu laikā, aviācijā pozitīvs scenārijs nebūt nav neiespējams. Tai pašā laikā ir svarīgi, lai procesā iesaistītie, jo īpaši valsts puse, nerada nevajadzīgas gaisa bedres jeb paši nesataisa mēslus. Mēs nevaram ietekmēt naftas cenas vai globālās ekonomikas procesus, taču ir lietas, kuras ir mūsu ziņā. Piemēram, turēt t. s. partiju kasierus pa gabalu no minētajiem infrastruktūras projektiem, jo pietiks, ka būvniecības bums valstī jau tā sadārdzinās celtniecības izmaksas.

Pretstatā trazītbiznesam, kur komersanti sagaida nozares bēres pāris gadu laikā, aviācijā pozitīvs scenārijs nebūt nav neiespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru