Ienākošais tūrisms Latvijā atgūstas daudz lēnāk nekā Baltijas kaimiņvalstīs, jo noteiktie ierobežojumi Covid-19 pandēmijas izplatībai bija bargāki, vienlaikus papildu izaicinājumu radījis karš Ukrainā.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava. Viņa norāda, ka pagātni nav iespējams mainīt un nav mūsu spēkos ietekmēt notikušo, tāpēc ir jākoncentrējas darbam visa veida ārvalstu tūristu piesaistei, un tikai tā var sasniegt atbilstošus rezultātus.
Fragments no intervijas
Kāda ir situācija ienākošā tūrisma jomā?
Viss atkarīgs, ar ko pašreizējo 2022. gada situāciju salīdzina. Ja šajā gadā Latviju apmeklējušo ārvalstu tūristu skaitu salīdzina ar 2021. gadu, tad ir labi rādītāji, jo ir būtisks šādu ceļotāju pieaugums. Jāatgādina, ka 2021. gadā bija vairāki mēneši, kad nekāda ceļošana nebija iespējama, un to ļoti sāpīgi izjuta ienākošā tūrisma sfēra visās valstīs. Lai mazinātu pandēmijas izplatību, Latvijā vairākus mēnešus neviens ārvalstu tūrists pat nevarēja iebraukt. Savukārt pavisam citādi vērtēsim 2022. gadā sasniegto rezultātu, to salīdzinot ar pirmspandēmijas laikā – 2019. gadā – iespēto.
Nenoliedzami, ka līdzšinējā Latvijas vēsturē 2019. gads ir bijis, šķiet, pats labākais gads ienākošā tūrisma segmentā. Šī gada pirmajā pusgadā Latviju apmeklēja apmēram 50% no to ārvalstu tūristu skaita, cik to paveica 2019. gada analogā laikā. Protams, pieskaitot vietējos tūristus, viesnīcās un viesu mājās šo ciparu var paaugstināt līdz 67%, bet ne vairāk. Tūrisms pēc pandēmijas ierobežojumiem atjaunojas ļoti lēni, tam šogad papildu ietekmi radīja arī karš Ukrainā.
Proti, gan tūrisma operatoriem, gan viesnīcām, gan restorāniem iepriekš veiktās rezervācijas tika nekavējoties atceltas un netika atjaunotas uz vēlāku laiku. Šāda aina bija vērojama visu martu. Tas nozīmē, ka tie cilvēki, kuri organizētās tūrisma grupās vēlējas apmeklēt Latviju, vienkārši pie mums neatbrauca, bet, visticamāk, savu ceļojumu pārplānoja uz kādu citu galamērķi. Zināmā mērā ienākošo tūrismu glāba individuālie ceļotāji un mazās grupās ceļojošie, kā arī pasākumu organizētāji. Vienlaikus ārvalstu tūristi lielākoties ir no Latvijas kaimiņvalstīm – Lietuvas, Igaunijas, Skandināvijas. Vēl jāņem vērā fakts, ka daudzās lidostās Eiropā šogad tika novērots haoss (kāds nebija lidostā Rīga), kas sarežģīja tūristu iespēju nokļūt izvēlētajā galamērķī, ja tam bija nepieciešama pārsēšanās. Tāpat jau arī Covid-19 nekur nav īsti pazudis, jo cilvēki slimo ar šo slimību un tieši tāpēc bieži vien rezervāciju (aviobiļetēm, naktsmītnēm) veic pēdējā brīdī, kad zina, ka patiešām brauks, taču tādējādi apgrūtina plānošanu pakalpojumu sniedzējiem un nerada stabilitātes apziņu. Īsi rezervācijas laiki ir šī gada vasaras spilgtākā tendence, ar kuru visiem jārēķinās.
Vai Igaunijā un Lietuvā bija līdzīga situācija kā Latvijā?
Būtībā visā Baltijā situācija ir līdzīga, tikai varbūt ar vietējām niansēm. Atgūšanās ātrums no pandēmijas triecieniem katrā no Baltijas valstīm ir bijis atšķirīgs. Kāpēc? Ziemeļu kaimiņvalstij vienmēr būtisku lomu ir spēlējuši ceļotāji no Somijas. Igaunijas priekšrocība attiecībā uz Somijas tūristiem ir labā prāmju satiksme starp Tallinu un Helsinkiem un arī Zviedriju – Stokholmu. Lietuvas īpatnība ir tās tuvums Polijai un lielāks iekšējā tūrisma faktors, jo dienvidu kaimiņvalstī ir lielāks iedzīvotāju skaits.
Visu rakstu lasiet 20.septembra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
