Ungārija ir ieviests nodoklis par luksus precēm, piemēram, mājām, laivām un lidmašīnām, intervijā laikrakstam Latvijas Avīze norādījis Ungārijas vēstnieks Latvijā Ištvāns Mohači. Šī un vairākas citas reformas ļāva Ungārijai atteikties no tālāka SVF aizdevuma izmantošanas.
Kopumā nodokļu sistēmas pārveidošana bijusi būtisks solis. Valdība samazināja nodokļus, ko darba devējam ir jāmaksā par darbiniekiem, līdz ar to uzņēmumiem kļuva vieglāk piesaistīt un paturēt darbiniekus, bet paaugstināts pievienotās vērtības nodokli, un šobrīd tā pamatlikme ir 25%.
Ungārija ir atteikusies no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevuma tālākas izmantošanas. Ministrs intervijā laikrakstam norāda, lai pārvarētu krīzi, jaunajai valdībai nācās īstenot milzīgu skaitu reformu. Valdība sekmīgi ieviesusi pusi no tām, savukārt citas vai nu neapstiprināja parlamentā, vai arī to ieviešanai bija nepieciešams referendums. Piemēram, referendumā tika noraidīta iecere par vispārējas studiju maksas ieviešanu un maksu par uzturēšanos slimnīcā.
Ungārijā bijis ļoti plašs iedzīvotāju loks, kas par medicīnas pakalpojumiem nemaksāja, līdz ar to tika nolemts, ka jāmaksā ikvienam, vismaz noteikta pamatsumma, kas nav sevišķi augsta. Tomēr šādi ir izdevies krietni ietaupīt. Slimnīcām ticis arī noteikts, cik tās drīkst tērēt un kādus medikamentus iegādāties.
Tāpat samazināts ierēdņu skaits. Tas darīts pakāpeniski, nepieņemot jaunus darbiniekus pensijā aizgājušo vietā, savukārt citus ierēdņus centās novirzīt uz darbu privātā sektorā, norāda ministrs. Dažas valsts iestādes tikušas apvienotas, bet ministriju skaits samazināts neesot.
Aptuveni pirms pusgada Ungārija tikusi izveidota budžeta padome. Tā esot neatkarīga institūcija, kas seko līdzi ekonomikas attīstībai un valsts budžetam. Budžeta padomē darbojas finansisti un ekonomisti. Padome esot neliela, bet ar lielu ietekmi.
Runājot par bezdarbu ministrs norāda, ka Ungārijā valsts palīdz noteiktiem uzņēmumiem saglabāt esošos darbiniekus, viņu algu daļēji maksājot no Eiropas Savienības (ES) fondu naudas, lai uz vienu vai dieviem gadiem uzņēmumiem ļautu paturēt cilvēkus darbā.
Kopumā Ungārijā sabiedrības noskaņojumu par pozitīvu nosaukt nevarot. Ienākumi pērn ir samazinājušies par 3% un cilvēki ir nobažījušies. Salīdzinot ar Latviju, Ungārijā esot mazāk tā saucamo ekonomisko emigrantu, jo ungāri esot vairāk «mājās sēdētāji», savukārt tie, kas vēlējās strādāt ārzemēs jau tur strādājuši pirms krīzes. Šie cilvēki tiek paturēti redzeslokā, lai varētu aicināt atpakaļ.
Sekojiet ziņām