Rīgas pilsētas būvinspekcija, sadarbojoties ar Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldi, šovasar plāno apsekot 13 ūdenstilpņu krastu teritorijas, lai apzinātu iespējamos patvaļīgas būvniecības gadījumus ūdenstilpņu aizsargjoslu teritorijās.

Ņemot vērā, ka viens no būvvaldes mērķiem ir padarīt patvaļīgu būvniecību neērtu, šogad būvvalde turpinās pievērst uzmanību ūdenstilpņu piekrastes aizsargjoslām un veikt apsekojumus, izmantojot ūdenstransportu. Tādejādi iespēju robežās apzinot esošo situāciju un novēršot iespējamos patvaļīgas būvniecības gadījumus ūdenstilpņu piekrastēs.

Trīs mēnešu laikā plānots apsekot 13 ūdenstilpnes. Darba plānā iekļautas tādas ūdenstilpnes, kā Daugava, Mazā Daugava, Bieķēngrāvis, Kīleveina grāvis, Vecdaugava, Buļļupe, Āgenskalna līcis, Zunda kanāls, Ķīšezers, Juglas ezera rietumu piekraste un citas.

Veicot apsekojumus un konstatējot objektu patvaļīgu būvniecību, tiks sagatavots atzinums par būves pārbaudi, dots rīkojums apstādināt būvdarbus un pieprasīti paskaidrojumi no būves (zemes) īpašnieka. Pēc paskaidrojumu izvērtēšanas, būvvalde pieņems lēmumu par tālāko rīcību.

Tuvākajā nākotnē, iespējams, Grenctāles un Ainažu robežkontroles punkti no grausta pārvērtīsies par vietu, kas tīkama acīm, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau atkal uzvirmojušas runas par to robežkontroles punktu stāvokli, kuri pēc Latvijas pievienošanās Šengenas zonai joprojām ir neizmantoti un aizauguši ar krūmiem. Jāatgādina, ka 2009. gada sākumā valdība lēma, ka ir pārdodami izsolē tie robežkontroles punkti, kas nav nepieciešami Valsts robežsardzei, ne arī citām valsts iestādēm. Deputāti atzīst, ka bijušie Ainažu un Grenctāles robežkontroles punkti ir nožēlojami kā cauras bikses. Tomēr, šobrīd ir pavīdējis saules stars starp mākoņiem un, iespējams, jau tuvāko gadu laikā šie divi robežkontroles punkti vilinās garām braucējus uz tasi kafijas.

Neadekvātas likumdošanas dēļ, kas vērsta uz «papīru ražošanu», nevis efektīvu būvniecības kontroli, pašvaldību būvvaldes nolemtas cīņai ar vējdzirnavām, apgalvo Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

«Ministrija ir radījusi neefektīvu kārtību, kas aizstāv nelegālo būvniecību. Nevis mēs neefektīvi cīnāmies ar problēmu, bet gan regulējums ir neefektīvs. Nekur citur Eiropā nav tik maiga pieeja patvaļīgai būvniecībai,» pauda I. Vircavs.

Būvvaldes vadītājs uzskata, ka neefektīvas likumdošanas dēļ Latvijā veidojas situācija, kad ministrija pārmet pašvaldības būvvaldei to, ko pati nav izdarījusi. «Esam izrēķinājuši - lai būvvalde pieņemtu vienu lēmumu, vidēji ir nepieciešams saražot 13 līdz 15 dokumentus, izziņas, viedokļus. Tas ir papīru ražošanas process, kas nav vērsts uz to, lai pašvaldība patvaļīgu būvniecību varētu apturēt. Ja redzam, ka notiek patvaļīga būvniecība, mēs to nevaram fiziski apturēt,» uzsvēra I. Vircavs.

Dānija gatavojas atjaunot pastāvīgos robežkontroles punktus uz savām robežām, lai tādā veidā iegrožotu noziedzību un nelegālo imigrāciju, citējot Dānijas valdības izteikumus, vēsta Associated Press.

Dānijas policija un muitas darbinieki izmantos šos robežkontroles punktus, lai veiktu neregulāras automašīnu un cilvēku identifikācijas dokumentu pārbaudes. Tāpat robežkontroles punkti tiks aprīkoti ar speciāliem skeneriem, kas spēs uzrādīt nelegālos imigrantus gadījumos, kad tie tiek slēpti, piemēram, automašīnu kravas nodalījumā.

Finanšu ministrs Klauss Hjorts Fredriksens (Claus Hjort Frederiksen) norāda, ka šādi pastāvīgi robežkontroles punkti tiks izvietoti uz Dānijas robežām ar Vāciju un Zviedriju, kā arī ostās un lidostās.

Šāds lēmums pieņemts, lai apmierinātu valdības nacionālistiski noskaņotā sabiedrotā – Dānijas Tautas partijas – prasības. Tiek lēsts, ka šādu soli apstiprinās arī parlaments.

Lai sekmīgāk cīnītos pret patvaļīgu būvniecību galvaspilsētā, nākotnē šādiem objektiem varētu noteikt paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Rīgas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

Viņš atzīmēja, ka priekšlikums par NĪN paaugstināšanu objektiem, kuros konstatēta patvaļīga būvniecība, vēl tiek gatavots. Tā mērķis būtu mudināt īpašniekus saskaņot visus ēkās veicamos būvdarbus. «Tas nav tikai tiešā veidā saistīts ar pilsētas vizuālo izskatu, bet arī ar ēkas un cilvēku drošību,» uzsvēra būvvaldes vadītājs.

Vircavs atzina, ka joprojām ir gana daudz būvnieku, kuri savu darbu objektos veic nekvalitatīvi, un tāpat ir daudz ēku īpašnieku, kurus drošības jautājumi īpaši neuztrauc.

Kā ziņots, maija vidū Rīgas dome jau pieņēma jaunus saistošos noteikumus Par pašvaldības nodevu par būvatļaujas saņemšanu Rīgas pilsētā, kas paredz, ka par patvaļīgu būvniecību tiks piemērota paaugstināta nodeva. Minētie noteikumi ir pakārtoti jaunajam Būvniecības regulējumam un aizstās līdzšinējos noteikumus.

Valdība atbalstījusi Bauskas novada Grenctāles robežkontroles punktā vairāku būvju demontāžu. Paredzēts nojaukt arī vairākas būves Rucavas muitas punktā. Tas tiks darīts, lai izpildītu ES noteiktā Šengenas līguma prasības. Tādēļ nepieciešams likvidēt šķēršļus netraucētai satiksmes plūsmai uz autoceļiem robežas šķērsošanas vietās pie iekšējām robežām, informē reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Abi minētie objekti atrodas Iekšlietu ministrijas valdījumā. Ministrijas Administratīvā departamenta sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Māris Zariņš skaidrojis, ka Grenctālē netiks nojauktas lielās robežkontroles punkta ēkas.

Demontēti tiks šķēršļi, kas traucē ērtu un drošu braukšanu. Paredzēts novākt drošības saliņas, nefunkcionālas ceļa zīmes un to nesošos balstus. Tiks demontēts arī ceļa malā novietotais, bet neizmantotais pārvietojamais modulis, arī novērošanas tornis. Plānots ceļa labajā malā (virzienā no Rīgas) uzstādīt žogu vai drošības barjeras gar bijušo robežkontroles punktu. Tas novērstu cilvēku pēkšņu parādīšanos uz ceļa. Bijušā robežkontroles punkta zonā vadītājiem vairs nevajadzēs samazināt braukšanas ātrumu.

Viļakas novada Vecumu pagastā atklāts ar Igaunijas - Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas atbalstu rekonstruētais robežkontroles punkts Vientuļi, kurā izbūvētas piecas kontroles joslas katrā virzienā un uzstādīts nepieciešamais aprīkojums robežas šķērsošanas un muitas kontroles veikšanai, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Laura Jansone.

Rekonstrukcijas ietvaros izbūvēta galvenā kontroles ēka ar kontroles nojumēm un paviljoniem, padziļinātās kontroles ēka, saimniecības ēka, ceļi un laukumi.

Robežkontroles punkta attīstībai nepieciešamie līdzekļi tika piesaistīti no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārziņā esošās Igaunijas - Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013.gadam.

Līgums starp VARAM kā Igaunijas - Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas Vadošo iestādi un Valsts akciju sabiedrību Valsts nekustamie īpašumi par projekta Robežkontroles punkta Vientuļi (Latvijas Republika) rekonstrukcija un robežkontroles punkta Bruņiševo (Krievijas Federācija) iekārtošana" īstenošanu tika parakstīts 2012.gada decembrī, piešķirot vairāk kā 6,3 milj. eiro programmas līdzekļu projekta aktivitātēm Latvijas pusē.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Savā pirmajā darba dienā jaunievēlētā Dānijas valdība paziņojusi, ka atcels pretrunīgi vērtēto likumprojektu par robežkontroles atjaunošanu, vēsta Euobserver.

«Valdība strādās pie pārrobežu noziedzības apkarošanas Šengenas līguma ietvaros. Šī gada maija plāni par robežposteņu atjaunošanu uz Dānijas robežām netiks īstenoti,» pavēstījusi jaunā Dānijas premjerministre Helle Torninga-Šmita.

Db.lv jau rakstīja, ka Dānija plānoja atjaunot pastāvīgos robežkontroles punktus uz savām robežām, lai tādā veidā iegrožotu noziedzību un nelegālo imigrāciju.

Robežkontroles punktus bija plānots ierīkot uz robežas ar Vāciju un uz Ēresunas tilta, kas savieno Dāniju un Zviedriju. Tāpat robežkontroles punktus bija plānots ieviest arī lidostās un ostās.

Pret Dānijas plāniem asi iebilda Vācija, Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments.

Migrantu un patvēruma meklētāju pieplūdums nevar tikt izmantots kā pamatojums robežkontroles ieviešanai, un ideja atjaunot iekšējo robežkontroli Šengenas zonā ir pilnīgi nepieņemama, norāda Eiropas Parlamenta deputāti ceturtdien apstiprinātajā rezolūcijā par pārmaiņām Šengenas zonā.

Pēdējā laikā dažas dalībvalstis izdara spiedienu uz Šengenas sistēmu, apsverot valsts robežkontroles atjaunošanu sakarā ar imigrantu un patvēruma meklētāju pieplūdumu no vairākām Ziemeļāfrikas valstīm. Eiropadomes šā gada 24. jūnija secinājumos tiek pieprasīts, lai Komisija septembrī iesniegtu priekšlikumu par aizsardzības mehānismu, kuru varētu izmantot, lai reaģētu uz ārkārtas apstākļiem, kas var apdraudēt Šengenas sadarbību.

Šodien pieņemtajā rezolūcijā Parlaments pauž dziļu nožēlu par vairāku dalībvalstu centieniem atjaunot robežkontroli un atkārtoti apstiprina savu stingro nostāju pret jebkādu jaunu Šengenas mehānismu, kuram būtu kādi citi mērķi, nevis pārvietošanās brīvības un Šengenas zonas ES līmeņa pārvaldības nostiprināšana.

Ceļotājiem, kuri, pa sauszemi dodoties uz Krieviju, plāno izmantot Igaunijas – Krievijas robežšķērsošanas punktus, jārēķinās, ka no 1.augusta visiem autotransporta līdzekļiem neatkarīgi no to kategorijas tiks noteikta obligāta iepriekšēja vietu rezervēšana rindā.

Kā vēsta Ārlietu ministrija, visos Igaunijas - Krievijas robežkontroles punktos, ieceļojot Krievijas teritorijā, būs jāreģistrējas elektroniskajā rezervēšanas sistēmā internetā, piezvanot pa tālruni +372 6989192 vai ierodoties robežkontroles punkta gaidīšanas zonā.

Rezervējot vietu, jānorāda dati par autovadītāju, pārējām līdzi ceļojošām personām, transporta līdzekli, paredzamo robežkontroles punktu un vēlamo robežas šķērsošanas laiku. Vietu rezervēšana ir maksas pakalpojums, par ko jāmaksā viens eiro plus papildus maksa gaidīšanas zonā atkarībā no autotransporta kategorijas. Rezervējot vietu internetā var izmantot maksājuma karti, bet uz vietas robežkontroles punktā var maksāt arī skaidrā naudā.

Starptautiskajā lidostā Rīga 12. jūlijā darbu sāks Eiropas Komisijas atzīts Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) robežkontroles punkts, kurā PVD diennakts režīmā veiks veterinārajai robežkontrolei pakļauto importa un tranzīta kravu kontroli.

PVD ģenerāldirektors Māris Balodis norāda: «Eiropas Komisijas atzīta veterinārā robežkontroles punkta izveide lidostā ir ļoti nepieciešama ne tikai Latvijas iedzīvotājiem, kuri varēs būt droši, ka no trešajām valstīm ar gaisa satiksmi sūtītās pārtikas preces ir pārbaudītas un drošas, bet arī Latvijai kopumā, jo veterinārās kontroles nodrošināšana Latvijai un Eiropas Savienībai stratēģiski tik svarīgajā vietā – lidostā, veicinās starptautisko tirdzniecību, vienlaikus stiprinot arī valsts ekonomisko izaugsmi.»

Savukārt Starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse uzsver, ka «veterinārā robežkontroles punkta izbūve lidostai paver plašākas kravu apkalpošanas iespējas».

ASV prezidents Donalds Tramps piektdien parakstīja likumprojektu par federālās valdības darba atjaunošanu uz trim nedēļām, šādi izbeidzot ASV vēsturē ilgāko valdības darba pārtraukumu, kas bija sācies 22.decembrī un ildzis piecas nedēļas.

Likumprojekts paredz finansēt valdības aģentūras līdz 15.februārim, kamēr starp republikāņiem, demokrātiem un prezidentu turpinās sarunas par robežas drošību.

Tramps pirms tam piektdien Baltā nama Rožu dārzā paziņoja, ka viņš ar Kongresa līderiem ir vienojies par daļēji apturētā federālās valdības darba atjaunošanu.

Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi un Senāta demokrātu mazākuma līderis Čaks Šūmers preses konferencē solīja nepieļaut, ka ASV strādnieki tiek budžeta strīdā atkal sagrābti par ķīlniekiem.

Pelosi sacīja, ka ir noskaņota optimistiski un ka valdības darbs pēc trīs nedēļu posma netiks apturēts, vienlaikus uzsverot, ka cer uz abu lielo partiju sadarbību.

Divus mēnešus kopš Zolitūdes traģēdijas joprojām nav skaidrības par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktora vietnieka katastrofu medicīnas jautājumos Mārtiņa Šica atbildību par patvaļīgu informācijas noplūdināšanu, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

NMPD direktors Armands Ploriņš 25. novembrī izdeva rīkojumu par sava vietnieka M. Šica atstādināšanu no amata un vienlaikus ar to viņam pasniegts parakstīt atlūgumu. Tas palicis bez paraksta, informē laikraksts.

Pret M. Šicu tika ierosināta dienesta pārbaude par iespējamu patvaļīgu informācijas noplūdināšanu trešajām personām. Interneta portālos un laikrakstos parādījās ziņa, ka tā saistīta ar Zolitūdes traģēdijā mirušo datiem, bet Veselības ministrija (VM) norādīja, ka pārbaudes iemesls ir cits – cietušo personu (nevis mirušo) neizpaužamas informācijas (personu kodi un diagnozes) publiskošana. Šics to noliedz.

Par egļu ciršanu Rīgas un Pierīgas mežos draud sods līdz tūkstoš latiem un brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, tuvojoties svētku laikam, atgādina SIA Rīgas meži.

Tāpat Rīgas pilsētai piederošajos mežos, kas atrodas aptuveni 50 kilometru rādiusā ap Rīgu, nav ļauts arī lauzt priežu vai egļu zarus.

«Par patvaļīgu egļu ciršanu mežā draud ne tikai administratīvais sods, bet arī kriminālā atbildība: Administratīvo pārkāpumu kodeksa 67. pants paredz, ka sods par eglītes nociršanu un zaru laušanu privātpersonām ir no 50 līdz 500 latiem, bet juridiskām personām - līdz 1000 latiem. Savukārt Krimināllikuma 109. pants paredz, ka par patvaļīgu koku ciršanu svešā mežā vai citā svešā zemes platībā persona var tikt sodīta ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai arī ar naudas sodu,» skaidro SIA Rīgas meži meža apsardzības daļas vadītājs Valerijs Morozs.

Lai Rīgā samazinātu patvaļīgas būvniecības gadījumus, par patvaļīgu būvniecību tiks piemērota paaugstināta nodeva. To paredz trešdien Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā atbalstītais jaunu saistošo noteikumu projekts Par pašvaldības nodevu par būvatļaujas saņemšanu Rīgas pilsētā, kas aizstās līdzšinējos noteikumus, informē Rīgas dome.

Saistošo noteikumu projektā tiek precizēti gan būvniecības veidi atbilstoši jaunajam Būvniecības likumam, gan nodevas aprēķina formulā ir paredzēts mainīt likmi A, kura atkarīga no plānotā objekta būvapjoma kopējās platības, paredzot, ka šī likme tiks palielināta par 10%.

Tāpat nodevas aprēķina formulā ar mērķi Rīgā samazināt patvaļīgās būvniecība gadījumus ir iekļauts koeficients 5, kas tiks piemērots no 2016.gada 1.jūlija gadījumos, ja Rīgas pilsētas būvvalde būs konstatējusi, ka būvdarbi ir sākti pirms būvatļaujas izsniegšanas vai pirms atzīmes izdarīšanas būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi (tātad konstatējusi patvaļīgu būvniecību). Savukārt personām, kuras patvaļīgās būvniecības radītās sekas novērsīs līdz 2016.gada 1.jūlijam, šis paaugstinātais koeficients netiks piemērots.

Tiesa lēmusi, ka Mārupē pie nozāģētā dižozola uzbūvētā rindu māja būs jānojauc, vēsta Latvijas Televīzija (LTV).

Pirmās instances tiesa atcēlusi izdoto būvatļauju un atzinusi rindu mājas būvniecību par patvaļīgu.

Tiesas ieskatā, būvniecību nemaz nedrīkstēja sākt un nams tika būvēts pārāk tuvu dižkoka stumbram.

Tiesas lēmums uzliek pienākumu atjaunot zemes gabala iepriekšējo stāvokli. Tas nozīmē, ka ēka jānolīdzina līdz ar zemi. Pirmās instances tiesas lēmums gan vēl ir pārsūdzams, bet projekta īstenotājs - SIA "Zeninvest" - vēl nav izlēmis, vai to darīs, vēsta LTV.

Kā ziņots, Mārupē pērnā gada oktobrī neatļauti tika nozāģēts vismaz gadsimtu vecs ozols. Iespējams, koks nozāģēts, jo tas traucēja blakus esošajai jaunbūvei. Saistībā ar šiem būvobjektiem prokuratūra jau vairākkārt vērsusies tiesā.

Grozījumi noteikumos par koku ciršanu ārpus meža paredz, ka turpmāk arī pilsētās, aizsargjoslās, kur ir aizliegums audzēt kokus, tos varēs cirst bez saskaņošanas ar pašvaldību, Db.lv informēja Rīgas pilsētas būvvaldes Vadītāja biroja galvenā speciāliste Kristīne Bašķere.

Rīgas pilsētas būvvalde 18.aprīlī piedalījās Zemkopības ministrijas organizētā starpministriju sanāksmē par grozījumiem MK 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 309 Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža. Pretēji Būvvaldes priekšlikumiem, grozījumos tiek plānots paredzēt, ka turpmāk arī pilsētās, aizsargjoslās, kur ir aizliegums audzēt kokus, tos varēs cirst bez saskaņošanas ar pašvaldību. Tas nozīmē, ka ar grozījumiem plānots noteikt, ka attiecīgā elektriskā tīkla īpašnieks vienpersoniski varēs izcirst visus kokus, kas pilsētās aug gar ielām, ja šie koki atradīsies aizsargjoslā gar elektriskajiem tīkliem.

Neskatoties uz sabiedrībā valdošo satraukumu par koku izciršanu, valstiskā līmenī tiek atvieglota kārtība koku ciršanai.

Rīgas pašvaldība aizliegusi izmantot koncertzāli Palladium, jo atjaunotā ēka, kurā koncertzāle atrodas nav oficiāli pieņemta ekspluatācijā, vēsta diena.lv.

Rīgas pilsētas Būvvalde sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu un uzdevusi pārtraukt ēkas Marijas ielā 21 patvaļīgu ekspluatāciju, Dienai pavēstīja būvvaldes preses sekretāre Kristīne Pētersone. Aizliegums izmantot Palladium koncertzāli tika izdots jau 5. decembrī.

Pašvaldība par šo faktu informējusi Valsts darba inspekciju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, kā arī Rīgas pašvaldības policiju. Administratīvo pārkāpumu kodeksā par šādu rīcību paredzēts naudas sods juridiskajām personām no piecdesmit līdz 5000 latiem. Koncertzāle tika atklāta jau 28. septembrī.

Lai arī būvinspektori apsekojuši Palladium un secinājuši, ka sākotnēji paredzētie būvdarbi atbilst akceptētajam būvprojektam, koncertzāles īpašnieki tā arī nav informējuši pašvaldību par būvdarbu pabeigšanu, līdz ar to ēka nav oficiāli pieņemta ekspluatācijā, pastāstīja K.Pētersone.

Lielbritānijas valdība pirmdienas vakarā paziņoja, ka ir vienojusies ar Eiropas Savienību (ES) par «Breksita» vienošanās «juridiski saistošām izmaiņām» dienu pirms jauna Lielbritānijas parlamenta balsojuma par «Breksita» vienošanos.

Tas ticis panākts, Lielbritānijas premjerministrei Terēzai Mejai Strasbūrā tiekoties ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru.

Mejas faktiskais vietnieks Deivids Lidingtons paziņoja parlamentam, ka sarunas vēl turpinās, bet Meja ir «nodrošinājusi juridiski saistošas izmaiņas, kuras nostiprina un uzlabo izstāšanās vienošanos un politisko deklarāciju».

Viņš sacīja, ka ar to vajadzētu pietikt, lai pārliecinātu britu parlamentāriešus otrdien balsot par šo vienošanos.

«Otrdien būs fundamentāla izvēle – balsot par uzlaboto vienošanos vai iemest šo valsti politiskā krīzē,» sacīja Lidingtons.

Pēc viņa teiktā, parlamentāriešiem tiks piedāvāti divi jauni dokumenti.

Strēlnieku laukuma seguma atjaunošanu līdz Strēlnieku piemineklim par 209 038 eiro veiks SIA "Kvinta BCL", informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

VNĪ un Rīgas pilsētas pašvaldības iepirkumā seguma atjaunošanai Strēlnieku laukumā 3, Rīgā, kas atrodas līdzās topošajam Okupācijas muzeja kompleksam un memoriālam līdz Latviešu strēlnieku piemineklim starp 4 pretendentiem par saimnieciski izdevīgāko atzīts SIA "Kvinta BCL" piedāvājums par 209 038,95 eiro. Darbus plānots uzsākt tuvāko mēnešu laikā un pabeigt līdz rudenim.

Daļa Latviešu Strēlnieku laukuma pieder valstij, daļa pašvaldībai. Līdz ar Okupācijas muzeja kompleksa atjaunošanu VNĪ uzņēmies iniciatīvu organizēt seguma atjaunošanu topošajam kompleksam līdzās esošajai Rīgas pašvaldības teritorijai, kas ir viens no pirmajiem piemēriem, kur valsts un pašvaldība sadarbojas kopējam mērķim.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Eiropas Komisija (EK) noteikusi Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam «Lietuvos geležinkeliai» nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot Mažeiķu-Reņģes sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu un Latviju, ir pārkāpis Eiropas Savienības (ES) konkurences noteikumus, pirmdien paziņojusi EK.

Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam noteiktais naudassods ir 27 873 000 eiro.

Papildināta visa ziņa

Kompānijai trīs mēnešu laikā jāizstrādā darbības plāns, kā situāciju vērst par labu, un jāsaskaņo tas ar EK. Lietuva divu mēnešu laikā sodu var pārsūdzēt Luksemburgā bāzētajai Eiropas Savienības tiesai, savukārt cietušajām pusēm ir tiesības celt prasību par zaudējumu atlīdzināšanu.

«Lietuvos geležinkeliai» vadība paziņojusi, ka sīki izanalizēs EK lēmumu un lems, kā rīkoties, lai uzņēmums ciestu pēc iespējas mazākus zaudējumus.

Kā norādījusi par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere, «»Lietuvos geležinkeliai« izmantojuši savu kontroli pār valsts dzelzceļa infrastruktūru, lai kaitētu konkurentiem dzelzceļa pārvadājumu nozarē».

Stikloto konstrukciju ražotājas SIA Aile grupa svarīgākie tirgi pašlaik ir ne tikai Skandināvija, bet arī Vācija, šogad uzņēmums sāks apgūt Lielbritānijas tirgu.

SIA Aile grupa jau 20 gadus ražo un realizē stiklotās konstrukcijas Latvijas tirgū. Pirms deviņiem gadiem uzņēmums pievērsies eksporta attīstībai – tika realizēti pirmie projekti Islandē, kam pamazām sekoja arī projekti Skandināvijas valstīs. Jau piecus gadus uzņēmums strādā Vācijā un kopš pagājušā gada arī Šveicē, piedāvājot klientiem risinājumus no projektēšanas līdz montāžai.

Pašlaik lielākā daļa SIA Aile grupa produkcijas tiek eksportēta. Pērn eksports nodrošināja 80% apgrozījuma. «Eksportu organizējam sadarbībā ar savu mātes uzņēmumu a/s UPB un tā pārstāvniecībām ārvalstīs. Aile grupa veic konstrukciju projektēšanu un ražošanu, savukārt a/s UPB ārvalstīs nodrošina to montāžu,» skaidro Dainis Bērziņš, SIA Aile grupa valdes priekšsēdētājs. Pašlaik SIA Aile grupa galvenokārt strādā Vācijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Islandē un Šveicē, un ir bijuši atsevišķi projekti arī Krievijā, Francijā un Grieķijā. «Šobrīd svarīgākie tirgi ir Skandināvijas valstis un Vācija, un šogad sāksim darbu arī Lielbritānijā,» saka D. Bērziņš. Tur ir nodibināts uzņēmums, tikko sākta tā darbība.