Pasaulē

Vācijas bezdarba līmenis sarucis

Žanete Hāka, 07.01.2014

Jaunākais izdevums

Decembrī pirmo reizi piecu mēnešu laikā sarucis Vācijas bezdarba līmenis, uzlabojoties uzņēmēju noskaņojumam, raksta Bloomberg.

Bezdarbnieku skaits saruka par 15 tūkstošiem līdz 2,96 miljoniem. Novembrī bezdarbnieku skaits pieauga par 9000.

Kopējais bezdarba līmenis saglabājās nemainīgs – 6,9%.

Vācijas Centrālā banka Bundesbank paredz, ka iekšzemes kopprodukts nākamo mēnešu laikā piedzīvos spēcīgu izaugsmi pēc pērnā gada pēdējā ceturkšņa vājā kāpuma.

Decembrī Ifo uzņēmēju noskaņojuma indekss pieauga līdz 20 mēnešu augstākajam līmenim, uzņēmumiem gūstot ienākumus no eirozonas pakāpeniskās atveseļošanās un iekšējā pieprasījuma spēcināšanās.

Pērn Vācijā tika radīti vairāk nekā 230 tūkstoši jaunu darba vietu, daļēji arī pateicoties ārvalstu strādniekiem.

Jāatzīmē, ka patlaban bezdarba līmenis Vācija ir gandrīz divreiz zemāks nekā eirozonā, kur tas novembrī bija 12,1%.

Db.lv jau rakstīja, ka Vācijas biznesa noskaņojums novembrī pieaudzis līdz vairāk nekā 1,5 gadu augstākajam līmenim, signalizējot, ka atveseļošanās Eiropas lielākajā ekonomikā turpinās, pat neskatoties uz to, ka izaugsme trešajā ceturksnī palēninājusies.

Ifo institūta indekss, kas tiek veidots, aptaujājot 7000 uzņēmumu vadītāju, novembrī pieaudzis līdz 109,3 punktiem, salīdzinot ar 107,4 punktiem oktobrī. Tas ir augstākais līmenis kopš pērnā gada aprīļa.

Pašreizējās situācijas vērtējums pieauga līdz 112,2 punktiem novembrī, salīdzinot ar 111,3 punktiem oktobrī, bet nākotnes gaidu indekss pieauga no 103,7 punktiem līdz 106,3 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas līderi, cenšoties novērst eirozonas parāda krīzes sekas, otrdien tiksies samitā, lai spriestu par milzīgā jauniešu bezdarba līmeņa samazināšanu reģionā, raksta Bloomberg.

Septembrī jauniešu (līdz 25 gadu vecumam) bezdarba līmenis pieauga līdz 24,1%.

Pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka pagājušajā nedēļā pārsteidza tirgus, samazinot eiro bāzes procentu likmi, Eiropas līderi tiksies, lai parādītu, ka arī viņi ko dara, lai atrisinātu vienu no reģiona sasāpējošajām problēmām. Itālijas premjerministrs Enriko Leta ir sacījis, ka jauniešu bezdarbs Itālijā ir īsts murgs, jo septembrī tas sasniedzis rekordaugstu līmeni – 40,4%, liecinot par sliktu vidi jaunajam darbaspēkam.

«Īstermiņā, par spīti valdības pūlēm, sagaidāms, ka bezdarba līmenis Itālijā saglabāsies aptuveni pašreizējā līmeni,» sacījis Monte dei Paschi di Siena ekonomiste Nikola Zambli. Savas prognozes viņš pamatojis ar valsts sarežģīto situāciju un politisko nestabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februārī eirozonas bezdarba līmenis bijis 11,9%, signalizējot par reģiona nevienmērīgo atveseļošanos, jo Vācijas darba tirgū turpinājās atveseļošanās, bet Itālijas bezdarba līmenis sasniedza rekordu, raksta Bloomberg.

Kā informē Eurostat, bezdarba līmeņa rādītājs janvārī un iepriekšējos divos mēnešos pārskatīts uz leju no 12%.

Itālijā februārī bezdarba līmenis sasniedza 13%, savukārt Vācijā bezdarbnieku skaits saruka.

Kā prognozē Barclays analītiķe Apoline Menute, bezdarba līmenis daudzmaz stabils turēsies visu gadu, jo nodarbināto skaita pieaugums ir pārāk mērens, lai veicinātu ievērojamu samazināšanos. Daudz satraucošāks ir inflācijas rādītājs un gaidas, kas var motivēt Eiropas Centrālo banku pieņemt jaunus monetārās politikas soļus.

Eiropas vārgais darba tirgus atspoguļo milzīgas atšķirības starp valstīm – no 4,8% Austrijā līdz 25,6% Spānijā. Grieķijā bezdarba līmenis bija 27,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas ekonomikā iepriecinošas vēsmas, taču bažas rada inflācija

Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa, 08.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads eirozonā nesis ļoti iepriecinošas vēsmas. Izaugsme visa gada garumā pozitīvi pārsteidza. Straujāka globālā izaugsme kāpināja pieprasījumu pēc Eiropas uzņēmumu saražotā, būtiski uzlabojās situācija darba tirgū, bezdarbs turpināja samazināties visa gada garumā.

Turklāt aizvien spēcīgāku izaugsmi redzam ne tikai pāris veiksmīgākajās eirozonas valstīs, bet situācija gada laikā būtiski uzlabojusies visā eirozonā.

Tomēr uz visu šo labo ziņu fona bažas rada inflācija. Tā vietā, lai tā sekotu līdzi ekonomikas izaugsmes tempiem, kā varētu gaidīt, tā turpina būt zema. Kādi tam iemesli un vai nesenais izaugsmes tempu kāpums ietver sevī pazīmes, ka drīzumā inflācija tomēr atsāks pieaugt?

Izaugsmi eirozonā sekmējusi atbalstošā monetārā politika, kas pēdējos trīs gadus aktīvi nodrošinājusi ilgāka termiņa un lētu finansējumu. Tāpat eiro zonai aizvien vairāk palīdzējusi arī ārējā vide un globālā ekonomika, kas pēc pāris zemas izaugsmes gadiem atsākusi strauji augt. Par to, ka situācija uzlabojusies, liecina dažādu aptauju dati. Tie rāda, ka uzņēmēju un patērētāju optimisms par eiro zonas ekonomikā notiekošo ir augstāks nekā pirmskrīzes gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonā septembrī bezdarba līmenis saglabājies rekordaugsts - pie 12,2% atzīmes, liecina Eurostat dati. Grieķijā un Spānija bezdarba līmenis bijis visaugtākais – attiecīgi 27,6% un 26,6%. Līdz rekordam, pie 12,5% atzīmes, tas pieaudzis Itālijā. Bezdarba līmenis septembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi par 0,1 procentpunktu līdz 5,2% sarucis Vācijā.

«Reģionā vērojamas lielas atšķirības, lai gan kopumā gan ir vērojami pozitīvi uzplaiksnījumi. Dažās smagāk krīzē cietušajās valstīs bezdarba līmenis pēdējos mēnešos ir nedaudz pakrities, piemēram, Spānijā, Portugālē. Tas var būt saistīts ar neparasti spēcīgo sezonālo izaugsmi tūrisma sektorā. Savukārt Itālijā un Francijā bezdarba līmenis ir audzis. Nākotnes perspektīvas ir visai pieticīgas, kas attiecīgi nozīmē arī gausus uzlabojumus darba tirgū. Bezdarba līmenis 2014. gadā paliks šā gada līmenī, respektīvi 12,1%, un tad samazināsies līdz 11,5% 2015. gadā. Visticamāk, ka tā ietekmē palielināsies iedzīvotāju migrācija ES ietvaros, kas atsevišķas valstis novedīs pie kvalificētu darbinieku trūkuma, kas apcirps to izaugsmes iespējas nākotnē,» Eiropas darba tirgus indikatorus vērtē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nodarbinātības problēmas un izglītota darbaspēka trūkums nav tikai Latvijas problēma

Zane Driņķe - Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne, uzņēmēja, SIA Sky Port valdes locekle, 09.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd plaši tiek diskutēts par Latvijas uzņēmējdarbības attīstības iespējām, demogrāfiskās situācijas un izglītības ietekmi uz ekonomikas attīstību, darbaspēka pieejamību un vajadzībām. Nodarbinātības problēmas un izglītota darbaspēka trūkums nav tikai Latvijas problēma, ar to saskaras arī virkne valstu Eiropas Savienībā un ārpus tās.

Lai arī cik aktīvi augstskolas negatavotu cilvēkus darba tirgum, rezultātā darba devēji tomēr izjūt darbinieku trūkumu, jo liela daļa aizbrauc uz ārvalstīm. Lai rastu šīs problēmas risinājumus, būtiski apzināties problēmas mērogus un saprast, ka Latvijā šajā situācijā nav viena.

Jaunākie bezdarba rādītāji Eiropas Savienībā (ES) liecina, ka Latvijā bezdarba līmenis ir 8,1%, ierindojot mūs astotajā vietā. Pirmajā vietā ir Grieķija ar 20,7% bezdarbu, kam seko Spānija ar 16,4%, Kipra ar 11,3% u.c. Mūsu kaimiņvalstīs situācija gan ir nedaudz labāka – Lietuvā bezdarba līmenis ir 7,1%, savukārt - Igaunijā 5,4% (1). Runājot par jauniešu bezdarbu, jāmin, ka arī tur pirmajā vietā ir Grieķija ar 43,7%, savukārt Latvija ir devītajā vietā ar 17,9% (2).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pērn bija augstākais jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs, liecina ceturtdien publiskotie Eiropas Savienības (ES) statistikas pārvaldes Eurostat dati, kas aptver 275 ES reģionus.

Saskaņā ar tiem Latvijā 2016.gadā bez darba bija 17,3% jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Latvijā salīdzinājumā ar 2015.gadu jauniešu bezdarba līmenis pieaudzis par vienu procenta punktu.

Savukārt Igaunijā pagājušajā gadā darba nebija 13,4% jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kas bija par 0,3 procenta punktiem vairāk nekā 2015.gadā.

Vienīgā no Baltijas valstīm, kur jauniešu bezdarbs pērn sarucis, bija Lietuva. Tur bezdarbnieku rindās pērn bija 14,5% jauniešu pretstatā 16,3% jauniešu iepriekšējā gadā.

ES vidēji pagājušajā gadā bezdarbnieku rindās bija 18,7% cilvēku vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kas bija par 1,6 procenta punktiem mazāk nekā 2015.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas algu mistērija: nekas vairāk par reģionālu specifiku?

Latvijas Bankas ekonomists Vents Vīksna, 14.09.2018

1. attēls. Darba tirgus rādītāji un cenu dinamika eirozonā

Avots: Eurostat datubāze, Latvijas Bankas aprēķins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas tautsaimniecība simtgades krustcelēs

Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste, 18.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadskārtās bieži mēdzam atskatīties uz notikušo un padomāt par nākotnē darāmo. Valsts simtgade kā simboliski piesātināta gadskārta liek paraudzīties uz norisēm filozofiskāk, paceļoties pāri ikdienas kņadai un veltot laiku pārdomām par lietu būtību.

Tādēļ arī Latvijas Bankā nolēmām valsts simtgades gaidās uzsākt sarunu par būtisko valsts tautsaimniecības attīstībai ilgākā laika posmā, lai Latvija nākamajā gadu simtā beidzot piepildītu sapni par pārtikušu labklājības valsti.

Savu vērtējumu par dažādiem Latvijas attīstības aspektiem un veicamajiem uzdevumiem sniegs Latvijas Bankas vadošie ekonomisti. Vienlaikus aicinām arī citu institūciju ekonomistus, ekspertus, uzņēmējus, visu sabiedrību iesaistīties šajā Latvijas nākotnei būtiskajā diskusijā.

Ievadot rakstu sēriju «Latvijas tautsaimniecība: ar skatu uz nākamajiem 100», izvērtēšu Latvijas tautsaimniecības līdzšinējo attīstību un ieskicēšu galvenos nākotnes izaicinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vācijas bezdarba līmeņa pieaugums pārsteidz

Lelde Petrāne, 01.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez darba esošo cilvēku skaits Vācijā septembrī negaidīti pieaudzis par 25 tūkstošiem līdz nepilniem trīs miljoniem, ziņo BBC.

Analītiķi bija gaidījuši, ka tas samazināsies par pieciem tūkstošiem, sekojot pieaugumam par deviņiem tūkstošiem augustā.

Savukārt jaunākie dati par bezdarbu eirozonā liecina par nelielu kritumu augustā līdz 12% līmenim.

Bezdarba esošo cilvēku skaita pieaugums bezdarba līmeni Eiropā lielākajā ekonomikā - Vācijā - pacēlis no 6,8% līdz 6,9%. Neskatoties uz pieaugumu, bezdarba līmenis joprojām ir tuvu zemākajam līmenim kopš Vācijas atkalapvienošanās vairāk nekā pirms 20 gadiem.

Kopējais bezdarba līmenis eirozonā augustā bijis 19,2 miljoni, un analītiķi uzskata, ka tur vērojamas stabilizācijas pazīmes. Zemākais bezdarba līmenis reģistrēts Austrijā - 4,9%, savukārt Grieķijas jaunākie dati liecina, ka 27,9% no darbspējas vecuma iedzīvotājiem ir bez darba.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Streiku vilnis Eiropā – kāpēc mums, baltiešiem, tas varētu rūpēt?

Rauls Eametss, “Bigbank” galvenais ekonomists, 19.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gads sākās ar streiku vilni. Vācijā, Itālijā un Lielbritānijā tas turpināsies arī martā, Francijā transporta jomas darbinieki draud pat ar septiņus mēnešus ilgiem protestiem, ja netiks apmierinātas viņu prasības par algām. Šīs ziņas varētu palikt tikai virsrakstos, taču tās, ietekmēs arī mūsu maciņus, jo algu pieaugums rada spiedienu uz cenām, kas stimulē inflāciju, un, ja tā saglabāsies virs 2%, tad Eiropas Centrālā banka (ECB), visticamāk, procentu likmes tik drīz nesamazinās.

Pēdējos divos gados esam piedzīvojuši ievērojamu cenu kāpumu. Baltijas valstīs 2022. gadā cenas pieauga par aptuveni 20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Eiropā 2022. gada decembrī cenu kāpums gadā bija 9,2%, bet 2023. gada decembrī pieauguma temps palēninājās līdz 2,9%, taču gada inflācija joprojām pārsniedza ECB noteikto mērķi – 2%.

Augsta inflācija uzņēmumus ietekmē dažādos veidos. No vienas puses, pieaug elektroenerģijas, izejmateriālu, transporta un citu pozīciju izmaksas. No otras puses, pieaug arī ieņēmumi, kas nozīmē, ka inflācijas dēļ uzņēmumiem ir vairāk naudas. Runa nav tikai par bankām, kas gūst lielāku peļņu no paaugstinātām procentu likmēm; visu uz pārdošanu orientēto uzņēmumu rīcībā ir vairāk naudas. Vienlaikus pieaugot dzīves dārdzībai, pieaug arī darbinieku spiediens uz algām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Bezdarbnieku skaits Vācijā negaidīti pieaug

Žanete Hāka, 29.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā Vācijas bezdarbnieku skaits negaidīti palielinājies, raksta Bloomberg.

Bezdarba līmenis pieaudzis pirmo reizi pēdējo trīs mēnešu laikā, un bezdarbnieku skaits augustā audzis par 7000 līdz 2,95 miljoniem. Bloomberg aptaujātie eksperti prognozēja kritumu par 5000. Kopumā bezdarba līmenis gan palicis nemainīgs 6,8% apmērā.

Prognozējams, ka Vācijas ekonomikas izaugsmes tempi pēc iepriekšējā ceturksnī piedzīvotā 0,7% kāpuma, atkal samazināsies. Vācijas lielākā eksporta tirgus ekonomika gan atveseļojas, tomēr daļa lielo kompāniju aizvien samazina darbinieku skaitu, jo ir valstis, kuru ekonomikas atveseļošanās aizvien kavējas.

Jāpiebilst, ka eirozonas bezdarba līmenis aizvien turas rekordaugsts – jūlijā tas bija 12,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vācijas bezdarbnieku skaits sarucis divreiz straujāk nekā prognozēts

Žanete Hāka, 30.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī Vācijas bezdarnieku skaits samazinājies divreiz straujāk nekā tika gaidīts, kas kārtējo reizi apliecina, ka Eiropas lielākā ekonomika turpinās būt galvenais dzinējspējs, vedot eirozonu uz straujākas atveseļošanās ceļa, liecina Bloomberg dati.

Bezdarbnieku skaits saruka jau piekto mēnesi pēc kārtas – šoreiz par 25 tūkstošiem līdz 2,8 miljoniem. Ekonomisti prognozēja, ka bezdarbnieku skaits būs samazinājies par 10 tūkstošiem.

Bezdarba līmenis saglabājās 6,7% līmenī, kas ir zemākā atzīme 20 gadu laikā.

Vācija ir ieguvusi no ļoti zemajām procentu likmēm eirozonā un reģiona spējas tikt ārā no recesijas. Valsts centrālā banka Bundesbank šonedēļ sacīja, ka patērētāju noskaņojums un pieprasījums pēc mājokļu būvniecības valstī saglabājas ārkārtēji labs.

Pērnā gada pēdējā ceturksnī Vācijas ekonomika pieauga par 0,4%, kas ir divreiz straujāk nekā eirozonas ekonomika. Tāpat Vācijas bezdarba līmenis būtiski atšķiras no reģiona bezdarba līmeņa, kas aizvien turas 11,9% līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot Latvijas Stabilitātes programmas 2019.-2022.gadam sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2022.gadam, informē FM.

Atbilstoši jaunajām prognozēm Latvijas ekonomika 2019.gadā pieaugs par 3,2%. 2020.gadā ekonomikas izaugsme veidos 3,0%, bet 2021.-2022. gadā tā būs 2,9% apmērā.

Ņemot vērā ekonomikas straujo izaugsmi 2018.gadā, kas pēc provizoriskiem datiem sasniedza 4,8% un par 0,6 procentpunktiem pārsniedza iepriekš prognozēto, iekšzemes kopprodukta pieauguma prognoze 2019.gadam ir paaugstināta par 0,2 procentpunktiem, salīdzinot ar iepriekšējām, 2018.gada septembrī izstrādātajām prognozēm. Straujo ekonomikas izaugsmi pērn noteicis straujais investīciju aktivitātes kāpums, pieaugot ES fondu līdzekļu plūsmai, kas nodrošinājis būvniecības nozares kāpumu, kā arī negaidīti veiksmīgā transporta nozares attīstība un spēcīgais pieaugums citās pakalpojumu nozarēs, tostarp informācijas un komunikāciju pakalpojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Investorus priecē labie Vācijas darba tirgus dati

Žanete Hāka, 07.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Eiropas akciju indeksi pieauga, reaģējot uz Vācijas publicētajiem datiem, kas uzrādīja bezdarbnieku skaita kritumu decembrī.

Stoxx Europe 600 pakāpās par 0,4%, Vācijas DAX 30 – par 0,5%, Francijas CAC 40 – par 0,4%, bet Lielbritānijas FTSE 100 – par 0,34%.

Db.lv jau rakstīja, ka decembrī pirmo reizi piecu mēnešu laikā sarucis Vācijas bezdarba līmenis, uzlabojoties uzņēmēju noskaņojumam.

Bezdarbnieku skaits saruka par 15 tūkstošiem līdz 2,96 miljoniem. Novembrī bezdarbnieku skaits pieauga par 9000.

Kopējais bezdarba līmenis saglabājās nemainīgs – 6,9%.

Vācijas Centrālā banka Bundesbank paredz, ka iekšzemes kopprodukts nākamo mēnešu laikā piedzīvos spēcīgu izaugsmi pēc pērnā gada pēdējā ceturkšņa vājā kāpuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Darba meklētājiem pieejami vairāk nekā 6 tūkstoši aktuālo vakanču

Žanete Hāka, 13.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016.gadā Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) 5355 darba devēji bija reģistrējuši kopumā 56 328 vakances, savukārt 2017.gada februāra sākumā NVA CV un vakanču portāls darba meklētājiem piedāvā vairāk nekā 6 tūkstošus aktuālo brīvo darba vietu, informē NVA.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone: «Tradicionālais reģistrētā bezdarba līmeņa pieaugums ziemas mēnešos galvenokārt ir saistīts ar daudzu sezonas darbu noslēgumu. Sezonas darbu veicējiem beidzas terminētie darba līgumi, un viņi reģistrējas kā bezdarbnieki. Janvārī kā bezdarbnieki NVA ir reģistrējušies tādu sezonas profesiju pārstāvji kā būvstrādnieki, ēku celtnieki un ceļa būves palīgstrādnieki. Statistikas dati liecina, ka ik gadu janvārī ir vislielākais bezdarbnieka statusa ieguvēju skaits, un, salīdzinot ar iepriekšējiem 3 gadiem, šī gada janvārī ir vismazāk no jauna reģistrēto bezdarbnieku. Ja 2014.gada janvāri bezdarbnieka statuss tika piešķirts 11 616 personām, 2015.gadā janvārī – 11 781, bet 2016.gada janvārī – 10 910 cilvēkiem, tad šī gada janvārī bezdarbnieka statusu ieguva 9 812 cilvēki, tas ir par 1 098 cilvēkiem mazāk, nekā 2016.gada janvārī. Arī kopējais reģistrēto bezdarbnieku skaits šī gada janvāra beigās ir mazāks, nekā pērn: 2016.gada janvārī NVA kopumā bija reģistrēti 85 452, bet šī gada janvārī - 80 016 bezdarbnieki, proti – šī gada janvārī ir par 5 436 mazāk reģistrēto bezdarbnieku. Ik gadu novērojama tendence, ka gada nogalē un sākumā reģistrētā bezdarba līmenis pieaug, savukārt pavasarī un vasaras mēnešos tas samazinās. 2016.gadā augstākais reģistrētā bezdarba līmenis valstī bija reģistrēts februārī - 9,2%, bet jau no marta bija vērojams tā pakāpenisks kritums, septembrī pazeminoties līdz 7,9%, kas bija zemākais rādītājs kopš 2008.gada. Atgādināšu, ka pērn pastāvīgā darbā iekārtojās 72 286 reģistrētie bezdarbnieki. Lai bezdarbnieki varētu atrast darbu, liela nozīme ir informācijai par darba piedāvājumiem. Šādu informāciju NVA piedāvā gan savās filiālēs visā Latvijā, gan Darba informācijas kabinetos, gan rīkojot īpašus vakanču gadatirgus, gan elektroniski – NVA CV un vakanču portālā. 2016.gadā tika veiktas izmaiņas likumdošanā, un tagad visām valsts un pašvaldību institūcijām ir pienākums reģistrēt savas vakances NVA.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vācijas biznesa noskaņojums turpina uzlaboties

Žanete Hāka, 27.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvārī Vācijas biznesa noskaņojums uzlabojās jau trešo mēnesi pēc kārtas, liecinot, ka Eiropas lielākās ekonomikas izaugsme uzņem apgriezienus, raksta Bloomberg.

Ifo indekss, kurš balstīts uz 7000 uzņēmēju aptauju, janvārī audzis līdz 110,6 punktiem, salīdzinot ar 109,5 punktiem decembrī.

Patlaban Vācijas ekonomikas izaugsme ir galvenais eirozonas ekonomikas atveseļošanās dzinējspējs. Vācijas Centrālā banka Bundesbank prognozē, ka šajā gadā Vācijas ekonomika piedzīvos spēcīgu kāpumu, pēc pērnā gada pēdējā ceturksnī piedzīvotās bremzēšanās.

Kā liecina jaunākie dati, Vācijā bezdarbnieku skaits decembrī pirmo reizi piecu mēnešu laikā saruka un bezdarba līmenis turējās pie 6,9%, kas ir gandrīz 20 gadu zemākais līmenis. Pērn auga gan privātais patēriņš, gan importa, gan ekspoeta apjomi, un visdrīzāk janvārī arī Vācijas ražošanas apjomi ir auguši jau septīto mēnesi pēc kārtas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī Vācijas uzņēmēju noskaņojums uzlabojies, valdot signāliem, ka eirozonas ekonomika, kas ir valsts lielākais tirdzniecības partneris, atveseļojas.

Ifo biznesa vides indekss, kas balstīts uz 7000 uzņēmumu vadītāju aptauju, pakāpies līdz 107,7 punktiem, salīdzinot ar 107,5 punktiem augustā. Tas gan ir mazāk nekā Bloomberg aptaujāto ekspertu prognozētie 108 punkti.

Vācijas ekonomiku pozitīvi ietekmē zemais bezdarba līmenis 6,8% apmērā, kā arī eirozonas ekonomikas recesijas beigas. Tāpat Vācijas kancleres Angelas Merkeles pārstāvētie kristīgie demokrāti (CDU) un to Bavārijas sabiedrotie Kristīgi sociālā savienība (CSU) svētdien notikušajās Bundestāga vēlēšanās guvuši uzvaru.

Vācijas Centrālā banka gan norāda, ka, lai arī ekonomikā ir izaugsme, tās temps nav viennozīmīgs. Vācijas rūpnīcu pasūtījumi, ražošanas apjomi un eksports jūlijā saruka, tāpat arī provizoriskais ražošanas apjomu rādītājs septembrī negaidīti ir krities.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Grieķijai būs nepieciešami divdesmit gadi, lai bezdarbu samazinātu līdz 10%

Jānis Rancāns, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijai būs nepieciešami vismaz divdesmit gadi, lai bezdarba līmenis samazinātos zem 10%, liecina atklātībā nonākušās šīs valsts lielākās privātā sektora arodbiedrības GSEE aplēses.

Šobrīd bezdarba līmenis Grieķijā sasniedzis 27% un tā atgriešanās pirmskrīzes līmenī aizņems divas desmitgades, atsaucoties uz minētajām aplēsēm, vēsta medijs Kathimerini. Tāpat GSEE pētījumā secināts, ka nākamajā gadā Grieķijas iedzīvotāju pirktspēja veidos tikai pusi no tiem rādītājiem, kādi bija brīdī, kad valstī sākās krīze. Savukārt algas pēdējo trīs gadu laikā parādu krīzes nomāktajā valstī samazinājušās kopumā par 41 miljardu eiro, bet iekšzemes pieprasījums nokrities līdz tādam pašam līmenim, kāds bija 1999. gadā.

Jau izskanējis, ka uzvirmojušas runas par Grieķijai nepieciešamu papildus starptautisko palīdzību. Augustā Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible atzina, ka ekonomiskās krīzes nomāktajai Grieķijai būs nepieciešama jauna starptautiskā aizdevuma programma. Valda viedoklis, ka Grieķijai nepieciešamā summa būs ievērojami mazāka, nekā jau piešķirtais Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Savienības aizdevums 240 miljardu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vācijas ražošanas apjomi turpina augt

Žanete Hāka, 07.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februārī jau ceturto mēnesi pēc kārtas turpināja pieaugt Vācijas ražošanas apjomi, tādējādi liecinot, ka izaugsme Eiropas lielākajā ekonomikā turpinās, raksta Businessweek.

Ražošanas apjomi februārī, salīdzinot ar janvāri, pieauga par 0,4%, kas gan ir mazāk nekā janvārī, kad apjomi palielinājās par 0,7%, liecina jaunākie Vācijas statistikas biroja dati.

Februārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, ražošanas apjomi pakāpās par 4,8%.

Vācijas ekonomikā pirmajā ceturksnī bija vērojama būtiska spēcināšanās, norāda Vācijas Centrālā banka Bundesbank, kā iemeslus minot eirozonas ekonomikas atveseļošanos, kā arī silto ziemu, kas veicināja būvniecības izaugsmi.

Februārī palielinājies rūpnīcu pasūtījumu skaits, savukārt bezdarba līmenis sarucis, taču biznesa noskaņojuma un ražošanas aktivitātes indeksi iezīmēja riskus, kas varētu rasties no Ķīnas ekonomikas izaugsmes bremzēšanās, kā arī bažas par augošo spriedzi starp Krieviju un Ukrainu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobrī jau trešo mēnesi pēc kārtas palielinājies Vācijas bezdarbnieku skaits, tādējādi signalizējot par Eiropas lielākās ekonomikas izaugsmes bremzēšanos, raksta Bloomberg.

Bezdarbnieku skaits pieauga par 2000 līdz 2,97 miljoniem, tādējādi bezdarba līmenis saglabājās 6,9% apmērā. Iepriekšējā mēnesī bezdarbnieku skaits pieauga par 24 tūkstošiem.

Vācijas ekonomika, kas otrajā ceturksnī palīdzēja eirozonas ekonomikai tikt ārā no recesijas, visdrīzāk, trešajā ceturksnī ir piedzīvojusi lēnāku kāpumu, paredz Vācijas Centrālā banka Bundesbank.

Tiek prognozēts, ka IKP trešajā ceturksnī visdrīzāk ir audzis par 0,4%, salīdzinot ar 0,7% kāpumu iepriekšējā ceturksnī. Šogad kopumā ekonomika augs par 0,5%, bet nākamgad – par 1,8%, lēš Bloomberg aptaujātie eksperti. Savukārt Vācijas Centrālā banka paredz attiecīgi 0,3% un 1,5% pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pēc darbinieku atbrīvošanas zivju konservu kombinātā bezdarbnieku skaits Ventspilī varētu pieaugt par 25%

LETA, 22.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrējot Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) grūtībās nonākušā Ventspils zivju konservu kombināta (VZKK) darbiniekus, bezdarbnieku skaits Ventspilī varētu pieaugt par apmēram 25%, aģentūrai LETA atzina NVA Ventspils filiāles vadītāja Benita Saļņikova.

Novembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis Ventspils pilsētā bija 7,4%. Tiek prognozēts, ka pēc VZKK darbinieku atlaišanas bezdarba līmenis pilsētā varētu pieaugt līdz 9,5%.

Uzņēmuma vadība plāno, ka no 2015.gada janvāra pastāvīgi darbu turpinās apmēram 80 no pavisam 480 darbiniekiem, bet pārējie tiks piesaistīti uz atsevišķu pasūtījumu izpildi, saglabājot viņiem bezdarbnieka statusu. Uz laiku atbrīvotie darbinieki saņems visas sociālās garantijas un palīdzības maksājumus, lai nodrošinātu viņiem ienākumus laikā, kamēr uzņēmums piemērojas jaunajai tirgus situācijai.

Ne visi VZKK darbinieki ir ventspilnieki - daļa brauc strādāt uz Ventspili no blakus novadiem. Kā informēja Saļņikova, lielāko daļu atlaisto VZKK darbinieku - ap 279 personām - NVA Ventspils filiāles darbinieki reģistrēs atlikušajās šī gada darba dienās - 23., 29. un 30.decembrī. Reģistrāciju nodrošinās četri NVA Ventspils filiāles darbinieki un katru reģistrācijas dienu papildus tiek piesaistīts viens darbinieks no Liepājas filiāles.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vācijā bezdarba līmenis strauji sarucis

Žanete Hāka, 07.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada decembrī Vācijas bezdarba līmenis ievērojami samazinājies, informē valsts statistikas birojs. Tādējādi prognozējams, ka patērētāju tēriņi varētu balstīt biznesa aktivitāti Eiropas lielākajā ekonomikā, raksta The Wall Street Journal.

Bezdarbnieku skaits Vācijā saruka par 27 tūkstošiem, sekojot 16 tūkstošiem novembrī. Rezultātā bezdarba līmenis sasniedza 6,5%, salīdzinot ar 6,6% iepriekšējā mēnesī.

Veselīgais darba tirgus Vācijā balsta patēriņu šajā valstī, un palīdz izaugsmei. Gfk aptauja liecina, ka patērētāju noskaņojums šā gada sākumā Vācijā bijis pozitīvs, sasniedzot augstāko līmeni pēdējo astoņu gadu laikā, tādējādi var cerēt arī uz ekonomikas izaugsmes paātrināšanos nākamo mēnešu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

57% investoru uzskata, ka sliktākais Eiropas parādu krīzes posms ir garām

Žanete Hāka, 24.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban sliktākais parāda krīzes periods Eiropā ir garām, Bloomberg aptaujā atbildējuši lielākā daļa starptautisko investoru.

57% investoru, analītiķu un brokeru uzskata, ka sliktākais ir aiz muguras, un šī ir pirmā reize pēdējo divu gadu laikā, kad lielākā daļa atbildējusi pozitīvi.

«Investori uz eirozonu patlaban skatās daudz konstruktīvāk,» saka Commerzbank valūtas stratēģis Pīters Kinsela, piebilstot, ka tomēr pamata faktori aizvien ir ļoti vāji.

Noskaņojuma uzlabošanos var pamanīt arī finanšu tirgos, kur vidējais ienesīgums Grieķijas, Īrijas, Itālijas, Portugāles un Spānijas parādzīmēm šomēnes saruka līdz rekordzemam līmenim.

Tomēr, skatoties uz nākotnes perspektīvām, lielākās bažas sagādā bezdarba līmenis, kas ir reģiona recesijas sekas. Patlaban reģionā bezdarba līmenis turas 12,1% un daudzi no jauniešiem ir bezdarbnieki, tādēļ 40% aptaujāto uzskata, ka tieši bezdarbs ir lielākais drauds Eiropas izaugsmei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ECB vadītājs: ekonomiskā atveseļošanās joprojām ir «autiņos»

Jānis Rancāns, 16.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskā atveseļošanās eirozonas valstīs joprojām ir «autiņos» un valdībām nepieciešams spert tālākus soļus, lai uzlabotu tautsaimniecības izaugsmi reģionā, uzskata Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītājs Mario Dragi.

Runājot Vācijas galvaspilsētā Berlīnē, ECB vadītājs norādīja, ka eirozonas valstu ekonomikas joprojām ir vājas un tajās valda pārlieku augsts bezdarba līmenis. Šā gada otrajā ceturksnī eirozonas iekšzemes kopprodukts palielinājās par 0,3%. Iepriekšējos sešus ceturkšņus tas bija samazinājies. Tikmēr bezdarbs Eiropas Monetārajā savienībā joprojām saglabājas 12,1% apmērā.

«Uzlabojusies situācija finanšu tirgos joprojām nav izvērtusies par plašu ekonomisko atveseļošanos. Ekonomiskā atveseļošanās joprojām ir autiņos. Tā saglabājas vāja. Arī bezdarba līmenis ir augsts,» klāstīja M. Dragi. Viņš arī apstiprināja, ka ECB procentu likmes pašreizējā līmeni saglabāsies vēl ilgāku laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru