Baltijas valstīs ir vispievilcīgākais investīciju klimats Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu vidū, liecina Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) 2017. gada konjunktūras aptaujas rezultāti.

Saskaņā ar aptaujas datiem, Igaunija, Latvija un Lietuva apsteidz Čehiju, Poliju un Ungāriju. Iepriekšējo gadu optimistiskā tendence attiecībā uz investīciju nodomiem un uzņēmējdarbības attīstību nav mazinājusies. Uzņēmēju prognozes šim un nākamajam gadam ir labvēlīgas, it īpaši attiecībā uz apgrozījumu un eksportu.

Vērtējums attiecībā uz korupcijas apkarošanu, ekonomikas politikas prognozējamību un speciālistu pieejamību nedaudz nomāc labvēlīgo noskaņojumu. Kopējā griezumā ar 2,3 punktu vērtējumu Igaunija ir viena no valstīm, kas ieguvušas vislabāko vērtējumu.

«Astoņi no desmit uzņēmumiem kā investīciju valsti atkārtoti izvēlētos pašreizējo valsti. Un no vērtējumā iekļautajām 16 Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm pirmajās vietās atrodas Igaunija, Latvija un Lietuva,» norāda AHK izpilddirektors Florians Šrēders. «Tomēr mēs raugāmies ar zināmu piesardzību – īpaši uz Igauniju. Tur valdības paziņojums par jaunu nodokļu ieviešanu ir radījis piesardzīgu noskaņojumu.»

Šā gada jūlijā Vācijas uzņēmēju noskaņojums ir uzlabojies straujāk nekā gaidīts, norādot, ka šajā gadā Eiropas lielākā ekonomika piedzīvos straujāku izaugsmi, raksta MarketWatch.

Ifo indekss, kas raksturo prognozes attiecībā uz nākamajiem sešiem mēnešiem, pieauga no 102,1 punktam jūnijā līdz 102,4 punktiem jūlijā. Savukārt esošās situācijas vērtējums uzlabojās no 113,1 punkta līdz 113,9 punktiem.

Ifo biznesa noskaņojuma indeksa vērtība palielinājās no 107,5 punktiem jūnijā līdz 108 punktiem jūlijā. Ekspertu prognozēja, ka indekss sasniegs 107,5 punktus.

Ifo veidotāji norāda, ka uzņēmēju noskaņojums uzlabojās, jo mazinājās draudi par Grieķijas iziešanu no eirozonas.

Tāpat Vācijas kompānijas bija optimistiskākas par nākotnes biznesa perspektīvām, ņemot vērā vājāku eiro kursu, un par to lielākoties priecājās ražošanas uzņēmumi, kas bija orientēti uz eksportu.

Martā piekto mēnesi pēc kārtas palielinājās Vācijas uzņēmēju noskaņojums, sasniedzot augstāko līmeni kopš pērnā gada jūlija, liecina jaunākie Ifo indeksa dati.

Biznesa vides indekss martā sasniedza 107,9 punktu līmeni. Februārī indeksa vērtība bija 106,8 punkti.

Pašreizējās situācijas novērtējuma indekss pieauga no 111,3 punktiem līdz 112 punktiem, un tas bija atbilstoši ekspertu iepriekš izteiktajām prognozēm. Savukārt nākotnes prognožu indekss bija labāks nekā gaidīts – pieaugot no 102,5 punktiem līdz 103,9 punktiem.

Indekss liecina, ka Vācijas biznesa vides noskaņojums atkal uzlabojas, pēc pērn piedzīvotā ekonomikas izaugsmes krituma un ģeopolitiskajiem satricinājumiem, kas uzņēmēju noskaņojumu iepriekš pasliktināja.

31% uzņēmēju par lielāko īstermiņa apdraudējumu sava uzņēmuma attīstībai uzskata jaunu biznesa modeļu un jaunu tehnoloģiju ietekmi, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) vispasaules uzņēmēju noskaņojuma pētījums Global Capital Confidence Barometer.

Tam cieši seko ģeopolitikas un likumdošanas nenoteiktība, ko par lielāko apdraudējumu uzskata 29% pētījuma dalībnieku. Savukārt, 17% uzņēmēju par lielāko risku viņu biznesam šobrīd uzskata darbinieku trūkumu.

Neskatoties uz to, ka pasaulē pēdējo divu gadu laikā novērotais ekonomiskās izaugsmes temps zaudē jaudu un kļūst nesabalansēts dažādu valstu un reģionu starpā, uzņēmēji joprojām saglabā pozitīvu noskaņojumu par ekonomisko situāciju – 85% aptaujas dalībnieku norāda, ka ekonomikas apstākļi izaugsmei uzlabojas.

Jaunākais kapitāla noskaņojuma pētījums parāda neviendabīgu ainu – uzņēmēji joprojām ir noskaņoti pozitīvi, taču vide kļūst nesabalansēta. Proti, kamēr ASV ekonomika aug, Vācijas ekonomikas attīstība palēninās, gada trešajā kvartālā pat sarūkot. Dienaskārtībā krājas neatrisināti jautājumi, piemēram, apstiprināta Brexit risinājuma trūkums, ASV tirdzniecības tarifu politika vai ģeopolitisks saspīlējums atsevišķos pasaules reģionos. Nenoteiktība neizbēgami izmaina ekonomikas dalībnieku gaidas un rīcību. Jāsecina, ka kopējais kapitāla noskaņojums joprojām saglabājas optimistisks, taču uzņēmējiem ir pamats kļūt uzmanīgiem, saka Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Sākot eksportu uz kādu no Eiropas valstīm, uzņēmumam būtu jāiepazīstas ar šīs valsts uzņēmumu maksājumu disciplīnu – kaut arī visas valstis atrodas vienā reģionā, maksājumu disciplīna valstu griezumā būtiski atšķiras.

Tāpat nozīmīgi atšķiras uzņēmumu nākotnes vērtējums par ekonomikas tālāko izaugsmi – daļa prognozē vienmērīgu attīstību, savukārt citi uzskata, ka recesija ir tepat aiz stūra, kā rezultātā uz sadarbības partneriem skatās daudz piesardzīgāk.

Aprēķini liecina, ka šajā gadā Eiropas uzņēmumu parādu zaudējumi pieauguši līdz 2,31%, salīdzinot ar 1,69% pagājušajā gadā, un kompāniju vadītāji prognozē, ka kavējumu risks pieaugs, liecina kompānijas Intrum veiktais pētījums. Pārsteidzoša ir tendence, ka 50% Eiropas uzņēmumu norādījuši, ka maksājumus kavē nevis maksātspējas vai cita finansiāla iemesla dēļ, bet apzināti. Secināts, ka vidējais rēķinu apmaksas termiņš uzņēmēju vidū Eiropā ir 40 dienas, kas ir ilgāk nekā pērn, kad tas bija 34 dienas. 41% uzņēmumu vadītāju norādījuši, ka ilgu maksājumu termiņu risināšanai nepieciešama palīdzība likumdošanas mērogā, bet 45% uzskata, ka tas nepieciešams kavētu maksājumu problēmu risināšanai.

Otrajā ceturksnī eirozonas ekonomika saglabājusies esošajā līmenī, liecina jaunākie Eurostat dati.

Eirozonas ekonomikas izaugsmi bremzēja Vācijas un Francijas sliktie dati – jo šīs ekonomikas veido aptuveni 66% no kopējā reģiona IKP.

Ukrainas krīzes dēļ investoru un uzņēmēju noskaņojums eirozonā ir pasliktinājies, raisot bažas par vājāku atveseļošanos.

Tāpat Eurostat dati liecina, ka eirozonas inflācija jūlijā bijusi 0,4%, salīdzinot ar 0,5% iepriekšējā mēnesī, kas ir zemākais inflācijas līmenis kopš 2009. gada oktobra.

Db.lv jau rakstīja, ka šā gada otrajā ceturksnī Vācijas iekšzemes kopprodukts sarucis par 0,2%, liecina jaunākie statistikas biroja dati.

Tas liecina, ka eirozonas gadu ilgusī atveseļošanās ir zaudējusi tempus un visdrīzāk liks atbildīgajām amatpersonām ieviest jaunus pasākumus, kā veicināt izaugsmi, raksta MarketWatch.

Maijā pirmo reizi sešu mēnešu laikā negaidīti palielinājies Vācijas bezdarbnieku skaits, liecinot, ka Eiropas lielākās ekonomikas izaugsme bremzējas, raksta Bloomberg.

Bezdarbnieku skaits pieauga par 23,9 tūkstošiem līdz 2,9 miljoniem. Tomēr bezdarba līmenis palicis esošajā līmenī – 6,7%, kas ir zemākā atzīme vairāk nekā 20 gadu laikā.

Šomēnes pasliktinājies arī Vācijas uzņēmēju noskaņojums, jo tirgus dalībnieku vidū valda bažas, ka izaugsme palēnināsies, jo eirozonā, kas ir valsts lielākais eksporta tirgus, nespēj uzņemt ātrākus izaugsmes tempus.

Pirmajā ceturksnī Vācijas ekonomika pieauga par 0,8%, salīdzinot ar 0,4% iepriekšējo trīs mēnešu laikā, jo siltais laiks veicināja būvniecības aktivitāti un iekšzemes patēriņu.

Augustā Vācijas biznesa noskaņojums turpināja pasliktināties, liecinot par eirozonas ekonomikas atveseļošanās bremzēšanos, raksta Bloomberg.

Ifo institūta veidotais biznesa vides indekss, kas veidots, balstoties uz 7000 eirozonas uzņēmēju aptauju, saruka līdz 106,3 punktiem, salīdzinot ar 108 punktiem jūlijā. Bloomberg aptaujātie eksperti paredzēja kritumu līdz 107 punktiem.

Ifo indekss, kas raksturo pašreizējo ekonomikas noskaņojumu, augustā saruka līdz 111,1 punktam, salīdzinot ar 112,9 punktiem, bet biznesa gaidu indekss samazinājās no 103,4 punktiem līdz 101,7 punktiem.

Vācija kopš pērnā gada bijusi eirozonas ekonomikas atveseļošanās dzinējs un pašreizējā bremzēšanās varētu būt kritiska, jo izaugsme sāk palēnināties un politiskā spriedze ar Krieviju apdraud tirdzniecības plūsmas.

Pirmdien eiro vērtība pret lielākajām valūtām pakāpās pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka publicēja banku stresa testu rezultātus, mazinot tirgus dalībnieku bažas, ka atsevišķu reģionu bankas ir pārāk vājas, raksta Bloomberg.

Eiro vērtība pret dolāru pieauga par 0,2% līdz 1,2692 dolāriem par eiro.

Eiro vērtība palielinājās pat, neskatoties uz sliktajiem Vācijas Ifo biznesa vides indeksa rezultātiem. Db.lv jau rakstīja, ka oktobrī Vācijas uzņēmēju noskaņojums pasliktinājies jau sesto mēnesi pēc kārtas, ar bažām skatoties uz iespējamo recesiju Eiropas lielākajā ekonomikā

Ifo indekss, kas apkopo 7000 uzņēmēju domas, oktobrī sarucis līdz 103,2 punktiem, salīdzinot ar 104,7 punktiem septembrī.

Pasaules bagāto un ietekmīgo ikgadējais forums Davosā publiski pārcilājis sen zināmas tēmas, interesantākos tematus, visticamāk, atstājot aizkulišu sarunām

Pirms dažām dienām noslēdzās ikgadējā pasaules prominenču tikšanās – Pasaules ekonomikas forums Davosā. Šis forums, kas arī Latvijā regulāri tiek pārspriests vismaz tādā kontekstā, lai atzīmētu, vai kāds no vietējās elites ir saņēmis ielūgumu uz šo prestižo sanākšanu, vai šoreiz tomēr nekā, ir pasaules vareno domāšanas indikators. Būt ielūgtam uz šo forumu skaitās smalki, pārējiem interesentiem ir jāpērk ap 20 tūkst. dolāru vērta ieejas biļete, lai tiktu pagozēties starp pasaules uzņēmējdarbības crème de la crème. Neapšaubāmi, šis ir vērtīgs un peļņu nesošs bizness šī pasākuma organizatoriem – tā idejas tēvs ir vācietis Klauss Švābs, un pamazām Davosas ekonomikas forums ir apaudzis arī ar vairākiem reģionāliem pasākumiem, taču, nenoliedzami, gada kulminācija joprojām ir pasaules ietekmīgāko ekonomistu, uzņēmēju, politiķu, zinātnieku saiets Davosā. Jāpiebilst, ka lielisks peļņas laiks tas ir arī Davosas viesnīcniekiem, jo šajā laikā te dabūt vienvietīgu istabu cenā zem 500 eiro kļūst praktiski neiespējami.

Pirmdien Eiropas akciju indeksi dzēsa no rīta gūtos plusus, liecina vērtspapīru tirgus dati.

Reaģējot uz Eiropas Centrālās bankas stresa testu rezultātiem, akciju tirgus indeksi pirmdienas rītā pakāpās, jo lielākā daļa banku pārbaudes izturēja. Tomēr vēlāk tika publicēti Vācijas biznesa vides dati, kas uzrādīja, ka uzņēmēju noskaņojums ir pasliktinājies jau sesto mēnesi pēc kārtas.

Rezultātā reģiona akciju tirgu raksturojošais Stoxx Europe 600 indekss samazinājās par 0,35%.

Lielāko Eiropas biržu indeksi saruka straujāk – Vācijas DAX 30 – par 0,39%, Francijas CAC 40 – par 0,35%, savukārt Lielbritānijas FTSE 100 samazinājās par 0,24%.

Kapitāls Baltijā uzkrājas - cilvēkiem paliek pāri nauda, nosedzot ikdienas vajadzības, un viņi sāk domāt, kur izvietot brīvos līdzekļus. Savukārt banku tirgus ir mainījies - līdz šim ierastajam finansējuma veidam piekļūt ir aizvien grūtāk, tādēļ pieaug alternatīvo finansētāju loma tirgū, intervijā stāsta Redgate Capital Jānis Dubrovskis.

Nereti dzirdams, ka uzņēmumi vēlas attīstīties, taču nepieciešams ārējais finansējums. Kāda situācija patlaban ir aizņēmumu tirgū un kur ņemt naudu tālākai izaugsmei?

Banku tirgus nenoliedzami ir mainījies, pieaugusi regulācija ne tikai nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas virzienā, bet arī augušas kapitāla pietiekamības, likviditātes un citas prasības, kas būtiski sarežģījušas situāciju tirgū. Pēdējo gadu laikā banku tirgus ir konsolidējies – banku skaits it kā aizvien ir liels, taču faktiski tās bankas, kas ir gatavas kreditēt Baltijas uzņēmumus un reāli izsniedz kredītus, ir palikušas vien 5-6. Lielajiem uzņēmumiem situācija ir vēl sarežģītāka, jo pastāv kapitāla ierobežojumi – viens kredīts vienam aizņēmējam nedrīkst pārsniegt ceturtdaļu kapitāla, bet tik lielas summas reti kura banka aizdod, un visbiežāk šie limiti ir vēl daudz mazāki. Tāpat pēdējo pāris gadu laikā no tirgus aizgājušas arī vairākas bankas, kas aktīvi kreditēja uzņēmumus. Daudzi uzņēmumi, kuriem ik pa laikam jārefinansē kredīts vai jāatjauno ilgtermiņa kredīts, saskaras ar situāciju, ka aizdevumu likmes ir pieaugušas.

«Ja UK beigu beigās paliks EU, tad gribētos piestādīt viņiem rēķinu par šo pēdējo gadu čakaru, ko viņi radījuši. Tā vietā, lai strādātu ES nākotnes vārdā, liela daļa aparāta visās ES dalībvalstīs ņemas ar šo «Drama Queen»... :(

Jau sāk apnikt,» tā tvīto Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs. Jāteic, ka drāmas karalienes alias Lielbritānijas sarīkotajām kaislībām pagaidām gals vēl nav redzams. Lielā mērā izšķiroši būs trīs datumi – 12., 13. un 14. marts. Proti, 12. martā parlamentā paredzēts atkārtots balsojums par premjerministres Terēzas Mejas izstāšanās plānu. Ir liela varbūtība, ka parlamentārieši to atkal noraidīs, jo tajā nav ietverta «cietā Brexit» aizstāvju prasība atrisināt jautājumu par robežas atjaunošanu starp Lielbritāniju un Ziemeļīriju.

Ja Mejas plāns tiek noraidīts, tad 13. martā parlamentārieši balsos par tā dēvēto bezvienošanās Brexit, ko daudzi uzskata par vissliktāko scenāriju, vispirms jau pašai Lielbritānijai. DB jau rakstīja, ka šādā gadījumā Lielbritānijai varētu pietrūkt importēto preču, tostarp pārtikas un medikamentu. Ja parlamentārieši nobalso pret šādu scenāriju, tad 14. martā tiks balsots par izstāšanās termiņa – 29. marta – pagarināšanu. Jāteic, ka T. Meja stingri iestājas pret izstāšanās termiņa pagarināšanu. «Mūsu primārajam fokusam ir jābūt vienošanās panākšanai un aiziešanai no ES 29. martā. Tas iedzīvotājiem un uzņēmējiem dos noteiktības sajūtu, ko tie ir pelnījuši,» teikusi premjeministre.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, pieaudzis par 2,6%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pēc provizoriskām aplēsēm, IKP ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs par 0,4% un pakalpojumu nozaru pieaugums par 4,1%.

Vienlaikus, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas ekonomikā minētajā laika periodā bijis pieaugums par 2,5%.

Savukārt 2022.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2022.gada pirmo ceturksni -, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 1,4%.

Izvērsts ziņojums par precizēto IKP apmēru un izmaiņām šogad otrajā ceturksnī tiks publicēts 31.augustā.

Pēc statistikas pārvaldes datiem, 2021.gadā Latvijas IKP pieauga kopumā par 4,5%.

Bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš teic - 2. ceturkšņa IKP dati ir pārsteidzoši slikti. Balstoties uz pieejamo informāciju par nozarēm, šķita, ka IKP salīdzinājumā ar 1.ceturksni nav daudz mainījies, bet gada griezumā varētu būt pieaudzis par apmēram 4%. Izrādās, saskaņā ar sākotnējo novērtējumu IKP ceturkšņa griezumā ir samazinājies par 1,4%, bet gada griezumā audzis vien par 2,6%. 1.ceturksnī skaitļi bija krasi atšķirīgi – pieaugums attiecīgi par 3,6% un 6,7%.