Polijas ekonomikas traktora virziena koriģēšanai nepieciešama strauja centrālās bankas rīcība , piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas ekonomiskās telpas bilde pašlaik zīmējas visai pelēcīgās krāsās, un par palīdzības pasākumiem tautsaimniecības izaugsmes spēcināšanai jādomā ir ne tikai Eiropas Centrālajai bankai. Šonedēļ arī Polijas Centrālā banka uzreiz par 50 bāzes procentpunktiem (0,5 procentpunktiem) līdz 2% atzīmei samazinājusi savu galveno refinansēšanas likmi (tā turklāt ir zemākā zlota bāzes likme vēsturē). Tik spēja rīcība nozīmē, ka arī šīs valsts centrālie baņķieri ir satraukušies par savas tautsaimniecības stabilitāti. Jāteic, ka Polija lielākoties ir atkarīga no tendencēm sev blakus esošajā lielākajā Eiropas ekonomikā – Vācijā, kuras tautsaimniecību raksturojošo rādītāji pēdējo nedēļu laikā ir visai vāji. Vācijā ievērojami pasliktinājies patērētāju un biznesa vides noskaņojums; turklāt sagurst arī šīs valsts ražošanas sektors. Buksēt sācis pat Vācijas eksports – šīs nedēļas dati liecina, ka tas augustā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi sarucis gandrīz par 6%, kas ir straujākais kritums kopš 2009. gada janvāra. Augustā par 1,3% izrādījās sarucis arī Vācijas imports.

Ja vien pašreizējais obligāciju negatīvais ienesīgums Eiropā neizvērtīsies jaunā finanšu krīzē, tas var būt labs palīgs uzņēmumiem naudas piesaistē

Lai gan šomēnes pretēji daudzu investoru un finanšu ekspertu cerībām Eiropas Centrālā banka (ECB) ir devusi norādes, ka pašreizējā ekonomikas finanšu stimulēšanas programma nekļūs apjomīgāka un ilgāka, investoru noskaņojums biržās ir uzlabojies. Līdz šim ECB ekonomiku stimulēja ar zemām procentu likmēm, nosakot aizvien negatīvāku depozīta likmi banku neizvietotajiem finanšu līdzekļiem, kā arī uzpērkot parāda vērtspapīrus. Runājot par pēdējo, obligāciju tirgus nemitīgi izjūt pircēju spiedienu, rezultātā mazinās ienesīgums. ECB nevēlēšanās veikt lielākus pirkumus par jau noteiktajiem var nozīmēt, ka līdzšinējā peļņa uz ECB finanšu injekciju rēķina ir galā, kas sākotnēji veicināja strauju pārdevēju aktivitātes palielināšanos biržas. Tādējādi, piemēram, Vācijā valsts desmit gadu termiņa obligāciju ienesīgums pieauga no apmēram mīnus 0,11% līdz 0,07%. Taču investoru noskaņojums diezgan ātri mainījās, un minēto Vācijas vērtspapīru ienesīgums ir nokrities turpat, kur bija, traucoties pretī jauniem antirekordiem.

Eiropas lielākās ekonomikas – Vācijas patērētāju noskaņojums uzlabojas, februārī sasniedzot 13 gadu augstāko līmeni, raksta Associated Press.

Jaunākā Gfk aptauja liecina, ka indekss, kas raksturo noskaņojumu martā, palielinājies līdz 9,7 punktiem, salīdzinot ar 9,3 punktiem februārī. Tas ir augstākais līmenis kopš 2001. gada oktobra.

Indekss, kas apkopo 2000 patērētāju aptaujas rezultātus, neskatoties uz Krievijas un Ukrainas konfliktu, uzrāda uzlabojumus gaidās par ekonomisko situāciju un ienākumiem, kā arī vēlmi iepirkties, jo enerģētikas cenu kritums uzlabo mājsaimniecību pirktspēju.

Atsevišķi dati liecina, ka Vācijas bezdarba līmenis februārī samazinājies līdz 6,9%, salīdzinot ar 7% iepriekšējā mēnesī. Tādējādi bez darba patlaban ir 3 miljoni iedzīvotāju.

Pasaules ekonomikai rudens ir iesācies ar zināmu nolemtības sajūtu. Iemesli pesimismam nav ilgi jāmeklē – visaptverošs cenu kāpums liek Rietumvalstu patērētājam būt izvēlīgākam savos tēriņos, biznesa noskaņojums pasaulē kļūst vājāks, un, kamēr Eiropa turpina gatavoties “bargai” ziemai, Centrālās bankas izmanto katru iespēju, lai uzsvērtu savu nelokāmību inflācijas apkarošanas jautājumos, pat ja tās cena ir vēl zemāki izaugsmes tempi vai pat recesija.

Pasaules ekonomikas lejupslīdes dažādās sejas

Kaut arī pašreizējais pasaules ekonomikas atslābums izskatās sinhronizēts, globālajai lejupslīdei ir ļoti dažādas sejas. Bažas par ASV lielākoties ir saistītas ar vienu no straujākajiem procentu likmju celšanas cikliem Federālās rezerves sistēmas (FRS) vēsturē ar mērķi atvēsināt ar pandēmijas stimuliem pārkarsētu ekonomiku. Ķīnā valdības nulles kovida politika turpina traucēt valsts ekonomikas procesiem, ko pastiprina strukturāls sagurums Ķīnas nekustamā īpašuma sektorā. Atšķirībā no ASV un Ķīnas Eiropā atslābums lielā mērā ir saistīts ar ārējiem faktoriem, kurus iespaidot ir grūtāk – energoresursu cenu šoka ietekmē recesijas scenārijs monetārajā savienībā un citās Eiropas valstīs kļūst arvien reālāks.

Aprīlī Vācijas bezdarnieku skaits samazinājies divreiz straujāk nekā tika gaidīts, kas kārtējo reizi apliecina, ka Eiropas lielākā ekonomika turpinās būt galvenais dzinējspējs, vedot eirozonu uz straujākas atveseļošanās ceļa, liecina Bloomberg dati.

Bezdarbnieku skaits saruka jau piekto mēnesi pēc kārtas – šoreiz par 25 tūkstošiem līdz 2,8 miljoniem. Ekonomisti prognozēja, ka bezdarbnieku skaits būs samazinājies par 10 tūkstošiem.

Bezdarba līmenis saglabājās 6,7% līmenī, kas ir zemākā atzīme 20 gadu laikā.

Vācija ir ieguvusi no ļoti zemajām procentu likmēm eirozonā un reģiona spējas tikt ārā no recesijas. Valsts centrālā banka Bundesbank šonedēļ sacīja, ka patērētāju noskaņojums un pieprasījums pēc mājokļu būvniecības valstī saglabājas ārkārtēji labs.

Pērnā gada pēdējā ceturksnī Vācijas ekonomika pieauga par 0,4%, kas ir divreiz straujāk nekā eirozonas ekonomika. Tāpat Vācijas bezdarba līmenis būtiski atšķiras no reģiona bezdarba līmeņa, kas aizvien turas 11,9% līmenī.

Pērnā gada decembrī Vācijas bezdarba līmenis ievērojami samazinājies, informē valsts statistikas birojs. Tādējādi prognozējams, ka patērētāju tēriņi varētu balstīt biznesa aktivitāti Eiropas lielākajā ekonomikā, raksta The Wall Street Journal.

Bezdarbnieku skaits Vācijā saruka par 27 tūkstošiem, sekojot 16 tūkstošiem novembrī. Rezultātā bezdarba līmenis sasniedza 6,5%, salīdzinot ar 6,6% iepriekšējā mēnesī.

Veselīgais darba tirgus Vācijā balsta patēriņu šajā valstī, un palīdz izaugsmei. Gfk aptauja liecina, ka patērētāju noskaņojums šā gada sākumā Vācijā bijis pozitīvs, sasniedzot augstāko līmeni pēdējo astoņu gadu laikā, tādējādi var cerēt arī uz ekonomikas izaugsmes paātrināšanos nākamo mēnešu laikā.

ASV biržu indeksi otrdien solīdi pieauga, ko veicināja ziņa, ka ASV patērētāju pārliecība oktobrī bijusi augstākā pēdējos 18 gados.

Eiropas biržu indeksi lielākoties kritās, ko noteica vāji ekonomikas dati un politiskā nenoteiktība Itālijā un Vācijā.

«Nestabilitāte ir atgriezusies, jo investoriem ir daudz jautājumu,» sacīja «Cornerstone Wealth Management» galvenais investīciju ierēdnis Alans Skrainka. «Tirgus mēģina uzminēt, kad ekonomikas paplašināšanās varētu beigties.»

Investori ir neziņā par tādām lietām kā augošo ASV procentlikmju ietekme, ASV un Ķīnas tirdzniecības saspīlējuma sekas, un iespējamas ekonomikas pieauguma palēnināšanās vai recesijas ietekme uz firmu peļņu. ASV akciju cenas oktobra lielāko daļu bija kritušās.

Frankfurtes, Parīzes un Milānas biržu indeksi saruka, savukārt eiro vērtība turpināja kristies dienu pēc Vācijas kancleres Angelas Merkeles paziņojuma, ka viņa 2021.gadā nekandidēs uz jaunu termiņu kanclera amatā.

Vasaras vidus pasaulē padevies visai darbīgs, un ziņu fons - pietiekami kolorīts. Kopumā joprojām milzīgu neskaidrību par nākotni uztur pandēmijas faktors. Attiecīgi ap šīm ziņām – apnicis tas vai nē - turpina griezties pasaule.

1. Par un ap Covid

Notiekošais nav traucējis pasaules akciju tirgus flagmanim – ASV – turpināt mēģināt pietuvoties šā gada februāra cenu rekordiem. Akciju tirgū šonedēļ bija vērojams mērens pieaugums, ko noteica vairāki faktori.

Finanšu tirgū zināmas cerības, piemēram, saistījušās ar ātrāku vakcīnu pret Covid-19. Oksfordas Universitātes vakcīnas izstrādātāji teikuši, ka jau septembrī varētu beigties tās testēšana uz cilvēkiem. Tas liek spekulēt, ka drīz vien pēc tam vakcīna varētu būt pieejama arī plašākai sabiedrības daļai. Arī ASV uzņēmums "Moderna" klāstījis, ka vakcīnas rezultātā antivielas izstrādājoties pilnīgi visos tās testa subjektos. Ap minēto vakcīnu plaukst dažādas citas drāmas. Piemēram, Apvienotā Karaliste vainojusi ar Krieviju saistītus hakerus centienos "nozagt" šīs valsts progresu tās izstrādāšanā.

Jaunākie notikumi ASV darba tirgū un inflācijas frontē likuši investoriem visā pasaulē pārskatīt savas likmju prognozes gan ASV, gan eirozonā. Kā notikumi ASV var ietekmēt kredītlikmes Eiropas Savienībā, un kādas ir jaunākās tirgus prognozes par pirmo gaidāmo likmju samazinājumu eirozonā?

Investoru prognozes par procentlikmju samazinājumu februāra sākumā sašūpojis ASV darba tirgus. Proti, redzot, ka ASV pēdējo divu mēnešu laikā radītas vairāk nekā 300 tūkstoši darba vietas un algu pieauguma temps paātrinās, tirgus dalībnieki “izcenojuši” no savām prognozēm nedaudz vairāk nekā vienu likmju pazemināšanu ASV 2024. gadā. Šonedēļ likmju prognozes ASV paspieda uz augšu arī inflācijas cipari, kas bija spēcīgāki nekā gaidīts. Jaunākās prognozes paredz, ka šogad FRS varētu samazināt likmes par vidēji 1 procenta punktu. Turklāt investori vairs nav tik droši, ka pirmā pazemināšana notiks jau šā gada maijā.

Notikumi ASV ietekmē arī likmju prognozes eirozonā. Arī šeit prognozētā likmju trajektorija pēdējās nedēļas laikā pavirzījusies uz augšu. Jaunākās prognozes liecina, ka pirmā likmju samazināšana ar lielāku varbūtību varētu notikt jūnijā, nevis, kā iepriekš gaidīts, aprīlī.

ASV biržu indeksi trešdien pieauga, reaģējot uz spēcīgiem ASV ekonomikas datiem, un indekss «Dow Jones Industrial Average» kāpa līdz jaunam rekordam, bet ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīgums sasniedza augstāko līmeni pēdējos septiņos gados.

Eiropas biržu indeksi pieauga pēc tam, kad Itālija mīkstināja budžeta deficīta paaugstināšanas ieceres, reaģējot uz Eiropas Savienības (ES) un finanšu tirgus dalībnieku kritiku.

ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīgums sasniedza 3,18, kas ir jauns rekords kopš 2011.gada jūlija un jauna liecība par ASV ekonomikas impulsa turpināšanos.

ASV privātajā sektorā septembrī tika pieņemti darbā 230 000 cilvēku – daudz vairāk, nekā bija gaidāms, un tam pamatā lielā mērā bija spēcīga izaugsme pakalpojumu sektorā.

«Institute for Supply Management» (ISM) ziņojumā arī tika uzsvērti labvēlīgie apstākļi pakalpojumu industrijā, kur aktivitāte ir visu laiku augstākajā līmenī.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, pieaudzis par 2,6%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pēc provizoriskām aplēsēm, IKP ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs par 0,4% un pakalpojumu nozaru pieaugums par 4,1%.

Vienlaikus, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas ekonomikā minētajā laika periodā bijis pieaugums par 2,5%.

Savukārt 2022.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2022.gada pirmo ceturksni -, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 1,4%.

Izvērsts ziņojums par precizēto IKP apmēru un izmaiņām šogad otrajā ceturksnī tiks publicēts 31.augustā.

Pēc statistikas pārvaldes datiem, 2021.gadā Latvijas IKP pieauga kopumā par 4,5%.

Bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš teic - 2. ceturkšņa IKP dati ir pārsteidzoši slikti. Balstoties uz pieejamo informāciju par nozarēm, šķita, ka IKP salīdzinājumā ar 1.ceturksni nav daudz mainījies, bet gada griezumā varētu būt pieaudzis par apmēram 4%. Izrādās, saskaņā ar sākotnējo novērtējumu IKP ceturkšņa griezumā ir samazinājies par 1,4%, bet gada griezumā audzis vien par 2,6%. 1.ceturksnī skaitļi bija krasi atšķirīgi – pieaugums attiecīgi par 3,6% un 6,7%.